Jaunākais izdevums

LSEZ kapitālsabiedrība “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” (VOBP) uzsācis jaunas ražošanas ēkas būvniecību aptuveni 2000 m2 platībā. Jaunajā ēkā plānots izvietot ražošanas uzņēmumus, kurus VOBP pagaidām vēl neatklāj.

Biznesa parka attīstītāji plāno jau nākamgad pabeigt būvniecību, lai darbu var uzsākt jauni ražošanas uzņēmumi. Būvdarbus veic SIA “Būve LK”, bet būvniecības līguma summa ir ~825 tūkstoši eiro bez PVN.

VOBP apsaimnieko 3,5 ha Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Tā ir bijušā mēbeļu fabrika ar padomju gados izbūvētām ēkām un infrastruktūru, kas soli pa solim tiek sakārtota, pārbūvēta un modernizēta, atbilstoši mūsdienu kvalitatīvas uzņēmējdarbības vides prasībām.

LSEZ SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” attīstībā iegulda savus finanšu līdzekļus, piesaista ERAF publisko finansējumu un izmanto Liepājas SEZ priekšrocības. Šobrīd biznesa parkā telpas ražošanai, noliktavām un birojiem atraduši nedaudz vairāk kā 20 nomnieki, piemēram, “AE Partner”, “VIA-S modular houses”, “CALJAN”, “BALTU KOKS, “Venden” un citi.

Kā norāda LSEZ SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” valdes loceklis Jānis Akerfelds, ja runājam par 2000 m2 lielu rūpnīcu, es prognozētu kādas 30 – 50 jaunas darba vietas Liepājā. LSEZ SIA “VOBP” atrodas pilsētas teritorijā, kurai pēc pilsētas plānojuma ir noteikta vieglās rūpniecības zona, līdz ar to biznesa parkā nevar būt smagā rūpniecība un nebūs ne piesārņojums, ne trokšņi.

LSEZ pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis pauž gandarījumu par LSEZ kapitālsabiedrības “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” pārdomāto un straujo attīstību, norādot, ka pieprasījums pēc ražošanas ēkām Liepājā ir ļoti augts.

Reaģējot uz pilsētā strauji pieaugošo ražotņu skaitu, LSEZ SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” vadība nolēmusi investēt arī dzīvojamo moduļu māju celtniecībā Jaunā ielā. Vēl top detalizēts projekts, bet plānotais apjoms ir 60 dzīvokļi, kas ir 10 mājas – pa 6 dzīvokļiem katrā.

Tuvāko 3 gadu laikā biznesa parkā plānots uzbūvēt vēl divas jaunas ražotņu ēkas, pilnībā apgūstot šo teritoriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas dome ārkārtas sēdē 14. jūnijā neatbalstīja sagatavotos grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) likumā, kas paredz atņemt pilsētai tiesības lemt par 65% no Liepājas administratīvās teritorijas.

Likumprojektu "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" par LSEZ pārvaldības modeļa maiņu uz kapitālsabiedrību ir sagatavojusi Satiksmes ministrija, bet idejas autors ir satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Likumprojekts paredz, ka valstij pieder vismaz divas trešdaļas no kapitālsabiedrības, kas pārvaldīs teju 2/3 no Liepājas pilsētas teritorijas. Likuma grozījumi paredz jaunajā kapitālsabiedrībā ieguldīt visu LSEZ mantu, zemi un citus īpašumus. Šo īpašumu sakopšana, pilnveidošana un vērtības vairošana līdz šim ir bijis Liepājas pilsētas un liepājnieku uzmanības fokuss. 23 LSEZ pastāvēšanas gadu laikā teritorijā ir ieguldīti pašvaldības līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nerūsējošā tērauda, melnā metāla un alumīnija produktu un komponenšu ražotājs LSEZ SIA "Jensen Metal" 2019.gadu noslēdzis ar augstu peļņas līmeni.

"Lursoft" pieejamais gada pārskats rāda, ka LSEZ SIA "Jensen Metal" peļņa, salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn palielinājusies par 30,19%, tai pēc nodokļu nomaksas pieaugot līdz 5,94 miljoniem eiro.

Ļoti augstais rezultāts ir saistīts ar ārkārtīgi augsto aktivitātes līmeni gada laikā, kā arī vairāku gadu mērķtiecīgu sadarbību ar esošajiem klientiem, jaunu klientu attiecību nodibināšanu un koncentrēšanos uz efektivitātes un produktivitātes palielināšanu. Ražotāja apgrozījums gada laikā palielinājies par 24,02%, sasniedzot 36,32 miljonus eiro.

LSEZ SIA "Jensen Metal" nākotni uzņēmuma vadība vērtē pozitīvi, norādot, ka jauno tehnoloģiju iespējas melnā metāla ražošanā, jauns tehnoloģiskais aprīkojums, palielināta jauda un stipra klientu bāze nodrošina uzņēmumu ar iespējām nākamā gada laikā palielināt apgrozījumu un optimizēt ražošanas procesus turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Piesaista jaunus ražošanas uzņēmumus

Ilze Žaime, 08.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Bijušā "Liepājas metalurga" teritorija

Foto: Ilze Žaime

Liepājā investīcijas atliktas netiek un top jauni ražošanas centri.

Latvijas trešā lielākā pilsēta vēsturiski bijusi cieši saistīta ar rūpniecību un eksportu. Arī šodien pilsētā pārstāvēti visdažādāko nozaru uzņēmumi, turklāt, attīstītāju ieskatā, rūpniecības turpmākai izaugsmei vēl ir liels potenciāls. Bijušo kombinātu teritorijās tiek būvētas jaunas ražotnes un dubultota industriālo parku ietilpība.

Darbība šogad atsāksies arī pilsētas rūpnieciskās zonas sirdī – "Liepājas metalurga" bijušajā teritorijā. Lielu lomu spēlē arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) piedāvātie risinājumi, kurus šodien izmanto jau 43 kapitālsabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz katrā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmumā ir nodarbināts reemigrants, informēja SEZ pārvalde.

Liepājā noslēdzies projekts "Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās", kurā notika pasākumu kopums, lai veicinātu ārvalstīs dzīvojošo latviešu atgriešanos Liepājā. Projekts tika īstenots no 2019.gada oktobra.

Kurzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija liecina, ka no 2018.gada maija līdz 2020.gada jūlijam Liepājā atgriezušies 200 cilvēki, vēlmi atgriezties izteikuši 114, ar remigrācijas koordinatoru sazinājies 361, bet personalizēts piedāvājums sagatavots 350 cilvēkiem.

Projekta koordinatore un pašvaldības administrācijas sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže uzsvēra, ka atgriešanās no ārvalstīm dažreiz pat ir grūtāka nekā aizbraukšana. Cilvēki saskaras ar ļoti dažādām problēmā un tad ir svarīgi, ka blakus ir cilvēki, kas ir līdzīgā situācijā un var atbalstīt un palīdzēt. Projekta "Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās" gaitā notika reemigrantu sporta spēles, konference "Nākamā pietura - Liepāja. Darba un biznesa iespējas reemigrantiem", tīklošanās pasākumi reemigrantu kopienai Liepājā, tikšanās ar latviešu kopienas pārstāvjiem ārvalstīs, piemēram, Lielbritānijā un Nīderlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni 11 miljonus eiro, Liepājā, bijušajā Liepājas Metalurga mehāniskajā cehā konveijeru ražotājs “Caljan” izveidojis savas rūpnīcas telpas, nākamgad plānojot izvērst produktu klāstu un palielināt eksportēto vienību apjomu par 30-60%, informēja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA “Caljan” izpilddirektors Gatis Dradeika.

Dānijas uzņēmuma “Caljan” meitas kompānija Latvijā strādā kopš 2006.gada, 99,54% no tā saražotās produkcijas, kas lielākoties ir teleskopiskie konveijeri pasta sūtījumiem, tiek eksportēti, un pērn tika apgrozīti 22,9 miljoni eiro, bet nodokļos samaksāti – 1,36 miljoni eiro.

Jaunās ražotnes telpu atklāšana 23.oktobrī norisināsies, ievērojot epidemioloģiskos noteikumus. Klātesošo viesu skaits būs ierobežots.

“Jaunās rūpnīcas telpas ļaus ne vien divkāršot mūsu ražošanas jaudu un palielināt eksporta apjomu un apgrozījumu, bet arī ieviest inovatīvas tehnoloģijas, proti, robotizēto metināšanu un pārņemt šo funkciju no mātes uzņēmuma Dānijā,” skaidro G.Dradeika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā izbūvēto Liepājas SEZ pārvaldes Jahtu ostu.

“Varam lepoties ar modernu Jahtu ostu pilsētas centrā, kas varēs uzņemt līdz pat 50 jahtām un priecēs ne tikai liepājniekus, bet arī pilsētas viesus, jo īpaši jahtsmeņus,” teic Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība bija ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams projekts, lai Liepājā jahtsmeņiem piedāvātais serviss neatpaliktu no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Ir izbūvētas peldošās piestātnes vismaz 50 jahtām un uzstādīts nožogojumus noejai uz tām. Nozīmīgs ieguvums ir arī moderna servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru