Jaunākais izdevums

Patlaban par zīmola Mego veikaliem ir pārveidoti 60% Iki veikalu, informē Mego valdes locekle Irēna Hupenija.

Viņa norāda, ka pārējo 40% Iki veikalu pārveide varētu tikt pabeigta apmēram laikā no 1.septembra līdz 15.oktobrim. «Tā mēs plānojām. Investīcijas ir lielas, summas nenosaukšu, tas lai paliek konfidenciāli.»

Tikmēr līdzšinējiem Iki veikala darbiniekiem darbs tika un tiek piedāvāts. Viņiem piedāvāts strādāt uz tiem pašiem darba apmaksas noteikumiem, bet ar Mego politiku un stratēģiju.

«Darbiniekiem viedokļi un attieksme ir dažāda. Proti, dažs grib strādāt ar degsmi, dažam tas nav pieņemami. Kā jau zināt, visā Latvijā ar darba spēku, jo sevišķi tirdzniecībā, ir problēmas. Turklāt sevišķi lielas problēmas ir vasaras sezonas periodā, tā jau ir vairākus gadus. Tāpēc mēs esam priecīgi par katru darbinieku, kurš grib nākt un strādāt mūsu komandā,» skaidro Hupenija.

Mego attīstības stratēģija ir turpināt strādāt tā, lai bijušie Iki pircēji jūtas Mego veikalos gaidīti un apmierināti, jo jebkura maiņa veikala dzīvē katram pircējam, katram darbiniekam ir pārmaiņa.

«Tāpat šogad plānojām atvērt vēl Mego veikalus. Starp citu, nesen atvērām vienu Mego veikalu Anniņmuižas ielā, Rīgā. Tagad gatavojamies arī atvērt Mego veikalu Alūksnē,» par Mego turpmāko attīstību stāsta Hupenija.

Tiesa, cik lielas investīcijas Mego ķēdes attīstībā un paplašināšanā plānots šogad ieguldīt, Mego valdes locekle neatklāj.

Jau ziņots, ka 26.februārī Konkurences padome (KP) paziņoja, ka pieņēmusi lēmumu atļaut Mego iegādāties 100% Palink kapitāla daļu un tādējādi iegūt savā īpašumā Iki veikalu tīklu.

Veikalu tīkla Iki īpašniece Palink nomainīja nosaukumu uz Lenoka, izpildot vienu no pirkuma līgumā izvirzītajiem Mego nosacījumiem.

Šī gada 1.aprīlī darījums tika pabeigts, un SIA Lenoka pilnībā pieder SIA Mego.

Kā ziņots, pēc darījuma apstiprināšanas 51 mazumtirdzniecības veikals, kurš darbojas ar Iki zīmolu, turpmāk darbosies ar Mego zīmolu.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs lēsa, ka darījuma summa varētu būt mērāma 10-25 miljonu eiro apmērā.

SIA Mego ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem, kurš Latvijā darbojas jau kopš 1999.gada. Veikali atrodas dažādās Latvijas pilsētās - Rīgā, Aizkrauklē, Baldonē, Bauskā, Brocēnos, Cēsīs, Jēkabpilī, Jūrmalā, Sauriešos, Liepājā, Talsos, Tukumā, Valkā un Ventspilī.

Uzņēmuma Mego zaudējumi 2012.gadā bijuši 480 077 eiro. 2011.gadā uzņēmuma zaudējumi bija 428 634 eiro, bet par 9,8% sarucis uzņēmuma apgrozījums - no 50,37 miljoniem eiro 2011.gadā līdz 50,42 miljoniem eiro 2012.gadā, liecina Firmas.lv informācija.

SIA Mego pamatkapitāls ir 2,99 miljoni eiro, liecina Firmas.lv informācija. Mego īpašnieki ir Mihails Uļmans - 62%, Viktors Karbanovs - 18%, Aleksandrs Morozs - 10% un Grigorijs Vovks - 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīklā "Mego" martā apmeklētāju skaits ievērojami krities, bet pieaugusi pirkuma vidējā summa. Ņemot vērā situāciju, sākot no 16.aprīļa, spēkā stāsies izmaiņas "Mego" lojalitātes kartes sistēmā.

Vienlaikus veikalu tīklā novērotas izmaiņas arī apmeklētāju attieksmē pret veikala darbiniekiem.

Salīdzinājumā ar 2020.gada februāri vidējā pirkuma summa "Mego" veikalu tīklā palielinājusies par 16%.

Sākotnēji, kad PVO izsludināja pandēmiju, pieaugums novērots arī apmeklētāju skaitā, taču šobrīd situācija ir cita – cilvēki uz veikalu dodas retāk, taču pērk vairāk.

Nedaudz pieaudzis klientu skaits, kas izvēlas apmeklēt "Mego" diennakts veikalus vēlās vakara stundās. Līdz šim nakts laikā cilvēki visbiežāk iegādājās dažādas pirmās nepieciešamības preces, taču tagad, krīzes situācijas apstākļos, pircēji iegādājas pilnvērtīgu produktu klāstu ilgtermiņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Mego lielāko dalībnieku kļuvis Aleksandrs Babenko, kuram šobrīd pieder 62% uzņēmuma kapitāldaļu, liecina Firmas.lv informācija.

Līdz šim lielākais Mego dalībnieks ar 62% kapitāldaļu bija Mihails Uļmans, kurš ir lielākais daudznozaru kompānijas SIA Mono un arī citu uzņēmumu īpašnieks vai līdzīpašnieks. Vienlaikus Viktoram Karbanovam joprojām pieder 18% Mego kapitāldaļu, savukārt Aleksandram Morozam un arī Grigorijam Vovkam - pa 10%.

Mego pārstāvji patlaban vēl nav komentējuši šo darījumu.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, savulaik Babenko un Uļmans ir bijuši Mono holdinga īpašnieki.

Izmaiņas kompānijas dalībnieku sastāvā Komercreģistrā iegrāmatotas šodien, 6.jūnijā.

Tāpat šodien reģistrētas izmaiņas pamatkapitālā - Mego pamatkapitāls samazināts no trim miljoniem eiro līdz 20 000 eiro. Uzņēmuma pārstāvji nav komentējuši arī šīs izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējā kino Aurora ēkas vietā Rīgā, Tilta ielā, mazumtirdzniecības tīkls Mego, investējot teju 4 miljonus eiro, uzbūvējis jaunu veikalu. Šogad plānots atvērt vēl vairākus jaunus veikalus, informē uzņēmumā.

Veikala izveide un būvniecība Tilta ielā notikusi sadarbībā ar Sarkandaugavas attīstības biedrību, kopīgi veicinot apkaimes attīstību un cenšoties saglabāt pilsētas vēsturisko mantojumu, saka veikalu tīkla mārketinga vadītājs Aleksandrs Afanasjevs. Viņš piebilst, ka veikalā pēc iespējas precīzi tikusi atdarināta vēsturiskās ēkas arhitektūra un iekštelpu, kā arī tirdzniecības zāles labiekārtojums. Tāpat arī ēkas fasādes krāsu toņi ir izvēlēti maksimāli līdzīgi vēsturiskajai apbūvei. Papildus tam tika labiekārtota arī teritorija pie jaunā veikala – ierīkoti soliņi, apgaismojums un velo novietnes.

“Mego veikala būvniecība Rīgas pilsētā, Sarkandaugavas centrā, ir labas prakses piemērs, kā tiek veidota sadarbība ar apkaimes biedrību tai svarīgā, šajā gadījumā centra izskata, jautājumā. Mēs paredzam, ka veikala jaunbūve un atjaunotais laukums būs labs stimuls, lai arī pārējā apkaimes centra daļa iepretim tiktu sakārtota,” saka ainavu arhitekte Ilze Rukšāne, Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna veikala "Mego" izveidē Liepājā investēti 2,5 miljoni eiro, informē veikalu tīkla "Mego" pārstāvji.

