Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Ir klāt pavasaris, un Rīgas vācu skola, kā ierasts šajā laikā, rīko atvērto durvju dienas – 23. martā no pulksten 14 līdz 19 un 24. martā no pulksten 11 līdz 14. Gaidām vecākus un pirmsskolas vecuma bērnus (no piecu gadu vecuma), kas šoruden vēlas sākt mācību gaitas. Rīgas vācu skola (Deutsche Schule Riga) ir starptautiskā privātskola, kas Latvijā veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, tā atrodas Rīgas centrā, Dzirnavu ielā 16.

Nākamajam – 2018./19. – mācību gadam Rīgas vācu skola 1. un 2. klasē uzņem jebkuras tautības bērnus vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem (kas dzimuši 2009.–2013. g.). Piecgadīgajiem Rīgas vācu skola iesaka apmeklēt skolas bērnudārzu (pirmsskolu).

Deutsche Schule Riga izglītojamie pabeigs skolu ar starptautiski atzītu Abitur (Vācijas vidusskolas diploms) un/vai International Baccalaureate (IB) diplomu.

Rīgas vācu skola ir pirmā un joprojām vienīgā skola Latvijā, kura sekmīgi darbojas saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmas standartiem. Būtiski, ka tā ir licenzēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir starptautiska – tajā mācās gan Latvijas skolēni, gan citu valstu bērni, kuru vecāki uzturas Latvijā. Pašlaik skolā izglītojas bērni no 20 valstīm.

Šā gada maijā reģistrēti 762 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam sasniedzot 3,19 milj. eiro, liecina Lursoft dati. Kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 4073 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 3160.

No visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti š.g. maijā, teju 90% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 8,3% to vidū ir individuālie komersanti. Tāpat arī aizvadītajā mēnesī reģistrētas 10 zemnieku saimniecības, 2 pilnsabiedrības, 2 ārvalstu komersantu filiāles un viena akciju sabiedrība.

Vienīgā pagājušajā mēnesī reģistrētā akciju sabiedrība ir AS “Capitalia Investment Holding”.

Lursoft izpētījis, ka AS “Capitalia Investment Holding” vienīgais akcionārs ir 2016. gadā dibinātais igauņu Sparta Capital OU, kura pamatdarbība saistīta ar finanšu pakalpojumiem, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, savukārt kā patiesais labuma guvējs norādīts Juris Grišins, kurš arī iecelts par uzņēmuma valdes vienīgo amatpersonu. Lursoft dati rāda, ka patiesā labuma guvēja statuss Jurim Grišinam šobrīd reģistrēts septiņos uzņēmumos.

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ķīmijas fakultātes beigšanas Mārtiņš Gulbis kļuva par skolotāju, taču pēc tam nolēma īstenot savu sapni.

Viņš grib panākt, lai bērni izvēlas profesijas dabaszinātņu jomā. Tāpēc Mārtiņš Gulbis kļuva par uzņēmēju, izveidojot tālākizglītības skolu Laboratorium Zinātnes skola.

Fragments no intervijas

Kā jūs nonācāt pie idejas veidot savu skolu?

24 gados nonācu dzīves krustcelēs, man bija jāizlemj, ko turpmāk darīt. Pēc Ķīmijas fakultātes pabeigšanas kādu laiku strādāju par asistentu Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā, taču nejutu sava darba jēgu. Tāpat kādu laiku strādāju mēbeļu ražotnē par apdares materiālu tehnologu, taču rutīna šajā darbā man šķita pārāk liela.

Kādēļ aizrāva tieši ķīmija?

Par ķīmiju sāku interesēties jau skolā, 10 gadu vecumā. Reiz skolā demonstrēja šovu ar ķīmijas eksperimentiem. Tas ilga vien 15 minūtes, bet šis brīdis mainīja manu dzīvi. Mamma, kurai es nemitīgi stāstīju, cik ķīmija ir interesanta, uzdāvināja man Jaunā ķīmiķa komplektu, bet vidusskolā es iestājos klasē ar padziļinātu ķīmijas un bioloģijas virzienu. Nākamais loģiskais solis bija RTU Ķīmijas fakultāte, bet uzreiz pēc universitātes nevēlējos strādāt skolā – skolotāja profesija man tajā brīdī nešķita pietiekami prestiža, un īsti nesapratu, kur man doties.

Latvijā sekmīgi darbojas Rīgas vācu skola, un šobrīd, tuvojoties pavasarim, skola gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-9 gadus vecus bērnus, un komplektējot skolēnus 1., 2., kā arī 3. klasei, kas mācības varēs uzsākt 2017. gada 1. septembrī.

Rīgas vācu skola ir pirmā un līdz šim vienīgā skola Latvijā, kurā mācības notiek pēc Vācijas izglītības programmas, un tā ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā. Šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 15 pasaules valstīm.

Izglītības sistēmas galvenās atšķirības, ko piedāvā Rīgas vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesu un tā kvalitāti – mācību metodes ir virzītas ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Skolēnu skaits klasē tiek stingri noteikts, un tas ir ne vairāk 15.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) arī šogad saņemtas vairākas sūdzības no patērētājiem par mājaslapu happyfly.lv, kurā piedāvā iegādāties aviobiļetes par izdevīgām cenām, informē PTAC.

Jau 2013.gada janvārī tika izplatīts brīdinājums par interneta vietni happyfly.lv, kurā komersants patērētājiem pēc pirkuma vietnē lūdzis veikt papildu iemaksas, norādot uz biļetes cenas pieaugumu. Tāpat ziņots par gadījumiem, kad iegādātā aviobiļete bijusi nederīga lidojumam. Savukārt jaunākās patērētāju sūdzības liecina, ka komersants problēmu gadījumā nereaģē uz klientu sūdzībām. PTAC atkārtoti aicina patērētājus būt uzmanīgiem un rūpīgi izvērtēt pastāvošos riskus, iegādājoties aviobiļetes minētajā interneta vietnē.

2014.gada sākumā PTAC atsācis saņemt iedzīvotāju sūdzības par problēmām pēc tam, kad interneta vietnē happyfly.lv iegādātas aviobiļetes. Patērētāju sūdzībās sniegtās ziņas liecina, ka komersants mēdz neizpildīt pasūtījumu un neatmaksā patērētājiem par iegādātajām aviobiļetēm iemaksāto naudas summu. Uz interneta vietnē norādīto tālruni komersantu nav iespējams sasniegt, kā arī nav reakcijas uz cita veida informācijas pieprasījumiem un sūdzībām.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

Latvijā šogad desmit mēnešos reģistrēti kopumā 7350 jauni uzņēmumi, bet likvidēti - 8960, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Vienlaikus "Lursoft" atzīmē, ka pērn attiecīgajā periodā bija lielāks gan jaunreģistrēto, gan arī likvidēto uzņēmumu skaits - 2021.gada desmit mēnešos Latvijā bija reģistrēti 7807 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 11 722.

Šogad oktobrī reģistrēti 772 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam veidojot 3,39 miljonus eiro. Lai arī kopējais jauno uzņēmumu skaits viena mēneša laikā oktobrī bija lielāks nekā citos šā gada mēnešos, to kopējais pamatkapitāla apmērs ir mazākais, kāds šogad reģistrēts viena mēneša laikā.

Pēc "Lursoft" datiem, no oktobrī reģistrētajām 679 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vien 202 pamatkapitāls sasniedza vismaz 2800 eiro, savukārt 216 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls bija mazāks par 10 eiro.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Aizvadītājā nedēļā Latvijā reģistrēti 248 jauni uzņēmumi un biedrības. Vērtējot pēc pamatkapitāla, lielākais pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrētais uzņēmums ir SIA IBS GL Finance Latvia, liecina Uzņēmuma reģistra iknedēļas statistikas dati.

Tā reģistrētais pamatkapitāls veido 150 tūkstošus eiro. Savukārt uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 75 tūkstoši latu.

SIA IBS GL Finance Latvia juridiskā adrese ir Ilūkstes iela 24 – 52, Rīga, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdē darbojas divas amatpersonas – Krievijas Federācijas pilsone Irina Koritina (Irina Korytina), kura pilda valdes locekles amata pienākumus, kā arī igaunijas Germans Lillevali (German Lillevali) – valdes priekšsēdētājs.

Tāpat pagājušajā nedēļā lielāko reģistrēto uzņēmumu saraksta augšgalā atrodama SIA Adimant un SIA BCRE. Abu kompāniju pamatkapitāls veido 143 tūkstošus eiro. 143 tūkst. eiro ir gan uzņēmumu reģistrētais, gan apmaksātais pamatkapitāls.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Pagājušajā nedēļā (07.01.08. – 11.01.08.) Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros reģistrēti 244 jauni subjekti (uzņēmējsabiedrības), kas ir par 96 vairāk nekā pagājušajā nedēļā. No kopējā skaita visvairāk jeb 183 bija sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 57 – individuālais komersants, u.c. subjekti, liecina UR sniegtā informācija medijiem.

Lielākais reģistrētais komersants pēc pamatkapitāla pagājušajā nedēļā bija SIA Rīgas meži, kuras pamatkapitāls ir 500 000 latu. Lielākie reģistrētie komersanti pēc pamatkapitāla:

1. SIA Rīgas meži – Ls 500 000

2. SIA RIKAR-08 – Ls 402 000

3. SIA s. Oliver Latvia – Ls 140 000

4. SIA Bensona biznesa attīstības centrs – 80 000

5. SIA First Malpils Power – 10 000

Iepriekšējā nedēļā likvidēti 126 uzņēmumi, kas ir par 51 mazāk nekā pirms nedēļas.

Pagājušajā nedēļā reģistrēti 18 laulāto mantisko attiecību līgumi. Visvairāk jeb 13 laulāto mantisko attiecību līgumi reģistrēti Rīgā.

Pagājušajā nedēļā UR saņēma 639 komercķīlu pieteikumus, kas ir par 369 vairāk nekā pirms nedēļas. No kopējā skaita 334 komercķīlas tika reģistrētas, 250 dzēstas, 20 atsauktas. Neizskatīto komercķīlu pieteikumu atlikumu skaits – 131.

Pagājušajā nedēļā (02.01.08. – 04.01.08.) Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros reģistrēti 148 jauni subjekti (uzņēmējsabiedrības), kas ir par 64 vairāk nekā pagājušajā nedēļā. No kopējā skaita visvairāk jeb 114 bija sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 32 – individuālais komersants, u.c. subjekti, liecina UR sniegtā informācija medijiem.

Lielākais reģistrētais komersants pēc pamatkapitāla pagājušajā nedēļā bija SIA SPT-L, kuras pamatkapitāls ir 63 000 latu. Lielākie reģistrētie komersanti pēc pamatkapitāla:

1. SIA SPT-L – Ls 63 000

2. SIA Eko lignum – Ls 10 000

3. SIA Marlin House – Ls 4 100

Iepriekšējā nedēļā likvidēti 177 uzņēmumi, kas ir par 27 vairāk nekā pirms nedēļas.

Pagājušajā nedēļā reģistrēti 18 laulāto mantisko attiecību līgumi, kas ir par septiņiem vairāk nekā pirms nedēļas. Visvairāk jeb 13 laulāto mantisko attiecību līgumi reģistrēti Rīgā.

Pagājušajā nedēļā UR saņēma 270 komercķīlu pieteikumus, kas ir par 14 mazāk nekā pirms nedēļas. No kopējā skaita 213 komercķīlas tika reģistrētas, 153 dzēsta, 17 atsauktas. Neizskatīto komercķīlu pieteikumu atlikumu skaits – 76.

Aizvadītajā nedēļā Latvijā, vērtējot pēc pamatkapitāla, lielākais jaunreģistrētais uzņēmums ir SIA Data Tech Systems, liecina Uzņēmumu reģistra iknedēļas statistika.

Uzņēmuma pamatkapitāls veido 200 tūkstošus eiro. Data Tech Systems juridiskā adrese ir Liliju iela 91 Mārupes novadā. Uzņēmuma valdē darbojas viena amatpersona – valdes locekle Inga Laurinenaite.

Otrs Latvijā pagājušajā nedēļā lielākais jaunreģistrētais uzņēmums ir SIA Barsa trade, kura pamatkapitāls veido 101 tūkstoti latu jeb aptuveni 143 tūkstošus eiro. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Kr. Valdemāra iela 20-12, Rīga. Uzņēmuma valdē darbojas Uzbekistānas pilsonis, kurš pilda valdes priekšsēdētāja amatu – Midats Khidirovs.

Savukārt trešais pagājušajā nedēļā lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums ir SIA Zelos, kura pamatkapitāls veido 142,4 tūkstošus eiro. Uzņēmums vienīgais valdes loceklis ir Krievijas pilsonis Aleksejs Prokopenko, un uzņēmuma juridiskā adrese ir Baznīcas iela 20/22-40, Rīga. Db.lv jau rakstīja, ka novembrī šajā adresē reģistrēti vairāki jauni uzņēmumi ar vērā ņemamiem pamatkapitāliem. Proti, Baznīcas ielā 20/22-40 reģistrēta arī SIA Amfion, kuras pamatkapitāls veido 286 tūkstošus latu, kā arī SIA Amfitrita, kuras pamatkapitāls ir 142,4 tūkstoši latu. Kā viena, tā otra uzņēmuma valdēs darbojas Krievijas Federācijas pilsoņi – Amfion vada Oļegs Kravstons, bet Amfitritas vadības groži ir Jeļenas Rogačkinas rokās. Baznīcas ielā 20/22 atrodas Domuss biroju ēka.

Jaunajā mācību gadā Mārupes pamatskolā stundas vadīs arī novada uzņēmumu vadītāji un darbinieki, informēja izglītības iestādes pārstāvji.

To paredz skolas vecāku iniciatīvas grupas, skolas administrācijas un skolotāju kopīgi izstrādātā Mārupes pamatskolas attīstības programma «Skola dodas dzīvē - dzīve ienāk skolā».

No septembra 7. un 9.klasēm matemātikas, fizikas, dabaszinību un bioloģijas stundas notiks gan ārpus skolas telpām - sešos Mārupes novada uzņēmumos, gan kā ierasts skolā, bet stundas kopā ar priekšmetu skolotājiem vadīs uzņēmumu pārstāvji.

Mārupes pamatskolas direktore Sigita Sakoviča norāda, ka, pateicoties skolas vecāku iniciatīvai, pamatskolā šogad tiks sākts ieviest «Skola 2030» idejas. «Reformas mērķis ir lietpratīgs skolēns, kas prot risināt reālās dzīves izaicinājumus un veidojas par laimīgu un atbildīgu personību,» norāda direktore.

Aizvadītajā nedēļā lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums, vērtējot pēc pamatkapitāla, ir SIA CFS Holding, liecina Uzņēmuma statistika (UR) par pagājušo nedēļu.

SIA CFS Holding pamatkapitāls veido vairāk nekā 257 tūkstošus latu, un kompānijas vienīgā valdes locekļa amata pienākumus pilda Igaunijas pilsonis Kuno Vains (Kuno Vain). Uzņēmuma juridiskā adrese ir Uriekstes iela 2A-22, Rīga.

Patlaban gan vēl nav pieejama informācija par uzņēmuma darbības veidiem. Zināms, ka Tallinā bāzētais uzņēmums CF&S Estonia Ltd., kura vadībā arī darbojas K. Vains, nodarbojas ar loģistikas pakalpojumu sniegšanu. Kompānija veic kravu pārvadājumus pa autoceļiem, dzelzceļu, jūru un gaisu, liecina informācija kompānijas mājas lapā cfs.ee.

Tāpat pagājušajā nedēļā Latvijā lielāko jaunreģistrēto uzņēmumu vidū ir Jūrmalā reģistrētā SIA Nostra Domus, kuras pamatkapitāls ir 145 tūkstoši latu. Kompānijas valdē darbojas Krievijas pilsone Siranuša Giričeva (Siranush Giricheva).

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Septembrī Latvijā reģistrēti 803 jauni uzņēmumi, un tas ir lielākais viena mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Līdz ar uzņēmumu skaita pieaugumu audzis arī to kopējais pamatkapitāls, kas sasniedzis lielāko rādītāju 2022.gadā.

Uzņēmumi – valsts asinsrite!

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem,...

Lai arī jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte septembrī augusi, "Lursoft" apkopotā informācija atklāj, ka šogad pirmajos deviņos mēnešos jauno uzņēmumu Latvijā bijis par 7,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt, salīdzinot ar 2020.gada laika posmu no janvāra līdz septembra beigām, šogad jaunreģistrēto uzņēmumu ir par 4% mazāk, neraugoties uz to, ka 2020.gada pavasarī, līdz ar pastiprinātiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, būtiski kritās jauno uzņēmumu skaits.

Šogad pirmajos deviņos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedz 58,44 miljonus eiro, no tiem 13,88 miljonus eiro veido septembrī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitāls.

No aizvadītajā mēnesī reģistrētajiem jaunajiem uzņēmumiem absolūtais vairākums ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (699), tāpat arī septembrī reģistrēti 89 individuālie komersanti, sešas ārvalsts komersantu filiāles, piecas zemnieku saimniecības, trīs pilnsabiedrības un viena akciju sabiedrība.

Jauni uzņēmumi septembrī reģistrēti visās Latvijas pašvaldībās, gandrīz puse no tiem Rīgā. Ārpus galvaspilsētas un Pierīgas lielākais jauno uzņēmumu skaits aizvadītajā mēnesī bijis Vidzemē, savukārt mazākais - Zemgalē -, kur mēneša laikā reģistrēti vien 55 jauni uzņēmumi.

Skatot sadalījumā pa pašvaldībām, vairāk nekā 20 jauni uzņēmumi septembrī reģistrēti sešās pašvaldībās - Rīgā (387), Liepājā (24), kā arī Mārupes novadā (24), Cēsu novadā (23), Daugavpilī (22) un Ogres novadā (21).

Vairums jeb 62,5% no visām septembrī reģistrētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir mazkapitāla, proti, to pamatkapitāla apjoms nesasniedz 2800 eiro.

Lai arī lielākā daļa no visiem jaunajiem uzņēmumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēta Rīgā, septembra lielākais uzņēmums atrodas Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā. Ričarda Riepša reģistrētā SIA "RR Baltic Holding" reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro.

Dažas dienas pēc "RR Baltic Holding" reģistrēšanas, jaunreģistrētais uzņēmums kļuvis par SIA "Otaņķu dzirnavnieks" un SIA "Otanki Farming" īpašnieku. Iepriekš abu iepriekšminēto uzņēmumu lielākais kapitāldaļu turētājs bija Riepšs.

"Lursoft" pieejamie dati rāda, ka "Otanki Farming" 2021.gadā palielināja apgrozījumu līdz 231460 eiro, bet tā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 37 060 eiro. Lai arī "Otaņķu dzirnavnieks" gada pārskats par 2021.gadu vēl nav pieejams, "Lursoft" Multi atskaites dati rāda, ka ar katru gadu uzņēmuma apgrozījums līdz šim audzis, 2020.gadā sasniedzot jau 16,9 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas pieauga līdz 1,15 miljoniem eiro. Pēdējos gados "Otaņķu dzirnavnieks" darbinieku skaits pārsniedzis 100 strādājošos.

Arī otrs septembrī reģistrētais lielākais uzņēmums atrodas ārpus galvaspilsētas. Tas ir uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam piederošais SIA "JK Baltezers estate", kas juridisko adresi reģistrējis Jūrmalā. "Lursoft" izziņas dati rāda, ka uzņēmuma pamatkapitāls ir 2,12 miljoni eiro. "JK Baltezers estate" juridiskajā adresē Turaidas ielā 19, Jūrmalā šobrīd reģistrēti kopumā 19 uzņēmumi. Gandrīz visu šo uzņēmumu patiesais labuma guvējs ir Krūmiņš kopā ar Maiju Krieviņu, bet atsevišķos uzņēmumos Krieviņa ir vienīgā patiesā labuma guvēja. Krieviņa arī iecelta par jaunreģistrētā "JK Baltezers estate" vienīgo valdes locekli. Krūmiņam patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts 17 uzņēmumos.

"Lursoft" izpētījis, ka no visiem septembrī reģistrētajiem uzņēmumiem, līdzīgi kā tas ir gan "JK Baltezers estate", gan arī "RR Baltic Holding", 48% gadījumu to īpašniekam jau iepriekš piederējušas daļas Latvijas uzņēmumos.

Trešais pamatkapitāla apjoma ziņā lielākais septembrī reģistrētais uzņēmums ir SIA "Univer". Septembra pēdējā dienā reģistrētā uzņēmuma dalībnieks ir būvniecības/nekustamo īpašumu jomā strādājošais SIA "Universitātes kvartāls", savukārt patiesie labuma guvēji ir Ināra Grāvīte, kā arī divi uzņēmēji no Krievijas - Ļevs Hutorjanskis un Timofejs Ļeontjevs.

"Lursoft" izpētījis, ka Hutorjanskis ir patiesais labuma guvējos četros Latvijas uzņēmumos, savukārt Ļeontjevs - deviņos. Lielākais no tiem ir Liepājā reģistrētais SIA "Lielā 13", kas 2021.gadā apgrozīja 1,2 miljonus eiro, tiesa, gads noslēgts ar 65 000 eiro zaudējumiem. Minētais uzņēmums pārvalda Liepājā esošo tirdzniecības centru "Kurzeme".

"Lursoft" norāda, ka "Univer", kura pamatkapitāls ir 1,78 miljoni eiro, juridiskā adrese reģistrēta Katoļu ielā 9 k-1-12, Rīgā. Šajā adresē patlaban atrodas arī kāds apmešanas darbu jomā strādājošs uzņēmums.

Pamatkapitāls, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, starp septembrī reģistrētajiem uzņēmumiem ir arī SIA "Mena 1" (1,5 miljoni eiro) un SIA "Draugiem Capital I" (1,17 miljoni eiro). Pēdējais no tiem jau kļuvis par vairumtirdzniecības sektorā strādājošā SIA "Prime Prometics" līdzīpašnieku.

Septembrī reģistrētā vienīgā akciju sabiedrība AS "A1 Investment" starp visiem uzņēmumiem pamatkapitāla apjoma ziņā ierindojas 10. vietā. "Lursoft" izpētījis, ka tā valdē un padomē ieceltas personas no Ķīnas. Arī uzņēmuma patiesā labuma guvēja pastāvīgā dzīvesvieta rodama Ķīnā.

Ārvalstu kapitāls dalībnieku pirmajā līmenī reģistrēts 15% no visiem septembra jaunajiem uzņēmumiem.

Noslēdzoties Eksporta un inovācijas balvai 2010, par Latvijas eksporta čempionu atzīts uzņēmums AS Grindeks. Par eksportspējīgāko uzņēmumu lielo un vidējo komercsabiedŗibu grupā atzīta AS Valmieras stikla šķiedra, savukārt mazo uzņēmumu grupā – SIA Biosan.

Šā gada 9. decembrī jau sesto gadu pēc kārtas LR Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) apbalvoja 33 veiksmīgākos un inovatīvākos Latvijas uzņēmumus dažādās kategorijās:

1. «Eksporta čempions».

2. «Eksportspējīgākais komersants» lielo/vidējo komercsabiedrību grupā;

3. «Eksportspējīgākais komersants» mazo komercsabiedrību grupā;

4. «Importa aizstājējprodukts»;

5. «Inovatīvākais produkts»;

6. «Rūpnieciskais dizains»;

Pirmo divu vietu ieguvējiem katrā kategorijā būs iespēja bez maksas piedalīties komersantu delegācijas sastāvā augstāko amatpersonu ārvalstu vizītēs, LIAA organizētajās tirdzniecības misijās vai individuālos darījuma braucienos. Pirmo trīs vietu ieguvēji katrā kategorijā un eksporta čempions varēs izmantot speciāli šim konkursam izveidoto zīmi (kvalitātes standarta zīmi) uz produktiem un informatīvajiem materiāliem. Informācija par VISIEM konkursa dalībniekiem tiks ievietota LIAA mājas lapā ar tiešsaisti uz uzņēmuma mājas lapu un publicēta speciālajos eksporta mārketinga materiālos.

Aizvadītajā mēnesī reģistrēti 669 jauni uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Tas ir mazāk nekā šī gada jūlijā, kad reģistrēti 724 jauni uzņēmumi, kā arī mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Gandrīz puse no visiem jaunajiem uzņēmumiem augustā reģistrēti Rīgā, savukārt mazākais skaits – Zemgalē un Latgalē.

