Jaunākais izdevums

Kalendārs (Credit Crunch Calendar 2010), kura bildēs ir atspoguļots pasaules ekonomiskās krīzes sagrautais bizness Lielbritānijā, kļuvis par vienu no pārdotākajām precēm Lielbritānijā, ziņo Telegraph.

Kalendāra autors Kevins Beresfords (Kevin Beresford) norāda, ka šis kalendārs rosina cilvēkiem smieties skatoties uz ekonomikas sagrautajām lietām. «Kalendārā ir iekļautas bankrotējušas firmas, kafejnīcas, izdemolētas fabrikas, kuras tika aizvērtas pasaules ekonomiskās krīzes dēļ,» norāda K. Beresfords.

«Kalendārs ir kļuvis veiksmīgs, jo britiem patīk smieties skatoties nedienām acīs,» piebilda kalendāra autors.

picturegallery.a062618a-f811-4674-ae89-163e4e2413e5

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Ātro kredītu» jomā svarīgi ir ne tikai aizsargāt patērētājus, bet arī veicināt konkurenci


Inguna Ukenābele, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No jauna izsniegto kredītu zemās likmes atvieglojušas kredītu atmaksu

Dienas Bizness, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā par 15,77% pieaudzis nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju no jauna izsniegto kredītu apjoms patērētājiem, sasniedzot 406,83 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotā operatīvā informācija.

Būtiski - par 46,12% pieauga no jauna izsniegto līzinga un transportlīdzekļa nodrošinājumu saistīto kredītu izsniegšanas apjoms sasniedzot 95,88 miljonus eiro. No jauna izsniegto patēriņa kredītu skaits palielinājās par 17,61%, sasniedzot 78,76 miljonus eiro, bet distances no jauna izsniegto kredītu skaits palielinājās par 10,23% līdz 179,86 miljoniem eiro.

Kopējais kredītportfeļa apjoms pērn samazinājās par 2,54 miljoniem eiro jeb 0,73%.

2013.gada decembrī Latvijā darbojās 53 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Pērn otrajā pusgadā līzinga un ar transportlīdzekli vai cita veida objektu nodrošināto kredītu pakalpojumu sniedzēju skaits samazinājās par vienu tirgus dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izveidots prokuroru noslodzes elektroniskais kalendārs

Dienas Bizness, 18.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildinot tiesu informācijas sistēmas elektronisko pakalpojumu klāstu, Tiesu administrācija sadarbībā ar prokuratūras pārstāvjiem portālā www.tiesas.lv ir izveidojusi prokuroru noslodzes elektronisko kalendāru , kas ļauj konstatēt prokurora aizņemtību un tādejādi mazināt atlikto tiesas sēžu skaitu, informē Tiesu administrācijas pārstāvis Vjačeslavs Mitņičuks.

2014.gadā tika izveidots advokātu noslodzes elektroniskais kalendārs. Taču, lai pilnā mērā varētu izmantot modernās tehnoloģijas, kas ļauj tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvjiem, plānojot tiesas sēdes, savstarpēji sazināties, izveidots arī prokuroru noslodzes kalendārs.

Prokurora un advokāta noslodzes elektroniskais kalendārs izveidots, lai samazinātu lietu atlikšanu kādas puses (prokurora vai advokāta) neierašanās dēļ sakarā ar aizņemtību citā procesā. Šobrīd piekļuves rekvizīti izsniegti visiem 454 Latvijas prokuroriem.

Šajā kalendārā amatā augstāks prokurors var nomainīt prokuroru, kas sākotnēji reģistrējies kā lietas dalībnieks, bet slimības vai citas ilgstoša prombūtnes dēļ nevar tajā piedalīties, kas būtiski mazina lietu atlikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tikai apzinot savas kļūdas varēsim iet uz priekšu

Evita Vaivode-Šulte, SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja, 22.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martin Gruell sacīja:

«No transparency, no trust;

no trust, no credit;

no credit, no investment;

no investment, no growth!

So there is a simple logic: financial reporting is an essential building block for financial intermediation, foreign investment, and sustainable economic development.»

Šis īsais, bet ļoti precīzais izteiciens, rosināja mani mazliet vairāk pavērties Latvijā notiekošajā.

