Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa šodien par korupciju apsūdzētajam bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam un kādreizējam pilsētas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam piesprieda naudas sodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Munkevicam par kukuļdošanu tiesa piesprieda 49 950 eiro, bet Pīrantam par šādu noziegumu - 47 360 eiro. Tāpat abiem trīs gadus liegts ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldības institūcijās. Tiesa savā spriedumā atsaucās uz kādu Krimināllikuma pantu. Tas paredz, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesa var noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.

Tiesa nolēma Munkevicam atcelt drošības līdzekli - 71 143 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos pēc sprieduma spēkā stāšanās. Arī Pīrantam tiesa nolēma atcelt drošības līdzekli - 56 914 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu izbraukt no Latvijas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Viens no pašlaik aktīvākajiem punktiem Latvijas būvniecības kartē ir Jūrmala, turklāt tā koncentrējusies t.s. jauno projektu segmentā

Vai šo punktu var raksturot kā karsto, vai varētu runāt par pārprodukciju, DB aptaujāto speciālistu viedoklis ir atšķirīgs. Domas dalījās arī par iespējamo dzīvokļu cenu uzvedību.

Dati nepilnīgi

Jauno projektu attīstības aktivitāti nenoliedzami ir veicinājusi Jūrmalas popularitāte nerezidentu vidū, kā arī iespēja pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tieši pēdējos gados attīstītāji naski cenšas reaģēt uz šo interesi.

Pēc Arco Real Estate veiktā pētījuma, šobrīd būvniecības stadijā vai jau tapuši vairāk nekā 80 jauno daudzdzīvokļu māju projekti. Brīdī, kad ēkas sāk būvēt, notiek projekta prezentācija, var fiksēt konkrētu projektu, taču kopumā visaptverošu informāciju Latvijā par jebkuru no nekustamā īpašuma segmentiem ir samērā grūti iegūt, uzskata Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Taču projektu skaits pats par sevi maz ko izsakot, jo to lielums ir dažāds. Vēl sarežģītāk esot iegūt datus par dzīvokļu skaitu un izmaiņām, proti, cik to ir pārdoti noteiktā laika posmā, cik ir atlikuši. Informācija ir rodama Zemesgrāmatā, taču jārēķinās ar faktu, ka Jūrmalā dzīvokļi tiek tirgoti vēl tad, kad ēka tiek būvēta, nevis pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Turklāt tirdzniecībā vēl nav nonākusi daļa projektu, ko krīzes laikā pārņēmuši ar bankām saistītie uzņēmumi.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Jūrmalas pilsētas tiesa jau otro reizi atlikusi lietas izskatīšanu, kurā par kukuļdošanu apsūdzēts bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics un bijušais Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants.

Šoreiz lietas izskatīšana atlikta N.Pīranta slimības dēļ. Viņa advokāts Lauris Matisāns DB tuvāk neatklāja, kas tieši kaiš apsūdzētajam, jo viņam neesot tādas tiesības un tā esot privāta lieta. N.Pīrantam esot parādījušās komplikācijas no kādas citas traumas, kas gūta pagājušajā gadā.

Uz jautājumu, cik ilgi apsūdzētais varētu ārstēties, L.Matusāns norādīja, ka uz nākamo tiesas sēdi, kas paredzēta 25.martā, viņš būšot.

Advokāts arī pastāstīja, ka prokurore Velta Zaļūksne lūdza tiesu uzdot Valsts veselības inspekcijai izvērtēt N.Pīrantam izsniegtās darba nespējas lapas pamatotību. Tomēr tiesa šo lūgumu noraidījusi, jo tas esot tikai prokurores subjektīvais viedoklis.

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Jūrmalas vadība no nākamā gada iecerējusi visiem Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem nekaustamā īpašuma nodokli samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem – arī daudzajiem miljonāriem, kas apmetušies Jūrmalā, vēsta raidīijums Nekā Personīga.

Atbildot uz jautājumu, vai sanāks tā, ka Liepiņu ģimene, kurai vīrs strādā, bet sieva ir bezdarbniece, saņems tādu pašu atlaidi, piemēram, kā Kirovs Lipmans, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda: «Ja mēs noteiktu šo te nosacītā Kirova Lipmana ieņēmumu slieksni un visiem, kam ir tāds vai virs, tiem nebūs nekādas atlaides un tiem, kam ir zem, tiem būs – tad visi nāktu pie mums ar iesniegumiem, ko nav iespējams apstrādāt. Mums būtu jāpieņem vesela armija cilvēku.»

Pēc Zemes grāmatas datiem septiņu vērtīgāko Jūrmalas privātmāju kadastrālās vērtības kopā veido turpat 6 miljonus latu (5 874 679 Ls). Ja šobrīd no šiem īpašumiem Jūrmala nodokļos iekasē aptuveni 88 tūkstošus latu gadā, tad pēc atlaižu ieviešanas summa būs 26 tūkstoši.

Ar vēlmi paplašināt savu dzīves telpu un uzlabot komforta apstākļus pieprasījums pēc premium privātmājām šī gada pirmajā pusgadā ir bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums .

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā šogad sešos mēnešos nopirktas 26 premium privātmājas 14,6 milj. eiro vērtībā. Jūrmalā mazāk pirktas īpaši ekskluzīvas mājas, kas skaidrojams ar to niecīgo piedāvājumu, bet Rīgā apgrozījums pieaudzis iespaidīgi – par 73%.

Uzņēmuma pētījumā par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos pētīta informācija par privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

Privātmāju tirgus šogad pirmajā pusgadā veidoja 14.7% no kopējā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgus.

Jau ziņots, ka kopumā šajā pusgadā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti 376 īpašumi (augstākās klases dzīvokļi, privātmājas un apbūvējamas zemes) kopsummā par 99.5 milj. eiro. Lai gan šogad iegādāto premium māju skaits (26) ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā un pārspēj arī pērn sešos mēnešos iegādāto 20 māju apjomu, apgrozījumu izsakot eiro izteiksmē, redzams, ka šie 26 nami tika iegādāti par 3.7 milj. eiro lētāk jeb apgrozījums bijis par 20.3% zemāks nekā pērn gada pirmajā pusē, kad apgrozījums sasniedza 18.4 milj. eiro.

Kopējos apgrozījuma datus ietekmēja norises lielākajā premium privātmāju reģionā – Jūrmalā, t.sk. ierobežotais piedāvājums kūrortpilsētā. Pēdējā laikā jūtami pieaudzis pieprasījums pēc premium privātmājām Pierīgā ar vēlmi paplašināt savu dzīves vietu. "Īpaši interesējas par mājām Jūrmalā, kā arī tādās apkaimēs kā Mārupe, Bieriņi, Berģi, Carnikava u.c. vietās, kas ir līdz 20 - 30 km attālumā no Rīgas centra. Cilvēki izvērtē, cik kvalitatīvs un komfortabls ir pašreizējais mājoklis, kāds ir dzīvesvietas plašums. Ja ilgāks laiks jāpavada ierobežotā dzīves vidē, kur notiek gan dzīvošana, gan darbs, klienti sāk domāt par tās paplašināšanu tieši komforta apsvērumu dēļ, sevišķi, ja ģimenē ir arī bērni. Agrāk vairumam primārā dzīves vieta bija dzīvoklis Rīgas centrā un atpūtai otrs īpašums - māja ārpus pilsētas, tagad tas ir otrādi," komentē Latvia Sotheby’s International Realty pārstāve Līga Kohtanena.

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle 

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami...

Ir novērojams, ka klienti meklē mājas ar platību no 150 līdz maksimums 350 m2, diemžēl jaunu kvalitatīvu māju piedāvājums ir ļoti niecīgs. Tieši Jūrmalā faktiski nav jauna, augstvērtīga un kvalitatīva dzīvojamā fonda, tāpēc var teikt, ka pārdevējs var diktēt savu cenu, kas ne vienmēr ir atbilstoša tirgum. Pašlaik ir pārdevēja tirgus.

Savukārt otrreizējā tirgū, kur pieejamas desmit un vairāk gadu vecas mājas, kurām nepieciešams remonts, piedāvājums ir plašāks un arī konkurence lielāka. Tomēr pircējs ne vienmēr ir gatavs ieguldīt papildu līdzekļus ilgstošā remontā, tāpēc labprātāk piemaksā vairāk un atrod māju, kurā var uzreiz sākt dzīvot. Ne mazāk būtiska mājas izvēlē ir arī apkārtējā infrastruktūra (ceļu stāvoklis u.c.), īpaši pēdējā gada laikā klienti novērtē ātru un labu interneta pieslēgumu, jo mājās tiek arī strādāts.

Rīgas premium mājokļu tirgus tradicionāli ir bijis mazākais, un arī šis pusgads nav bijis izņēmums. Galvaspilsētā šajos sešos mēnešos noslēgti septiņi privātmāju darījumi par kopējo summu 3.3 milj. eiro. Tas gan ir iespaidīgs – 73.2% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā par 1.9 milj. eiro pārdotajām trim mājām, un arī summas ziņā pārspēj piecos gados sasniegto, kad galvaspilsētā pusgadā ierasti tika sasniegts apgrozījums no 1.3 līdz teju 2 milj. eiro apmērā.

Pierīgas teritorijā situācija premium privātmāju tirgū pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila. Pēdējos sešus gadus pusgadā Pierīgā tika iegādātas trīs privātmājas (izņēmums bija 2019. gads, kad tika nopirktas sešas mājas). Šogad pusgadā Pierīgā nopirktas piecas premium privātmājas par kopējo summu 2.5 milj. eiro, kas ir par divām mājām vairāk nekā pērn pusgadā, un kopējās naudas izteiksmē tas ir 1.2 milj. eiro pieaugums.

Pretēji Rīgas un Pierīgas kāpuma rādītājiem Jūrmalā apgrozījums sarucis par divām piektdaļām, lai gan māju skaita ziņā šī pusgada aktivitāte bija identiska kā pirms gada: pārdotas 14 premium privātmājas. Vēsturiski lielākajā Latvijas premium privātmāju tirgū šī gada sākumā jauniegūto īpašumu kopējā vērtība sasniedza 8.8 milj. eiro. Pērn ar līdzvērtīgu skaitu pārdoto māju to vērtība bija par 6.3 milj. eiro lielāka.

Jāpiebilst gan, ka 2020. gada sākums kūrortpilsētā bija viens no straujākajiem kopš 2014. gada: tikai vēl 2018. gada sešos mēnešos tika pārdoti 14 nami. Šī gada sākumā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā darījuma cena bija 629 000 eiro, kas nozīmē, ka premium privātmāju pirkumi kūrortpilsētā bija kopumā par 453 100 eiro izdevīgāki, jo pērn pusgadā šādu privātmāju varēja iegādāties par vidēji 1.1 miljonu eiro.

Šajā pusgadā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā cena ir zemākā pēdējo desmit pusgadu laikā. Lielākais kritums vērojams tieši ekskluzīvāko namu grupā: šogad iegādātas vien divas privātmājas cenā virs viena miljona eiro – kopā par 2.3 milj. eiro. Salīdzinājumam ar 2020. gada pirmo pusi - tad septiņi pircēji savā īpašumā ieguva šādus mājokļus, kuru vērtība kopā sasniedza 11.5 milj. eiro. Analizējot datus ilgākā laika periodā, jāsecina, ka Jūrmalas premium privātmāju tirgus ir samērā svārstīgs. Tāpēc nav viennozīmīgi vērtējams šī gada sākumā novērotais.

Premium apbūves zeme šai pusgadā veidoja 2.9% no kopējā augstākās klases nekustamo īpašumu tirgus. Apbūvei paredzētas zemes darījumi cenu kategorijā virs 150 000 eiro joprojām nav bieži sastopami. Trijos pārskata reģionos 2021. gada janvārī – jūnijā kopumā iegādāti 11 zemes īpašumi, kuru kopējā vērtība sasniedza 2.9 milj. eiro. Tas bija par 1.3 milj. eiro mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms gada, kad seši pircēji premium apbūves zemes iegādē ieguldīja 4.2 milj. eiro.

Visvairāk savām vēlmēm atbilstošu zemes gabalu šogad pircēji atraduši Rīgā, – nopirkti septiņi zemes gabali par 1.7 milj. eiro. Iegādātie trīs zemes gabali Jūrmalā par 660 tūkst. eiro jūtami atpaliek no pērn pusgadā sasniegtā, kad kūrortpilsētā tika nopirkti pieci zemes gabali par 3.8 milj. eiro, starp kuriem pāris bija patiesi ekskluzīvi zemes gabali. Pierīgā savu pircēju atradis tikai viens zemes gabals teju triju Jūrmalas īpašumu vērtībā – par 550 tūkst. eiro.

Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalā norisinājās Pludmales volejbola pasaules līmeņa turnīrs "Beach Pro Tour Challenge Jūrmala", kurā četras dienas Majoru saulainajā pludmalē noritēja spraigas spēles ar negaidītu lielu dalībvalstu skaitu – 32.

Pasākuma rīkošanā ieguldīts milzīgs komandas darbs. Eiropā ir daudz vietu, kur var spēlēt pludmales volejbolu, konkurence pasākumu rīkotāju vidū ir sīva, tāpēc sarunu process bija garš, taču mums izdevās sevi pierādīt no labākās puses. Kā sava veida mēraukla pasaules volejbola turnīriem ir Šveices pilsēta Gštade, kas allaž izceļas ar visaugstāko organizatorisko līmeni, līdz ar to šobrīd, runājot ar delegāciju pārstāvjiem un dzirdot, ka mūsu posms tiek salīdzināts ar Šveici, zinu, ka esam paveikuši lielisku komandas darbu. Uzskatu, ka šādi pasākumi ir milzīgs ieguvums ne tikai Latvijas sportistiem, bet arī ekonomikai.

Kopā mūsu valstī bija ieradušās teju 100 komandas no visas pasaules. Viskuplāk pārstāvētās delegācijas bija no Ķīnas, Brazīlijas un ASV. Bez tam daudzas delegācijas mūsu valstī uzturas jau vairāk nekā nedēļu, trenējoties gan Rīgā, gan Jūrmalā un sildot mūsu valsts ekonomiku – mitinoties viesnīcās, izmantojot ēdināšanas un izklaides iespējas. Notikumiem seko līdzi arī ārvalstu mediji, līdz ar to Latvijas vārds izskan visā pasaulē.

Kukuļdošanā apsūdzētais bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas) atbrīvots no cietuma pret drošības naudu. Nekādus citus ierobežojumus tiesa viņam nav noteikusi, un viņš drīkst pildīt deputāta pienākumus Jūrmalas domē.

Par to Db.lv informēja R.Munkevica advokāts Aivo Leimanis. Viņš arī norādīja, ka R. Munkevics nekādi nevarot vairs ietekmēt lietu, jo tā jau nodota tiesā, pirmstiesas izmeklēšana ir pabeigta, liecinieki liecības parakstījuši. Turklāt drošības naudas ievērojamais apmērs esot pietiekams garants tam, ka R. Munkevics valsti nepametīs un tiesas procesam nekādā veidā nekaitēs. Jautāts, vai R. Munkevics varētu mēģināt ietekmēt Jūrmalas domes darbu, advokāts atzina, ka R. Munkevicam nekādu ierobežojumu atgriezties deputāta krēslā nav.

Db.lv jau rakstīja, ka iepriekš Jūrmalas pilsētas tiesa nolēma līdz 1.septembrim piemērot bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam (Jūrmala - mūsu mājas) kā drošības līdzekli apcietinājumu, savukārt pēc tam viņu varēja atbrīvot no apcietinājuma pret 50 tūkst. Ls drošības naudas. Savukārt R. Munkevica advokāts uzskatīja, ka pierādījumus pret Munkevicu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir savācis un nostiprinājis, arī apsūdzība jau ir celta, līdz ar to vairs nepastāv objektīvi iemesli, kādēļ viņa klientam vajadzētu atrasties apcietinājumā.

Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala –mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku. R.Munkevics gan apšauba, vai opozīcijai izdosies izveidot darboties spējīgu koalīciju, jo tajā esot pārāk daudz ambiciozu deputātu.

Viens no opozīcijas deputātiem Māris Dzenītis pastāstīja, ka savākti astoņu deputātu paraksti, no kuriem seši ir līdzšinējie opozīcijas deputāti un divi no pašreizējās koalīcijas. Dokumentu parakstījuši Juris Visockis, Iveta Blaua (JL), Zigurds Starks (TP), Aigars Tampe (TB/LNNK), Arnis Ābelītis (Tev, Jūrmalai) un neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis, bet vēlāk parakstījās arī vicemērs Romualds Ražuks un Marija Vorobjova (ievēlēta no SC). Zīmīgi, ka līdz šim mēra nomaiņa saistīta ar apvienības Vienotība deputātu grupas izveidošanu Jūrmalā, taču starp mēra nomaiņu pieprasījušajiem deputātiem ir tikai trīs no četriem Vienotības deputātiem. Dzintra Homka (SCP) iesniegumu vēl nav parakstījusi. Jaunā laika deputāte Iveta Blaua norādīja, ka Dz.Homka esot piesardzīga un esot jārēķinās ar cilvēcisko faktoru.

Tiesneses slimības dēļ atlikta bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica un viņa partijas biedra Normunda Pīranta kukuļošanas lietas izskatīšana Jūrmalas tiesā, DB pastāstīja R.Munkevica advokāts Aivo Leimanis.

Viņš arī piebilda, ka nākamā sēde esot noteikta 9.februārī, ja neradīšoties jauni apstākļi.

Bijušais R.Munkevics un bijušais Jūrmalas ātrās palīdzības valdes loceklis N.Pīrants tiek apsūdzēti par kukuļdošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Abus apsūdzētos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja pagājušā gada maijā. Viņi esot piedāvājuši Jūrmalas domes deputātei Ivetai Blauai (Jaunais laiks) piecus tūkstošus latu lielu kukuli, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram R.Munkevicam labvēlīgu rezultātu neuzticības balsojumā, kam vajadzēja notikt 20. maijā.

Bijušajā "Laimas" zefīru noliktavā drīzumā tiks atvērts bārs "Zefīrs".

Topošā bāra attīstītāji ir "Gimlet Nordic" kokteiļbāra īpašnieki Edgars Grišulis, Ilmārs Munkevics un amatalus darītāji "Contra Brewing Co" izveidotāji Ingemārs Dzenis un Andis Cēsnieks.

"Esam divas puses - "Gimlet" ar vietējām garšām un bagātu pieredzi dažādu kokteiļu un dzērienu sastāvdaļu gatavošanā un "Contra Brewing Co", kas gatavo vienu no labākajiem amataliem Latvijā. Izlēmām apvienot spēkus un izveidot vietu, kur pašu gatavotais džins un alus tiks celts godā un uz to likts uzsvars," stāsta I.Munkevics. Paralēli tam darbosies arī virtuve un būs iespējams apēst picu, sendviču ar pašu kūpinātu gaļu vai ko citu, vieglā, nepiespiestā atmosfērā.

Jūrmalas mājokļu tirgū aktivitāte šogad kritusies, kustību bremzē 2011. gada eiforijā nepamatoti uzskrūvētās cenas.

Pagaidām par jaunu cenu burbuli neviens skaļi nerunā, tomēr problēmas tirgū varētu gaidīt, izriet no speciālistu aptaujas. Pašlaik Jūrmalā tiek realizēti apmēram 20 lielāki jauni dzīvokļu ēku projekti - liela daļa, izmantojot ārvalstu kapitālu. Tostarp nekustamā īpašuma speciālisti ceļ trauksmi, ka tirgu piepilda mājokļi, kas īsti nevienam nav vajadzīgi. Vidusmēra pircējam tie ir par dārgu, bet tiem, kas šādus mājokļus var atļauties, tie neder, jo neatbilst prasībām.

Vēl šogad maijā nekustamā īpašuma tirgū Jūrmalā pārdošanā bija apmēram 300 dzīvokļu, liecina Arco Real Estate dati; spriežot pēc pašlaik realizācijā esošajiem projektiem, jau šogad piedāvājums varētu ievērojami pieaugt. Kā uzskata Ilze Mazurenko, Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašniece, Jūrmalā ir tikai atsevišķas mājas un dzīvokļi, kas ir topā un ir pieprasīti, un piedāvājuma apjoms tirgū jau šobrīd ir krietni lielāks par potenciālo pircēju skaitu.

Vissliktākajā situācijā šobrīd atrodas nekustamo īpašumu projektu attīstītāji Jūrmalā, jo tur ir ļoti daudz projektu, kas ir gan pabeigti, gan celtniecības stadijā, un nevienam nav noslēpums, ka Jūrmala ir orientēta tikai un vienīgi uz ārvalstu klientiem, sacīja ABLV grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma Pillar izpilddirektore Ieva Valtere.

Jautāta, vai nākotnē Jūrmalā ir iespējami kādu attīstītāju bankroti un situācija, ka paliek daudzi pusuzbūvēti vai uzbūvēti un nepārdoti projekti, Valtere sacīja, ka teorijā tāda iespēja vienmēr pastāv.

«Man nav zināms, ka ABLV Bank būtu finansējusi kādus projektus Jūrmalā, līdz ar to šādā veidā Pillar nevarētu iegūt savā īpašumā kādu Jūrmalas projektu. Citām bankām ir līdzfinansēti projekti Jūrmalā, taču šajos projektos vienmēr bijis arī liels pašu investoru naudas ieguldījums, bankas finansēja salīdzinoši mazu daļu,» skaidroja Valtere.

Pillar vadītāja norādīja, ka tajā tirgus segmentā, kurā lielākā pircēju daļa bija termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāji, situācija ir ļoti bēdīga. Ir ļoti liela neskaidrība, pieprasījums pēc mājokļiem ir ļoti neliels.

Līdzās plaši zināmajam jauno populārās mūzikas izpildītāju konkursam Jaunais vilnis, kas orientēts vairāk Austrumu virzienā, Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics labprāt redzētu līdzvērtīgu, uz Rietumiem tendētu pasākumu.

To R.Munkevics atzina, tiekoties ar Nīderlandes Karalistes vēstnieku Latvijā Juriānu Kārku.

Vēstnieku īpaši interesēja, kā nākotnē plānots tūrisma jomā izmantot iespējas, ko piedāvā ne tikai Rīgas jūras līcis, bet arī Lielupe. Piemēram, Nīderlandes uzņēmēji varētu piedāvāt savu prasmi, lai nodrošinātu pietiekamu upes grīvas dziļumu un Lielupē varētu iebraukt jahtas un mazizmēra kuģi.

«Visa šī lieta bija provokācija. To organizēja bijušais partijas (Jūrmala – mūsu mājas) biedrs Māris Dzenītis, » tā par pret sevi ierosināto lietu par kukuļdošanu un arestu intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas).

R.Munkevics uzskata, ka organizējis M.Dzenītis kopā ar savas avīzes galveno redaktoru Jāni Vilnīti. Viņi iedevuši diktofonu deputātei Ivetai Blauai, iemācīja ar to rīkoties un ierakstīja sarunas. «Viņi provocēja cilvēku, par kuru tiek uzskatīts, ka viņš devis kukuli Blauai. Droši vien, ka ierakstīja ne tikai sarunas ar viņu. Skaidrs, ka tas ir politiskās cīņas ierocis, viena no metodēm,» norāda bijušais mērs.

Viņš laikrakstam arī skaidro, ja I.Blaua domā, ka viņš kaut ko piedāvājis vai devis, tas neatbilst patiesībai. Ja tas attiecoties uz balsojumu par viņa amatu, tad tas esot mēģinājums visu to sašūt kopā un R.Munkevicu nolikt par galveno vainīgo. «Es neesmu bijis klāt, kad Pīrants ar kādu ir runājis vai kaut ko devis.»

Jūrmalas dome plāno, ka šogad kopbudžetā būs ieņēmumi 32,7 miljonu latu apmērā un arī izdevumu summa kopā ar atlikumu uz gada beigām un atmaksājamajām kredītsaistībām būs 32,7 miljoni latu. Pagājušajā gadā kopbudžeta ieņēmumi bija plānoti 55,7 miljonu latu apmērā, tādējādi šogad tie būs par 23 miljoniem latu mazāki, bet kopējais izdevumu daļas samazinājums ir 10,4 miljoni latu, ziņo diena.lv.

Lielāko daļu plānots ieņemt no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, savukārt ieņēmumus no iebraukšanas maksas Jūrmala plāno tikai uz pusgadu - līdz 1.jūlijam plānots iekasēt 700 000 latu. Šāds termiņš saistīts ar to, ka 1.jūlijā mainīsies noteikumi un Jūrmalas domei jāsaskaņo jaunie noteikumi, no kā būs atkarīga iebraukšanas maksa. Ja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) noteikumus nesaskaņos, iebraukšanas maksu nevarēs noteikt, bet, ja saskaņos, tad budžetā uz otru pusgadu tiks paredzēta tikpat liela summa, žurnālistus ceturtdien informēja domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics.

Vaicāts, vai R.Munkevics varētu atgriezties pie ieceres paaugstināt iebraukšanas maksu par diviem latiem, viņš pauda viedokli, ka gada vidū, visticamāk, tas netiks darīts, taču par to varētu lemt, runājot par 2011.gada budžetu. Ja iedzīvotāju paustais viedoklis sabiedriskajā apspriešanā būs pozitīvs, RAPLM nevarēs iebilst, piebilda Jūrmalas mērs. Tomēr, ja ministrija neatbalstīs jauno maksu, dome lems par maksas stāvvietu ierīkošanu Jūrmalā.

Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgū joprojām ir salīdzinoši mazs piedāvājums cenu zemākajā slieksnī, kas ir 1 260 līdz 1 400 lati par kvm. dzīvoklim ar platību no 50 līdz 70 kvm. «Piedāvājumā ir vairāki jaunie projekti, kuru cenu veidojošie faktori atbilstu šai cenu kategorijai, bet projektu attīstītāji piedāvā dzīvokļus par ievērojami augstākām cenām.»

Tā norāda nekustamā īpašuma kompānijas Arco Real Esstate valdes loceklis Māris Laukalējs.

Viņš atgādina, ka, prognozējot strauju pieprasījuma pieaugumu 2012.gadā, projektu attīstītāji Jūrmalā turpināja paaugstināt piedāvājuma cenas, neskatoties uz daudzu ekspertu brīdinājumiem par pieprasījumam neatbilstošu cenu celšanu un iespējamo darījumu skaita samazināšanos.

Līdz ar to darījumu apjoms jauno projektu segmentā 2012.gadā arī bija mazāks nekā 2011.gadā, neskatoties uz ieinteresēto pircēju skaita pieaugumu, informē Laukalējs. Veiksmīgāks pērnais gads bija nelielu, bet ekskluzīvu jauno projektu attīstītājiem projektos, kas atrodas tuvu jūrai.

Pirmdien, 1.aprīlī, atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā nodeva 2 eiro apmērā. Pašvaldība aicina autovadītājus neveidot drūzmu pie caurlaižu iegādes automātiem Priedainē, un caurlaides iegādāties elektroniski: portālā www.visitjurmala.lv, ar «Mobilly» vai «Citadele» aplikāciju starpniecību. Tāpat pastāv iespēja nodevu samaksāt caurlaižu iegādes automātos četrās vietās pilsētā: pie lielveikala «Rimi» Lielupē, pie Dzintaru koncertzāles, Majoru stāvlaukumā un pie Dubultu stacijas.

Par caurlaidi varēs samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tajā datumā, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā līdz plkst.23:59, vai pirms tam. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā varēs iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā, kuram caurlaide iegādāta. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, precīzi jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Caurlaide derīga tikai konkrētam transportlīdzeklim, kura reģistrācijas numurs ir norādīts, pērkot caurlaidi.

Pieejamas arī ilgāka termiņa caurlaides: 7, 30, 90 dienām un visam periodam. Caurlaide transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām 7 dienām maksā 10 eiro, 30 – 31 eiro, 90 dienām 55 eiro, visam periodam – 107 eiro. Transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām maksa par caurlaidi ir attiecīgi 12, 43, 110 un 213 eiro. Caurlaides iegādāties var www.epakalpojumi.jurmala.lv. Pārbaudīt caurlaides derīgumu var portālā www.jurmala.lv vai www.epakalpojumi.jurmala.lv.