Neskatoties uz mazāku jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu augustā, kopējais šī gada pirmajos astoņos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits ir lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Lursoft aprēķinājis, ka šogad laika periodā no janvāra līdz augusta beigām reģistrēti 6230 jauni uzņēmumi, kamēr 2020.gadā šajā pašā periodā – 5973.

Šogad ne tikai reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn, bet arī to kopējais pamatkapitāls bijis teju divas reizes lielāks. Lursoft izpētījis, ka šogad reģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedzis 89,79 milj. EUR, no tiem 27,73 milj. EUR veido augustā reģistrētie uzņēmumi.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros reģistrēti 297 jauni subjekti (uzņēmējsabiedrība), kas ir par 25 vairāk nekā pagājušajā nedēļā. No kopējā skaita visvairāk jeb 226 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 61 – individuālie komersanti, u.c. subjekti, liecina UR sniegtā informācija medijiem.

Lielākais reģistrētais komersants pēc pamatkapitāla pagājušajā nedēļā bija AS Holding Kolonna, kuras pamatkapitāls ir 700 000 latu. Lielākie reģistrētie komersanti pēc pamatkapitāla:

1.AS Holding Kolonna – Ls 700,000

2.SIA Nākotnes Tehnoloģijas – Ls 296,593

3.SIA Brenguļu skola – Ls 200,000

4.SIA L.B.T.S. – Ls 35,000

5.SIA Geo Fund 1 – Ls 23,700

Iepriekšējā nedēļā likvidēti 133 uzņēmumi, kas ir par 31 mazāk nekā pirms nedēļas.

Pagājušajā nedēļā reģistrēti 24 laulāto mantisko attiecību līgumi, kas ir par pieciem mazāk nekā pirms nedēļas. Visvairāk jeb 21 laulāto mantisko attiecību līgums reģistrēts Rīgā.

Pagājušajā nedēļā kopumā Latvijā komercreģistrā parādījušies 309 jauni subjekti, un lielākie, vērtējot pēc pamatkapitāla, ir SIA Ostby Holding un SIA ADW Metallbau, liecina Uzņēmuma reģistra statistika.

Pagājušajā nedēļā reģistrētā SIA Ostby Holding pamatkapitāls ir 2,38 miljoni latu. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Babītes novada Piņķi, Rūpnieku iela 8. Uzņēmuma valdē darbojas Apvienotās karalistes valstspiederīgie – valdes priekšsēdētājs Maikls Džeimss Makarovs (Michael James Makarov) un valdes loceklis Rūperts Čārlzs Viljams (Rupert Charles Williams). R. Č. Viljams ieņem valdes locekļa amatu arī janvāra pirmajā nedēļā lielākajā dibinātajā uzņēmumā SIA Property Experts, kura pamatkapitāls ir 21 tūkst. Ls. Tāpat abi Ostby Holdings valdē strādājošie ieņem valdes locekļa un valdes priekšsēdētāja amatus arī nesen dibinātā uzņēmuma Saliena Golf Estate Phase 1 valdē.

Šogad pirmajos trīs mēnešos reģistrēti 4436 jauni subjekti, kas ir vien par trim vairāk nekā 2012.gadā attiecīgajā periodā, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Pēc straujā lēciena 2011.gadā, kad pirmajā ceturksnī vien Komercreģistrā tika reģistrēts 5151 jauns subjekts, pēdējie divi gadi iezīmējas ar zināmu stabilitāti.

Jānorāda, ka Latvijā vēl aizvien augstu popularitāti saglabājušas mazkapitāla SIA – šogad pirmajā ceturksnī reģistrētas jau 2950 SIA ar samazinātu pamatkapitālu, kas ir vairāk nekā puse no visiem jaunajiem komersantiem.

Tomēr neatkarīgi no mazkapitāla SIA augstās popularitātes, pirmajos trīs mēnešos reģistrēti arī vairāki jaunie komersanti, kuru pamatkapitāls mērāms vairākos miljonos.

Absolūts rekordists pamatkapitāla ziņā šogad ir 28.februārī reģistrētais SIA Mariner Finance Baltic. Uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 28,113 miljoni latu. Jaunreģistrētā komersanta vienīgais īpašnieks ir Maltas Mariner Capital Limited.