Būve

Vasarā pabeigs veloceliņu no Rīgas centra līdz Berģiem

Ingrīda Drazdovska, 27.04.2010

Jaunākais izdevums

Līdz šā gada jūlijam paredzēts pabeigt veloceliņa būvniecību no Rīgas centra līdz Berģiem.

Šobrīd tiek turpināta arī veloceliņa būvniecība Juglas ielas rekonstrukcijas ietvaros no Biķernieku ielas līdz Lubānas ielai. Projektu pasūtītājs ir Rīgas domes Satiksmes departaments.

Veloceliņa Centrs – Berģi būvniecība sākta 2009. gada nogalē. Tas būs 14 kilometrus garš un būs Eiropas nozīmes veloceliņu tīkla maršruta EuroVelo10 posms Rīgas teritorijā. Pēc veloceliņa izbūves no Juglas līdz pilsētas centram ar velosipēdu būs iespējams nokļūt 30 minūtēs, bet no Teikas līdz centram – 20 minūtēs. Būvdarbus veic a/s Ceļu pārvalde. Konkursa rezultātā veloceliņa Centrs – Berģi būvniecības izmaksas ir 458,8 tūkstoši latu (bez PVN). 65% no attiecināmām izmaksām paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.

Juglas ielas jaunā posma un veloceliņa būvniecība no Biķernieku ielas līdz Lubānas ielai tika sākta 2009. gadā. Šajā projektā būvdarbus veic SIA Binders. Saskaņā ar līgumu būvdarbus paredzēts pabeigt līdz 2011. gada janvārim. Pēc būvdarbu pabeigšanas Juglas ielas veloceliņš būs gandrīz 1,5 kilometru garš. Atsevišķi izdalīt veloceliņa būvniecības izmaksas Juglas ielā no Biķernieku ielas līdz Lubānas ielai nav iespējams, jo šis veloceliņš tiek būvēts jaunā Juglas ielas posma izbūves ietvaros, kur izmaksas konkursa rezultātā tika noteiktas par visiem veicamajiem ielas būvniecības darbiem kopumā, informē Satiksmes departaments.

Kopumā šobrīd Rīgā ir izbūvēti veloceliņi no centra uz Imantu, no centra līdz Mežaparkam, no Mežaparka līdz Vecmīlgrāvim, Šmerļa ielā, Augusta Deglava ielā no Andreja Saharova ielas līdz Lubānas ielai, kā arī gājēju un velosipēdu ceļš ierīkots Brīvības gatvē no Silciema ielas līdz tiltam pār Juglas ezera kanālu. Kopējais izbūvēto veloceliņu garums šobrīd Rīgā ir 29 kilometri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) plāno jau augustā izsludināt pirmo cenu aptauju par izmaiņām būvprojektā un autoruzraudzību posmos gar Latvijas-Krievijas valsts ārējo sauszemes robežu, kur robežas apsardzības infrastruktūra ir izbūvēta, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Jāņem vērā, ka robežapsardzības infrastruktūras izbūve uz Latvijas – Krievijas robežas tika apturēta pirms vairākiem gadiem, tādēļ ir loģiski, ka paši vēlamies nofiksēt faktisko situāciju dabā un veikt jau paveikto darbu auditu. Vienlaikus mūsu pieredze, strādājot uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, ļauj savlaicīgi plānot nepieciešamos darbus, lai operatīvi varētu tupināt robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Krievijas robežas un pabeigt to iespējami īsākā laikā,” uzsver Griškevičs.

Posmiem, kur ir izbūvēta apsardzības infrastruktūra un/vai žogs, bet vēl nav nodota ekspluatācijā, VNĪ jau ir sagatavojusi tehnisko specifikāciju, lai veiktu izmaiņas būvprojektā. Robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 km garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par LDz infrastruktūra valdes priekšsēdētāju kļuvis Ģirts Kalnbirze

Gunta Kursiša, 20.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA LDz infrastruktūra valdes priekšsēdētāju ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību kopīgi ar visiem valdes locekļiem iecelts Ģirts Kalnbirze, liecina informācija Latvijas Vēstnesī.