Jaunais veikals, kas atradīsies Krūmu ielā, Liepājā, darbu sāks ceturtdien, 2.martā.

Veikalu tīkla mārketinga vadītājs Aleksandrs Afanasjevs atzīmē, ka līdz ar veikala atvēršanu, uzņēmums ir labiekārtojis arī apkārtējo teritoriju, uzstādot soliņus, apgaismojumu un velosipēdu novietnes.

Tādējādi turpmāk Liepājā būs divi "Mego" veikali, bet kopumā Latvijā ir 91. "Mego" veikals.

2021.gadā "Mego" grupa strādāja ar 187,689 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa saruka par 15,8% - līdz 4,255 miljoniem eiro.

Kompānija "Mego" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 20 000 eiro. Grupā ietilpst uzņēmumi SIA "Lenoka" un SIA "EzerMeg".

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Mazumtirgotājs Mego šogad jaunus veikalus neplāno atvērt

BNS, 02.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs Mego šogad jaunus veikalus neplāno atvērt, pastāstīja kompānijas valdes locekle Ināra Hupenija.

«Pagaidām neplānojam [atvērt jaunus veikalus]. (..) Ja būs izdevīgi, tad atvērsim. Pagājušajā gadā mēs arī atvērām divus jaunus veikalus Alūksnē un Imantā, Anniņmuižas ielā. Jebkurā gadījumā labu piedāvājumu mēs garām nelaidīsim,» teica Mego valdes locekle.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka 1.aprīlī Mego plāno slēgt veikalu Aizkrauklē. «Vienu Mego veikalu ir jātaisa ciet tāpēc, ka šo veikalu īpašnieki pārdeva izsolē, mēs [līdz šim] telpas nomājām. Veikals izvietots Aizkrauklē, to māju nopirka Madara 89, un tur turpmāk būs Top veikals,» sacīja Hupenija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīklos "Mego" un "Citro" novērota pastiprināta iepirkšanās aktivitāte un to vadība aicina iedzīvotājus nekrist panikā, bet saprātīgi izvērtēt nepieciešamību veidot pārtikas uzkrājumus.

Salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas ceturtdienu vakar, 12. martā, mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mego" apgrozījums pieaudzis par 30%. Visvairāk tiek izpirkts tualetes papīrs, konservētie produkti un preces ar ilgu derīguma termiņu, biznesa portālam db.lv pastāstīja "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Jautāts, kādā veidā "Mego" nodrošina sabiedrības un darbinieku veselību ārkārtas situācijas laikā, I. Šihmans sacīja, ka "tiek ievērotas visas sanitārās normas un regulāri tiek veikti uzkopšanas un dezinfekcijas darbi – tiek tīrīti iepirkumu grozi un ratiņi, kasieri pastiprināti dezinficē kases aparātu zonas, kā arī tiek izmantoti cimdi visos nepieciešamajos gadījumos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Mego iegādāties 100% SIA Palink kapitāla daļu un tādējādi iegūt savā īpašumā IKI veikalu tīklu.

KP lēma atļaut apvienošanos, jo tās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence un neizveidosies dominējošais stāvoklis nedz ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē pilsētās, kurās darbojas Mego un IKI veikali, nedz Latvijas ikdienas patēriņa preču iepirkuma tirgū.

Lēmumā KP norāda, ka SIA Mego un SIA Palink kopējā tirgus daļa Latvijā ir mazāka par 10%, turklāt pilsētās, kurās darbojas abu uzņēmumu veikali (Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā), tiem pastāv spēcīga konkurence un darbojas arī konkurenti ar ievērojami lielāku tirgus daļu – SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā kapitāla mazumtirdzniecības veikalu tīkls "Mego" atver jaunas tirdzniecības vietas un paplašina diennakts veikalu skaitu.

2019. gadā "Mego" sāka attīstīt diennakts veikalu tīklu un šobrīd Latvijā ir vienīgais mazumtirdzniecības veikalu tīkls, kas piedāvā iespēju iepirkties jebkurā diennakts laikā.

Patlaban "Mego" tīklā ir 5 diennakts veikali Rīgā (3), Daugavpilī un Rēzeknē, un šogad, 9. martā, plānots atklāt vēl divus jaunus diennakts veikalus galvaspilsētā - Murjāņu ielā un Biķernieku ielā.

"Vajadzība pēc kādas konkrētas preces diennakts tumšajā laikā kaut reizi dzīvē ir radusies ikvienam, tādēļ attīstām 24/7 veikalu tīklu, kas piedāvā plašu produktu klāstu bez "nakts uzcenojumiem" - šādu veikalu Latvijā patiesībā ir ļoti maz," skaidro "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Lenoka, kam pieder mazumtirdzniecības tīkls Mego, Lietuvā iegādāsies 17 veikalus Rimi un Iki, liecina Lietuvas ziņu aģentūras BNS rīcībā esošā informācija, ko tā ieguvusi no neoficiāliem avotiem.

Šo veikalu pārdošanu kā nosacījumu izvirzījusi Lietuvas Konkurences padome, lai Rimi Lietuva varētu īstenot darījumu, kurā tas plāno iegādāties mazumtirdzniecības tīklu Iki.

Rimi Lietuva vadītājs Ģiedrjus Bandzevičs aģentūrai BNS teica, ka darījumu varēs komentēt vēlāk. Viņš sacīja, ka atrodas Latvijā, taču neatklāja, kāds ir viņa brauciena nolūks. Arī Mego pārstāvis BNS teica, ka nevar komentēt informāciju, ka Mego īpašnieks gatavojas pirkt 17 veikalus Lietuvā.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada oktobrī Lietuvas Konkurences padome atļāva Zviedrijas kompānijas ICA Gruppen kontrolētajam mazumtirgotājam Rimi Lietuva iegādāties no Vācijas Rewe Group un citiem akcionāriem uzņēmumu Palink, kam pieder mazumtirdzniecības tīkls Iki. Vienošanās par darījumu tika panākta 2016.gada decembrī, darījuma vērtība ir 213 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

17 «Rimi»un «Iki» veikalus Lietuvā vēlas iegādāties ne tikai Latvijas mazumtirdzniecības tīkla «Mego» īpašnieks «Lenoka», bet vēl divi potenciālie pircēji, vēsta Lietuvas biznesa laikraksts «Verslo žinios», atsaucoties uz neoficiāliem avotiem.

Šo veikalu pārdošanu kā nosacījumu izvirzījusi Lietuvas Konkurences padome, lai «Rimi Lietuva» varētu īstenot darījumu, kurā tas plāno iegādāties mazumtirdzniecības tīklu «Iki».

Avoti teikuši laikrakstam «Verslo žinios», ka pašlaik trim potenciālajiem pircējiem, tostarp «Lenoka», esot vienādas iespējas iegādāties 17 «Rimi» un «Iki» veikalus.

Atsaucoties uz šim avotiem, «Verslo žinios» raksta, ka «Lenoka» par iespēju iegādāties veikalus konkurē ar diviem Lietuvas kapitāla uzņēmumiem, kas pārvalda reģionālos veikalu tīklus, no kuriem viens atrodas Lietuvas centrālajā daļā, bet otrs - ziemeļu daļā. Katrā tīklā ir vairāk nekā desmit veikali.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā neoficiāli avoti Lietuvas ziņu aģentūrai BNS teica, ka 17 «Rimi» un «Iki» veikalus iegādāsies «Lenoka», tomēr ne «Rimi Lietuva», ne «Lenoka» pārstāvji šo informāciju nebija gatavi apstiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augot dzīves ātrumam, mēdz mainīties arī cilvēku ieradumi. Ir iedzīvotāju grupas, piemēram, aizņemti darba cilvēki un jaunieši, kas paši bieži vien negatavo mājās, un tāpēc tirdzniecības vietās izvēlas svaigi pagatavotus ēdienus. To apliecina gan pētījumi, gan tirgotāju novērojumi.

Tostarp veikalu tīkls “Mego” šai tendencei piemērojas, veikalos izveidojot ēdienu gatavošanas cehus un pieņemot darbā profesionālus pavārus.

NielsenIQ veiktais pētījums par iedzīvotāju pārtikas iegādes ieradumiem Latvijā parāda, ka svaigi gatavoti ēdieni, konditorejas izstrādājumi, kā arī svaiga pārtika ir preču kategorijas, kas iedzīvotājus var mudināt mainīt ierasto iepirkšanās vietu, pat ja būs jāveic garāks brauciens, lai iegādātos iekāroto maltīti. No aptaujātajiem respondentiem vidēji 25 % pircēju atzina, ka ir gatavi mainīt tradicionālo maršrutu, lai iegādātos iekāroto ēdienu un produktus. Visbiežāk veikalos svaigi gatavotos ēdienus un kulināriju iegādājas iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (23 %), kā arī vecumā no 35 līdz 44 gadiem (22 %), tikai nedaudz atpaliekot arī jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem (20 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināts - Rimi par 213 miljoniem nopērk Lietuvas pārtikas preču mazumtirdzniecības ķēdi IKI

Lelde Petrāne, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ICA Gruppen ir parakstījusi vienošanos, saskaņā ar kuru tā pārņem UAB Palink, kas pārvalda pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumu IKI. Darījuma vērtība ir 213 miljoni eiro.

IKI iegāde nozīmē, ka ICA Gruppen (Rimi Baltic) kļūs par otru lielāko spēlētāju augošajā Lietuvas pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū. Pirms iegādes darījuma tā ieņem ceturto pozīciju.

«Lietuva ir lielākais tirgus Baltijā, bet arī valsts, kurā Rimi Baltic ir mazākā tirgus daļa. IKI veikalu tīkls ir labs papildinājums Rimi veikalu tīklam. Šis iegādes darījums nesīs labumu Rimi un IKI klientiem un ICA Gruppen akcionāriem,» norāda ICA Gruppen vadītājs Pērs Strombergs (Per Strömberg).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Cietuma Mego: cietumnieki nezināmu iemeslu dēļ grib zemākas cenas

Dienas Bizness, 24.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nāk pirkt gardumus, kā jau sievietes, grib sevi palutināt ar konfektēm, cepumiem, šokolādēm. Saldējums labi iet - veidu mums daudz,» pārcilājot Tio un Ekselences kārbiņas, laikrakstam Diena stāstījusi Iļģuciema sieviešu cietuma veikala Mego pārdevēja Vita (vārds mainīts, jo atklāt īsto viņa nav vēlējusies).

Tirgotāja novērojusi, ka pirkumā ieslodzītās parasti iekļauj kafiju, vairāku veidu tējas, divu veidu desas vai kādu citu gaļas izstrādājumu, saldumus, veļas pulveri un tualetes papīru. Smēķētājas - arī cigaretes, taču nedēļā nedrīkst iegādāties vairāk par desmit paciņām.

Vita laikrakstam atklājusi, ka vispieprasītāko preču topa augšgalā visos divpadsmit Latvijā esošo cietumu veikalos ir žāvēti cūku vaigi, kas maksā 3,83 eiro kilogramā. «Tie ir lēti, trekni, smaržo pēc kūpinājuma un lietojami dažādos veidos - gan uz maizes, gan cepot, gan sasaldējot ilgākai lietošanai,» piebildusi Iļģuciema sieviešu cietuma priekšnieces vietniece Regīna Martinova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Darījuma, kurā Rimi Lietuvā plāno iegādāties Iki, pabeigšana var aizkavēties

LETA/BNS, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darījuma, kurā «Rimi» Lietuvā plāno iegādāties mazumtirdzniecības tīklu «Iki», pabeigšana var aizkavēties, paziņojis «Rimi» īpašnieka Zviedrijas koncerna «ICA Gruppen» vadītājs Pērs Strembergs.

