Lielāka piena iepirkuma cena varētu būt gada otrajā pusē 

Latvijas piensaimnieki pašlaik pārdzīvo diezgan grūtus laikus – piena iepirkuma cena ir vien 23 centi par kilogramu, savukārt optimālā cena ir 32 centi. Daudzi zemnieki ar bažām gaida pavasari, nezinot, kā izdosies paveikt visus iecerētos lauku darbus, jo trūkst naudas, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Dienas Bizness, 2015. gada 24. marts plkst. 10:10

Zemnieku saimniecības Kalndunduri saimnieks Viesturs Liepiņš ikdienā aprūpē 100 slaucamu govju un atzīst, ja piena iepirkuma cena būtu augstāka, varētu maksāt lielākas algas saviem strādniekiem

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Zemkopības ministrijā (ZM) gan norāda, ka piena iepirkuma cenas zemākais punkts varētu būt sasniegts februārī un martā, bet gada otrajā pusē varētu būt sagaidāms cenas kāpums. Turklāt zemniekiem liels atspaids bijis valsts atbalsts pērnā gada nogalē par piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanu un izvērtēšanu – 13,9 miljonu eiro apmērā. Tāpat Eiropas Savienība (ES) februāra beigās mūsu piena ražotājiem kā papildu atbalstu piešķīra 7,72 miljonus eiro. Arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks uzsver, ka, neraugoties uz zemo piena iepirkuma cenu, nozare tomēr attīstās un situāciju pagaidām nevar dēvēt par katastrofālu.

Latvijā gadā tiek saražots ievērojami vairāk piena, nekā mēs patērējam. Latvijā saražotais piens ir 0,6% no visa ES saražotā. Latvijā piena kvotu – 800 000 tonnu gadā – saražo 9600 piensaimniecību, turpretim Igaunijā teju tādu pašu kvotu saražo 780 piensaimniecību. Latvijā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem no visām saimniecībām ar slaucamām govīm tikai 2,2% saimniecību ir vairāk par 50 slaucamajām govīm. Tie ir galvenie mūsu piena nozari raksturojošie dati, kas lielā mērā arī skaidro, kāpēc piena nozarei pašlaik klājas smagi un piena iepirkuma cena ir tik zema.

«Piensaimniecībā, tāpat kā citās nozarēs, ir izteikti ekonomiskie cikli – augšupejas un lejupslīdes. Tas nozīmē, ka labajos laikos jāveido uzkrājumi. Piemēram, pagājušā gada sākumā piena iepirkuma cena bija 36 centi par kilogramu, kas vērtējams kā izcils rādītājs,» stāsta J. Šolks un atzīst, ka vidēji Latvijā piena iepirkuma cena ir daudz zemāka nekā citviet Eiropā. Tas saistīts gan ar nelielo vietējo tirgu, gan ar zemo pirktspēju. Latvijā ir būtiski mazāks piena produktu patēriņš nekā Vācijā vai Francijā. Vēl viens iemesls zemajai iepirkuma cenai saskaņā ar J. Šolka teikto ir mūsu piena nozares lielā sadrumstalotība, mēs neesam tik efektīvi kā mūsu kaimiņi igauņi.

«Aptuveni vienādās piena kvotas igauņi izpilda ar 780 saimniecībām, kamēr mēs ar 9600. Tāpēc arī Igaunijā ir lielākas piena iepirkuma cenas,» klāsta J. Šolks. Viņš arī piebilst, ka piena cenas vislielākajā mērā ietekmē situācija pasaules tirgos, kas ir visnotaļ mainīga.

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta ekonomistam Andrim Miglavam gan ir cits viedoklis. «Neefektivitāte pienu ražojošajās saimniecībās var būt par iemeslu neiegūtai peļņai, tomēr tas nekādi nevar būt par iemeslu zemai piena iepirkuma cenai. Nespēja piedāvāt augstāku piena iepirkuma cenu ir pazīme pārstrādes industrijas nespējai efektīvi strādāt – izrādās, tā neprot no Latvijā saražotā piena saražot un pārdot pārstrādes produktus pasaules tirgos tā, kā to prot Rietumeiropas piena industrija. Turklāt šī nespēja ir hroniska, un pēdējos septiņos gados – kopš 2008.†gada – tā praktiski vispār nav uzlabojusies.»

Plašāk lasiet rakstā Lielāka piena iepirkuma cena varētu būt gada otrajā pusē otrdienas, 24.marta laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!

 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2012. gada 20. augusts plkst. 7:55

Arī jūlijā piena iepirkuma cena turpināja samazināties un, visticamāk,  augustā tā saglabāsies...

2010. gada 24. augusts plkst. 11:08

Sausuma dēļ Krievijā iestājies griķu deficīts, un pēc septiņu gadu pārtraukuma Krievija...

Nepalaid garām

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt...

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu,...

Ar kokogļu ražošanu Rēzeknes uzņēmums Baibiņa nodarbojas jau vairāk nekā piecus gadus....

No šīs sadaļas
2015. gada 23. marts plkst. 8:56

Latvijas un Polijas gurķi
pirmo reizi veikala plauktā mērojas spēkiem godīgā cīņā ar...

2015. gada 20. marts plkst. 11:55

Ņemot vērā to, ka šī ziema bijusi diezgan silta un pavasaris atnācis...

2015. gada 20. marts plkst. 10:57

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju (LBLA) arī turpmāk vadīs Gustavs Norkārklis...

2015. gada 19. marts plkst. 11:33

Lizuma pagasta Taurēs atrodas tajā pusē viena no lielākajām krūmmelleņu plantācijām. Tās...

2015. gada 19. marts plkst. 10:49

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas...

2015. gada 19. marts plkst. 8:18

Latvijas lauksaimniekiem ir ļoti labas izredzes – eksperti norāda uz lielāku peļņu...

2015. gada 18. marts plkst. 17:06

Agrāk nekā ierasti daļā Latvijas – Kurzemē un Zemgalē – sākusies augu...

2015. gada 18. marts plkst. 12:53

Agrāk nekā ierasti daļā Latvijas – Kurzemē un Zemgalē – sākusies augu...

2015. gada 17. marts plkst. 13:17

Otrdien, 17.martā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos,...

2015. gada 17. marts plkst. 9:42

Arī šogad lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena Latvijā varētu pieaugt, 
taču mēreni
,...