SIA LDz Infrastruktūra valdes priekšsēdētāja maiņa notikusi, jo tā iepriekšējais vadītājs Aivars Siliņš nolēmis turpināt savu profesionālo darbību AS Latvijas autoceļu uzturētājs.

LDz Infrastruktūra vadībā atrodas četri valdes locekļi – Valdemārs Daļeckis (valdes priekšsēdētāja vietnieka amatā), Marina Kabaļska un Guntars Lapiņš.«Ģ. Kalnbirzem līdz šim ir bijusi pieredze lielu projektu vadīšanā, kas nepieciešama projektos ar sliežu ceļu būvniecību,» norādīja VAS Latvijas Dzelzceļš sbiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Antra Birzule.

SIA LDz infrastruktūra ir VAS Latvijas Dzelzceļš meitasuzņēmums, kas nodarbojas ar maģistrālo sliežu ceļu atjaunošanu, būvēšanu un sliežu metināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Valmiera izvēlas gājēju-velosipēdistu ceļus

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 06.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā velo infrastruktūra organizēta veidojot gājēju-velosipēdistu ceļus, nevis iezīmējot velo joslas brauktuvē.

Šobrīd Valmierā velo satiksme ir nodrošināta vairāk nekā 11 kilometru garumā. «Valmiera ir izvēlējusies velo infrastruktūras attīstības ceļu kompleksā risinājumā ar maģistrālo ielu rekonstrukcijas projektiem. Uzsākot maģistrālo pilsētas ielu rekonstrukcijas projektus 2009. gadā, velo infrastruktūras attīstība vietās, kur to atļauj ielu parametri, notiek izveidojot vienvirziena vai abu virzienu gājēju - velosipēdistu ceļus,» db.lv pastāstīja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Kristīne Melece.

Toms Treimanis, kurš Valmierā pārvietojas ar velosipēdu, klāstīja, ka dažviet veloceliņi Valmierā negaidīti beidzas, tomēr kopumā izveidotā sistēma viņu apmierina. «Tas, kas ir iesākts, tas ir ļoti labi, bet kaut kā nav pabeigts līdz galam. Nav izveidots kopīgs tīklojums,» sacīja T. Treimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik nozīmīga ir kvalitātes infrastruktūra Latvijas uzņēmējdarbības vidē?

Valdis Blome, Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centra vadītājs, 07.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domāju, ne tikai eksprezidents, bet arī katrs domājošs cilvēks kaut reizi ir uzdevis sev šo dziļi filozofisko jautājumu – kas es esmu? To ir lietderīgi saprast arī organizācijas līmenī.

Tad, kad ir skaidri definēta izpratne par savu sūtību, ir vieglāk komunicēt ar iesaistītajām pusēm. Tālab organizācijas formulē savu misijas paziņojumu, kam jāsniedz atbilde uz galvenajiem jautājumiem par tās būtību.

Arī man, kā Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centra vadītājam, šis pamatjautājums «kas mēs esam?» aizvien ir aktuāls, īpaši tagad, kad uzsākts 2012. gada budžetēšanas process gan valsts, gan organizācijas līmenī. Tas rosināja vēl vairāk iedziļināties mūsu organizācijas misijā un saprast, ka, lai arī tā ir korekti formulēta, mūsdienu komunikācijai ar ieinteresētajām pusēm vajadzētu kaut ko spēcīgāku un lakoniskāku. Iemesls? Latvijas otrās neatkarības periodā sabiedrības izglītošanā un informēšanā par Kvalitātes Infrastruktūras nozīmi ir darīts salīdzinoši maz, tieši tāpēc šodien izpratne par šo jomu ne vienmēr ir korekta. Tādēļ es atļaušos formulēt primitīvi tieši – KVALITĀTES INFRASTRUKTŪRA (TAI SKAITĀ SAMC UN IESAISTĪTĀS PUSES) IR UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES BŪTISKA SASTĀVDAĻA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij piederošās dzelzceļa kompānijas AS Latvijas dzelzceļš (LDz) meitas uzņēmuma SIA LDZ infrastruktūra līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Ceicāns atstājis amatu, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Jānis Ceicāns vadījis SIA LDZ infrastruktūra kopš 2012.gada. Viņa vietā jauns valdes priekšsēdētājs šobrīd nav iecelts, tādējādi uzņēmuma valdē vienīgais valdes loceklis ir Artis Bērziņš.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 14.janvārī.

SIA LDZ infrastruktūra dibināta 2005.gadā, un uzņēmums specializējas sliežu ceļu būvniecībā un atjaunošanā. Tā pamatkapitāls ir 15 523 088 eiro, un 100% uzņēmuma daļu pieder AS Latvijas dzelzceļš.

2017.gadā SIA LDZ infrastruktūra apgrozījums bija 12,713 miljoni eiro, un uzņēmums strādāja ar peļņu, kura pēc nodokļu nomaksas sasniedza 775 tūkstošus eiro. SIA LDZ infrastruktūra pagājušajā gadā nodarbināja 307 darbiniekus, savukārt uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,455 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica Salaspils Intermodālā loģistikas centra projektēšanā saņemtas visas būvatļaujas

Db.lv, 12.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajam Salaspils Intermodālajam loģistikas centram (SILC), kuram Rail Baltica projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, izsniegtas visas būvatļaujas un Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā saskaņots būvprojekts minimālajā sastāvā.

”Lai Rail Baltica projekta infrastruktūra izpildītu TEN-T pamattīkla funkcionālās prasības, papildus starptautiskajai un reģionālajai pasažieru satiksmei plānota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, nodrošinot ērtu kravu pārkraušanu starp dažādiem transporta veidiem. Tādējādi Rail Baltica ekonomiskais koridors veidotu tūlītējus ieņēmumus un sniegtu ieguldījumu tautsaimniecībā. Tāpat svarīgs aspekts, ka pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi liek nodrošināt Latvijas un Baltijas savienojamību ar Rietumeiropu, drošu un ātru kravu plūsmu ziemeļu-dienvidu virzienā,” skaidro Rail Baltica ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par valstij piederošās dzelzceļa kompānijas AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitas uzņēmuma SIA «LDZ infrastruktūra» valdes priekšsēdētāju kļuvis uzņēmuma līdzšinējais valdes loceklis Artis Bērziņš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jauns vadītājs uzņēmumam bija jāieceļ, jo janvāra sākumā valdes priekšsēdētāja amatu atstāja Jānis Ceicāns.

Tās nav vienīgās izmaiņas, kas šonedēļ veiktas SIA «LDZ infrastruktūra» valdē. Par uzņēmuma valdes locekli iecelts Egils Feldmanis. Minētās izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 23.janvārī.

SIA «LDZ infrastruktūra» dibināta 2005.gadā, un uzņēmums specializējas sliežu ceļu būvniecībā un atjaunošanā. Tā pamatkapitāls ir 15 523 088 eiro, un 100% uzņēmuma daļu pieder AS «Latvijas dzelzceļš».

2017.gadā SIA «LDZ infrastruktūra» apgrozījums bija 12,713 miljoni eiro, un uzņēmums strādāja ar peļņu, kura pēc nodokļu nomaksas sasniedza 775 tūkstošus eiro. SIA «LDZ infrastruktūra» pagājušajā gadā nodarbināja 307 darbiniekus, savukārt uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,455 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Transporta nozares pienesums zaļo mērķu sasniegšanai – alternatīvas, subsīdijas, investīcijas

Sadarbības materiāls, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā sāk veloceliņa Centrs – Berģi būvniecību

, 12.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu sākusies veloceliņa Centrs – Berģi būvniecību.

Veloceliņš ir Eiropas nozīmes veloceliņu tīkla maršruta EuroVelo10 posms Rīgas pilsētas teritorijā un būs 14 kilometrus garš.

Veloceliņa maršruts sāksies Smilšu ielas un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra krustojumā un turpināsies maršurtā Bastejkalns – Reimersa iela – Esplanāde – Skolas iela – Bruņinieku iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zirņu iela – Senču iela – Brīvības iela – Brīvības gatve – Suitu iela līdz pilsētas administratīvajai robežai.

Veloceliņa būvprojektu izstrādāja SIA Projekts 3. Projektā paredzēts, ka veloceliņš tiks izbūvēts gan labiekārtojot ietves, gan izbūvējot pilnīgi jaunus veloceliņa posmus.

Pēc veloceliņa izbūves no Juglas līdz pilsētas centram ar velosipēdu būs iespējams nokļūt 30 minūtēs, bet no Teikas līdz centram – 20 minūtēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eksperti: bieži privātmāju pārdevēji dzīvo ilūzijās

Lelde Petrāne, 28.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

NATO kravu pārvadāšanai nepieciešamās investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā var sasniegt miljonu

LETA, 15.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties NATO spēku klātbūtnei Baltijas valstīs un pieaugot militāro kravu pārvadājumu apjomam pa dzelzceļu, ir nepieciešamas papildu investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā, un to apmērs var sasniegt līdz pat vienam miljonam eiro, aģentūrai LETA norādīja VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis.

Pēc LDz iniciatīvas Magonis piektdien tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) un satiksmes ministru Anriju Matīsu (V), lai pārrunātu NATO kravu pārvadāšanai nepieciešamās ilgtermiņa investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā. Tikšanās laikā nolemts izveidot darba grupu, kurā darbotos Satiksmes ministrijas, Aizsardzības ministrijas (AM), LDz un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji. Kā pēc tikšanās skaidroja Vējonis, darba grupa arī identificēs konkrēto vajadzību lielumu un finansējuma apmēru. Viņš arī norādīja, ka investīcijas varētu finansēt no valsts budžeta, attiecīgi līdzekļus iedalot no AM līdzekļiem. Taču finansējumu arī varot piesaistīt no NATO piešķirtiem līdzekļiem, kā arī esot iespējami citi finansējuma avoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz Cargo vadībā ieceļ eksministru Gerhardu

Dienas Bizness, 27.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiktas izmaiņas Latvijas dzelzceļa (LDz) meitasuzņēmumu SIA LDz Cargo un SIA LDz Infrastruktūra valdes sastāvos, SIA LDz Cargo valdē apstiprinot Kasparu Gerhardu, bet SIA LDz infrastruktūra valdē 20. decembrī ievēlot priekšsēdētāju Jāni Ceicānu un valdes locekli Jāni Lapiņu.

Kaspars Gerhards darbu LDz meitassabiedrībā uzsāks 10.janvārī un būs atbildīgs par uzņēmuma attīstības jautājumiem, tostarp vilces un ritošā sastāva parka atjaunošanu. K.Gerhards iepriekš bijis valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks tautsaimniecības jautājumos, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, kā arī laika posmā no 2009.gada marta līdz 2010.gada novembrim satiksmes ministrs.

SIA LDz infrastruktūra kopš 20.decembra vada līdzšinējais LDz Ceļu distances vadītāja vietnieks Jānis Ceicāns. J.Ceicāns dzelzceļā strādā kopš 1982.gada – bijis ceļu meistars, tad Ventspils un Jelgavas ceļu distances vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Sāk 28 miljonus eiro vērtos Rail Baltica integrēšanas projektus Rīgas centrā

Db.lv, 13.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tiks sākti 28 miljonus eiro vērtie "Rail Baltica" integrēšanas projekti Rīgas centra infrastruktūrā, sākot pārbūves darbus Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Līdz ar to iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar nopietniem satiksmes ierobežojumiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, 11.novembra krastmalā un 13.janvāra ielā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) stāstīja, ka pirmos četrus "Rail Baltica" integrēšanas projektus Rīgas centra infrastruktūrā jāpabeidz jau šogad, piebilstot, ka kopumā paredzēti 40 projekti.

Darbi notiks paralēli "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem, kā arī "Rīgas satiksmes" tramvaja sliežu pārbūves darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valsts kontrole: Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole secinājusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

Revīzijas ziņojumā "Vai Latvijā tiek īstenota efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība?" Valsts kontrole norāda, ka ir izlietoti vien 24,2% no piecos gados "Rail Baltica" projekta īstenošanai paredzētā un piešķirtā finansējuma, kas liecina, ka aktivitātes līdz šim nav īstenotas sākotnēji plānotajā apjomā un termiņos.

Turklāt lielākajā daļā "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošanā Latvijā konstatēti iespējamie kavējumi, kas ir robežās no viena līdz četriem gadiem. Piemēram, aktivitāte "Nekustamā īpašuma atsavināšana, 1.posms" bija jāpabeidz līdz 2019.gada 31.decembrim, tomēr līdz šim nav atsavināts neviens nekustamais īpašums un aktivitāti plānots pabeigt tikai līdz 2022.gada 31.decembrim, tas ir, trīs gadus vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu jaunas darba vietas, pašvaldības varēs investēt infrastruktūrā un telpās; bizness ar nepacietību gaida šādu atbalstu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamajos piecos gados pašvaldībām, izņemot Rīgu, kopumā būs pieejami 59 milj. eiro programmā, kuras mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībā. Tas varēs notikt atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām. Tā to paredz Ministru kabineta komitejas sēdē akceptētā programma, ko šodien paredzēts izskatīt valdībā. MK noteikumu projekts paredz investīciju rezultātā līdz 2023. gada 31. decembrim radīt 1066 jaunas darba vietas un palielināt privātās investīcijas reģionos vismaz 64,9 milj. eiro apmērā. Vienlaikus tiek plānots, ka vismaz 204 komersanti gūs labumu no investīcijām infrastruktūrā. Sasniegtās vērtības atspoguļos investīciju ietekmi visā Latvijas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Plāno stiprināt institūciju spējas ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā

Žanete Hāka, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, nākotnē plānots stiprināt tarptautisko policijas sadarbību un noziedzības apkarošanu, informē Iekšlietu ministrija.

Nākamnedēļ tiks atklāts Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments 2014.-2021.gada perioda līdzfinansētajai programmai “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana”. Programmas mērķis ir stiprināt institūciju spēju ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā, kā arī uzlabot institūciju sadarbību, lai nodrošinātu, ka ar bērniem, kas cietuši no vardarbības, vai ir kļuvuši par tās lieciniekiem, Latvijā tiek strādāts bērniem draudzīgā veidā - ieviešot Barnahus modeli.

Programmas kopējais finansējums ir 17 647 059 eiro. EEZ piešķīrums ir 85% jeb 15 000 000 eiro, savukārt nacionālais piešķīrums ir 15% jeb 2 647 059 eiro. Programmas īstenošanas laiks ir līdz 2024.gada 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu dzīves darba ritms paliek straujāks un intensīvāks. Attīstās tehnoloģijas un risinājumi, kuru izmantošana biznesā dod iespēju daudz ātrāk un precīzāk pieņemt lēmumus, bet tajā pašā laikā prasa arvien vairāk IT resursu, lai nodrošinātu nemitīgu virzību uz priekšu. Lai nezaudētu savas pozīcijas tirgū, uzņēmumiem jāpielāgojas un jāievieš, lai veicinātu straujāku attīstību, radot augstākas pievienotās vērtības pakalpojumus, vai samazinot izmaksas. Mākoņserveri un esošās IT infrastruktūras vienlaicīga izmantošana, tā sauktais hibrīdmākonis ir ideāls risinājums, ja uzņēmumam nepieciešama attīstība digitalizācijas virzienā.

Kas ir hibrīdmākonis?

Hibrīdmākonis ir IT vide, kas apvieno publiskā un privātā mākoņa elementus vienā. Tas ir IT risinājums, kurā uzņēmumi savus datus var uzglabāt divās vietās vienlaicīgi – privātajā mākonī, kas sastāv no uzņēmuma fiziskajiem serveriem, kuri var būt izvietoti ofisā vai datu centrā, un publiskajā jeb mākoņpakalpojumu sniedzēja mākonī. Šāda iespēja palīdz maksimāli efektīvi un elastīgi izmantot IT jaudas,

palielinot tās publiskajā mākonī, kad tas ir nepieciešams, piemēram, ieviešot jaunus produktus, veicot to testēšanu, vai uzņēmumiem, kuru IT infrastruktūrā ir vērojama sezonalitāte. Ņemot vērā, ka ir organizācijas, kuru drošības politika reglamentē konkrētu datu atrašanos serveru telpās, vai arī programmatūras specifika neļauj to izmantot mākoņu skaitļošanas sistēmās, uzņēmumiem parādās iespēja tos datus, kuriem nav šo drošības vai programmatūras ierobežojumu izvietot mākonī, lai iegūtu mākoņu platformu sniegtās priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CFLA izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Projektus paredzēts īstenot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" projektu iesniegumu atlases ietvaros.

Projektu iesniegumu pieņemšana notiks līdz 2023.gada 28.aprīlim, ieskaitot.

Investīciju projektu iesniegumu atlases ietvaros kopējais Atveseļošanās fonda (AF) finansējums ir 80 miljoni eiro. Katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Projekta iesnieguma minimālais AF finansējums ir 10 miljoni eiro, bet maksimālais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LDZ Infrastruktūra apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA LDZ Infrastruktūra neto apgrozījums pērn sasniedzis 23,94 miljonus eiro, kas ir par 9,1% lielāks nekā 2013. gadā, liecina Lursoft dati.

Apgrozījuma pieaugums skaidrojams ar to, ka pērn palielinājās Latvijas dzelzceļa sliežu ceļu kapitālā remonta pasūtījums.

Jāpiebilst, ka pērn kāpa arī uzņēmuma peļņa, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedza 889,53 tūkstošus eiro.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka 2014. gadā uzņēmums nodrošināja 505 darbavietas.

Kopējie LDZ Infrastruktūra veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžētā pērn sasniedza 1,991 miljonu eiro.

LDZ Infrastruktūra 2015. gadā turpinās sniegt standartiem atbilstošus, augstas kvalitātes sliežu ceļu būvniecības un remonta pakalpojumu Latvijas dzelzceļš koncerna ietvaros, ka arī uzņēmuma ārējiem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā uz Vidzemes šosejas (A2) pārbūvēts pārvads pār dzelzceļu, tostarp izbūvēta gājēju un velobraucēju infrastruktūra ar apgaismojumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Iepriekšējais pārvads, kas bija būvēts 1964.gadā, tika nojaukts, savukārt jaunajam pārvadam izbūvēti dzelzsbetona pāļu pamati, krasta balstu uzkalas, starpbalstu konstrukcija un monolīta spriegota dzelzsbetona laiduma konstrukcija. Kopējais laiduma plātnes garums 67,6 metri.

Pārvada brauktuve ir 9,9 metrus plata ar divām 3,5 metrus platām braukšanas joslām.

Pārvads, kā arī tā ziemeļu pusē izbūvētā infrastruktūra gājējiem un velobraucējiem ir aprīkota ar drošības barjerām un margām.

Kompānijā norāda, ka gājēju pārvietošanās pa veco pārvadu bija aizliegta, jo pārvada platums nebija atbilstošs drošai gājēju kustībai. Tagad uz pārvada un aiz tā gājēju un velobraucēju infrastruktūra ir izbūvēta 900 metru garumā un 3,2 metru platumā un ar asfaltbetona segumu. Jaunā infrastruktūra savieno jau esošo risinājumu gājējiem un velobraucējiem Noliktavu ielā un Mazās Saules ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru