Valmierā velo infrastruktūra organizēta veidojot gājēju-velosipēdistu ceļus, nevis iezīmējot velo joslas brauktuvē.

Šobrīd Valmierā velo satiksme ir nodrošināta vairāk nekā 11 kilometru garumā. «Valmiera ir izvēlējusies velo infrastruktūras attīstības ceļu kompleksā risinājumā ar maģistrālo ielu rekonstrukcijas projektiem. Uzsākot maģistrālo pilsētas ielu rekonstrukcijas projektus 2009. gadā, velo infrastruktūras attīstība vietās, kur to atļauj ielu parametri, notiek izveidojot vienvirziena vai abu virzienu gājēju - velosipēdistu ceļus,» db.lv pastāstīja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Kristīne Melece.

Toms Treimanis, kurš Valmierā pārvietojas ar velosipēdu, klāstīja, ka dažviet veloceliņi Valmierā negaidīti beidzas, tomēr kopumā izveidotā sistēma viņu apmierina. «Tas, kas ir iesākts, tas ir ļoti labi, bet kaut kā nav pabeigts līdz galam. Nav izveidots kopīgs tīklojums,» sacīja T. Treimanis.

No 15.aprīļa Rīgas ielās pirmo reizi norisināsies sociālais eksperiments Cieņas velopatruļas, kuru rīko Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Valsts policiju un Policijas velobiedrību, informē CSDD.

Cieņas velopatruļu laikā, līdz pat aprīļa beigām, policijas darbinieki, kuri ikdienā arī aktīvi pārvietojas ar velosipēdiem, veiks velobraucēju uzvedības mērījumu: fiksējot pārgalvīgos un agresīvos braucējus, kā arī uzslavējot cieņpilnākos satiksmes dalībniekus. Patruļu rezultātā tiks apkopota informācija par populārākajām situācijām, kas ik sezonu izraisa spriedzi starp aktīvākajām satiksmes dalībnieku grupām.

Pieredze rāda, ka atsevišķu velobraucēju attieksme un pārgalvība ik gadu rada papildus spriedzi uz ceļa un konfliktsituācijas ar pārējiem satiksmes dalībniekiem. Tas rezultējas arī ceļu satiksmes negadījumu statistikā. Valsts policijas fiksēto ceļu satiksmes negadījumu skaits ar cietušajiem, kuros iesaistīti velosipēdisti un gājēji, pēdējo piecu gadu laikā ir dubultojies. Savukārt šī gada pirmajos trīs mēnešos bojā gājuši jau trīs, bet cietis 41 velobraucējs. Salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu cietušo velobraucēju skaits ir audzis par gandrīz 16%. Jāpiebilst, ka pēc Latvijas Riteņbraucēju apvienības apkopotās informācijas, pērn par 17% pieaugusi arī velo kustība Rīgā.

Velokafejnīcā Miit darbu uzsācis uzsācis Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pop-up velo eksaminēšanas punkts, kurā katru dienu līdz pat 30.aprīlim varēs nokārtot teorijas eksāmenu un iegūt velosipēda vadītāja apliecību, informē CSDD.

CSDD velo eksaminēšanas punkts velokafejnīcā Miit šodien, 27. aprīlī, darbosies no plkst. 12 līdz 18, savukārt pārējās nedēļas dienās – 28., 29. un 30. aprīlī – velosipēda vadītāja teorijas eksāmenu būs iespējams nokārtot laikā no plkst. 14 līdz 18.

Lai kārtotu velosipēda vadītāja teorijas eksāmenu, jāuzrāda pase, eID karte vai līdz 15 gadu vecumam dzimšanas apliecība. Eksāmena kārtošana pirmo reizi ir bez maksas, bet par atkārtotu eksāmena kārtošanu būs jāmaksā 1,08 eiro.

Lielākā daļa velobraucēju, kuri apzināti CSDD un partneru veiktajās Cieņas velopatruļās, pārvietojas, ievērojot luksoforu signālus. Vienlaikus aptuveni trešdaļa velobraucēju pieķerti, klaji ignorējot satiksmes noteikumus, un tikpat daudzi jeb 32% braucēju satiksmē piedalās nelegāli - bez velosipēdista vai jebkāda cita transportlīdzekļa vadītāja tiesībām.

Sieviešu vidū godprātīga braukšanas kultūra novērota biežāk. 93% no daiļā dzimuma velobraucējām ieguvušas Cienījama velosipēdista titulu, kamēr vīriešu konkurencē tādu ir nedaudz mazāk – 73%, secināts Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Cieņ-o-metra mērījumā.

Absolūtais vairākums velobraucēju apliecināja, ka ir godprātīgi satiksmes dalībnieki, kuri ievēro noteikumus un izvairās radīt bīstamas situācijas uz ceļa. Vien 12% vaļsirdīgi atzina, ka dažkārt mēdz brīvi interpretēt satiksmes noteikumus un nesatraukties par tādu normu ievērošanu, kā luksoforu signāli vai ceļa došana gājējiem.

Kopumā vairāk nekā 8000 velobraucēju brīvprātīgi veikuši sava braukšanas stila mērījumu CSDD Draugiem.lv lapā atrodamajā Cieņ-o-metra aplikācijā, lai noteiktu, kādam tēlam atbilst viņu uzvedība ceļu satiksmē. Cieņ-o-metra aplikācija ar 14 jautājumiem par velobraucēja rīcību dažādās ikdienas situācijās uz ceļa piedāvāja katram būt paškritiskam un noskaidrot vai viņš ir godam pelnījis Cienījama velosipēdista titulu vai arī drīzāk ierindojas kādā pārgalvīgo braucēju kategorijā. Proti, ir «sportists», «karstgalvis», «aklais» vai pat «muļķis». Par laimi, klaji muļķīgu rīcību uz ceļa atzina tikai pavisam neliela daļa pārgalvīgo velobraucēju. Tā vietā tie sev biežāk «sportistu» un «aklo» braucēju īpašības, atzīstot, ka pārvietojas pārlieku strauji un agresīvi vai arī nepamana citus satiksmes dalībniekus un ceļazīmes.

No piektdienas interneta vietnē Divritenis.lv pieejama interaktīva Latvijas velo karte, kurā pakāpeniski tiks piedāvāta iespēja aplūkot visus Latvijā esošos velo celiņus, velo tūrisma maršrutus, velosipēdu zādzību un ceļu satiksmes negadījumu vietas, raksta Diena.lv.

Velo karte iecerēta kā platforma, kurā Latvijas pašvaldības varēs pieslēgties un pievienot informāciju par tās teritorijā izbūvētajiem veloceliņiem. Kā portālam Diena.lv skaidroja idejas iniciators un Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks, šajā kartē būs redzama tikai oficiāla, pašvaldību sniegta informācija.

Braucot pa Latviju, redzams, ka daudzās vietās tiek būvēti veloceliņi, attīstās velo tūrisms, taču to nekur nav iespējams redzēt. Tiek izdotas kartes ar velomaršrutiem, taču, kā uzskata V. Silenieks, tās jau nākošajā dienā ir morāli novecojušas un informācija ar laiku vairs nav aktuāla. Tāpat šādās papīra brošūrās nav iespējams uzzināt riteņbraucēju sniegtās atsauksmes par veloceliņiem. Šie argumenti V. Silenieku pamudinājuši veidot interaktīvu velo karti, kuras lietotājiem par karti iespējams publicēt savas atsauksmes.

Vairākās satiksmes ziņā sarežģītās un bīstamās Tallinas ielās veloceliņi tiek iekrāsoti sarkanā krāsā, lai pievērstu riteņbraucējiem pārējo satiksmes dalībnieku uzmanību.

Kā pastāstījis Igaunijas galvaspilsētas Centra rajona administrācijas vecākais Vladimirs Svets, šāds uzkrītošs krāsojums paredzēts pirmām kārtām autovadītājiem, bet ne mazāk svarīgi, lai arī gājēji uzreiz pamanītu, ka viņi atrodas uz veloceliņa.

