Lattelecom bezvadu interneta (WiFi*) sakaru plūsmas apjoms šogad salīdzinājumā ar 2005.gadu pieauga par 15%, bet uzņēmuma ieņēmumi no pakalpojuma sniegšanas par 30%, liecina apkopotie dati ceturtdien, 14.decembrī.

Lattelecom bezvadu internetu regulāri izmanto vidēji apmēram 500 lietotāju mēnesī, bet neregulāri - vairāki tūkstoši. Palielinoties bezvadu piekļuves vietu skaitam visā Latvijā un palielinot bezvadu interneta ātrumu, lietotāju skaits varētu pieaugt par 40 - 50%. Aktīvāk bezvadu internets tiek lietots gada siltajos mēnešos, mazāk ziemā.

Lattelecom šogad sāka nodrošināt bezvadu interneta pārklājumu, izmantojot arī taksofonu tīklu. Šobrīd šādi ir aprīkoti apmēram 100 taksofoni Rīgas centrālajā daļā, visas Brīvības ielas garumā, kā arī Jomas ielā Jūrmalā un citās lielajās Latvijas pilsētās - Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī un citur."Pēdējā laikā ievērojami auguši portatīvo datoru un citu mobilo ierīču, kas aprīkoti ar WiFi, pārdošanas apjomi. Mainās arī cilvēku ieradumi un pieaug prasības pēc mobilitātes, tajā skaitā arī pēc bezvadu interneta. Šīs ir tendences ir aktuālas gan pasaulē, gan arī Latvijā", saka Lattelecom komercdirektora p.i. Jānis Ligers.

Lattelecom bezvadu interneta (WiFi*) sakaru plūsmas apjoms šogad salīdzinājumā ar 2005.gadu pieaudzis par 15%, bet uzņēmuma ieņēmumi no pakalpojuma sniegšanas par 30%, liecina Lattelecom dati.

Palielinoties bezvadu piekļuves vietu skaitam visā Latvijā un palielinot bezvadu interneta ātrumu, lietotāju skaits varētu pieaugt par 40 - 50%. Aktīvāk bezvadu internets tiek lietots gada siltajos mēnešos, mazāk ziemā.

Lattelecom šogad sāka nodrošināt bezvadu interneta pārklājumu, izmantojot arī taksofonu tīklu. Šobrīd šādi ir aprīkoti apmēram 100 taksofoni Rīgas centrālajā daļā, visas Brīvības ielas garumā, kā arī Jomas ielā Jūrmalā un citās lielajās Latvijas pilsētās - Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī un citur.

"Pēdējā laikā ievērojami auguši portatīvo datoru un citu mobilo ierīču, kas aprīkoti ar WiFi, pārdošanas apjomi. Mainās arī cilvēku ieradumi un pieaug prasības pēc mobilitātes, tajā skaitā arī pēc bezvadu interneta. Šīs ir tendences ir aktuālas gan pasaulē, gan arī Latvijā", stāstīja Lattelecom komercdirektora p.i. Jānis Ligers.

Latvijas Mobilajam telefonam (LMT) notiek sarunas ar vairākiem Latvijas autobusu parkiem par iespēju ierīkot internetu starppilsētu autobusos, apstiprināja LMT preses sekretārs Jānis Vēvers.

Viņš apstiprināja, ka iespēja pieslēgties bezvadu internetam ir vienā Jēkabpils, vienā Rēzeknes un trijos Cēsu starppilsētu maršrutu autobusos. Kā skaidroja J. Vēvers, Jēkabpils un Rēzeknes autobusu parki, kā arī Cēsu uzņēmums a/s Cata nolēmuši piedāvāt internetu autobusos komerciāliem mērķiem pēc ierīču testēšanas vasaras gaitā.

Autobusos izmanto Ķīnas Huawei ražotu bezvadu maršrutētāju, kas brauciena laikā pieslēdzas LMT mobilajam internetam un interneta signālu sadala autobusa salonā, izmantojot WiFI jeb neliela darbības rādiusa bezvadu interneta apraides tehnoloģiju. Kā teica J. Vēvers, viņš saprotot, ka internets autobusos būs bez maksas, tas ir, iekļauts biļetes cenā.

Telekomunikāciju uzņēmums "BITE Latvija" prezentē Latvijā vēl nepieredzētus mobilā interneta jaunumus - pakalpojumus "Vodafone Mobile Connect" un "BITE HotSpot", kas būs pieejami no 6. novembra. Mobilā interneta pakalpojums "Vodafone Mobile Connect", ko visā pasaulē izmanto vairāk nekā miljons cilvēku, būs pieejams individuāliem lietotājiem un uzņēmumiem Latvijā, kā arī ārpus tās ar datu pārraides ātrumu līdz pat 3,6 Mbps.

Visas mobilā interneta iespējas tāpat nodrošinās pakalpojums "BITE HotSpot", kas, izmantojot Wi-Fi, sniegs iespēju lietot interneta pieslēgumu jebkurā laikā un vietā veselai lietotāju grupai vienlaicīgi."Nodrošinot plašāko HSDPA mobilā interneta ģeogrāfisko pārklājumu un tā lielāko ātrumu Latvijā, sasniedzot līdz pat 3,6 Mbps, šodien mēs ikvienam šajā valstī un pasaulē atveram durvis uz internetu. Ieviešot jauninājumus, kas pašreiz veido mobilā interneta tirgus tendences visā pasaulē - "Vodafone Mobile Connect" un "BITE HotSpot" - mēs sniedzam saviem klientiem iespēju izmantot ātrāko un pasaulē populāro mobilo internetu tajās vietās, kur vien viņiem tas būs nepieciešams. Mēs esam pirmie Baltijas valstīs, kas piedāvā šādu iespēju," saka BITE grupas izpilddirektors Mārtens van Engelands.

Starptautiskā bezvadu tehnoloģiju uzņēmuma Ubiquiti Networks (UBNT) izveidotais patērētāju produktu izpētes centrs Latvijā gada laikā radījis bezvadu interneta sistēmu mājas vajadzībām, pastāstīja UBNT pārstāvniecības Latvijā vadītājs Kristaps Rikāns.

Latvijas inženieru radītā bezvadu interneta sistēma Amplifi ir paredzēta lietošanai mājās, nodrošinot jaudīgu un stabilu interneta pieslēgumu arī tad, ja tiek lietots daudz viedierīču. Sistēmas izstrādē investēti trīs miljoni eiro, un tā nule ir kļuvusi pieejama iepriekšējā pasūtīšanā.

«Mūsu mājās aizvien vairāk parādās ierīces, kurām vajag stabilu un ātru bezvadu interneta pieslēgumu, taču - jo vairāk ierīču tiek pieslēgtas rūterim, jo lēnāks tas kļūst. Amplifi risina tā dēvēto «pudeles kakla» problēmu un vienlaikus būtiski paplašina rādiusu, kurā pieejams pastāvīgs un ātrs bezvadu internets. Faktiski mājās kļūst iespējama tāda kvalitātes datu apraide, kāda parasti ir pieejama tikai uzņēmumiem, kas izmanto lieljaudas risinājumus,» skaidroja Rikāns.

Telekomunikāciju operators Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, 2008. gada pirmajā pusgadā strādāja ar 3.7 miljonu latu lielu apgrozījumu, kas ir par 50% vairāk nekā pirms gada, kad tas bija 2.5 miljoni latu.

„Šī gada sākumā noslēdzām Triatel bezvadu telekomunikāciju tīkla izbūvi visā Latvijā, kas mums tagad ļauj kvalitatīvu bezvadu internetu piedāvāt pat tur, kur līdz šim citi telekomunikāciju operatori nevēlējās piedāvāt savus pakalpojumus. Tāpēc kopš gada sākuma galveno uzmanību esam pievērsuši jaunu klientu piesaistei un esošo klientu apkalpošanas kvalitātes pilnveidošanai visā valsts teritorijā,” apgrozījuma pieaugumu skaidro Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Triatel 2007. gada apgrozījums bija 6.3 milj. latu, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa sasniedza 100 000 latu – četras reizes pārsniedzot 2006. gada peļņas rādītājus. 2008. gada pirmajā pusgadā arī lietotāju skaits audzis aptuveni par 50%.

Latvija kļuvusi par ceturto valsti Eiropā, kas uzsākusi jaunā Flash OFDM bezvadu interneta tīkla izveidi. Pirmoreiz Latvijā šīs tehnoloģijas ieviešanu īsteno VAS "Valsts informācijas tīkla aģentūra" (VITA), kas jau otrdien testa režīmā sāka pārbaudīt jauno tehnoloģiju trīs uzstādītajās bāzes stacijās Ulbrokā, Mārupē un Jūrmalā, Db.lv informēja Valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" mārketinga vadītāja Zane Lase.

Flash OFDM ir jauna un progresīva datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina mobilu un ātru pieslēgumu vispasaules tīmeklim.

"Šī ir revolucionāri jauna tehnoloģija, kas ļaus izmantot visas bezvadu interneta priekšrocības, sākot ar interneta lietošanu piemājas dārzā vai guļot pludmalē, kā arī, piemēram, braucot automašīnā," tehnoloģijas priekšrocības uzsver VITA valdes priekšsēdētājs Juris Kanels.

VITA izmanto salīdzinoši zemās 450 MHz radio frekvences, kas nodrošina plašu tīkla pārklājumu un iespēju saņemt kvalitatīvu interneta pieslēgumu jebkuram lietotājam, kas atrodas bāzes stacijas zonā.

Latvija kļuvusi par ceturto valsti Eiropā, kas uzsākusi jaunā Flash OFDM bezvadu interneta tīkla izveidi. Pirmoreiz Latvijā šīs tehnoloģijas ieviešanu īsteno VAS "Valsts informācijas tīkla aģentūra" (VITA), kas jau otrdien testa režīmā sāka pārbaudīt jauno tehnoloģiju trīs uzstādītajās bāzes stacijās Ulbrokā, Mārupē un Jūrmalā, Db.lv informēja Valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" mārketinga vadītāja Zane Lase. Flash OFDM ir jauna un progresīva datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina mobilu un ātru pieslēgumu vispasaules tīmeklim. "Šī ir revolucionāri jauna tehnoloģija, kas ļaus izmantot visas bezvadu interneta priekšrocības, sākot ar interneta lietošanu piemājas dārzā vai guļot pludmalē, kā arī, piemēram, braucot automašīnā," tehnoloģijas priekšrocības uzsver VITA valdes priekšsēdētājs Juris Kanels. VITA izmanto salīdzinoši zemās 450 MHz radio frekvences, kas nodrošina plašu tīkla pārklājumu un iespēju saņemt kvalitatīvu interneta pieslēgumu jebkuram lietotājam, kas atrodas bāzes stacijas zonā. Bezvadu interneta cienītājiem šī tehnoloģija ir ļoti izdevīga un ērta, to apliecina arī lietotāji un operatori vairākās valstīs. Slovākijā gada laikā ar Flash OFDM tehnoloģiju bezvadu internetu veiksmīgi lieto jau 35% iedzīvotāju un ierīkotas jau 100 bāzes stacijas. Vācijā bezvadu internetu iespējams izmantot, braucot ātrgaitas vilcienos no Frankfurtes uz Ķelni. Savukārt Somijā kompānija "Digita" oktobrī uzsākusi komerciālā Flash OFDM tīkla izveidi, ar mērķi nodrošināt pilnu valsts teritorijas pārklājumu trīs gadu laikā. Izmantojot Flash OFDM mobilo internetu lietotājam iespējams pilnvērtīgi strādāt tīmeklī, lietojot Skype un IP telefoniju. Jaunais mobilā bezvadu interneta risinājums nodrošina datu pārraides ātrumu līdz pat 2,7 Mbs, taču tehnoloģija ir jauna un strauji attīstās, tāpēc tuvākajā laikā paredzams vairākkārtīgs datu pārraides ātruma pieaugums. Lai izmantotu interneta piekļuves pakalpojumu, lietotājam būs nepieciešams modems stacionāriem datoriem vai PC MCI datu karte klēpjdatoriem. Pilotprojektu VITA realizē sadarbībā ar SIA Siemens. Turpmāko trīs mēnešu laikā jauno tehnoloģiju pārbaudīs speciālisti un izmēģinās lietotāji.

Informāciju tehnoloģiju kompānija Hewlett-Packard (HP) iepazīstina ar jaunāko HP iPAQ ierīci HP iPAQ 514 Voice Messenger - gludas formas nelielu viedtālruni (smartphone), kas biznesa lietotājiem nodrošina pielāgojamu bezvadu e-pasta lietošanu, pateicoties ērtai balss vadībai un brīvroku funkcionalitātei.

HP iPAQ 514 Voice Messenger iekļautas interneta telefonijas balss pārraides iespējas, push e-pasts un jaunākā Windows Mobile 6 operētājsistēma. HP iPAQ Voice Messenger ieņem līderpozīcijas arī pēc baterijas darbības ilguma - ar pilnībā uzlādētu bateriju nepārrauktu sarunu režīmā darbības ilgums ir līdz sešām stundām. HP iPAQ 514 sērijas tālrunis ir pirmais HP jaunajā viedtālruņu grupā, kas palīdz īpaši steidzīgiem profesionāļiem pieslēgties tīklam no jebkuras vietas.

Ar vairāk nekā 20 balss komandām jaunais iPAQ nodrošina klientiem brīvroku funkcionalitāti. Izmantojot efektīvo balss atbildes (voice reply) iespēju, lietotāji var atbildēt uz saviem e-pastiem, nodiktējot un nosūtot atbildi balss formā, kas izslēdz nepieciešamību rakstīt. Lietotāji var arī noklausīties e-pasta un teksta ziņojumus, vadīt tālruņa un kalendāra uzdevumus, kā arī dot mutiski komandu lietojumprogrammu atvēršanai.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Foto: Freepik.com

Pašu un līdzcilvēku drošība vienmēr ir prioritāte, taču ne mazāk būtiski ir parūpēties par personīgajām mantām un savu privātīpašumu. Raksta turpinājumā noskaidro, kāpēc ir vērts iegādāties āra bezvadu novērošanas kameras, kādas priekšrocības tās sniedz un ko vēl par šīm ierīcēm ir svarīgi zināt!

Āra videonovērošanas kameru priekšrocības

Novērots, ka īpaši rudens un ziemas periodos zagļi uzdarbojas vēl aktīvāk. Lai pasargātos no ļaundariem, viens no efektīvākajiem risinājumiem ir novērošanas kameras uzstādīšana. Taču šīm ierīcēm ir vēl arī citas nozīmīgas priekšrocības:

27.08.2007. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Vasara 2007 rezultātus.

Interneta auditorijas pētījuma 2007.gada vasaras perioda dati liecina, ka pēdējo 6 mēnešu laikā internetu ir lietojuši 47 % no Latvijas iedzīvotājiem 15 līdz 74 gadu vecumā. 41 % Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā ir izmantojuši internetu regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā.

Aplūkojot interneta lietošanu dažādās mērķa grupās, redzams, ka internetu joprojām aktīvāk izmanto 15 līdz 19 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, no kuriem 92 % ir lietojuši internetu pēdējā pusgada laikā. Analizējot interneta auditoriju pēc nodarbošanās, studentu un skolēnu vidū interneta lietošana ir sasniegusi 96 %. Savukārt, no strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem internetu pēdējā pusgada laikā ir lietojuši vairāk nekā puse jeb 54 %.

Hansabanka jaunajā mācību gadā turpina pagājušajā gadā uzsākto bezvadu interneta WiFi nodrošināšanas projektu Latvijas augstskolām. 2005.gadā WiFi projektu Hansabanka uzsāka ciešā sadarbībā ar Lattelecom. Šogad ar Hansabankas finansiālo atbalstu ierīkotas jaunas Wifi uztveršanas zonas Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Baltijas Krievu Institūtā.

Latvijas Universitātē sadarbojoties ar uzņēmumu "Lanet" bezvadu interneta zonas ierīkotas 10 bibliotēkās.

Ar Lattelecom tehnisko atbalstu jaunas WiFi interneta zonas ierīkotas Rīgas Tehniskās universitātes studentu kopmītņu ēkās Āzenes ielā un Baltijas Krievu Institūta centrālajā ēkā Lomonosova ielā.

AS "Hansabanka" valdes loceklis, IT un produktu attīstības pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš: "Mums kā inovāciju bankai ir svarīgi mudināt cilvēkus apgūt jaunās tehnoloģijas un iespējas, ko tās dod. Internets vairs nav eksotika, bet ikdienas nepieciešamība zināšanu sabiedrībā. Sevišķi svarīgi tas ir studentiem un pasniedzējiem, jo bez piekļuves augstskolu datu bāzēm, bibliotēkām un citiem tīmekļa resursiem mācības vienkārši nav iespējamas. Vēl viens apstāklis ir tas, ka pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis portatīvo datoru skaits ar bezvadu interneta iespējām."

A/s Pasažieru vilciens gada laikā plāno ar bezvadu interneta ierīcēm aprīkot lielāko daļu – vismaz 180 – vilcienu vagonus, nodrošinot bezmaksas internetu, Db.lv stāstīja Pasažieru vilciens preses pārstāve Jana Priedniece.

Pašlaik a/s Pasažieru vilciens izsludinājusi sarunu procedūru, kuras ietvaros pretendenti līdz 18. oktobrim var pieteikties uzstādīt bezvadu interneta ierīces vagonos. Kopumā šim pasākumam Pasažieru vilciens paredz tērēt mazāk nekā 50 tūkstošus Ls, tomēr, ja visu pretendentu piedāvājumi pārsniegs Pasažieru vilciena prognozēto summu, tad uzņēmums izsludinās konkursu. Jāpiebilst, ka, summai nepārsniedzot 50 tūkst. Ls, uzņēmumam konkurss nav jāizsludina un var iztikt tikai ar sarunu procedūru.

Kopā a/s Pasažieru vilciens ir 238 vagoni, tādējādi, realizējot šo projektu, bezvadu internets būs pieejams lielākajā daļā vilcienu. Kā skaidroja J. Priedniece, bezvadu internets būs pieejams visos maršrutos, jo vagoni nav piesaistīti noteiktiem kursēšanas ceļiem. Plānots, ka jauninājums varētu tikt ieviests gada laikā.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie Interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Ziema 2007 rezultāti liecina, ka Internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir lietojuši 44% jeb 803 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji 15 līdz 74 gadu vecumā.

Regulārāk - pēdējo 7 dienu laikā Internetu ir lietojuši 39% Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar iepriekšējo pētījuma periodu Rudens 2006, kopumā Interneta lietotāju skaits ir palicis līdzšinējais.

Analizējot Interneta lietošanas vietas, strauji ir pieaugusi Interneta lietošana mājās. Ja Rudens 2006 pētījuma periodā Internetu mājās lietoja 56%, tad periodā Ziema 2007 mājas kā Interneta lietošanas vietu bija nosaukuši 69% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši Internetu. TNS Latvia preses un Interneta auditorijas pētījumu projektu vadītāja Elīna Krūze skaidro, ka šāda tendence izskaidrojama ar to, ka pēdējā ceturksnī strauji pieaudzis Interneta pieslēgumu skaits mājsaimniecībās. Jaunākie dati liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā ir pieejams Interneta pieslēgums mājās (Rudens 2006 – 27 % ).

Arvien lielākam skaitam Latvijas iedzīvotāju mājās ir pieejami divu veidu datori, liecina TNS Latvia interneta auditorijas pētījuma 2007.gada vasaras perioda dati.

Pēdējo 6 mēnešu laikā internetu ir lietojuši 47% no Latvijas iedzīvotājiem 15 līdz 74 gadu vecumā.

Aplūkojot interneta lietošanu dažādās mērķa grupās, redzams, ka internetu joprojām aktīvāk izmanto 15 līdz 19 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, no kuriem 92% ir lietojuši internetu pēdējā pusgada laikā. Analizējot interneta auditoriju pēc nodarbošanās, studentu un skolēnu vidū interneta lietošana ir sasniegusi 96%. Savukārt no strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem internetu pēdējā pusgada laikā ir lietojusi vairāk nekā puse jeb 54%.

70% no pēdējo sešu mēnešu interneta lietotājiem internetu ir lietojuši arī mājās. Šā gada vasaras periodā, salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, ir dubultojies to iedzīvotāju skaits (no 4% 2006. gada vasarā uz 8% 2007. gada vasarā), kam mājās ir pieejams portatīvais dators. Pieaugot portatīvo datoru izplatībai, popularitāti pārnēsājamo datoru īpašnieku vidū iegūst bezvadu interneta (WiFi) lietošana publiskās vietās. 35% no pārnēsājamo datoru īpašniekiem pēdējā pusgada laikā ir izmantojuši bezvadu internetu publiskās piekļuves vietās.

Latvijā ir pieejama pirmā bezvadu elektrība, ar kuru vienlaicīgi var uzlādēt divus mobilos tālruņus, iPhone, portatīvos datorus un citas neliela izmēra ierīces. Mēbeles Combo dizainu, kurā bezvadu elektrības tehnoloģija ir integrēta, ir izstrādājusi mēbeļu dizainere Elīna Bušmane.

Pašu bezvadu elektrības tehnoloģiju ir izstrādājusi Somijas kompānija PowerKiss. Ierīci veido divi komponenti – viens no tiem ir «gredzens», kuru tā īpašnieks var pārnēsāt līdzi. Otra tehnoloģijas sastāvdaļa ir iebūvēta mēbelē, vietā, kur integrēta tehnoloģija. Tā rada neredzamu elektrisku lauku noteiktā mēbeles zonā. Tad, kad «gredzens» tiek novietots uz šīs mēbeles zonas, automātiski sākas batarejas uzlāde. Laika posmā, kad ierīces «gredzens» nesaskaras ar mēbeli, eletrības pārraidīšana nenotiek.

PowerKiss tehnoloģija pieejama publiskajā telpā kafejnīcā Satori, kur atrodas arī koprades telpa pašnodarbinātajiem Birojnīca.

Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair lidmašīnās apsver iespēju ieviest bezvadu internetu, kā arī demonstrēt filmas un televīzijas raidījumus.

Līdz šim Rynair šādu iespēju lidmašīnās nepiedāvāja, jo uzskatīja, ka tas nenodrošinās pietiekošu daudzumu ienākumu, raksta Irish Independent. Patlaban aviokompānija pēta divus scenārijus – vienā no tiem pasažieriem lidojumu laikā tiks piedāvāts neierobežots internets, bet otrā - «slēgts», kas ļaus lidsabiedrības klientiem izmantot viedtālruņus, planšetdatorus un klēpjdatorus, lai piekļūtu Ryanair maksas izklaides bibliotēkai – filmām vai televīzijas raidījumiem.

Iekšēja interneta gadījumā pasažieri to varēšot izmantot arī, lai rezervētu viesnīcas vai noīrētu automašīnas savos galamērķos. Šāda sistēma būtu lētāka un lidsabiedrībai nodrošinātu lielākus papildienākumus, bet tās ieviešana nav tehnoloģiski sarežģīta. Savukārt neierobežots internets lidmašīnā būtu daudz lēnāks nekā cilvēki pieraduši to lietot.

2017. gada sākumā Latvijā 78,5 % iedzīvotāju vecumā no 16-74 gadiem regulāri (vismaz reizi nedēļā) lietoja internetu, liecina CSP aptaujas dati. Kopš 2010. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 16 procentpunktiem, bet salīdzinot ar pagājušo gadu – par 1,5 procentpunktiem.

Būtiski atšķiras interneta lietotāju īpatsvars dažādās vecuma grupās. Ja vecumā no 16 līdz 44 gadiem gandrīz katrs jeb 96 % iedzīvotāju regulāri lieto internetu, tad 45-64 gadu vecumā tādu ir 71,3 %, savukārt vecumā no 65 līdz 74 gadiem tikai katrs trešais iedzīvotājs (35,5 %) vismaz reizi nedēļā lieto internetu.

2017. gada sākumā 70,2 % interneta lietotāju izmantoja mobilās ierīces, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba. Populārākā ierīce bija mobilais telefons, ko šim nolūkam izmantoja 64,2 % interneta lietotāju, bet 26,5 % piekļūšanai internetam ārpus mājām vai darba lietoja portatīvo datoru.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Visbiežāk to lieto, lai saņemtu vai nosūtītu e- pastu (85,5 % no iedzīvotājiem, kuri lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā), kā arī ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšanai tiešsaistē (83,6 %).

Lai nodrošinātu ar interneta pieeju šoferus, kas gaida savu kārtu Latvijas - Krievijas robežas šķērsošanai, LATNET Serviss saskaņā ar starptautisku bezvadu interneta pakalpojumu sniedzēja AWA Baltic pasūtījumu uzstādīs ap 10 Wi-Fi bezvadu interneta pieslēguma punktus pie Terehovas. Tādējādi ar 54 megabitu ātru internetu tiks nodrošināts vairāk nekā 20 km garš ceļa posms pierobežā, informē LATNET Serviss.

Terehovā jau ir uzstādīti pirmie bezvadu interneta pieslēguma punkti. Plānots, ka pēc Terehovas tālāk šādi pieslēguma punkti tiks izveidoti arī Grebņevā.

No robežas tālākais punkts atradīsies apmēram 20 km attālumā. Vienas uzstādītās iekārtas darbības rādiuss svārstīsies no 100 – 500m, dažkārt pat līdz vienam kilometram.

Pieslēgties bezvadu internetam varēs ikviens, kura rīcībā būs dators un AWA Wi-Fi priekšapmaksas karte. Savukārt regulārai interneta lietošanai pastāvīgo pieslēgumu pierobežas iedzīvotājiem vai juridiskajām personām var nodrošināt LATNET Serviss.

OnePlus jaunākajā flagmanī 7 Pro iestrādājis šobrīd tik aktuālo izbīdāmās kameras risinājumu, taču aizmirsis par bezvadu uzlādi

Ķīnas zīmols OnePlus jau krietnu laiku mērķtiecīgi veido elitāru tēlu un uzaudzējis paprāvu fanu pulciņu. Ar jauno flagmani 7 Pro tas cierē uz plašāku atzinību. Šajā lielajā tālrunī apvienotas faktiski visas šodienas labākajiem viedtelefoniem piemītošās īpašības, izņemot bezvadu uzlādi.

Dizains

Kamēr citi ražotāji cenšas savus labākos viedtelefonus iedabūt pēc iespējas kompaktākā un slaidākā korpusā, OnePlus nebaidās piedāvāt masīvāku risinājumu. 7 Pro gluži nekrīt acīs ar milzu izmēru, tomēr ar 206 gramu svaru un 8,8 milimetru biezumu tas plaukstā ir labi jūtams.

Ražotājs arī piešķīris telefonam dažas citas atšķirības zīmes, kas palīdz izcelties ļoti līdzīgo ierīču lērumā. Redzamākā ir savdabīgais toņmaiņas krāsojums. Tas gan nav unikāls, jo Huawei jau pirms pusotra gada ar līdzīgu sāka izdaiļot P20. Mūsu rīcībā pabija zilas krāsas ierīce ar gaišāku apakšu un tumšāku augšu, kas gaismā maina toni uz gaišāku.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Trešās paaudzes (3G) bezvadu sakaru operators Triatel ir izveidojis EV-DO Rev A interneta datu pārraides tīklu, kas patlaban ir šīs tehnoloģijas ātrākā datu pārraides versija Latvijā, Db.lv norādīja AS Telekom Baltija/TRIATEL komunikācijas vadītāja Lita Grafa.

Tā spēj nodrošināt līdz pat 3.1 Mbit/s lielu ātrumu datu lejupielādei un 1.8 Mbit/s augšupielādei.

„Ar EV-DO Rev A versiju ir aprīkotas interneta bāzes stacijas Āgenskalnā, Mežaparkā, Mežciemā, Daugavgrīvā, kā arī Inčukalnā. Tas nozīmē, ka interneta lietotāji šajos rajonos var lejupielādēt lielākus failus ar lielāku ātrumu. Mēs sekojam līdzi mūsu klientu vajadzībām un savus piedāvātos pakalpojumus arvien pilnveidojam. Jau tagad norit aktīvs darbs pie nākamās versijas izstrādes Rev B, kuras datu pārraides ātrums sasniegs pat 10 Mb/s”, informē Triatel komercdirektors Raimonds Peļņa. Viņš arī norāda, ka tehnoloģija pati par sevi ir salīdzinoši novatoriska un ļoti perspektīva – tās maksimālais lejupielādes ātrums teorētiski var sasniegt pat 73,5 Mb/s.