Finanšu sistēmas nozīme ekonomikas attīstībai

Visiem labi zināms, ka finanšu sistēma ir viens no pamatiem valsts ekonomikas attīstībai un stabilitātei un tās ietekme var būt izšķiroša gan tautsaimniecības augšupejas un kritumu tempiem (apmēriem), gan attīstības virzieniem. Efektīvs finanšu institūciju darbs var nest būtisku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos, bet tieši to augstās ietekmes dēļ, pastāv arī būtiski riski valsts finanšu sistēmas stabilitātei, kuru ignorēšana, gan likumdevēju, gan izpildvaras līmenī, var radīt nozīmīgas negatīvas sekas un nodarīt neatgriezeniskus postījumus ne tikai tuvākajā, bet arī tālākajā valsts attīstības perspektīvā. Risku vadības nozīmi finanšu sistēmā akcentē arī Eiropas Centrālā Banka: «Lai aizsargātu finanšu sistēmu un nodrošinātu finanšu stabilitāti, jānoskaidro galvenie risku avoti un vājās vietas un jāpanāk, lai visas iesaistītās puses, piemēram, finanšu institūcijas un uzraudzības institūcijas apzinātos šos riskus.» (skatīt šeit)

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Meja: Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem nav pamata bažām par savu nākotni

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija krīzes cēloņi, sekas un kredītbiroja loma tajā

Evita Vaivode-Šulte, SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja, 06.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem ekonomiskajiem notikumiem un pavērsieniem, kas notiek valsts tautsaimniecībā, ir savi cēloņi, sakarības, sekas un skaidrojumi. Kredītinformācijas apmaiņas ietekme uz ekonomiku Latvijā pagaidām nav bijusi pietiekami novērtēta, jo tas, kādā veidā valstī tiek nodrošināta kredītinformācijas apmaiņa starp visiem tirgus dalībniekiem, būtiski ietekmē daudz un dažādus ekonomikas procesus, kas kā ķēdes reakcija iespaido visu tautsaimniecībā notiekošo.

Pasaulē ir veikts daudz pētījumu par kredītbiroju ietekmi gan makroekonomikas, gan mikroekonomikas līmenī un rezultāti ir tiešām vērā ņemami. Arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka savā materiālā par globālās krīzes skartajiem reģioniem raksta: «The global economic crisis of 2008-09 has highlighted the importance of an effective institutional environment within which Credit decisions can be made judiciously» (EBRD Transition report 2011 «Crisis and Transition: The People’s Perspective» 34 lpp).

Kredītbiroja galvenā funkcija ir nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu kredītrisku (zaudējumu rašanās iespējamību) vērtēšanu un vadību visiem tirgus dalībniekiem. Šo funkciju pildīšana atstāj ietekmi uz virkni citu procesu: samazinās kredītriski – samazinās kredītresursu cenas – pieaug kredītportfeļu kvalitāte – uzlabojas maksāšanas disciplīna – uzlabojas uzņēmumu naudas plūsma – uzlabojas konkurences vide – palielinās eksporta un ārvalstu investīciju piesaistes iespējas – samazinās ēnu ekonomika – palielinās ekonomiskā stabilitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītu reģistrā ziņas par 1,052 miljoniem personu un 3,497 miljoniem saistību

BNS, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji patērētājiem izsnieguši kredītus 147,136 miljonu latu apmērā un no kopējā apjoma lielāko daļu veido ātrie kredīti, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati.

Kopējā ātro kredītu summa ir 68,04 miljoni latu jeb 46% no kopējā nebanku kreditētāju apjoma. Ievērojamu tirgus daļu veido arī līzings un ar transportlīdzekli nodrošinātie kredīti, to apjoms sasniedzis 34,24 miljonus latu jeb 23% no kopējā apjoma. 18% no kopējās izsniegto kredītu summas veido patēriņa kredīti, 10% kredīti pret kustamas lietas ķīlu un vismazāko daļu veido hipotekārie kredīti –3%.

PTAC dati rāda, ka pirmā pusgada laikā pakāpeniski samazinājies mēnesī izsniegto ātro kredītu apjoms.

Šā gada janvārī tika izsniegti ātrie kredīti par kopējo summu 12,86 miljoni latu, savukārt jūnijā izsniegto ātro kredītu summa bija 9,82 milj. latu – mēneša apjoms samazinājies par 24%. PTAC šādu tendenci ātro kredītu jomā skaidro ar nozares problēmu aktualizēšanu publiskajā telpā un pakalpojumu sniedzēju mārketinga aktivitāšu samazināšanu. Tomēr, ja salīdzina 1.pusgadā izsniegto ātro kredītu apjomu ar visa 2012.gada rādītājiem, ātro kredītu apjoms šā gada pirmajā pusē ir palielinājies, veidojot 59,38% no visa 2012.gadā izsniegto kredītu apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB apšauba Saeimas pieņemtos likuma grozījumus mājokļu kredītņēmēju atbalstam

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: 25% ātro kredītu ņēmēju pēdējā gada laikā aizņēmušies 6-13 reizes

Gunta Kursiša, 22.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtā daļa jeb 25% no ātro kredītu ņēmējiem pēdējā gada laikā ir kredītu ir ņēmuši no sešām līdz 13 reizēm un pat vairāk, savukārt galvenais aizņemšanās iemesls ir ātrā saņemšana un nevēlēšanās aizņemties no draugiem un radiem, izpētījis finanšu pakalpojumu salīdzināšanas portāls Comparo.lv.

