Latvija varētu sākt nomāt Šveices uzņēmuma "Stadler" ražotos dīzeļvilcienus no Igaunijas, intervijā sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV), kas strādā ar zīmolu "Vivi", valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", ir iegādājies "Škoda" elektrovilcienus un pašlaik notiek dzelzceļa līniju elektrifikācija, tādēļ igauņiem teorētiski atbrīvosies "Stadler" dīzeļvilcieni.

Jautāts, vai Latvija varētu nopirkt "Stadler" dīzeļvilcienus, Nešpors norādīja, ka būtu jāsāk ar nomu, jo igauņiem jaunie elektrovilcieni ir pilnvērtīgi jāievieš satiksmē, tādēļ ir jāsaglabā arī rezerves varianti un igauņi vēl neesot gatavi pilnībā atteikties no sava dīzeļvilcienu parka.

"Pašlaik runājam par nomu, un iespējams, ka pirmie divi vilcieni Latvijas rīcībā varētu nonākt nākamajā gadā," viņš piebilda.

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Lietuvas naftas pārstrādes un importa uzņēmums "Orlen Lietuva" lauzis apmēram vienu miljardu eiro vērto Mažeiķu jēlnaftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijas līgumu ar Lielbritānijas enerģētikas projektu pārvaldnieku "Petrofac", paziņoja "Orlen Lietuva" preses pārstāve Kristīna Ģendvile.

Viņa sacīja, ka līgums izbeigts, jo ģenerāluzņēmējs regulāri kavēja un neizpildīja darbus noteiktajos termiņos.

"Tāds lēmums pieņemts, lai aizsargātu kompānijas intereses pēc tam, kad plašā finanšu un darbības riska novērtējumā tika apstiprināts, ka projektu līgumā noteiktajā termiņā nav iespējams pabeigt," paskaidroja Ģendvile.

"Orlen Lietuva" preses pārstāve paziņoja, ka jau ir sākts jauna ģenerāluzņēmēja izraudzīšanās process, lai nodrošinātu projekta turpināšanu un veiksmīgu pabeigšanu. Līdz šim ir pabeigti 80% no modernizācijas projektā plānotajiem darbiem.

Anonīmi avoti ziņu aģentūrai BNS atklājuši, ka kopš piektdienas "Petrofac" apakšuzņēmēji darbu neturpināja.

Latvenergo koncerna iecere izbūvēt vēja parku Telšu apkaimē strauji tuvojas noslēgumam, jau pretī debesīm slejas turbīnu torņi un izbūvēta apakšstacija, kas ģenerēto elektrisko strāvu pielāgos tīkla vajadzībām, būves apskates laikā Dienas Biznesam atklāja Telšių vėjo parkas UAB (turpmāk – Telšu vēja parks) direktors Jānis Urtāns. Sastaptie apkaimes iedzīvotāji vēja parku būvniecību atbalsta.

“2024. gada maijā noslēdzām līgumu ar Utilitas Wind par Telšių vėjo parkas UAB iegādi, tad arī sākās šī projekta praktiskā realizācija, izveidojot SIA Telšu vēja parks. Reālā būvniecība sākās jau pērnā gada jūnija beigās. Pēc plāna bija paredzēts, ka turbīnu pamati un pievadceļi tiks izbūvēti līdz šā gada martam, bet būvnieki spēja to izdarīt līdz pērnā gada decembra beigām,” ieceres realizāciju komentē J. Urtāns.

Jāpiebilst, ka Utilitas Wind ir augsta līmeņa attīstītājs, kas nozīmē, ka Latvenergo savā īpašumā iegūst ar vajadzīgajiem dokumentiem apgādātu vēja parka modeli, kā arī dalību tā būvniecības procesā. Proti, Utilitas Wind vadībā notiek būvniecības darbi līdz pat to pabeigšanai, savukārt Latvenergo nodrošina projekta uzraudzību. Vēja turbīnu ražotājs ir pasaulē labi zināmā kompānija Vestas, savukārt infrastruktūras izbūvi, sākot no ceļiem un beidzot ar vadiem, veic UAB Merko Statyba.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Latvija 2024. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju un pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz laikam, kad galvenais vilcējspēkos Latvijas lauksaimniecībā un vietējā transportā bija zirgs, auzas pēc sējumu platības bija viena no izplatītākajām lauksaimniecības kultūrām. 1940. gadā auzu sējumu platība Latvijā aizņēma 387,6 tūkstošus hektāru.

Auzu nozīme Latvijas lauksaimniecībā samazinājās, pārejot no zirgiem uz traktoriem un kombainiem, kā arī kravas auto. 1990. gadā auzu sējumu platība Latvijā bija aptuveni 82 tūkstoši hektāru (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums, Rīga, Latvijas Republikas Valsts Statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.), bet 2000. gadā Latvijā ar auzām apsēja tikai 45,5 tūkstošus hektāru. 2000. gadā auzu kopraža bija mazāka par 80 tūkstošiem tonnu.

Globālā ekonomika pamazām atgūstas, taču nenoteiktība saglabājas gan ģeopolitiskajā, gan finanšu vidē. Arī Baltijas valstis nākamgad cer uz izaugsmes atjaunošanos, ko varētu veicināt gan valdību paplašinātā fiskālā politika, gan ārējās vides uzlabošanās. Taču augošais budžeta deficīts un parādi liek jautāt – cik ilgtspējīga būs šāda stratēģija?

Šā gada 6. novembrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta projekta galīgais lasījums gaidāms 3. decembrī.

Līdzīgas tendences redzamas arī kaimiņvalstīs. Igaunijas valdība septembrī iesniedza parlamentam nākamā gada budžetu ar ieņēmumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandrīz 19,6 miljardu eiro apmērā. Savukārt Lietuvas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ieņēmumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.

Latvijas nākamā gada budžeta deficīts augs un sasniegs 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā tas patlaban tiek plānots 4,5 % apmērā, bet Lietuvā – 2,7 %. Likumsakarīgi, ka visās trīs valstīs budžeta deficīta pieaugums saistīts ar ievērojamām investīcijām drošības stiprināšanai – piemēram, Latvijā budžets aizsardzībai tuvākajos četros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu budžets nepārprotami ir vērsts uz ekonomikas stimulēšanu, kas nozīmē papildu naudas novirzīšanu ekonomikā – galvenokārt, veicinot patēriņu. Taču līdzās pozitīvajai ietekmei šāda politika nes arī riskus.

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

Lietuva un Ukraina plāno kopīgi ražot ieročus, un Lietuvas uzņēmumi jau ir gatavi iesaistīties, paziņoja Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.

"Kopā ar Ukrainas aizsardzības ministru [Denisu] Šmihaļu mēs plānojam parakstīt nodomu protokolu par Ukrainas bruņojuma ražošanu Lietuvā. Ir vairāki Ukrainā ražotu ieroču veidi, kurus mēs varētu ražot un tehnoloģiski attīstīt Lietuvā. Ražošanas apjoms būtu atkarīgs ne tikai no Lietuvas, bet arī no Ukrainas vajadzībām," teica Šakaliene.

"Plānotā ražošanas formula ir 1+1, proti, gan Lietuvas, gan Ukrainas vajadzībām. Pašlaik ar Ukrainas Aizsardzības ministriju saskaņojam ražošanas lokalizāciju un tehnoloģiju nodošanu," ministre paskaidroja.

Šakaliene piebilda, ka Lietuvā ražotais aizsardzības aprīkojums Ukrainā tiek augstu novērtēts.

Kā teica Šakaliene, Lietuvā jau ir uzņēmumi, kas ir gatavi ražot ieročus kopā ar Ukrainas pusi, taču nepieciešams "vienoties par kopīgiem punktiem" attiecībā uz saražoto ieroču licencēšanu un eksportu.

Lauksaimniecības uzņēmums AS „Linas Agro”, kas ir daļa AS „Akola group” un darbojas arī Latvijā, aizvadītajā finanšu gadā Baltijas valstīs saglabājis līdzīgu apgrozījumu kā pērn un palielinājis peļņu.

To ietekmēja izrāviens Latvijā, kur uzņēmums no zaudējumiem pārgāja uz peļņu. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem konsolidētais apgrozījums Baltijas valstīs aizvadītajā finanšu gadā bija 805 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kad ieņēmumi sasniedza 826 miljonus eiro, tie samazinājušies par 3%. Tīrā peļņa Baltijas valstīs pieauga 2,7 reizes, sasniedzot 19,4 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) veidoja 31,7 miljonus eiro – par 58% vairāk, nekā 2023./2024. finanšu gadā. Uzņēmuma finanšu gads sākas jūlijā un beidzas nākamā gada jūnijā.

„Uzlabotos rezultātus lielā mērā nodrošināja darbība Latvijā un Igaunijā: apgrozījums Igaunijā pieauga par 17%, bet Latvijā – par 16%. Turklāt Latvijā no zaudējumiem pārgājām uz peļņu, savukārt Igaunijā vairāk nekā 3,6 miljonu eiro zaudējumi iepriekšējā finanšu gadā tika samazināti līdz minimumam. Aizvadītajā finanšu gadā iepirkām nedaudz vairāk graudu nekā iepriekš, bet rapsi – 20% mazāk. Tomēr to kvalitāte un eļļas saturs bija ļoti augsts. Lielākā daļa iepirkto un pārdoto kviešu bija otrās un trešās kvalitātes klases, savukārt augstākās kvalitātes kviešu piedāvājums bija ierobežots. Problēmas sagādāja arī kviešu tilpummasa, kas nozīmēja mazākus graudus,“ stāsta AS „Linas Agro” vadītājs Jonas Bakšis (Jonas Bakšys).

Autotransporta direkcija (ATD) ceturtdien ar Čehijas uzņēmumu apvienību "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") parakstīja līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi 89,409 miljonu eiro vērtībā.

Bateriju vilcienu piegāde paredzēta līdz 2029. gadam, un tie tiks iegādāti ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vienlaikus vilcienu iegādes līgums paredz iespēju iegādāties vēl septiņus vilcienus, ja tam tiks rasts nepieciešamais finansējums.

Plānots, ka jaunie bateriju vilcieni kursēs primāri Daugavpils un Cēsu virzienos, kur tiks izbūvēta tiem nepieciešamā uzlādes infrastruktūra. Savukārt, iegādājoties vēl papildu vilcienus, būs iespējams nomainīt lielāko daļu dīzeļvilcienu un apkalpot arī papildu galamērķus, piemēram, Rēzekni un Valmieru.

BEMU vilcieni ir elektrovilcieni, kas papildus aprīkoti ar baterijām, lai apkalpotu neelektrificētos dzelzceļa posmus. Tie var veikt uzlādi gan brauciena laikā elektrificētajās līnijās, gan īpašās uzlādes stacijās.

Rīgas ostā Kundziņsalā pirmo reizi norisinājās Latvijā radīto inovatīvo jūras tehnoloģiju demonstrācija “5G risinājumi jūrniecības nozares digitalizācijai”.

Atklājot reģiona lielāko tehnoloģiju forumu “Techritory”, tā dalībniekiem un ārvalstu mediju pārstāvjiem tika demonstrēti Latvijā izstrādātie autonomie jūras droni un laivas, gaisa un zemes droni, kā arī unikālas datu pārraides platformas, izmantojot tehnoloģiju integrāciju un drošu datu pārraidi 5G tīklā. Šie produkti un tehnoloģiskie risinājumi būtiski uzlabo jūrniecības un ostu darbības efektivitāti, kā arī veicina ostu drošību un ilgtspēju gan uz ūdens, gan sauszemes. Vienlaikus šīs tehnoloģijas apliecina Latvijas uzņēmumu spēju radīt inovatīvus produktus un risinājumus ar ievērojamu eksporta potenciālu.

Demonstrācijā piedalījās Latvijas vadošais mobilo sakaru un tehnoloģiju uzņēmums LMT, Rīgas brīvostas pārvalde un ostu tehnisko pakalpojumu sniedzējs LVR Flote kopā ar tehnoloģiju partneriem SUBmerge Baltic, Beyron, Spark Technologies un Rīgas Tehnisko universitāti. Pasākuma mērķis bija demonstrēt, kā viedās tehnoloģijas – privātie 5G tīkli, IoT (lietu interneta) risinājumi, autonomās sistēmas un reāllaika datu apmaiņa – Latvijas uzņēmumos no pilotprojektiem pārtop pilna mēroga produktos.

Uzņēmums "KAITA Development", kas ietilpst vienā no lielākajām Lietuvas nekustamā īpašuma attīstītāju grupām "KAITA Group", tikko ir prezentējis jaunu dzīvojamo projektu "Youston" Rīgas centrā un pašlaik attīsta dzīvojamos projektus prominentākajos Viļņas rajonos. Uzņēmums uzsāk divu gadu obligāciju publisko piedāvājumu, piedāvājot investoriem gada ienesīgumu 10,5% apmērā. Vērtspapīru izvietošana notiek no 3. līdz 19. decembrim, un emisija tiks iekļauta NASDAQ alternatīvajā tirgū "First North".

Emisijas organizēšanu un vadīšanu nodrošina investīciju pakalpojumu uzņēmums "Orion Securities".

Nekustamā īpašuma mājokļu segments – ļoti aktīvs, pieprasījums, visticamāk, turpinās palielināties.

"Šobrīd Viļņas nekustamo īpašumu tirgus ir ļoti aktīvs, mājokļu pieejamība ir atgriezusies pirms-pandēmijas līmenī, un pieprasījums, visticamāk, nākamgad pieaugs vēl vairāk, jo ir samazināta pirmā iemaksa un ir iespēja izņemt līdzekļus no otrā pensiju līmeņa." Mēs sasniedzām plānotos gada pārdošanas mērķus tikai 10 mēnešos un esam starp uzņēmumiem, kas pārdeva visvairāk mājokļu galvaspilsētā. Visi šie rādītāji mudina mūs vēl aktīvāk palielināt dzīvojamā nekustamā īpašuma piedāvājumu, un piesaistītais kapitāls tiks izmantots saistību refinansēšanai un mūsu notiekošo projektu nepārtrauktas finansēšanas nodrošināšanai," saka Ugņus Latvijš [Ugnius Latvys], "KAITA Group" izpilddirektors un partneris.

Viļņā (Lietuva) notikusi svinīga Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līguma parakstīšana.

Pasākumā pulcējās Rail Baltica projekta ieviesējorganizāciju vadības komandas, trīs Baltijas valstu ministriju pārstāvji, nozares partneri un kopuzņēmuma Cobelec Rail Baltica pārstāvji no apvienību veidojošā Cobra un Elecnor uzņēmuma.

Līguma, kura vērtība ir 1,77 miljardi eiro (bez PVN), izpilde ir piešķirta kopuzņēmumam Cobelec Rail Baltica, ko veido Spānijas uzņēmums Cobra Instalaciones y Servicios S.A. un Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U. Līgums paredz elektrifikācijas apakšsistēmas (ENE) izbūvi visā Rail Baltica trasē. Pirmo posmu, kura budžets ir 949 miljoni eiro (bez PVN), paredzēts ieviest līdz 2030. gadam.

Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann) uzsvēra koordinēta darba nozīmīgumu: „Koordinācija, ko nodrošina kopuzņēmums ar nacionālajām ieviesējorganizācijām, ir šāda mēroga pārrobežu projekta veiksmes atslēga. Šodien parakstītais elektrifikācijas līgums vēlreiz apliecina visu projekta partneru kopīgo apņemšanos izbūvēt vienotu un savstarpēji savietojamu pārrobežu dzelzceļa līniju. Pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk stiprināt savienojumu starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropas Savienību. Vēlu visiem projekta dalībniekiem panākumus šajā vērienīgajā kopīgajā uzdevumā!”

“Lietuvos centrinė kredito unija” (LCKU), kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību tīklu Baltijas valstīs, uzsāk publisku subordinēto obligāciju emisiju. Sabiedrība ieguldītājiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā piedāvās iegādāties 10 gadu obligācijas vērtībā līdz 4 miljoniem eiro, kas tiek izlaistas saskaņā ar 8 miljonu obligāciju programmu. Procentu likme sasniegs 8–8,25 % gadā, procenti tiks izmaksāti reizi pusgadā. Obligācijas tiks izvietotas no 26. novembra līdz 12. decembrim. Emisija būs iekļauta tirdzniecībā “First North” alternatīvajā NASDAQ tirgū.

Izvietošanu organizē un veic ieguldījumu pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

Saskaņā ar LCKU valdes priekšsēdētāja un administrācijas vadītāja Mindauga Vijūna (Mindaugas Vijūnas) teikto, obligāciju emisija ir dabiska Lietuvā izveidojušās nobriedušās krājaizdevu sabiedrību sistēmas izaugsmes daļa. Piesaistītie līdzekļi tiks veltīti LCKU kapitāla stiprināšanai un tālākai grupas ilgtspējīgai attīstībai.

“Lietuvas krājaizdevu sabiedrību nozare ir pārredzama, atbildīgi regulēta finanšu sistēma, kas atbilst stingrajiem ES standartiem un pārvalda risku tikpat profesionāli, kā to dara banku nozare. Vienlaikus tā ir saglabājusi kooperatīvu darbības modeli, kas nodrošina papildu stabilitāti un ciešu saikni ar vietējām kopienām. Cenšamies nodrošināt nepārtrauktu tās ilgtspēju, vienlaikus piedāvājot iespēju ieguldīt mūsu emitētajā finanšu instrumentā,” saka M. Vijūns.

ASV tabakas lieluzņēmums "Philip Morris International" vēlas saglabāt investīcijas Lietuvā, taču pasaules tirgū sarūk pieprasījums pēc tradicionālajām cigaretēm, tādēļ ir nepieciešamas pārmaiņas cigarešu ražotnē Klaipēdā, paziņoja "Philip Morris Baltic" vadītājs Jigits Dizdarers.

Viņš žurnālistiem Viļņā otrdien stāstīja, ka degošās cigaretes "Philip Morris" Eiropā vairs ražo tikai Lietuvā un Portugālē. "Tāpēc mēs cenšamies saglabāt mūsu ieguldījumus Lietuvā. Varbūt ne tuvākajā laikā, bet vidējā termiņā mēs plānojam pārveidot šo rūpnīcu [Klaipēdā], lai šeit ražotu bezdūmu alternatīvas, taču šis lēmums ir jāpieņem," teica uzņēmuma vadītājs.

"Rūpnīcai ir vairākas iespējas. Vai nu rūpnīca var palikt kā degošo cigarešu rūpnīca, bet globālā mērogā apjomi samazināsies, tāpēc galu galā mums visur vairs nebūs šo rūpnīcu. Otra iespēja ir mainīt vai pārveidot rūpnīcu, lai ražotu jaunas alternatīvas," viņš klāstīja.

"Philip Morris" dati liecina, ka cigarešu tirgus daļa Lietuvā 2020.-2024.gadā samazināsies no 78,3% līdz 58,9%, savukārt nelegālo izstrādājumu un apreibinošo vielu tirgus daļa no 21,5% pieaugusi līdz 26,5%, bet karsējamās tabakas izstrādājumu tirgus daļa no 18,6% palielinājusies līdz 30%.

Atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem, Latvenergo ar Elektrum zīmolu turpina paplašināt atjaunīgās enerģijas ražošanu Baltijā.

Klaipēdas reģionā, Lietuvā, darbību sākuši trīs “Elektrum Lietuva” saules parki ar gandrīz 180 MW kopējo jaudu. Tādējādi Latvenergo jaunu AER ražošanas portfelis Baltijas valstīs šobrīd sasniedz 374 MW.

Latvenergo meitassabiedrība “Elektrum Lietuva” Klaipēdas rajonā atklājusi trīs jaunus saules parkus ar kopējo jaudu 176 megavati (MW). Tie izvietoti vairāk nekā 360 hektāru platībā un spēs nodrošināt elektroenerģiju vairāk nekā 100 000 mājsaimniecību gadā. Plānotais gada elektroenerģijas izstrādes apjoms sasniegs 200 000 MWh.

Saules enerģija ir viens no visstraujāk augošajiem atjaunīgās enerģijas avotiem Eiropā. Latvenergo jaunās AER jaudas palīdz mazināt atkarību no fosilajiem resursiem Baltijas mērogā, stiprina Latvijas uzņēmuma pozīcijas starptautiskā tirgū, veicina klimata mērķu sasniegšanu un ir garantija ilgtermiņā zemākām elektroenerģijas cenām. Kā to apliecina dati, katrs +1% atjaunīgās enerģijas īpatsvarā samazina vairumtirdzniecības elektroenerģijas cenu vidēji par 0,6%.

Šprotēm Latvijas zivju konservu eksportā pievienojas siļķu, makreļu, lašu un pat kaviāra konservi.

Jau vairāk nekā desmit gadus Krievija ir noteikusi Latvijas zivju konservu importa aizliegumu un Latvijas šprotēm Krievijas tirgus ir slēgts. Taču jau no 2015. gada Latvijas zivju konservu ražotāji ir attīstījuši citu zivju konservu eksportu un ievērojami paplašinājuši zivju konservu eksporta ģeogrāfiju.

Konservēšanas pirmsākumi

Kamēr nebija atklātas konservēšanas tehnoloģijas, vienīgais veids, kā paildzināt produktu lietošanu, bija to sālīšana, žāvēšana, kaltēšana, uzglabāšana skābā vidē (fermentēšana) vai marinēšana. Termiskās konservēšanas rūpnieciskā izmantošana aizsākās tikai XIX gadsimta sākumā, kad Francijas pavārs Nikolā Apērs (1749–1841) atklāja, ka var vairākus gadus uzglabāt ēdienu, kurš pirms tam ir ticis ievietots aizlodētās metāla kārbās, ja kārbas pirms uzglabāšanas uzkarsē virs vārīšanas temperatūras. Kad Francijas armija izsludināja konkursu par labāko metodi, kā ilgstoši uzglabāt pārtikas produktus, tieši Apēra ieteiktā konservēšanas metode – ēdiena sterilizācija metāla kārbās un stikla traukos – izrādījās visefektīvākā. 1810. gadā Apēram tika piešķirts apbalvojums un naudas prēmija par labākās konservēšanas metodes atklāšanu un pilnveidošanu. Apēra laikā gan nebija zināms, kāpēc, uzkarsējot hermētiski noslēgtu trauku virs 100 grādu temperatūras, tajā ievietotie produkti ilgstoši nebojājas.

Latvijā augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, bet vismazākais ar šo nodokli neapliekamais minimums Baltijā.

To rāda ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos Jāņa Taukača bloga dati. Grozi kā gribi, bet Latvijā darba ņēmējam ir salīdzinoši lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogs nekā ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstī. Ar IIN neapliekamais minimums 2025. gadā Latvijā ir 510 eiro visiem, ko arī uzskata par lielāko sasniegumu pērn īstenotajā nodokļu reformā, jo līdz tam tas bija diferencēts – jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums. Tajā pašā laikā ar IIN nepaliekamais minimums Igaunijā ir 654 eiro, bet Lietuvā pat 750 eiro, kas salīdzinājumā ar Latvijā esošo ir būtiski augstāks. Vai tā ir Latvijā strādājošo kompāniju konkurētspēju vairojoša situācija? Šķiet, ka nē. Skaidrs, ka tā ir kaimiņvalstīs strādājošo konkurētspējas vecināšana. Tādējādi Lietuvā vai Igaunijā strādājošam uzņēmumam būtībā ir labāk atalgots un, iespējams, tāpēc motivētāks darbaspēks, bet mūsu zemē strādājošajiem uzņēmumiem atliek cerēt, ka darbinieki nebrauks piepelnīties tepat aiz robežas un ik pa brīdim nenāksies sūdzēties par darbaspēka deficītu un to risināt ar lēta darbaspēka ievešanu.

Cik daudz patiesībā tērē Baltijas iedzīvotāji apģērbam? Pētījumā, ko veica Elyndi.com, noskaidrots, ka vidējais latvietis apģērbam un aksesuāriem tērē aptuveni 350 eiro gadā, kas veido aptuveni 16% no gada kopējiem tēriņiem. Igaunijā vidējie tēriņi ir nedaudz augstāki – 390 eiro jeb 18%, savukārt Lietuvā – ap 310 eiro jeb 14%. Salīdzinot ar pasaules tendencēm, Eiropas iedzīvotājs apģērbam vidēji tērē 12 – 15% no gada budžeta, kamēr ASV šis rādītājs pārsniedz 20%.

Tēriņus būtiski ietekmē arī dzimums. Latvijā sievietes apģērbam vidēji tērē ap 380 eiro gadā, vīrieši – 300 eiro. Igaunijā attiecīgi 420 pret 350 eiro, bet Lietuvā – 340 pret 280 eiro. Kā arī būtisku lomu spēlē iepirkšanās paradumi. Aptuveni 25% Baltijas iedzīvotāju apģērbu iegādājas tiešsaistē, Latvijā – 51%, Igaunijā – 54%, Lietuvā – 48%.

Sievietes ir izteikti aktīvākas iepērkoties tiešsaistē: Latvijā 64% sieviešu regulāri izmanto apģērbu interneta veikalus, salīdzinot ar 54% vīriešu; Igaunijā attiecīgi 68% pret 58%, Lietuvā – 60% pret 50%. Kā komentē Elyndi: “Mēs redzam, ka sievietes ir īpaši aktīvas, meklējot gan aktuālos modes jaunumus, gan kvalitatīvus apģērbus. Tiešsaistes veikali ļauj gudri papildināt garderobi, patērējot mazāk laika un naudas, kā arī piedāvājot plašākas izvēles iespējas – viss vienuviet, neizejot no mājām.”

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Pirmajos astoņos šī gada mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, Baltijas valstīs pieaudzis patēriņa kredītu pieteikumu skaits un palielinājusies arī vidējā aizdevuma summa, liecina bankas Citadele dati.

Latvijā tā sasniedz aptuveni 4000 eiro, savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji uzņemas vēl lielākas kredītsaistības. Aizvien biežāk patēriņa kredīts tiek izmantots mājokļa iegādei un remontam, kas apliecina pieaugošu tendenci investēt mājokļa uzlabošanā bez hipotekārā aizdevuma.

Ja pērn vidējā aizdevuma summa Latvijā bija aptuveni 3000 eiro, tad šī gada pirmajos astoņos mēnešos tie ir jau vidēji 4000 eiro, tomēr tas ir mazāk, nekā pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā vidējā aizdevuma summa palielinājusies par 42 %, sasniedzot aptuveni 7500 eiro, bet Igaunijā par 8 %, pakāpjoties līdz vidēji 8000 eiro.

Kreditēšanas aktivitātes kāpumu reģionā nodrošina Lietuva un Igaunija, kur pieteikumu skaita pieaugums ir straujāks, Latvijā izaugsme ir mērenāka, taču joprojām pozitīva.

Sporta preču veikalu "Decathlon" vadītājs Baltijas valstīs turpmāk būs Žordāns Čapski, kurš nomainīs līdzšinējo vadītāju Nikolā Fogolā, informē uzņēmumā.

Čapski iepriekš darbojās kā "Decathlon" mazumtirdzniecības vadītājs Taizemē.

Šobrīd Baltijas valstīs ir seši "Decathlon" veikali - trīs Lietuvā, divi Latvijā un viens Igaunijā.

Latvijā kompānijas "Decathlon Lietuva" filiāle tika reģistrēta 2020.gada aprīlī.

"Decathlon" ir 1976.gadā Francijā dibināts ģimenes uzņēmums, kura tīklā šobrīd ir vairāk nekā 1750 veikalu 58 valstīs. Baltijas valstīs "Decathlon" sāka darbību 2017.gadā ar internetveikala atvēršanu Lietuvā, savukārt 2018.gada rudenī sekoja pirmais veikals Viļņā, tad 2020.gada novembrī tika atklāts veikals Rīgā, bet Tallinā pirmais veikals tika atklāts 2023.gadā.

Lai ierobežotu nikotīnu saturošu produktu lietošanu, piemērotāk būtu celt akcīzes nodokli beztabakas izstrādājumiem – jau tagad ir skaidrs, ka šā gada sākumā ieviestais tabakas aizstājējproduktu aizliegums veicina nelegālo apriti, nevis mazina lietošanu.

Aromātu ierobežojumu atcelšana mazinātu šobrīd plaukstošo nelegāli iegādātu tabakas izstrādājumu lietošanu un to pasūtīšanu tiešsaistē no ārvalstu tirgotājiem. Tāpat nav noslēpums, ka daudzi lietotāji apdraud savu veselību, paši veidojot aromatizētus šķidrumu maisījumus, lai gan nevienam, arī pašiem lietotājiem, nav zināms to precīzs sastāvs.

Sperot soli atpakaļ un atkal atļaujot šķidrumus ar dažādiem aromātiem, tai pašā laikā varētu mazināt piedāvājumu, aprobežojoties ar 10-15 aromātiem, kā arī rūpēties par mazāk pievilcīgu iepakojumu. Kā liecina vairāki jauni pētījumi un aptaujas, ierobežojumi praktiski neietekmē lietošanu, bet negatīvi ietekmē gan nozares situāciju, gan ieņēmumus valsts budžetā.Jāsaglabā nozare un legālais tirgusSvarīgāk ir saglabāt nozari un legālo tirgu, kas nozīmētu arī vismaz 16 miljonu ienākumu atgriešanu atpakaļ valsts budžetam.

No 13. līdz 17. oktobrim ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vadībā uz Vašingtonu dosies Latvijas uzņēmēju delegācija aptuveni 50 cilvēku sastāvā, lai piedalītos vienā no lielākajām aizsardzības industrijas izstādēm “AUSA Annual Meeting & Exposition”, kā arī Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras (LACC) konferencē “Spotlight Latvia”.

Misijas fokuss ir uz aizsardzības, enerģētikas un IKT industrijas uzņēmumiem un tās galvenais mērķis ir kāpināt Latvijas duālā pielietojuma un aizsardzības industrijas eksportu uz Ziemeļameriku kā arī tuvāko trīs gadu laikā piesaistīt investīciju projektus 1 miljarda eiro apmērā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver: “Mērķis ir Latvijas aizsardzības industrijas eksporta pieaugumu uz ASV palielināt vismaz par 20% trīs gadu laikā. Šī misija ir solis, lai Latvija piesaistītu vismaz 1 miljardu eiro jaunu investīciju aizsardzības, enerģētikas un augsto tehnoloģiju nozarēs. ASV ir mūsu stratēģiskais partneris gan drošības, gan ekonomikas jomā, un tieši tagad ir īstais brīdis stiprināt šo sadarbību. Latvijas uzņēmumi piedāvā pasaules līmeņa risinājumus dronu tehnoloģijās, kiberdrošībā un zaļajā enerģētikā, un mēs vēlamies, lai šie risinājumi tiktu izmantoti arī ASV tirgū. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūst par Baltijas inovāciju un tehnoloģiju centru duālā pielietojuma industrijai, kur top gan jaunas ražošanas jaudas, gan pētniecības projekti ar globālu ietekmi.”