Dažās ielās tāds krāsojums pastāv jau labu laiku un pat sācis jau nodilt. Tiesa, ar sarkanu krāsu lielākoties iekrāsoti tikai tie veloceliņu posmi, kuri šķērso brauktuvi.

«Mērķis ir pavisam vienkāršs - pievērst uzmanību velosipēdistiem pašās bīstamākajās un sarežģītākajās vietās,» skaidrojis Svets.

Būvējot jaunus ceļus, velojoslu iespējams plānot jau iepriekš, savukārt rekonstruējot esošās ielas, riteņbraucējiem nereti iespējams atvēlēt tikai pavisam šauru celiņu.

East Capital Real Estate ir uzsācis Baltijā lielākā loģistikas un vieglās rūpniecības parka būvniecību – East Capital Park Rae.

Kopumā plānots izbūvēt 140 000 kvadrātmetru lielu loģistikas un vieglās rūpniecības centru, kas atradīsies uz 30 hektārus plaša zemes gabala netālu no Tallinas.

“Park Rae pirmās ēkas plānojam nodot 2025. gadā, bet visa parka pabeigšana būs atkarīga no kopējā tirgus pieprasījuma. Zemes gabals, ko iegādājāmies loģistikas parka būvniecībai 2021. gadā, atrodas ļoti izdevīgā vietā, tikai 15 minūšu brauciena attālumā no Tallinas centra, ar lielisku piekļuvi Tallinas apvedceļam un Tartu šosejai. Mūsu mērķis ir ambiciozs – vēlamies izveidot lielāko loģistikas un vieglās rūpniecības parku Igaunijā. Tāpēc jau šogad uzsākām pirmos parka izbūves darbus,” komentē East Capital Real Estate valdes loceklis Martins Otsa.

Līdz šā gada jūlijam paredzēts pabeigt veloceliņa būvniecību no Rīgas centra līdz Berģiem.

Šobrīd tiek turpināta arī veloceliņa būvniecība Juglas ielas rekonstrukcijas ietvaros no Biķernieku ielas līdz Lubānas ielai. Projektu pasūtītājs ir Rīgas domes Satiksmes departaments.

Veloceliņa Centrs – Berģi būvniecība sākta 2009. gada nogalē. Tas būs 14 kilometrus garš un būs Eiropas nozīmes veloceliņu tīkla maršruta EuroVelo10 posms Rīgas teritorijā. Pēc veloceliņa izbūves no Juglas līdz pilsētas centram ar velosipēdu būs iespējams nokļūt 30 minūtēs, bet no Teikas līdz centram – 20 minūtēs. Būvdarbus veic a/s Ceļu pārvalde. Konkursa rezultātā veloceliņa Centrs – Berģi būvniecības izmaksas ir 458,8 tūkstoši latu (bez PVN). 65% no attiecināmām izmaksām paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.

Šā gada 8. un 9. septembrī Finanšu ministrija sadarbībā ar plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju rīko Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atvērtās dienas. Finanšu ministrija aicina iedzīvotājus šajā nedēļas nogalē atnākt un novērtēt, kādi projekti novados īstenoti ar ES fondu finansējuma palīdzību.

«ES fondu finansētie projekti reprezentē kohēzijas politikas jeb ES fondu finansējumu izaugsmei 2007.-2013.gadā 3,2 miljardu latu apmērā. Tās ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā un veido 70% no kopējā publiskā finansējuma. Pateicoties šiem ieguldījumiem, Latvijas dzīves līmenis ir būtiski tuvinājies ES vidējam līmenim,» uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Projektu dienās ikvienam Latvijas iedzīvotājam no vairāk nekā pieciem tūkstošiem ES fondu finansētu projektu apskatei būs atvērti vairāk nekā 150 Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda finansēti projekti ikvienā Latvijas reģionā. Vairums no tiem ir pašvaldībās īstenoti sabiedriski nozīmīgi projekti gan atjaunotas skolas, bērnudārzi, bērnu un jauniešu centri, gan kultūrvēstures un tūrisma objekti, jaunas koncertzāles Vidzemē un Latgalē, siltinātas ēkas, kā arī izveidoti gājēju un veloceliņi un uzlabotas ielas. Projektu dienās piedalīsies arī atsevišķi uzņēmumi, kas parādīs savas ražotnes un ar ES fondu atbalstu ieviestos jauninājumus. Vairākas augstskolas iepazīstinās ar ES fondu finansētajiem ieguvumiem. Sociālo jomu pārstāvēs Eiropas Sociālā fonda projekti.

«Apstādījumi parkos ir galvenais elements, ar kuru daba ienāk pilsētā. Taču, plānojot parku attīstību, darbs jāvelta mūsdienīgas vides kvalitātes līmeņa celšanai. Lai cilvēks, atnākdams uz parku, var apsēsties uz soliņa, uzlādēt mobilo tālruni, lai viņam ir pieejams WiFi un lai parks tiešām ir rekreācijas zona,» laikraksta Diena uzsver SIA Rīgas meži valdes loceklis Uldis Zommers.

Tas ir darbs, kuru Rīgas mežu aprūpētajos dārzos un parkos profesionāļi tēlaini raksturo kā pogu piešūšanu pie mēteļa – sakopta, prasmīgi kārtībā uzturēta daba ir krāšņa poga pie mēteļa jeb pamata, ko veido katra parka teritorija.

2012. gadā SIA Rīgas meži pārņēma tobrīd likvidētās Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki funkcijas un sāka apsaimniekot zaļās teritorijas galvaspilsētā. «Galvenais aģentūras likvidēšanas mērķis bija vēlme atslogot Rīgas pašvaldības budžetu, dārzu un parku apsaimniekošanas funkcijas nododot jau strādājošai pašvaldības kapitālsabiedrībai,» skaidro U. Zommers.

Rīga un tās sakārtošana laiku pa laikam rada karstas diskusijas publiskajā telpā, apvienojot iedzīvotājus vienam mērķim - pilsētvides labiekārtošanai. Veloceliņi un drošība, koku saglabāšanas nepieciešamība centrā un apstādījumu uzturēšana Barona ielā.

Cilvēki pamazām kļūst arvien sabiedriski aktīvāki un apliecina vēlmi iesaistīties esošo vides vērtību saglabāšanā. Ja runājam par ilgtspējīgu ainavu arhitektūru pilsētā, tad tā tomēr vēl ir relatīvi jauna domāšana, kas pamazām iegulstas mūsu prātos.

Šoreiz dalīšos ar pasaules vides ilgtspējas tendencēm dzīvojamajās zonās, kuru īstenošana arī pie mums Rīgā ne tikai uzlabotu pilsētas ekoloģisko stāvokli, bet arī palielinātu sociālo un ekonomisko ieguvumu.

Pagalmu un transporta sistēmas korelācija

Automašīnas kā dominējošais transporta veids šobrīd Rīgā nosaka vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem ilgtspējīgu dzīvojamo rajonu projektēšanā: tās ir stāvvietas. Jauno Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādes laikā dažādās redakcijās izskan stāvvietu skaits no 0,7 līdz pat 1 vai 1,15 stāvvietām uz dzīvokli, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, kas paredz 0,5 stāvvietas uz dzīvokli.

Parīzes iedzīvotāji referendumā svētdien nobalsoja par stāvvietu maksu trīskāršošanu pilsētas apvidus automobiļiem.

Referendumā "Vairāk vai mazāk pilsētas apvidus auto Parīzē?" atbilstoši provizoriskajiem rezultātiem piedalījās nepilni 6% balsstiesīgo vēlētāju

54% atbalstīja priekšlikumu, bet 45,5% bija pret.

Referenduma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu, vai maksa par pilsētas apvidus auto novietošanu stāvvietās Parīzes centrā būtu jāpalielina no sešiem līdz 18 eiro stundā un priekšpilsētās no četriem līdz 12 eiro stundā.

Augstāka maksa attieksies uz iekšdedzes dzinēju auto un hibrīdauto, kas sver vairāk par 1,6 tonnām, kā arī elektroauto, kas sver vairāk par divām tonnām.

Šo normu nav paredzēts attiecināt uz cilvēkiem, kas Parīzē dzīvo vai strādā, uz taksometriem, tirgotājiem un invalīdiem.

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība var gaidīt līdz oktobrim, kad pēc Saeimas vēlēšanām būs skaidrība par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, norāda Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņš uzsvēra, ka pašvaldībai trešās kārtas būvniecību vajadzēs pabeigt un par to nav šaubu.

«To [tilta trešo kārtu] pabeigt un nodot ekspluatācijā bija plānots 2012.gadā, līdz ar to mums ir laiks. Būvniekiem tagad ir brīvie resursi, un viņi ir gatavi kaut ko pabeigt,» klāstīja Ušakovs.

Rīgas mērs paskaidroja, ka par Dienvidu tilta trešās kārtas jeb Zemgales maģistrālā transporta mezgla būvniecību pilsētai, visticamāk, būs jāmaksā no pilsētas budžeta, jo pašvaldība līdzekļus diez vai aizņemsies.

Tā kā būvniecībai nepieciešami 10-14 miljoni latu, kurus vajadzēs noņemt citiem mērķiem, pašvaldība ir ieinteresēta pagaidīt līdz oktobrim.

Ielu tīrīšana ziemā kļuvusi gan sarežģītāka, gan dārgāka, atsevišķās pašvaldībās paredzams pat 30% izmaksu kāpums.

Taču, piemēram, lielākā pašvaldība Rīga ir ieplānojusi līdzekļus ielu uzturēšanai iepriekšējo gadu līmenī, gan ar atrunu, ka iespējami budžeta grozījumi. Iemesli sadārdzinājumam ir vairāki - degvielas cenu kāpums, audzis tīrāmo platību apjoms, jo daudzviet izbūvēti veloceliņi, uzlabota ielu infrastruktūra un līdz ar to lielāks ir prioritāro ielu kopgarums.

Rīgas domes Satiksmes departamentam ir iedalīts budžets ielu, tiltu un pārvadu uzturēšanai visu gadu, paredzot, ka lielākie tēriņi būs ziemas mēnešos, kad ir aktuāla sniega tīrīšana un izvešana, ielu, tiltu un pārvadu kaisīšana, bet pavasarī - to attīrīšana no smiltīm, skaidro departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments maijā sāks labiekārtot Skanstes apkaimi, izveidojot jaunas ielas, publiski pieejamu parku un citu infrastrukūru, kā arī iestādot ap 1000 koku, informē pašvaldībā.

Projekta "Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārta" gaitā tiks veikta Lapeņu ielas, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa, Jāņa Daliņa ielu izbūve un inženierkomunikāciju (ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas un ielu apgaismojuma) izbūve. Tāpat projekta gaitā plānots izbūvēt lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu un labiekārtot projekta teritoriju, izveidojot ar citām pilsētas daļām labi savienotu apkaimi, veicinot uzņēmējdarbības attīstību Skanstes apkaimē.

"Skanstes revitalizācijas projekts paredz izbūvēt jaunas ielas un inženiertīklu infrastruktūru, kā arī izveidot pilsētniekiem pieejamu zaļo zonu, kurā atradīsies gan parks, gan kanālu sistēma. Tādā veidā attīstīsim un sakārtosim šo pilsētas tuvējā centra teritoriju, kas patlaban ir visai nolaista un aizaugusi. Infrastruktūras attīstība nesīs sev līdzi privātās investīcijas jaunu biroju projektos un jaunās darbavietās, kas ir iemesls, kādēļ Eiropas Savienība atbalsta šo revitalizācijas projektu. Būvniecības laikā būs nodarbināti vairāk nekā 70 cilvēki, tādā veidā stimulējot Rīgas ekonomiku koronavīrusa izraisītās lejupslīdes apstākļos," norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Ilze Purmale.

Novembrī sākti Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi, un plānots, ka tilts varētu tikt atjaunots līdz 2026.gada rudenim, informē Rīgas dome.

Pēc tilta pārbūves tiks būtiski uzlabota vides pieejamība gājējiem, velosipēdistiem un personām ar kustību traucējumiem.

Patlaban objektā norisinās barjeru demontāža, brauktuves seguma demontāža līdz sijām, kā arī pirmajā etapā ieviesta jauna satiksmes organizācija. Pašvaldība uzsver, ka nepārtraukta satiksme tiks nodrošināta visas pārbūves laikā.

Tāpat Rīgas pašvaldība īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai mazinātu sastrēgumus un satiksmes dalībnieku neērtības, tāpēc būvniekam uzdots noteikt samērīgus satiksmes ierobežojumus un tikai laikā, kad objektā reāli notiek būvdarbi.

Gājēju pārvietošanās objektā patlaban nav mainīta, savukārt, velobraucējiem atsevišķā josla ir slēgta. Aicinām velobraucējos izmantot citus, tuvējos pārvadus vai izmantot J. Zemitāna tilta gājēju ietvi, ievērojot ceļa satiksmes noteikumus un respektējot gājējus.

Trešdien, tiks pārtraukti visi būvniecības darbi Dienvidu tilta trešajā kārtā, jo esošā finansējuma ietvaros (1,26 milj. Ls) būvniecības darbus Dienvidu tilta trešajā kārtā turpināt vairs nav iespējams.

Tā DB apliecināja objekta būvnieka Transport Systems pārstāvis Gints Feders.

Pēdējais nozīmīgākais darbs, kas būvlaukumā tika paveikts, bija Ziepniekkalna ielas maģistrālā ūdensvada izbūve topošā Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas divlīmeņu šķērsojuma zonā. Savukārt šobrīd norit diskusijas par teritorijas iespējamu nožogošanu, lai tajā nevar atrasties nepiederošas personas.

Būvniecības procesa atsākšana un turpmāka nepieciešama finansējuma piešķiršana būvdarbu turpināšanai ir Rīgas domes Satiksmes departamenta kompetencē.

DB jau rakstīja, ka jūnijā Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība var gaidīt līdz oktobrim, kad pēc Saeimas vēlēšanām būs skaidrība par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu.

Līdz ar silto laiku Rīgas ielās pieaug velobraucēju skaits, aktualizējot jautājumu par pieejamo infrastruktūru. Aprēķināts, ka galvaspilsētā ik gadu riteņbraucēju skaits palielinās par 10-20%, tāpēc būtu jāpalielina arī vismaz pieejamo velonovietņu skaits, raksta laikraksts Diena.

Rīgas dome solot pilnveidot infrastruktūru, veidojot veloceliņus, kā arī velojoslas atsevišļās ielās un ierīkojot jaunas velonovietnes. Riteņbraucēji norādījuši, ka visvairāk šīs problēmas jūtamas tieši pilsētas centrā.

Kā vēsta laikraksts, jau drīzumā pilsētā paredzēts izvietot 18 jaunu velostatīvu 200 velosipēdu novietošanai. Līdz 2018. gadam ir plānots savienot visus mikrorajonus ar centru, par iecerēm stāstījusi Rīgas domes pārstāve Una Ahuna-Ozola. Šogad iecerēts pabeigt arī Zaļo veloceliņu no Krišjāņa Valdemāra ielas gar Mārupīti līdz Dauguļu ielai, šo darbu plānotās izmaksas ir 123 000 latu.

Elektriskais skrejritenis "Ninebot KickScooter E22E" noderēs nelielu attālumu veikšanai pa gludām pilsētas ietvēm.

Pasaule ap mums nudien strauji mainās. Vēl pirms dažiem mēnešiem sabiedriskais transports tika pozicionēts kā pilsētas satiksmes problēmu efektīvākais risinājums un nu retais vairs uzdrošinās ieteikt pilsētniekiem kāpt autobusā vai tramvajā. Par laimi vasarā pārvietošanās alternatīvu netrūkst – velosipēdi, skrituļslidas un arī elektriskie skrejriteņi. To piedāvājumam šogad pievienojies "Ninebot KickScooter E22E".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Šis "Segway Ninebot" zīmola braucamrīks ir pērnajā vasarā "Dienas Biznesā" aprakstītā "KickScooter ES4" elektroskūtera nākamā paaudze. Vizuāli ārkārtīgi līdzīgs, vien ieguvis dažus uzlabojumus. Tas ir saglabājis kompakto izmēru un pārdomāto salocīšanas mehānismu, tādēļ ir parocīgs ienešanai telpās un glabāšanai kaut zem biroja galda. Ilgstoši nēsāt braucamo rokā, piemēram, ieejot veikalā, gan nebūs patīkami. 13,5 kilogramu svars agrāk vai vēlāk nogurdinās ikvienu.

Skanstē atklāta teritorijas revitalizācijas projekta pirmā kārta – izveidota teju 15 hektārus plaša, labiekārtota teritorija ar pastaigu takām, ūdens ainavām, skeitparku, volejbola laukumiem, āra trenažieriem un bērnu rotaļu laukumiem.

Projektā izbūvētas četras jaunas ielas un inženiertīkli. Centrālā vieta ir jaunais Skanstes parks, kas atrodas kvartālā starp Laktas, Zirņu un Skanstes ielu. Tajā vairāk nekā 7 hektāru platībā radīta plaša ūdens un apstādījumu ainaviskā telpa. Ir izbūvētas rotaļu iekārtas, bērnu rotaļu laukumā ieklāts gumijas segums, izveidoti divi pludmales volejbola laukumi, kā arī ierīkoti āra trenažieri. Atpūtas vietas aprīkotas ar zviļņiem un soliem, atkritumu urnām. Uzstādīti 46 velosipēdu statīvi. Viens no galvenajiem parka elementiem ir skeitparks. Kopumā parkā izveidotas pastaigu takas vairāk kā divu kilometru garumā un jaunie celiņi izbūvēti gan ar betona bruģa segumu, gan ar virskārtu, kas piemērota skriešanai. Parka apmeklētājiem pieejama publiskā tualete un dzeramā ūdens brīvkrāns ar pretaizsalšanas vārstu, ko varēs izmantot arī ziemas periodā.

Neskatoties uz to, ka Dienvidu tilta 3. kārta finansējuma trūkuma dēļ vēl nav pabeigta un kur nu vēl atklāta, autobraucēji paši ķērušies pie vērsim pie ragiem un «atklājuši» Dienvidu tilta 3. kārtas ceļa posmu.

Par to liecina kādas personas portālā YouTube ievietotais video sižets (skat. zemāk). Tajā redzams, ka uz nepabeigtā ceļa posma bijušās aizlieguma zīmes ir nogāztas nost no ceļa, lai tās netraucētu braukšanai.

Db.lv jau ziņoja, ka šā gada jūlija sākumā tika pārtraukti visi būvniecības darbi Dienvidu tilta trešajā kārtā, jo esošā finansējuma ietvaros (1,26 milj. Ls) būvniecības darbus Dienvidu tilta trešajā kārtā turpināt vairs nav iespējams. To apliecināja objekta būvnieka Transport Systems pārstāvis Gints Feders.

Pēdējais nozīmīgākais darbs, kas būvlaukumā tika paveikts, bija Ziepniekkalna ielas maģistrālā ūdensvada izbūve topošā Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas divlīmeņu šķērsojuma zonā. Savukārt šobrīd norit diskusijas par teritorijas iespējamu nožogošanu, lai tajā nevar atrasties nepiederošas personas.

Liepājā šodien, 29.maijā, ekspluatācijā pieņemta jaunā tramvaja līnija posmā no Klaipēdas ielas līdz Mirdzas Ķempes ielas galam dzīvojamajā masīvā Ezerkrasts.

Par objekta gatavību ir saņemti pozitīvi institūciju atzinumi, kas ir pamats, lai uzsāktu tramvaja līnijas ekspluatāciju, ziņo pieņemšanas komisijas vadītāja, būvinspektore Anita Klimbe. Komisijas vadītāja uzsver, ka darbs ir paveikts kvalitatīvi, lai arī no inženiertehniskā viedokļa tā ir ļoti sarežģīta būve.

Būvinspekcijas un būvvaldes pārstāvji kopā ar celtniekiem, būvuzraugiem, projektētājiem un pasūtītājiem pagājušajā nedēļā un šīs nedēļas sākumā apsekoja visu jaunās tramvaja līnijas trasi un vērtēja darba rezultātus. Šodien tika izskatīta un parakstīta sagatavotā dokumentācija.

Šobrīd objektā turpinās teritorijas labiekārtošanas darbi, taču tie netraucē un nekavē jaunās tramvaja līnijas ekspluatāciju, apgalvo būvvalde.

Parīze plāno līdz 2022.gadam ievērojami samazināt satiksmi pilsētas centrā.

Parīzes dome trešdien sāka konsultācijas ar iedzīvotājiem par ierobežotas satiksmes zonas ieviešanu pilsētas centrā, līdzīgi kā tas ir izdarīts Lillē, Nantē un citās Eiropas pilsētās.

Mērķis ir līdz 2022.gadam ievērojami samazināt satiksmi četros pilsētas centra apgabalos un daļēji arī 5., 6. un 7.apgabalā.

Plāns paredz, ka šajā zonā būs atļauts pārvietoties ar saviem transporta līdzekļiem tikai vietējiem iedzīvotājiem, būs atļauti taksometri un autobusi, kravu piegādes transporta līdzekļi, kā arī drīkstēs iebraukt dažādi meistari un amatnieki. Precīzākus lēmumus par to, kam šajā zonā būs atļauts iebraukt un pārvietoties ar transporta līdzekļiem, plānots pieņemt konsultāciju laikā.

Rīga kļūst par Baltijas izglītības un inovāciju centru, kurā koncentrējas augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības potenciāls. Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte, sadarbojoties ar Rīgas domi, ir apņēmušās attīstīt unikālu teritoriju – Zināšanu jūdzi, kur apvienojas mācības, zinātne un uzņēmējdarbība.

Viena no šīs ieceres atslēgām ir mūsdienīgu un ērti pieejamu dienesta viesnīcu attīstība, kas palīdzēs piesaistīt un noturēt gan Latvijas, gan ārvalstu studentus.

Šobrīd dienesta viesnīcas nereti piedāvā tikai minimumu Šobrīd Latvijā liela daļa augstskolu vēl joprojām izmanto klasiskās, bieži vien padomju laikā celtās dienesta viesnīcas, kas, lai arī daļēji renovētas, bieži piedāvā tikai minimumu – gultasvietu, koplietošanas dušas, WC un virtuves. Liela daļa studentu šādu vidi pamet jau pirmajos gados, izvēloties dzīvokļu īri, kas sniedz lielāku privātumu un komfortu. Arī Latvijas Studentu apvienība norādījusi – dienesta viesnīcu cenas aug, taču kvalitāte ne vienmēr seko izmaksu pieaugumam. Daudzviet istabas nav remontētas, un kopumā šī dzīvesvide nav piemērota 21. gadsimta studējošo prasībām.

Šodien pēc jaunā gājēju tiltiņa atklāšanas Ķengaraga iedzīvotāji un viesi Daugavas promenādi varēs izbaudīt trīs kilometru garumā, kas sākas pie Dienvidu tilta un turpinās līdz pat Rumbulai.

Daugavas promenādi varēs izmantot gan tie iedzīvotāji, kuri vēlēsies doties mierīgās pastaigās gar Daugavas krastu, gan arī tie, kuri iecienījuši aktīvu dzīvesveidu, jo promenādē atvēlēta vieta arī velosipēdistu celiņam. Tāpat Daugavas promenāde ir piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gājēju tiltiņa atklāšanā minēja Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs (LPP/LC).

«Katram tiltam ir sava vēsture, un ceru, ka arī šim gājēju tiltiņam būs ilga un gara vēsture. Šis gājēju tiltiņš ir īpašs arī ar to, ka tam par materiālu pirmo reizi izmantots stiklašķiedras kompozīts, kas ražots tepat Latvijā,» sacīja Pavlovs. Viņš skaidroja, ka Ķengaraga labiekārtošanas darbi neapstāsies. Tuvākie plāni, labiekārtojot teritoriju, ir izveidot zaļo teātri un skeitparku, kā arī iecerēts būvēt daudzfunkcionālu kultūras centru.