Jaunākais izdevums

Piena lopkopībā pagaidām nevar spert pārdrošus investīciju soļus, kas saistīts ar situāciju globālajā tirgū, uzskata biedrības Zemnieku Saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pēc viņa teiktā, piena iepirkuma cenas patlaban ir stabilas, lai gan tām ir tendence samazināties. Ja piena iepirkuma cenas būtiski nemainīsies, tas liecinās par stabilitāti piena lopkopības sektorā. Tomēr ar investīcijām jābūt piesardzīgiem. «Pārdrošus soļus attiecībā uz investīcijām nevar spert. Ir rūpīgi jāplāno saimnieciskā darbība, bet tas attiecas uz visiem sektoriem - gan gaļas ražošanu, gan piena lopkopību, gan augkopību. Cenu līmenis pasaules tirgos tomēr norāda, ka mēs nevaram attīstīties tik intensīvi, kā varbūt vēlētos,» sacīja Lazdiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka piena lopkopības saimniecībām ir jāturpina attīstīties, lai tās varētu samazināt ražošanas izmaksas. Tas īstenojams, ieviešot precīzas, jaunas un modernas tehnoloģijas.

Lazdiņš, raksturojot situāciju piensaimniecībā Eiropā kopš piena kvotu sistēmas atcelšanas, norādīja, ka piena ražošanas apmēri ir nebūtiski palielinājušies. «Nav jau tā, ka kvotu atcelšana nozīmētu pieaugumu par 50%. Protams, bija saimniecības Rietumeiropā, kuras šīm izmaiņām gatavojās. Tika atvērtas jaunas, lielas saimniecības ar ļoti lielu dzīvnieku skaitu. Bet Latvijā varēja novērot citu tendenci - pie mums samazinājās slaucamo govju skaits, bet pieauga izslaukums. Tika saglabāts ģenētiski labākais materiāls,» viņš sacīja.

Arī Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre teica, ka Latvija piena ražošanas apmēru ziņā par aptuveni 1% pārsniedz iepriekš noteikto kvotas līmeni. Ražošanas apmēru straujāk nepieaug saistībā ar krīzi piensaimniecībā.

Vienlaikus viņa piebilda - ja piena iepirkuma cena būs stabila un pietiekami augsta, Latvijā ir potenciāls piena lopkopībai attīstībai. Tomēr būtisks attīstības priekšnoteikums ir piena pārstrādātāju spēja atrast stabilus noieta tirgus, la būtu pārliecību, ka Latvija ir eksportētājvalsts ar saražotā pienu realizācijas iespējām.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) aplēsēm piena iepirkuma cena šā gada martā turpināja nelielu kritumu un bija vidēji 295,1 eiro par vienu tonnu salīdzinājumā ar 300 eiro februārī. Gada laikā piena iepirkuma cena pieaugusi par 42,6%, jo pērn martā piena iepircēji par tonnu piena maksāja 207 eiro.

Šā gada martā zemnieku nodotā svaigpiena apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi gandrīz nav mainījies un bija 63 374 292 kilogrami salīdzinājumā ar 63 060 873 kilogramiem 2016.gada martā. Turpretī slaucamo govju skaits turpina samazināties. Ja 2016.gada martā Latvijā bija reģistrētas 162 110 govis, tad šogad martā šis rādītājs bija par 4,75% mazāks - 154 412 slaucamas govis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2013. gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5 %, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20 % (no 23,0 ha 2013. gadā līdz 27,6 ha 2016. gadā). 2016. gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 ha un 33,6 ha izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 ha – no 24,7 ha 2013. gadā līdz 28,3 ha 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 ha 2013. gadā līdz 0,9 ha 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 ha, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 ha vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 ha līdz 50,4 ha vidēji vienā saimniecībā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena un gaļas lopu bizness - drīzāk darbietilpīgs hobijs

Kristīne Stepiņa, 09.10.2019

Zemnieku saimniecības Dārznieki saimnieks Raimonds Bērtulsons un viņa dēls Armands.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecībā Dārznieki piena un gaļas lopu audzēšana ir sabalansēta tā, lai varētu gan izdzīvot, gan veidot uzkrājumus pašiem savā privātajā pensiju fondā.

Šogad bijusi laba graudu raža, arī kukurūza augusi griezdamās, tikko novākti 35 hektāri un sagatavota skābbarība ziemai, pie kūtīm gozējas svaigi siena ruļļi, kuros ik pa brīdim uzskrien zilacainais haskija un rotveilera jauktenis Būmers, lai gods godam pildītu viņam uzticētos sarga pienākumus.

Nākotne dēla rokās

Lai iepazītos ar zemnieku saimniecības prāvo ganāmpulku – 300 liellopiem, nākas vilkt kājās koši zilas bahilas un saimnieka Raimonda Bērtulsona un viņa dēla Armanda vadībā, izstaigāt visas četras kūtis, kurās mitinās gan brangi bullēni, gan melnraibas piena gotiņas, gan pāris dienu veci teliņi. Nekāds lielais bizness jau šis neesot, drīzāk darbietilpīgs hobijs, izrādot plašo saimniecību, secina R. Bērtulsons. Zemnieku saimniecība Dārznieki ir ieguvusi Gada uzņēmējs Zemgalē 2018 statusu, jo ar savu darbu un degsmi par Latvijas laukiem ir izgājuši cauri neskaitāmām grūtībām un pierādījuši, ka ir iespējams gan pašiem, gan arī jaunajai paaudzei dzīvot un attīstīties vietā, kura ir mīļa, un darba mīlestību nodot arī tālāk. Bērtulsonu ģimene – Ilga un Raimonds – Dārzniekos saimnieko jau vairāk nekā 25 gadus. Ģimenes lielākais palīgs lauku un fermas darbos ir dēls Armands, kurš prot darīt visus lauku darbus. A. Bērtulsons nesen Priekuļu tehnikumā ir izskolojies par lauku īpašumu apsaimniekotāju un vecākiem par prieku Dārzniekos ir uz palikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Papildināta ar FOTO: J.Gierkena ZS jaunas fermas izveidē ieguldījusi 3 miljonus eiro

Žanete Hāka, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

J.Gierkena zemnieku saimniecība (ZS) pērn nogalē uzbūvējusi jaunu fermu, ieguldot vairāk nekā 3 miljonus eiro, no kuriem 1 miljons ir Eiropas Savienības atbalsts un 2 miljoni eiro bankas Citadele finansējums, informē bankas pārstāvji.

Jaunizbūvētajā fermā tehnoloģijās ieguldīti 1,2 miljoni eiro.

Puse no saimniecības ganāmpulka – 500 govis – kopš gada sākuma dzīvo jaunajā fermā un otra puse – jau iepriekš izmantotajā fermā. Kā atzīst zemnieku saimniecības vadītājs Mārtiņš Gierkens: «Jau laiku strādājot jaunajā fermā, varu apliecināt, ka bija vērts, jo esam samazinājuši piena pašizmaksu par diezgan lielu procentu. Pateicoties tehnoloģijām, esam samazinājuši izmaksas par barību, ir uzlabojusies govju veselība un esam palielinājuši izslaukuma apjomu. Vēlētos arī pārējām govīm, kas atrodas vecajā fermā, nodrošināt tikpat labus turēšanas apstākļus.»

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs: «Neviltots prieks par tik uzņēmīgiem saimniekiem, kas šajos apstākļos spēj veiksmīgi attīstīt saimniecību – tā ir viena no lielākajām un modernākajām piena fermām Latvijā. Tas ir nozīmīgs ieguldījums ne vien pašai saimniecībai, kura iegādājusies jaunas govju slaukšanas tehnoloģijas, bet arī piena nozarei kopumā, jo uzskatāmi parāda kā attīstās piensaimniecība Latvijā – iet roku rokā ar jaunākajām tehnoloģijām, kļūst aizvien mūsdienīgāka.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena lopkopībā joprojām ir kritiska un nav novērojams iepirkuma cenas kāpums. Piena lopkopības saimniecības ir kritiskā situācijā, jo pašreizējā iepirkuma cena ir zem piena pašizmaksas, db.lv apstiprināja Lauksaimniecibas Statūtsabiedrību asociācijas (LSA) izpilddirektors Kaspars Melnis.

Šodien, 16. jūnijā Zemkopības ministrijā tiek lemts par atbalstu piena lopkopjiem, kas nozīmētu naudu no Eiropas fondiem - 86 eiro par slaucamu govi. "Tas būtu īslaicīgs problēmas risinājums kritiskā brīdī," uzsvēra K. Melnis.

Asociācijas biedru vidū veiktajās aptaujās konstatēts, ka svaigpiena iepirkuma cena marta sākumā bija 0,307 eiro par litru. Jau sākot no marta vidus sācies iepirkuma cenu samazinājums. Piena iepirkuma cena vidēji maijā samzinājās līdz 0,252 eiro par litru, kas nozīmē 18% kritumu pret marta sākumu. Iepirkuma cena šobrīd stabilizējušies tās zemākjā punktā un nelielas izmaiņas K. Meļņa skatījumā nenozīmē atgriešanos pie normālas saimniekošanas. Vēl aizvien piena iepirkuma cena pēc asociācijas biedru aplēsēm ir zem pašizmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Bioloģiskajā saimniecībā pienu slauc un barību govīm piestumj roboti

Db.lv, 21.11.2018

SIA «Dižglābas» jau 13 gadus ir bioloģiskā saimniecība. Sākotnēji tās pamatnodarbošanās bija gaļas lopkopība, bet pirms četriem gadiem tika pieņemts lēmums pievērsties arī piena lopkopībai. Tika iegādātas 5 piena govis. Nu bioloģiskajā saimniecībā ir aptuveni 350 liellopi, no kuriem 120 ir slaucamas govis. Lopiņi dzīvo jaunā kūtī, kas tika atklāta šogad februārī.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

XXI gadsimts ar mūsdienu tehnoloģijām ir ienācis dažādās saimniekošanas nozarēs. Ievērojams izrāviens pēdējos gados noticis piena lopkopībā - barību lopiem piestumj roboti un arī slaukšana ir robotizēta.

«Šāda saimniekošana vairs nav nekāds retums - tā strādā gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Tas ir racionāli - prasa mazāk cilvēkresursu - un nodrošina, ka piens nenonāk kontaktā ar cilvēku, kas ir būtiski, ja vēlas strādāt atbilstoši bioloģiskās saimniecības principiem,» stāsta Agnese Celova, Rojas novada SIA «Dižglābas» saimniece.

SIA «Dižglābas» bioloģiskās saimniecības statusu ieguva 2005. gadā, un sākotnēji tajā tika audzēti tikai gaļas lopi. Taču pirms četriem gadiem tika pieņemts lēmums kā papildu rūpalai pievērsties piena lopkopībai. «Sākām ar piecām pirmpienītēm un pieciem teļiem. Pakāpeniski piepirkām govis klāt. Tad sāka dzimt teliņi. Tagad papildu gaļas lopiem mums ir arī 120 slaucamas govis,» par saimniecības izaugsmi stāsta saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidi saudzējoša un vienlaikus efektīva saimniekošana – lauksaimnieku nākotnes izaicinājums

Eiropas Savienības kopējā un arī Latvijas lauksaimniecības politika paredz veicināt pārtikas sistēmas ilgtspējību, samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas uz produkcijas vienību, vienlaikus nesamazinot lauksaimnieku konkurētspēju un nodrošinot attīstības iespējas.

Nozīmīgākās SEG emisijas no lauksaimniecības sektora veido metāns (CH4) un slāpekļa oksīds (N2O), kuru avots ir lopkopība jeb vēl precīzāk – piena lopkopība. Lai šajā duālajā situācijā – samazināt emisijas un attīstīt ražošanu – Latvijā kā ES dalībvalstī attīstītos ilgtspējīga, efektīva un vienlaicīgi arī vidi saudzējoša piena lopkopība, ir svarīgi katrā ražojošajā saimniecībā sekot līdzi gan emisiju, gan ražošanas efektivitātes rādītājiem, uzskata Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas lopkopībā šis gads Latvijā ir smags, jo sausuma dēļ bija grūtības sagatavot lopbarību, kuras joprojām daudzās saimniecībās trūkst, aģentūrai LETA atzina Latvijas Gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Vāgners.

Viņš teica, ka lopbarības sagatavošanas ziņā situācija dažādos Latvijas reģionos atšķiras, tāpēc ir grūti viennozīmīgi novērtēt situāciju visā valstī kopumā, taču gaļas lopkopībā gads ir smags, jo lopbarība ziemai joprojām trūkst un nav zināms, vai nepieciešamo apmēru izdosies sagādāt.

«Ziemai sagatavot barību bija problēmas. Īpaši Kurzemē, kur šogad bija sausāks, bija problēmas. Vidzemē situācija ir citādāka - neraugoties uz lietaināku laiku, bija vairāk iespējas sagatavot lopbarību,» sacīja Vāgners.

Viņa atzina, ka grūti bija sagādāt ne tikai skābbarību, bet sliktās graudu ražas dēļ arī spēkbarību, tādēļ jau novembrī vai decembrī piena lopkopības saimniecības var izjust spēkbarības cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu saimniecības efektivitāti un celtu ražošanas produktivitāti, viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm "Tārgalīte" govju kompleksa modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēs 1,8 miljonus eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas "Citadele" finansējums.

Saimniecības modernizāciju plānots pabeigt nākamā gada vasarā, un tas būtiski uzlabos ražošanas efektivitāti, kvalitāti un samazinās izmaksas. Projekta ietvaros plānots uzbūvēt slaucamo govju novietni, kas tiks aprīkota ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu. Tiek plānots, ka investīciju rezultātā piena izslaukuma apjoms pieaugs apmēram par 30% Līdz ar projekta realizāciju būs iespējams ievērojami paaugstināt uzņēmuma finanšu rādītājus, uzlabot ganāmpulka labturību un radīt patīkamāku vidi darbiniekiem.

Projekta īstenošanā piesaistīts arī Lauku Atbalsta Dienesta (LAD) finansējums 0,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība un vienlaikus ģimenes uzņēmums J.Gierkena ZS Krimuldas novada Lēdurgas pagastā uzcēlusi jaunu fermu, kas ļāvusi govju ganāmpulku palielināt no 500 līdz 1000 govīm. Jaunā ferma būvēta ar bankas Citadele un Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Govju fermas izbūvē un lopu iegādē kopumā ieguldīti vairāk nekā 3 miljoni eiro, no kuriem 1 miljons ir Eiropas Savienības atbalsts. Pārējo finansējumu sniedza banka Citadele. Kā atzīst zemnieku saimniecības vadītājs Mārtiņš Gierkens: «Lēmumu par jaunas fermas būvniecību pieņēmām pirms diviem gadiem, kad jau bija sākusies piena cenas krīze, un mērķis bija samazināt saražotā piena pašizmaksu. Infrastruktūru jau bijām izveidojuši tādu, lai strādātu ar 1000 govīm. Uzbūvējot jauno fermu un nopērkot govis, jau tagad esam samazinājuši piena pašizmaksu par diezgan lielu procentu.»

«Gierkenu ģimenes uzņēmums ir piemērs mērķtiecīgai lauku uzņēmuma attīstībai, sākot ar mazumiņu un tēva pieredzi līdz lielai, inovatīvai saimniecībai. Tas pierāda, ka Latvijas lauki ir vieta, kur uzņēmējiem augt un attīstīties. Man simpatizē arī tas, ka lauksaimnieks pienu pārdod citam Latvijas ģimenes uzņēmumam Bauskā, nevis ved uz ārzemēm. Tas dod darbu un labu izejmateriālu vēl kādam Latvijas uzņēmumam,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelabvēlīgā situācija piena tirgū nav ietekmējusi AS Agrofirma Tērvete mērķtiecību ganāmpulka palielināšanā, šogad klāt nākušas 300, bet nākamajā gadā – vēl 600 slaucamas govis, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads AS Agrofirma Tērvete ir bijis visnotaļ veiksmīgs, plānots par 10% procentiem palielināt apgrozījumu, sasniedzot 13 miljonus eiro. Uzņēmuma pamatdarbība ir lauksaimniecība un piena lopkopība, tāpat tas nodarbojas ar zirgkopību un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Alus zīmols Tērvetes alus ir nodots saistītajam uzņēmumam, sadarbības partnerim AS Tērvetes AL, kas attīsta alus biznesu un ir sācis arī kvasa ražošanu.

2016. gadā Tērvetes darbību nelabvēlīgi ir ietekmējusi būtiskā svaigpiena un elektroenerģijas iepirkuma cenu samazināšanās. AS Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks stāsta, ka piena iepirkuma cenas šī gada astoņos mēnešos noslīdēja līdz 190 eiro par vienu tonnu, savukārt gada sākumā piens tika iepirkts par 230 eiro tonnā. «Šobrīd piena cena ir pieaugusi un tai ir tendence palielināties, kas vieš zināmas cerības, taču paļauties uz cenas pieaugumu nākotnē diemžēl nevar,» atzīst D. Dominieks. Tā kā pēdējos gados ir samazinājusies koģenerācijā no bioloģiskajiem atkritumiem iegūtās elektroeneģijas cena, kas ir piesaistīta dabasgāzes cenai, agrofirmas biogāzes ražotne strādā ar zaudējumiem. 2013. gadā, kad tika atvērta biogāzes ražotne, viena megavatstunda elektroenerģijas maksāja 177 eiro, bet šobrīd tās cena ir samazinājusies līdz 111 eiro, informē D. Dominieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada sācis ražot puscieto sieru, z/s Mazlauri saimnieks Māris Rehtšprehers nākotnē cer palielināt gan ganāmpulku, gan siera apjomus

Lēdurgas pagasta saimnieks Māris Rehtšprehers pirmo siera rituli saražoja pagājušā gada februāra beigās. Piena pārstrādei viņš pievērsās ne tāpēc, ka nozarē valdīja krīze, bet gribējies jaunu izaicinājumu, radot ko jaunu ar pievienoto vērtību. Saimniecības pamata specializācija ir piena lopkopība, un siera ražošana ir papildus rūpals. «Tas viss nenāk viegli, jo realizācija ir smags jautājums,» gan atklāj saimnieks. Saražoto saimnieks pārdod dažos Rīgas veikalos, kā arī Straupes un Hanzas tirdziņos. Vislabāk realizācija sokas tirdziņos, jo pircējs ir jāiepazīstina ar jauno produktu – svarīgs ir ražotāja kontakts ar pircēju, bet veikalos tas nav iespējams. Straupes tirgus – tā ir arī laba vieta, kur reklamēt savu preci, jo garām brauc daudz tūristu, tostarp arī igauņi, kuri labprāt iepērk Mazlauru sieru. Tiesa, dažus tirgus viņš ignorē, jo nomas maksa par vietu ir tik liela, ka ražotājam neatmaksājas uz tiem braukt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļānu novadā, Radopolē top 3,3 miljonus eiro vērta AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale jaunā ferma.

Jau iepriekš, paaugstinot dzīvnieku uzturēšanas komforta līmeni, izslaukums no govs palielinājies par 12,3%.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valentīna Sarkane, pērn izslaukums no govs bija 8110 kilogrami, savukārt šogad pēc prognozēm tas varētu būt vismaz par 1000 kilogramiem lielāks.

AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale jaunuzceltās fermas pirmā kārta tika nodota ekspluatācijā 2016.gada novembrī. Tās gaitā tika uzbūvēta slaucamo govju novietne 500 lopiem un piena bloks ar slaukšanas karuseli, kā arī 14 000 kubikmetru šķidrmēslu krātuve.

Jaunās fermas būvniecības pirmā kārta izmaksāja 2,26 miljonus eiro, no kuriem viens miljons eiro bija Lauku atbalsta dienesta finansējums no Eiropas fondiem, atlikusī summa - aizņēmums AS Swedbanka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Šis gads nelabvēlīgu apstākļu ziņā pārspēj visus iepriekšējos

Žanete Hāka, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Latvijai tirdzniecības līgumi būs gan ieguvums, gan zaudējums

Lelde Petrāne, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā nedēļā biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa Briselē piedalījās COPA-COGECA un Eiropas Komisijas darba grupā: Starptautiskie aspekti lauksaimniecībā, kur tika diskutēts par Eiropas Savienības un ārējiem tirdzniecības līgumiem līdz 2025.gadam.

Šobrīd Eiropas Savienība ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Kanādu (CETA), Vjetnamu un sarunu procesā ir līgums ar ASV (TTIP), Taizemi, Filipīnām, Indonēziju. Saistībā ar Kanādas un ASV līgumiem, tiek prognozēts papildus pieprasījums piena pārstrādes produktiem un cūkgaļai, līdz ar to arī cenu kāpums. Tomēr, pēc ekspertu atzinuma, ievērojams cenu samazinājums tiek prognozēts liellopu gaļai, tāpat risks ir arī putnu un aitu gaļai, augļiem un rapša sēklām.

E. Strazdiņa skaidro: «Kas attiecas uz situāciju Latvijā, diezgan smaga ietekme tiek paredzēta gaļas liellopu audzētājiem, savukārt piena lopkopībā ir pienācis laiks uzelpot, ar nosacījumu, ja piens kā izejviela netiek eksportēts, bet uz vietas tiek radīts produkts ar pievienoto vērtību. Noklausoties ekspertu kopsavilkumu par turpmāko situāciju lauksaimniecībā, un zinot, ka daudzi zemnieki piena krīzes laikā pārorientējās uz liellopu audzēšanu, kolēģis no Lietuvas piecēlās un lūdza Eiropas Komisijas pārstāvjus uzrakstīt oficiālu vēstuli zemniekiem Lietuvā ar ziņojumu: «Atvainojiet, tā nu ir sanācis, ka jums nav nākotnes, nav izdzīvošanas iespējas.»»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Ievas siers ar pesto

Laura Mazbērziņa, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas zemnieku saimniecības «Vecsiljāņi», kurā tiek gatavoti cietie sieri ar zīmolu «Ievas siers». Šoreiz piedāvājam aplūkot, kā top «Ievas siers» ar pesto.

Zemnieku saimniecība «Vecsiljāņi» atrodas Kokneses novada Bebru pagastā. Saimniekošanas pamatnozares ir piena lopkopība un kviešu, miežu, auzu, rudzu, kukurūzas un zālāju audzēšana. Saimniecībā strādā 30 darbinieki. Tā apsaimnieko vairāk nekā 900 hektārus zemes un kopj ap 400 piena govis.

2010. gada martā ZS «Vecsiljāņi» sāka cietā siera ražošanu ar nosaukumu «Ievas siers». Siera meistare Ieva Midega pati brauc arī uz gadatirgiem un izstādēm, lai tiktos ar siera cienītājiem un stāstītu par savu produktu. «Mums ļoti svarīgs ir katrs klients. Svarīgi ir aprunāties ar katru un uzzināt viņa viedokli par produktiem,» informē I. Midega.

«Ievas siers» tiek gatavots no nepasterizēta rīta slaukuma piena. Tikko govis izslauktas, pienu ved uz ražotni, kur to sāk apstrādāt, kamēr tas vēl ir silts. Meistari pievieno pienam siera fermentu, no kura sāk veidoties siera lodītes, kuras vēlāk tiek pildītas Ievas sieram raksturīgās siera formās. Katrs siera ritulis ir meistaru roku darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopības saimniecība Kalna Dambrāni izvērš bullīšu nobarošanu, veidos izsoļu namu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

Kalna Dambrānos Tīrumnieku ģimene sāka saimniekot 2008. gadā, kad tika uzbūvēti pirmie divi fermas korpusi. Saimniecība 2011. gadā turpināja paplašināšanos, bet pagājušajā gadā ar Eiropas līdzfinansējumu uzbūvēts 1,22 miljonu eiro vērtais jaunākais korpuss, kur izvietoti nobarojamie piena bullīši. Pašlaik pavisam Kalna Dambrānos ir 1500 lopi. Saimniecības specializācija ir piena lopkopība un gaļas liellopu audzēšana. Iespējams, turpmāk saimniecība varētu nodarboties arī ar graudkopību, jo apsaimniekošanā esošās zemes platības to atļauj.

Saimniecībā ir tīršķirnes ganāmpulks, Holšteinas šķirnes lopi galvenokārt ievesti no Vācijas, jo Latvijā nav bijis iespējas tās iegādāties. «Izkopjam ganāmpulku un skrienam līdzi ģenētikai. Lopus atvedām no Vācijas vēl 2008. gadā, daži vēl tagad palikuši. Ejam uz eksterjeru un cenšamies izkopt ganāmpulku. Saimniecībā atstājam visus dzīvniekus, gan bullīšus, gan telītes. Telītes audzējam atražošanai, bet bullīšus – gaļai. Paši audzējam kukurūzu un zāli, graudus pagaidām iepērkam,» stāsta Iveta Tīrumniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

BMX riteņbraucēja vegāniskā saldējuma bizness

Laura Mazbērziņa, 23.05.2019

SIA Avenei īpašnieks Dāvis Dudelis. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BMX riteņbraucējs un veselīgā saldējuma ražotājas SIA Avenei īpašnieks Dāvis Dudelis secinājis, ka pieprasījums pēc vegāniskiem saldējumiem ir tik liels, ka jāpalielina ražošanas jauda, komanda, kā arī jāizstrādā jaunas garšas un iepakojumi.

Avenei tirgū piedāvā Latvijā ražotus vegāniskus saldējumus – bez piena produktu klātbūtnes. Šobrīd tiek piedāvātas septiņas saldējuma garšas, tomēr to skaits aug. «Avenei ar piena saldējumiem ir netieša konkurence, jo mēs ražojam produktus, kas ir bez dzīvnieku izcelsmes izejvielām. Šajā nišā konkurence ir maza. Protams, mēs nekad nevarēsim konkurēt ar lielajiem ražotājiem, bet es arī negribu ar viņiem konkurēt,» biznesa portālam db.lv stāstīja D. Dudelis.

Viņš ir pārliecināts, ka vegānisms un veģetārisms nav mūsdienu modes tendence. «Cilvēki arvien vairāk izvēlas dzīvot veselīgi. Uzskatu, ka nākotnē samazināsies industriālā lopkopība un cilvēki arvien vairāk izvēlēsies augu valsts produktus, to īpatsvars palielināsies, kļūstot pieejamākiem gan izvēles, gan cenas ziņā. Ražotāju uzdevums ir dot iespēju un organizāciju uzdevums - izglītot,» pauž D. Dudelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropas zaļais kurss apdraudēs piena nozari

Jānis Goldbergs, Daiga Laukšteina, 17.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Foto: ZUMAPRESS.com/Scanpix/LETA

Eiropas Savienības klimata mērķi draud ieviest korekcijas Latvijai tradicionālās nozarēs jau tuvākajos gados.

Tā, piemēram, Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis žurnālam "Dienas Bizness" norāda uz konkrētiem riskiem: “Viena no lauksaimniecība nozarēm, kas būs spiesta mainīties vides prasību lielā spiediena dēļ un būs apdraudēta, ir piena lopkopība. Mēs jau pašlaik redzam, ka nākamajam periodam vides prasības būs stingrākas un to būs vairāk, tas apgrūtinās un sadārdzinās saimniecību darbību, tostarp arī to pastāvēšanu.”

K. Melnis akcentē, ka nozīmīgākais no riskiem ir tas, ka piena produktus ražo visā pasaulē, bet vairums valstu globālajā tirgū nav spiestas ievērot tādas prasības kā Eiropas Savienībā.

Visu rakstu lasiet jaunajā žurnālā "Dienas Bizness". Meklējiet preses tirdzniecības vietās, lasiet elektroniski: www.dbhub.lv/eavize vai abonējiet, zvanot 67063333.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas liellopu audzētājiem laika apstākļu dēļ šī sezona bijusi pārbaudījumiem pilna, aģentūrai LETA atzina biedrības «Zemnieku saeima» pārstāve Līva Norkārkle.

«Gaļas liellopu audzētājiem šī sezona bija pārbaudījumiem pilna, jo pavasarī bija pārāk sauss un zāle neauga, savukārt laikā, kad bija jāgādā lopbarība ziemai, bija pārāk lietains un neizdevās savākt kvalitatīvu lopbarību,» sacīja Norkārkle, atgādinot, ka lielākoties gaļas liellopi tiek audzēti pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

Norkārkle piebilda, ka gaļas liellopu audzēšanas saimniecības arvien vairāk pievēršas augkopībai - proteīnaugu audzēšanai liellopu nobarošanai, kas ir iepriecinošs fakts.

Pēc viņas teiktā, pēdējo gadu laikā gaļas liellopu nozare ir piedzīvojusi izaugsmi. Tas ir saistīts ar piena krīzi, kamdēļ piensaimnieki pārgāja uz gaļas liellopu audzēšanu, kā arī gaļas liellopu audzēšanai piemēroto platību apgūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Pekši īpašniece Marta Vītola meklēja iespēju, kā saimniekot dzimtajā Rucavas novadā. Šis ir stāsts nevis par vieglāka ceļa meklējumu, bet gan par mērķtiecīgu un pārbaudījumiem pilnu plāna realizāciju – palikt savā dzimtajā zemē kā saimniecei, uzņēmuma īpašniecei un valsts patriotei.

Jau trīs gadus Marta Vītola audzē gaļas liellopus. Ganāmpulks pieaudzis trīs reizes, bet uz pirmo peļņu var cerēt tikai pēc gada vai diviem. Eiropas Savienības fondu atbalsts izpalicis, uz banku kredītiem nav ko cerēt. Iztiku jaunā censone nopelna, strādājot vecāku uzņēmumos, un valstij ieteic jaunos lauksaimniekus atbalstīt reāli, ne tikai vārdos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Tajā bildē pie sienas – mazā meitene ar Gunti Ulmani – esat jūs?

Jā. Tas man ir atgādinājums, ka prezidenti brauc uz vietām, kur ir pilsoņi, pie kuriem braukt. Toreiz Latvijas prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Lietuvas prezidentu Nīcā. 1993. gads. Man bija nepilni četri gadi. Pat īsti nezinu, kā prezidents nonāca līdz vectēva Jāņa Valda Vītola saimniecībai Vecvismini, Rucavas pagastā, bet es esot bijusi ļoti aktīva saimniecības izrādītāja. Tā man atstāstīja. Pati notikumu atceros visai miglaini. Toreiz vectēvam bija daudz piena govju. Man tagad ir gaļas liellopi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Attīstību lauku reģionos grauj katastrofālais ceļu stāvoklis 

Žanete Hāka, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija ar brūkošajiem lauku ceļiem patlaban ir katastrofāla, ikmēneša valdes sēdē atzina biedrības Zemnieku saeima pārstāvji.

Sagaidot pavasari, ir sajūta, ka šogad ziema nav bijusi, bet ir bijis karš. Tādi laukos izskatās ceļi. Faktiski daudzās vietās ceļi ir iznīcināti. Pavasaris ir labākais laiks, kad var novērtēt ceļu stāvokli. Šobrīd katastrofālie ceļi jau nākamgad būs neceļi un neceļu skaits ar katru gadu tikai pieaug, uzsvēra biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieks un SIA Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis no Jelgavas novada.

Runājot par situāciju nozarē, viņš uzsvēra, ka piena lopkopībā šobrīd ir vērojama piena iepirkuma cenas pazemināšanās. Nav pamata domāt, ka ilgtermiņā cena būs virs 0,30 eiro. Viņš izteica cerību, ka šoreiz cenu kritums būs saudzīgāks pret lauksaimniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Agrofirma Tērvete par 2,9 miljoniem eiro pilnveidos piena kompleksu

Žanete Hāka, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Agrofirma Tērvete izsludinātais iepirkums par piena kompleksa pilnveidošanu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā tika saņemti sešu pretendentu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīta SIA Bildberg. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 2,95 miljoni eiro.

AS Agrofirma Tērvete ir daudznozaru lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums, kas darbojas kopš 1947. gada. Uzņēmumu veido piecas nozares: augkopība; piena lopkopība; zirgkopība; biogāzes ražošana; pārtikas mazumtirdzniecība un ēdināšanas serviss.Uzņēmumā strādā 190 darbinieki, apsaimniekojamā zemes platība - 2972 ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Sviesta cenu kāpums ir nesamērīgs un radīts mākslīgi

Zane Driņķe, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, lidostas Jūrmala valdes locekle, SIA Next Maritime Baltic valdes priekšsēdētāja., 17.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārlieku lielā ažiotāža par sviesta cenu kāpumu masu medijos un sociālajos tīklos ir radīta ar stimulējošā mārketinga palīdzību. Šobrīd tiek mākslīgi celts pieprasījums, kam nav nekāda sakara ar sviesta pēkšņo popularitāti.

Visai situācijai ir tīri ekonomisks izskaidrojums. Pirmkārt, izejvielas, loģistika un citas izmaksas ir kāpušas, kas arī rada sviesta cenas palielināšanos, otra lieta - pārstrāde piena nozarē ir samazinājusies, mazinājusies lauksaimniecība - lopkopība, varam paskatīties un salīdzināt statistiku, salīdzinoši - šogad ir par 10,8% mazāk ganāmpulku kā pērn, līdz ar to arī piedāvājums samazinās uz kā fona pieprasījums, protams ir salīdzinoši augsts.

Tā ir ķēdes reakcija, ja kāds no ražošanas posmiem sadārdzinās, pašsaprotami, ka gala produkts lētāks nekļūst.Pieļaujamais cenu kāpums varētu būt par, aptuveni, 15%. Svarīgāks par jautājumu - kāpēc cenas aug - ir jautājums, kāpēc cenas aug par, gandrīz, 50%? Ar ko ir skaidrojami šie procenti. Zinot to, ka pašizmaksa nav tik ļoti sadārdzinājusies un pieļaujamais cenu kāpums varētu būt par, aptuveni, 15%, rodas jautājums, kāpēc tieši šāds cenu kāpums?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas laukos ārvalstu darbaspēka piesaiste ir gandrīz neizbēgama, un tas varētu notikt jau nākamgad, šorīt intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» prognozēja biedrības «Zemnieku saeima» vadītājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka laukos samazinās cilvēku skaits, tādēļ lauksaimniekiem darbaspēka trūkums ir ļoti aktuāla problēma. Par ārvalstu darbaspēka piesaisti tiek diskutēts vairākus gadus, un Lazdiņš prognozēja, ka ārvalstu darbaspēku lauksaimniekiem nāksies piesaistīt jau nākamgad.

Pēc viņa teiktā, tuvākās kaimiņvalstis - Ukraina un Baltkrievija - varētu būt tās valstis, no kurām tiks piesaistīts darbaspēks. Taču par konkrētu skaitu strādnieku vēl ir pārragri izteikt prognozes.

«Zemnieku saeima» ir dibināta 1999.gadā. «Zemnieku saeimas» biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas, kas kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru