Pašlaik nav vērā ņemamas motivācijas, lai ar iekšdedzes dzinēju aprīkota auto vietā izvēlētos, piemēram, dārgāku, toties videi draudzīgu spēkratu, uzskata RTU Autotransporta institūta direktors Gundars Liberts.
Kas attiecas uz modernajiem un videi draudzīgajiem elektroauto vai arī ar ūdeņradi darbināmo auto nākotni, G. Liberts ir pesimists: "Tas varētu būt sapnis varbūt pēc 20 gadiem. Šīs tehnoloģijas auto ir ļoti dārgi."
Mūsu tirgū jau labu laiku ir sastopami t.s. hibrīdmodeļi, kuros iekšdedzes dzinējs strādā tandēmā ar elektromotoru, piemēram, Toyota Prius, Honda Insight, Honda Civic, Lexus, taču statistika liecina, ka to skaits ir ļoti niecīgs. To pašu var teikt par pāris Saab 9-5 ar E 85 biodegvielu darbināmiem auto,» saka RTU Autotransporta institūta direktors. "Ko līdz, ja mums ir daži šādi auto un viena E85 uzpildes vieta visā Latvijā? Ir jābūt konstruktīvai valsts politikai, lai ar nodokļu atvieglojumiem vai citādām metodēm mudinātu cilvēkus maksāt par videi draudzīgāku auto, jo ar vienkāršiem populistiskiem saukļiem te nebūs līdzēts. Daudzās ES valstu galvaspilsētās alternatīvajiem auto ir speciālas stāvvietas, kur drīkst apstāties un stāvēt tikai un vienīgi šādi auto."
Mūsu prioritāte mazi un taupīgi auto
G. Liberts uzskata, ka t.s. zaļo hibrīdautomobiļu īpatsvars uz kopējo automašīnu skaitu ir gaužām niecīgs un, visticamāk, tuvāko gadu laikā tas diez vai kļūšot lielāks. Latvijai daudz lielāku lomu varētu spēlēt mazgabarīta automašīnas ar taupīgiem benzīna un dīzeļdzinējiem. «Zaļā domāšana drīzāk ir atsevišķu indivīdu prioritāte, turklāt visbiežāk to var atļauties finansiāli situēti iedzīvotāji. Pēc G. Liberta domām, vieglo auto jaunākās paaudzes benzīnmotoros un dīzeļmotoru CO2 izmešu apjoms ir nesalīdzināmi zemāks nekā analogiem vēl pirms pāris gadiem. Tādēļ daudz tālredzīgāk ir spēlēt ar tām kārtīm, kuras ir mūsu rīcībā. "Viens no reālākajiem veidiem, lai rūpētos par apkārtējās vides piesārņojuma ierobežošanu, piemēram, noteikt ikgadējo transporta nodevu pēc CO2 apjoma daudzuma."