Ziņu aģentūra «Reuters» vēsta, ka Strembergs investoriem un žurnālistiem teicis, ka darījums varētu tikt pabeigts šā gada otrajā ceturksnī.

Iepriekš tika plānots, ka «Rimi Lietuva» pabeigs veikalu tīklu «Iki» pārvaldošā uzņēmuma «Palink» iegādi šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietuvas ziņu aģentūra BNS no neoficiāliem avotiem uzzinājusi, ka uzņēmumam «Rimi Lietuva» līdz šim nav izdevies atrast pircējus 17 «Iki» veikaliem, kas tam jāizdara atbilstoši Lietuvas Konkurences padomes lēmumam.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada oktobrī Lietuvas Konkurences padome atļāva Zviedrijas kompānijas «ICA Gruppen» kontrolētajam mazumtirgotājam «Rimi Lietuva» iegādāties no Vācijas «Rewe Group» un citiem akcionāriem uzņēmumu «Palink», kam pieder mazumtirdzniecības tīkls «Iki». Vienošanās par darījumu tika panākta 2016.gada decembrī, darījuma vērtība ir 213 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Veikalu top! īpašnieks par 2,4 miljoniem eiro nopircis tirdzniecības centru baata Liepājā

LETA, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «LPB», kurai pieder daļa veikalu «top!» un «mini top!», kā arī tirdzniecības centrs «XL sala» Liepājā, par 2,4 miljoniem eiro nopirkusi Liepājas tirdzniecības centru «baata», aģentūru LETA informēja uzņēmuma Administratīvās daļas vadītāja Daiga Feldmane.

Viņa skaidroja, ka šovasar «LPB» izskatīja nekustamā īpašuma iegādes iespējas un izteica piedāvājumu likvidējamai «Hiponia», kas bija tirdzniecības centra īpašniece, norādot indikatīvu cenu nekustamā īpašuma iegādei. Tika veikta arī nekustamā īpašuma tehniskā apsekošana un izpēte, un vēlāk piedāvājums precizēts. Darījums noslēgts oktobrī, un kopējā pirkuma līguma summa par nekustamā īpašuma iegādi ar visiem piederumiem un aprīkojumu bija 2,4 miljoni eiro.

«Šobrīd norit aktīvs darbs pie nekustamā īpašuma pieņemšanas, nepieciešamo dokumentu un formalitāšu sakārtošanas, īpašuma apzināšanas un iepazīšanas. Pēc šo jautājumu sakārtošanas tiks strādāts pie tālāko mērķu noteikšanas, plānu precizēšanas un sasniedzamo mērķu realizēšanas,» skaidroja jauno īpašnieku pārstāve, piebilstot, ka par tirdzniecības centra koncepciju varēs runāt, tiklīdz būs izstrādāta tālākā tirdzniecības centra attīstības stratēģija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mego pērn izdevies ievērojami samazināt zaudējumus

Žanete Hāka, 04.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs SIA Mego 2013.gadā optimizējis uzņēmuma izdevumus un veicis ieguldījumus mazumtirdzniecības vietas uzlabošanā, liecina gada pārskatā publicētā informācija.

Gada pārskatā arī norādīts, ka pērn uzņēmums atvēris jaunu mazumtirdzniecības vietu Baldonē, savukārt ar šā gada aprīli pilnībā pārņemtas kādreizējā SIA Palink daļas.

Pagājušajā gadā SIA Mego apgrozījis 44,117 miljonus eiro, kas ir par nepilniem 3% mazāk nekā 2012.gadā, savukārt zaudējumi gada laikā samazinājušies teju 6 reizes, no 480,076 tūkstošiem eiro 2012.gadā līdz 82,021 tūkstotim eiro pērn.