Vidēji ātro kredītu ņēmējs pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmies divas līdz trīs reizes, un viņa kopējā aizņēmumu summa ātro kredītu izsniegšanas uzņēmumos pašlaik ir 201 – 500 Ls.

Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas ātro kredītu ņēmējs izvēlas aizņemties tieši ātro kredītu, jo to var ātri saņemt un nevēlas aizņemties no draugiem vai radiem.

28% respondentu ienākumi ir 200 Ls apmērā, taču arī citās atbildēs par ienākumiem procentuālie rezultāti ir diezgan tuvi. 23% respondentu ienākumi ir 251 - 350 Ls, 21% 351 - 500 Ls, bet 20% no 201 - 250 Ls, tad atlikušo 8% respondentu ienākumi ir virs 500 Ls mēnesī. Rezultātos redzams, ka gandrīz pusei ātro kredītu ņēmēju ir nelieli ikmēneša ienākumi, līdz 200 Ls vai 250 Ls. Iespējams, ka dažādu ienākumu grupu respondentu aizņēmumu mērķi atšķiras, taču šis jautājums precīzāk netika pētīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padome veikusi grozījumus 2018. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 160 «Kredītu reģistra noteikumi». Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas.

Ar grozījumiem tiek pilnveidota personu elektroniskā apkalpošana, dodot iespēju fiziskajai personai, kura ir arī kādas juridiskās personas pārstāvis, Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, autentificējoties ar personas apliecību, saņemt elektroniskā veidā vietnē https://manidati.kreg.lv.

Šādu ziņu izsniegšanu elektroniskā veidā Latvijas Banka nodrošinās tām fiziskajām personām, par kuru tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi var pārliecināties Komercreģistrā.

Tāpat noteikts, ka Kredītu reģistra pieejamība klientiem tiek nodrošināta nepārtraukti, proti, 24/7/365 režīmā, arī brīvdienās un svētku dienās. Tādējādi Kredītu reģistra dalībnieki var plānot savas ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā un Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanas procedūras, kā arī personas var Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par sevi vai savu uzņēmumu saņemt elektroniski jebkurā laik.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vājās hipotekārās kreditēšanas reģionos iemesls ir zemās nekustamo īpašumu cenas

LETA, 03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais iemesls vājai hipotekārās kreditēšanas aktivitātei reģionos ir zemās nekustamo īpašumu cenas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ekonomisti norāda, ka jau pāris gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023.gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apmērs bija vien 12% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonā - 36%.

Vilerts un Ņikitins uzsver, ka Latvijā situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz iemeslu būt neapmierinātiem ar hipotekāro kredītu pieejamību - Pierīgā hipotekāro kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (30% no reģiona IKP). Turklāt atsevišķos novados, piemēram, Ādažu novadā, šis rādītājs sasniedz pat 56% no novada IKP. Ārpus Rīgas un Pierīgas kaut cik aktīva kreditēšana novērojama galvaspilsētai tuvās pašvaldībās - Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novados, kā arī Jelgavas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Karaliskie jūras kājinieki pozē labdarības kalendāram

Gunta Kursiša, 21.11.2012

2013. gada Karalisko jūras kājinieku veidots kalendārs, kas tiek pārdots, lai atbalstītu Afganistānā dienošos karavīrus un viņu ģimenes

Avots: Go Commando

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības organizācija Go Commando, kas vāc līdzekļus Lielbritānijas Karalisko jūras kājinieku (Royal Marines) ģimeņu atbalstam, sākusi pārdot kalendāru, kuru izveidojuši jūras spēku kareivji, iejūtoties modeļu un fotogrāfu lomā.

Kalendāru 2013. gadam veidojuši desantnieki, kas pašlaik dienē Afganistānā. Karavīri iejutās gan modeļu, gan fotogrāfu lomā, tādēļ kalendārs pilnībā uzskatāms par Royal Marines dienējošo «šedevru», skaidrots labdarības organizācijas Go Commando mājas lapā.

«Lai arī kalendārs ir ļoti jautrs, lūdzu atceraties fakta, kādēļ tas izveidots, nopietno pusi. Jo vairāk kalendāru mēs pārdosim, jo vairāk līdzekļu tiks savākts Afganistānas kareivjiem un viņu ģimenēm,» teikts labdarības organizācijas mājas lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas reklāmas «sargsuni» pārpludinājušas sūdzības par reklāmu kalendāram, kurā redzamas pieticīgi ģērbtas aviokompānijas Ryanair stjuartes, ziņo thelocal.se.

Mazāk nekā mēnesi pēc Ryanair salona apkalpes labdarības kalendāra 2012. gada izdevuma laišanas klajā Zviedrijas reklāmas ombuds (Reklamombudsmannen) saņēmis 33 sūdzības par reklāmām, ar kuru palīdzību kalendārs tiek popularizēts.

«Cilvēki domā, ka reklāmā ir seksisms un ka tā neiederas vietnē, kas domāta lidmašīnu biļešu pārdošanai,» stāstījusi reklāmas ombudsmene Elizabete Trotciga.

Vēl vairāk sūdzību ombuds saņēmis tikai par kāda iepazīšanās servisa reklāmas kampaņu, kas mudināja uz laulības pārkāpšanu.

Ryanair tagad ir divas nedēļas, lai atbildētu ombudam par sūdzībām. Pēc tam «sargsuns» lems, kā rīkoties tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Kogo izveidotā kalendārgrāmata ir tradicionālās mazuļa dienasgrāmatas un sienas kalendāra apvienojums

«Ideja par mazuļa kalendārgrāmatu radās, ciemojoties pie mana brāļa ar ģimeni, kurā tikko bija piedzimusi meitiņa. Lai gan grāmatu plauktos stāvēja vairākas mazuļa dienasgrāmatas, mazās meitiņas mamma sasniegumus fiksēja parastā sienas kalendārā. Tā radās ideja par praktisku un vienlaikus gaumīgu risinājumu, kā saglabāt mazuļa sasniegumus vecākiem ērtā formātā – kalendārā, kas apvienots ar tradicionālo mazuļa dienasgrāmatu,» stāsta Katrīna Ozola, SIA Kogo līdzīpašniece.

Kogo kalendārgrāmata ir piekarama pie sienas, un mamma ar mazuli rokās var pieiet pie tāsun atzīmēt tobrīd svarīgāko. Pie katra datuma var pierakstīt, kas tajā noticis, ir arī speciālas uzlīmītes, piemēram, pirmais smaids.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Pašmāju rokdarbnieces iemēģina roku adventes kalendāru ražošanā

Linda Zalāne, 02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalos līdzās šokolādes adventes kalendāriem atrodami arī dažādi citi risinājumi, kā interesantā veidā skaitīt dienas, kas palikušas līdz Ziemassvētkiem, piemēram, kalendārs kā koka mājiņa, kurai katru dienu var atvērt lodziņu, ielūkoties, kāds pārsteigums tajā atrodams, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Savu redzējumu par šiem kalendāriem šogad piedāvā arī divas pašmāju rokdarbnieces, kas uzšuvušas kalendārus. Idejukrelles.lv īpašnieces Lauras Liepas kalendāru veido eglīte, 24 kabatiņas, kurām ar roku ir izšūts attiecīgais dienas skaitlis un tikpat daudz tamborētu eglīšu rotājumu. Ideja – bērns katru dienu atver vienu kabatiņu un tajā esošo eglīšu rotājumu pakarina eglītē, un Ziemassvētku vakarā tā būs pilnībā izrotāta.

Personalizētu adventes kalendāru, kuru rotā izšūts tā īpašnieka vārds, šajā gadā izveidojusi arī Mazais ābols īpašniece Evita Ābola. Viņa jau piecus gadus ikdienā šuj apģērbu un cepures bērniem, somas, siltos cimdus ratiem u.c. preces. Viņas kalendārs tapis no kokvilnas un lina. Tam ir 24 kabatiņas, kurās līdz Ziemassvētkiem var ievietot saldumus vai zīmīti ar veicamajiem uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Legālo ātro kredītu kompāniju darbības ierobežošana nemazinās cilvēku nepieciešamību pēc naudas

«Citas valstis var mācīties no prakses un kontroles, kāda ir sasniegta īstermiņa aizdevumu sektorā Latvijā. Šeit tirgus pats ir noteicis cenu pakalpojumam. Mūsu gadījumā rūpīgi tiek izvērtēta klientu kredītspēja, tādēļ valdībai nevajadzētu pārmērīgi iejaukties nozares regulācijā, jo sekas ne vienmēr ir paredzamas», intervijā Dienas Biznesam pauž AS 4finance valdes priekšsēdētājs un 4finance grupas uzņēmumu vadītājs Kīrans Patriks Donelijs (Kieran Patrick Donnelly).

Jūs esat strādājis dažādās valstīs, raksturojiet, lūdzu, ātro kredītu nozari un likumdošanu citās valstīs, kurās šis segments ir attīstīts, piemēram, ASV un Lielbritānijā? Kādas ir atšķirības salīdzinājumā ar Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru