Latvija varētu sākt nomāt Šveices uzņēmuma "Stadler" ražotos dīzeļvilcienus no Igaunijas, intervijā sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV), kas strādā ar zīmolu "Vivi", valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", ir iegādājies "Škoda" elektrovilcienus un pašlaik notiek dzelzceļa līniju elektrifikācija, tādēļ igauņiem teorētiski atbrīvosies "Stadler" dīzeļvilcieni.

Jautāts, vai Latvija varētu nopirkt "Stadler" dīzeļvilcienus, Nešpors norādīja, ka būtu jāsāk ar nomu, jo igauņiem jaunie elektrovilcieni ir pilnvērtīgi jāievieš satiksmē, tādēļ ir jāsaglabā arī rezerves varianti un igauņi vēl neesot gatavi pilnībā atteikties no sava dīzeļvilcienu parka.

"Pašlaik runājam par nomu, un iespējams, ka pirmie divi vilcieni Latvijas rīcībā varētu nonākt nākamajā gadā," viņš piebilda.

Čehijas sabiedrisko transportlīdzekļu ražotājs "Škoda Group" apsver iespēju piedalīties dzelzceļa projekta "Rail Baltica" vilcienu iepirkumā, intervijā sacīja "Škoda Group" izpilddirektors Petrs Novotnijs.

Viņš atzīmēja, ka 2025. gadā "Škoda" noslēdza līgumu par ātrvilcieniem, kas brauc ar 200 kilometriem stundā, ar starptautisku operatoru "Arriva", kas bāzējas Londonā un ir nozīmīgs pārvadātājs Nīderlandē, Lielbritānijā, Čehijā, Rumānijā un arī Polijā.

Novotnijs norādīja, ka "Škoda" vēlētos būt klātesoša "Rail Baltica" projektā. "Īsumā tas nozīmē nodrošināt servisa izcilību, kā arī faktiski izveidot zināmu mezglu jeb apakšmezglu montāžas centru šeit, ko "Škoda" sākusi attīstīt kara radīto apstākļu dēļ. Tas ļauj arī skatīties uz ātrākiem vilcieniem, kas būs nepieciešami," viņš papildināja.

"Škoda" vadītājs sacīja, ka "Rail Baltica" ir arī viens no Trīs jūru iniciatīvas projektiem. "Iniciatīvā ir ne tikai Baltijas valstis, bet arī Polija, Čehija, Austrija, kā arī citas valstis, kuras sadarbojas infrastruktūras savienojamībā," viņš norādīja.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēts 11,326 miljardu eiro, kas ir par 106,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija par 586 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,721 miljardu eiro, kas ir par 99 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,967 miljardus eiro, kas ir par 86,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,753 miljardu eiro apmērā, kas ir par 12,7 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija 605,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,9 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēts 12,63 miljardu eiro, kas ir par 123,4 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija par 662,8 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 11,959 miljardus eiro, kas ir par 117,6 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 9,999 miljardus eiro, kas ir par 106,1 miljonu eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,96 miljardu eiro apmērā, kas ir par 11,4 miljoniem eiro jeb 0,6% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija 670,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Kopējie klīnisko universitāšu slimnīcu zaudējumi šogad ir ap 45 miljoniem eiro, un slimnīcām nav iespējams nodrošināt visus nepieciešamos līdzekļus, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.

Viņš skaidroja, ka galvenais izaicinājums ir nozares ierobežotie finanšu resursi, no kuriem lielākā daļa izdevumu ir par stacionāro ārstniecību, kam seko ambulatorā ārstēšana. Kņigins uzsvēra, ka būtu jāiegulda resursi tieši dzīvesveida uzlabošanā, profilaksē un skrīningā - tas samazinātu stacionāro noslodzi.

Kopumā vajadzības nozarē nemitīgi pieaugot, un, kā atzīmēja Kņigins, par iepriekš piešķirto finansējuma apjomu, piemēram, šogad vairs nevar izdarīt to pašu, jo izmaksas pieaug. Izaicinājumus radot arī cilvēkresursu trūkums, ierobežotas budžeta iespējas un demogrāfiskās tendences.

Veselības nozares apzinātajām vajadzībām 2025.gadā būtu nepieciešami 568 miljoni eiro, savukārt 2026.gadā - 651 miljons eiro.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 211,476 miljonu eiro peļņu, kas ir par 30,8% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 653,261 miljonu eiro, kas ir par 15,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi samazinājās par 15,3% un veidoja 176,619 miljonus eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā pusgadā bija 179,132 miljonu eiro, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2024.gada pirmajos sešos mēnešos, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,5% - līdz 54,779 miljoniem eiro.

Jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,397 miljardi eiro, kas ir par 0,3% jeb 93,600 miljoniem eiro mazāk nekā 2024.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 30,491 miljardu eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad jūnija beigās bija 17,407 miljardi eiro, kas ir par 4,5% jeb 746,473 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada beigās.

Viļņā otrdien prezentēts pirmais no jaunajiem pasažieru elektrovilcieniem, ko piegādā Šveices ritošā sastāva ražošanas grupa "Stadler Rail", un satiksmes ministrs Jurs Taminsks jauno vilcienu saņemšanu raksturoja kā lielākās pārmaiņas Lietuvas dzelzceļa vēsturē.

Jaunā elektrovilciena prezentēšanas pasākumā ministrs teica, ka vilcienu iepirkums ir bijis ilgs un nepārtraukti smags darbs, kura laikā jāpārvar daudz problēmu. "Tās ir lielākās pārmaiņas Lietuvas dzelzceļa nozarē kopš neatkarības atgūšanas," paziņoja Taminsks.

Elektriskais vilciens tika būvēts "Stadler" rūpnīcā Polijā atbilstoši līgumam ar Lietuvas valsts dzelzceļa kompāniju "Lietuvos geležinkeliai" (LTG). Gaidāms, ka pasažieru pārvadāšana ar to sāksies nākamgad.

2023. gada jūnijā parakstītais 226,5 miljonu eiro vērtais līgums paredz, ka "Stadler Rail" Polijas meitasuzņēmums "Stadler Polska" piegādās deviņus elektrovilcienus un sešus bateriju vilcienus "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu uzņēmumam "LTG Link". Līgums, kura termiņš ir līdz 2037. gadam, paredz arī vilcienu tehniskā atbalsta, apkopes un rezerves daļu piegādi.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) budžets nākamajam gadam tiks samazināts par 10%, bet darbinieku skaits - par 13,2%, piektdien mediju pasākumā sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa uzsvēra, ka VID ir sarežģīts uzdevums - jāsaglabā tās pašas funkcijas ar mazāk līdzekļiem.

Šmite-Roķe vērsa uzmanību, ka VID pamatbudžets jau šim gadam tika samazināts par 4% - līdz 156,8 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 163,6 miljoniem eiro pirms gada. Savukārt 2026. gadam VID budžets tiks samazināts par 15,7 miljoniem eiro jeb 10% - līdz 121,2 miljoniem eiro. Šeit ņemts vērā arī Nodokļu un muitas policijas (NMP) budžets 19,7 miljonu eiro apmērā, kas būs atsevišķa iestāde iekšlietu ministra pakļautībā.

Šmite-Roķe informēja, ka VID atlīdzības nākamgad samazinās par 9%, NMP atlīdzības - par 7%, informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumus - par 8%, bet citus izdevumus - par 11%.

Latvijā darbību uzsākusi “Elenger” pirmā elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma (BESS), kas pieslēgta “Elenger” saules parkam Nīcā, netālu no Liepājas.

Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” projektā investējis 2 miljonus eiro, un BESS nodrošina 4 megavatu (MW) jaudu un 8 megavatstundu (MWh) uzkrāšanas ietilpību. Ar šādu zaļās enerģijas apjomu iespējams vienas diennakts laikā apgādāt aptuveni 1500 mājsaimniecības vai uzlādēt vairākus elektroauto, kuri kopumā varētu veikt līdz pat 50 000 kilometru garu ceļu.

“Bateriju elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas sniedz būtiskus ieguvumus gan elektroenerģijas ražotājiem, gan patērētājiem, kā arī visai energosistēmai kopumā, veicinot tirgus efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību. Piemēram, BESS palīdz samazināt elektroenerģijas cenas. Proti, bateriju elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas ļauj uzkrāt elektroenerģiju brīžos, kad tā ir lētāka vai saražota pārpalikumā, un izmantot laikā, kad pieprasījums un cenas ir augstas, tādējādi samazinot izmaksas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Tāpat BESS sekmē arvien lielāku zaļās enerģijas īpatsvaru elektroapgādes tīklā, nodrošinot iespēju Latvijas iedzīvotājiem, tostarp “Elenger” klientiem, izmantot aizvien vairāk atjaunojamo enerģiju,” skaidro SIA “Elenger” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” turpina attīstīt modernu un elastīgu atjaunojamās enerģijas infrastruktūru Latvijā. Nesen atklātajā saules elektrostacijā Olaines novadā uzņēmums uzsāks elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) izbūvi.

Projekta investīciju apjoms sasniegs 1,8 miljonus eiro.

Olaines saules parka bateriju jauda būs 4,5 megavati (MW) ar uzkrāšanas ietilpību 9 megavatstundas (MWh). Ar šādu zaļās enerģijas apjomu BESS nodrošinās elektroenerģiju aptuveni 1100 mājsaimniecībām vienas diennakts laikā, tādējādi uzskatāmi atspoguļojot energouzkrāšanas tehnoloģijas nozīmīgo kapacitāti.

“Mēs straujiem soļiem virzāmies uz priekšu, lai Latvijā attīstītu elastīgāku zaļās enerģijas ražošanu un lietošanu. Nupat septembrī palaidām savā saules parkā Nīcā pirmo BESS, un tagad tam seko BESS izbūve saules parkā Olaines novadā. Abi projekti ir nozīmīgi ieguldījumi “Elenger” atjaunojamās enerģijas modernajā pārvaldībā, kā arī veicina Latvijas enerģētikas sistēmas drošību, tirgus attīstību un valstī noteikto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu,” stāsta “Elenger” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas Baltijā astoņos mēnešos kopā veidoja 260 miljonus eiro, no kuriem Latvija sedz ceturto daļu jeb 64 miljonus eiro, intervijā teica elektroenerģijas pārvades tīkla operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Baltijas valstis februārī atslēdzās no Krievijas kontrolētās BRELL energoapgādes sistēmas un veica sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Balansēšanas jaudu tirgus sāka strādāt februārī un kopš tā laika sekmīgi strādā katru dienu.

Jautāts, kādas šogad ir balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas, Irklis atbildēja, ka tam seko līdzi regulāri.

Pirmajos astoņos mēnešos Baltijā kopumā tie ir 260 miljoni eiro. Latvija no tā sedz ceturto daļu, un pārējās trīs ceturtdaļas sadalās starp Igaunijas un Lietuvas operatoriem. Latvijas daļa līdz augusta beigām bija 64 miljoni eiro," stāstīja Irklis.

Oktobra beigās AST noslēgusi uzkrājošo bateriju uzstādīšanas projektu, un pašlaik baterijas nodrošina vajadzīgās balansēšanas jaudas.

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Ignitis grupa turpina zaļo jaudu attīstību: pabeigti nozīmīgi projekti Latvijā un uzrādīti spēcīgi 9 mēnešu rezultāti, informē uzņēmumā.

AB “Ignitis grupė” (Ignitis grupa) koriģētais EBITDA par 2025. gada 9 mēnešiem sasniedza 405,1 miljonu eiro, kas ir par 2,0 % vairāk nekā pērn, galvenokārt pateicoties labiem rezultātiem Zaļo jaudu un Tīklu segmentos. Zaļās jaudas veidoja 53,2 % no kopējā koriģētā EBITDA, atspoguļojot jaunu aktīvu palaišanas un sniegto pakalpojumu ietekmi.

Investīcijas kopumā sasniedza 529,9 miljonus eiro, no kuriem 51,3 % tika novirzīti Tīkliem un 41,4 % Zaļajām jaudām, galvenokārt jaunajiem saules enerģijas projektiem Latvijā, sauszemes vēja parkiem un Kruonis hidroakumulācijas elekstrostacijas paplašināšanai. Tā kā vairāki projekti sasniedza komerciālās ekspluatācijas datumus, kopējās investīcijas samazinājās salīdzinājumā ar 2024. gada 9 mēnešiem.

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Preses konferencē pēc valdības sēdes pirmdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka, "atbalstot budžeta rāmi, valdība spērusi platu soli uz 2026.gada valsts budžeta pieņemšanu".

Ministrs norādīja, ka, plānojot izdevumus prioritārajiem pasākumiem, ņemtas vērā diezgan konservatīvas izaugsmes prognozes ap 2% gadā. Vienlaikus Ašeradens vērsa uzmanību, ka apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā pārsniedza 10%, vidējā bruto alga drīzumā varētu pārsniegt 2000 eiro, kā arī "atdzīvojusies" kreditēšana, kas liek domāt, ka izaugsmes prognozes varētu būt arī labākas.

Latvijā līdz 2025. gada beigām sagaidāms mērens jauno automašīnu tirgus pieaugums, aģentūrai LETA sacīja automašīnu "Volkswagen" un "Audi" izplatītāja AS "Moller Mobility Group" Baltijas reģiona vadītāja Izīda Gerkena.

Viņa, balstoties Auto asociācijas apkopotajos datos, norāda, ka 2025. gada astoņos mēnešos jauno auto tirgus Latvijā pieaudzis par 28% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Tostarp "premium" segments astoņos mēnešos pieaudzis par vairāk nekā 5%, taču zīmola "Audi" jauno auto pārdošanas rezultāti pieauguši par 31%, veidojot vairāk nekā ceturtdaļu jeb 25% no visa "premium" tirgus, atzīmēja Gerkena.

Viņa skaidro, ka pieaugums saistīts ar ražotāju piedāvājuma pieejamību, kā arī fokusu uz elektrificētajiem modeļiem - uzlādējamajiem (plug-in) hibrīdiem un elektroauto.

Gerkena piebilda, ka vēsturiski gada pēdējais ceturksnis vienmēr ir bijis aktīvākais, tādēļ arī šogad nav pamata gaidīt būtiskas negatīvas izmaiņas. "Pieprasījumu veicina procentu likmju kritums, kas 2025. gada astoņos mēnešos mainījis pirkumu struktūru - arvien lielāka daļa klientu izvēlas automašīnas iegādāties līzingā," viņa minēja.

Nākamgad bērna piedzimšanas pabalstu cels līdz 600 eiro jeb par 178,83 eiro, bet bērna kopšanas pabalstu jaunajiem vecākiem - līdz 298 eiro jeb par 127 eiro, vienlaikus saglabājot vecāku pabalstu 75% apmērā strādājošiem pabalsta saņēmējiem, informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Aiga Isajeva.

Salīdzinoši šogad vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts ir 421,17 eiro.

Savukārt bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam šobrīd ir 171 eiro. Politiķi sola turpmāk šo pabalstu pārskatīt ik pēc diviem gadiem. Pabalsta saņēmējiem palielināsies arī sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanas stāža uzkrāšanai pensijām, bezdarbam un invaliditātei, jo iemaksas tiks veiktas no paaugstinātā pabalsta apmēra, skaidro LM.

Vienlaikus paredzēts, ka ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī par bērniem vecumā no 16 līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai, kuri studē koledžā vai augstskolā pilna laika klātienē, tostarp studējošajiem ārvalstīs. Šobrīd šo pabalstu maksā tikai, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 37,9 miljonu eiro apmērā uzņēmumam SIA Baltazar, kas ir Latvijas uzņēmums, kurš pieder Dānijas uzņēmumiem European Energy un Sampension.

Finansējums paredzēts, lai atbalstītu liela mēroga saules enerģijas parka un bateriju enerģijas uzglabāšanas sistēmas (BESS) izveidi Saldus novadā. Projekts ir būtisks solis Latvijas atjaunīgās enerģijas jaudu paplašināšanā, kas nākamo gadu laikā ievērojami veicinās enerģētisko neatkarību un drošību.

Saldus hibrīdparks ar 65 MW saules jaudu un 46 MW BESS sistēmu būs viens no modernākajiem šāda veida enerģijas objektiem Latvijā. Izvietots 96 hektāru platībā, šis projekts ir stratēģiski svarīgs solis Latvijas enerģētikas pārejā un Baltijas valstu elektroenerģijas tīkla stabilitātes stiprināšanā.

BESS tehnoloģija nodrošinās būtisku ieguldījumu valsts enerģētiskajā neatkarībā un ilgtspējā, palielinot atjaunīgās enerģijas ražošanu, kā arī nodrošinot tīkla balansēšanu un mazinot cenu svārstības, īpaši pēc atslēgšanās no BRELL starptautiskās balansēšanas sistēmas. Projektu plānots pabeigt nākamā gada augustā.

Atjaunīgās enerģijas attīstītājs European Energy pārdevis 50% no Saldus saules parka īpašumtiesībām Dānijas pensiju pārvaldītājam Sampension, veicinot jaunu investīciju piesaisti atjaunīgās enerģijas projektu attīstībai.

Sampension ir viens no lielākajiem Dānijas pensiju fondiem, kas jau vairākus gadus sadarbojas ar European Energy projektiem, galvenokārt Dānijā. Šī gada sākumā Latvija kļuva par pirmo Baltijas valsti, kur tika īstenota šāda veida sadarbība – toreiz Sampension iegādājās 50% no European Energy attīstītā Tārgales saules parka, kas ar 148 MW uzstādīto jaudu ir viens no lielākajiem saules enerģijas projektiem Latvijā. Sadarbība ar institucionālajiem investoriem, piemēram, pensiju fondiem, sniedz iespēju European Energy atkārtoti ieguldīt iegūto kapitālu jaunu atjaunīgās enerģijas projektu attīstībā, tādējādi veicinot Latvijas enerģētiskās neatkarības mērķu sasniegšanu.