No nākamā gada 1.aprīļa Jūrmalā tiks atjaunota iebraukšanas maksa visu gadu, turklāt caurlaides cenu plānots noteikt dārgāku nekā līdz šim - trīs eiro apmērā dienā, lēmuši Jūrmalas pilsētas domes deputāti.

Pašlaik vienas dienas caurlaide iebraukšanai Jūrmalā ir divi eiro, līdz ar to pieaugums caurlaides cenai sasniegs 50%.

Kā skaidroja pašvaldībā, iebraukšanas maksa Jūrmalā tika noteikta 1996.gadā, un tās apmērs tajā laikā bija 1 lats ( 1,42 eiro). Pēdējo reizi iebraukšanas maksas apmērs Jūrmalas īpaša režīma zonā tika mainīts 2014.gadā, to nosakot 2 eiro. Ņemot vērā to, ka ik gadu kūrortpilsētā pieaug satiksmes intensitāte, kas rada trokšņa un gaisa piesārņojumu, secināts, ka caurlaides apmērs maksa 2 eiro apmērā nav pietiekami stimulējošs līdzeklis apvedceļa vai videi draudzīgāka transporta izmantošanai. Tāpat tika ņemta vērā kopējā ekonomiskā izaugsme šajos gados.

Jūrmalai ir laiks pārorientēties uz vietējo klientu, ko tā arī ir sākusi darīt, tomēr ekonomiskajam segmentam, kurā ir zemākas cenas nekā premium, trūkst kvalitatīvu piedāvājumu, intervijā DB paziņoja Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas direktore Līga Kohtanena.

Runājot par premium un biznesa klases segmentu Jūrmalā, vietējais pircējs izrāda aktivitāti zemes iegādē, bet māju būvē pats. Tomēr tajā pašā laikā šajā segmentā aizvien pircēju ir nerezidenti, taču situācija mainās, pateicoties Jūrmalas nekustamo īpašumu cenu kritumam, viņa atzīst. Attīstītāji Jūrmalā, redzēdami, ka projekts ir tukšs un mājā neviens nedzīvo, piedāvā pievilcīgu cenu īpašuma iegādei, bet cilvēki pērk – gan par saviem līdzekļiem, gan, piesaistot bankas kredītu, situāciju raksturo L. Kohtanena.

Saskaņā ar statistiku par īpašuma darījumiem, kas reģistrēti Zemesgrāmatā šajā gadā, un cenām pārdevēju mājaslapās, pēdējā pusgada laikā jaunu objektu cenas Jūrmalā ir sarukušas par 20%, bet gada laikā – par 25%, viņa stāsta, piebilstot, ka tajā pašā laikā daudzi attīstītāji negrib pazemināt cenu līdz pašizmaksai, lai paliktu pa nullēm.

Villu un zemi pašā jūras krastā par 3,9 miljoniem eiro Jūrmalā nopirkusi Krievijas oligarha Ališera Usmanova ģimene – sieva Irina Viner-Usmanova un viņas dēls Antons, svētdien, 21. septembrī, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Krievijas miljardieris A. Usmanovs atklāti slavē prezidenta V. Putina režīmu un ir viens no V. Putina cilvēkiem. Uzticību Krievijas vadītājam viņš saglabājis arī pēc tam, kad Ukrainas militārā konflikta dēļ ieviestās sankcijas likušas ciest arī paša Usmanova biznesam. Ne Krievijas oligarhs, ne viņa ģimenes locekļi pagaidām nav prasījuši Latvijai termiņuzturēšanās atļaujas, tāpēc nevar zināt, vai viņus interesē Latvija kā patstāvīga mītnes zeme.

A. Usmanovu ģimenes īpašumam Jūrmalā apkārt apjozts pamatīgs žogs, līdz jūrai ir nepilni 100 metri. Remontdarbi, kas patlaban notiek, liecina, ka saimnieki vēl tikai plāno šeit ievākties.