Lursoft esošā informācija liecina, ka SIA Mego reģistrēts 1999.gadā. Veikalu ķēžu kapitāldaļu turētāji ir Viktors Karbanovs, Mihails Uļmans, Aleksandrs Morozs un Grigorijs Vovks.

Uzņēmums iekļauts laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, ieņemot 142. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lētais piens jāmeklē neiedomājamās vietās. Par pienu zemnieki saņem arvien mazāk, tomēr veikalos ir atsācies atsevišķu piena produktu cenu kāpums. Dažos veikalos par pienu, sviestu un saldo krējumu ir jāmaksā dārgāk nekā septembrī, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Pārlūkojot Rimi, Maxima un Mego/Iki veikalu plauktus, Neatkarīgā secinājusi, ka daļa piena produktu maksā tikpat, cik septembrī, daļa lētāk, bet daļa – pat dārgāk. Atsevišķos veikalos cenu kāpums bija skāris sviestu, saldo krējumu un pienu.

Gan Rimi Latvia, gan Maxima Latvija apgalvo, ka piena produktu cenas samazinājis proporcionāli pārstrādātāju iepirkuma cenu samazinājumam. Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris skaidrojis, ka uzņēmums savu pozīciju cenu izmaiņās un pašmāju ražotāju atbalstīšanā nav mainījis – produktu cenas tiek mainītas proporcionāli tām izmaiņām, kādas veic produkta ražotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam ziņu topu, kas šonedēļ bija db.lv lasītāju redzeslokā - tās tika lasītas, komentētas, šērotas sociālajos tīklos.

1. Nepieļaut bankas tālāku saplosīšanu

2. Žurnālā Dzīves garša: Māja ir jāceļ tad, kad nav naudas

3. Ryanair pārdomās par Rīgu, Liepāju neizskata

4. Cīņa par bankas atlikušo daļu

5. Jauno projektu dzīvokļu cenu kāpums pārsteidz

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Aizturēti Bunkus slepkavībā iesaistītie, tostarp pasūtītājs un izpildītājs

Db.lv, LETA, 25.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policijai maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir izdevies noskaidrot faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, un otrdien šajā lietā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs, informēja Valsts policijā.

Policija patlaban atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana lietā turpinās.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Romāns Jašins norādījis, ka šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu.

Izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai, norāda Jašins.

"Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt - tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un šodien, 24.maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas," norādījis Jašins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 2 miljonus eiro, piegādes loģistikas uzņēmums Omniva šomēnes uzsācis īstenot nākamo pakomātu tīkla paplašināšanas kārtu.

Līdz 2023.gada februārim plānots uzstādīt papildus 60 pakomātus visā Latvijā, kā arī paplašināt 150 esošos pakomātus ar vidēja un liela izmēra skapīšiem, kas klientu vidū ir vispieprasītākie.

Pakomātu tīkla paplašināšana un esošo pakomātu ietilpības palielināšana ir viens no uzņēmuma attīstības stratēģijas stūrakmeņiem, lai Omniva līdz 2026.gadam kļūtu par stabilu reģiona līderi loģistikas jomā.

“Fokusējamies gan uz pakomātu izvietošanu jaunās apdzīvotās vietās, gan arī pieprasītāko pakomātu paplašināšanu. Lai arī šis un visticamāk arī nākamais gads visā ekonomikā izaugsmes ziņā būs izaicinošs ģeopolitiskās situācijas un cenu pieauguma dēļ, mēs turpināsim mērķtiecīgi investēt savas infrastruktūras attīstībā,” norāda Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus slepkavības lietā apcietinājumu piemēro arī uzņēmējam Uļmanam

LETA, 26.05.2022

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais uzņēmējs Mihails Uļmans tiek konvojēts uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.

Komentāri

Pievienot komentāru