Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēts 12,63 miljardu eiro, kas ir par 123,4 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.
Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija par 662,8 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.
Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 11,959 miljardus eiro, kas ir par 117,6 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.
Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 9,999 miljardus eiro, kas ir par 106,1 miljonu eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,96 miljardu eiro apmērā, kas ir par 11,4 miljoniem eiro jeb 0,6% mazāk, nekā plānots.
Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija 670,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.
2025. gada desmit mēnešos vairāk, nekā plānots, iekasēts uzņēmumu ienākuma nodoklī, iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), muitas nodoklī, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklī, nekustamā īpašuma nodoklī, kā arī akcīzes nodoklī par dabasgāzi.
Gada desmit mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 4,69 miljardi eiro, kas ir par 0,9% mazāk, nekā plānots.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 3,334 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,7% mazāk, nekā plānots, bet IIN ieņēmumi veidoja 2,29 miljardus eiro, kas ir par 2,3% vairāk, nekā plānots.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija 1,042 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,3% mazāk, nekā plānots. Tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem veidoja 520 miljonus eiro, kas ir par 3,2% mazāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 247,1 miljonu eiro, kas ir par 3,7% mazāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem - 178,4 miljonus eiro, kas ir par 8,8% mazāk, nekā plānots, par alu - 47,7 miljonus eiro, kas ir par 8,7% mazāk, nekā plānots, bet par dabasgāzi - 16,6 miljonus eiro, kas ir par 1% vairāk, nekā plānots.
Uzņēmumu ienākuma nodoklī šogad desmit mēnešos iekasēti 718,8 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk, nekā plānots, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 209,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,1% vairāk, nekā plānots.
Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 99,8 miljonus eiro, kas ir par 1,8% mazāk, nekā plānots, savukārt dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 59,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 31,2% mazāk, nekā plānots.
Muitas nodokļa ieņēmumi veidoja 55,7 miljonus eiro, kas ir par 0,1% vairāk, nekā plānots, solidaritātes iemaksas veiktas 55,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,6% mazāk, nekā plānots, bet izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi veidoja 46 miljonus eiro, kas ir par 5% mazāk, nekā plānots.
Tajā pašā laikā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 24,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,8% vairāk, nekā plānots, bet elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi bija 4,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,8% mazāk, nekā plānots.
Finanšu ministrijā atzīmē, ka lielākos kopbudžeta ieņēmumus veido nodokļu ieņēmumi, kas, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad desmit mēnešos iekasēti par 673,3 miljoniem eiro jeb 6% vairāk salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, veidojot 1,808 miljardus eiro.
Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt pērn veiktā nodokļu reforma - gan viena procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pārdale no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni, gan IIN atvieglojumu palielināšana un citi pasākumi, ko kompensē darba samaksas fonda pieaugums.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem darba samaksas fonds 2024. gada decembrī un 2025. gada desmit mēnešos pieauga par 6%, ko ietekmēja gan minimālās algas celšana no 700 līdz 740 eiro no šā gada 1. janvāra, gan valdības pieņemtie lēmumi par atlīdzības pieaugumu atsevišķām kategorijām publiskajā sektorā. Tādējādi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi bija četru miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 336,2 miljoniem eiro jeb 9,1%, savukārt IIN ieņēmumi desmit mēnešos saglabājās pērnā gada līmenī, veidojot 2,3 miljardus eiro.
Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi desmit mēnešos bija 718,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 74,2 miljoniem eiro jeb 11,5% vairāk nekā pirms gada. Ieņēmumu pieaugumu šogad sekmēja uzņēmumu ienākuma nodokļa virsplāna ieņēmumi janvārī, kas bija saistāmi ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024. gada nogalē un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām. FM arī atzīmē, ka šogad septembrī uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi pieauga par 33 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri.
Ministrijā skaidro, ka septembrī tradicionāli uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi ir lielāki nekā citos gada mēnešos, kas saistāms ar vidējo un lielo uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanu līdz kārtējā gada 31. jūlijam un tam sekojošiem lēmumiem par peļņas sadali. Šogad novērotas lielākas nodokļa iemaksas no atsevišķiem banku, telekomunikāciju un azartspēļu nozares uzņēmumiem.
Valsts kases dati liecina, ka 2025. gada desmit mēnešos patēriņa nodokļu ieņēmumi saglabāja stabilu pieauguma tendenci. Tostarp PVN ieņēmumi sasniedza 3,334 miljardus eiro, kas ir par 171,4 miljoniem eiro jeb 5,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, kas pamatā saistāms ar lielākām iemaksām tirdzniecības un atsevišķās pakalpojumu nozarēs, tostarp transporta un telekomunikāciju nozarēs. Tāpat, gada pēdējos mēnešos pieaugot norēķiniem par realizētajiem projektiem, palielinās valsts pārvaldes un aizsardzības nozares iemaksātais nodokļa apmērs. Tajā pašā laikā akcīzes nodokļa ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 1,042 miljardu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 43,5 miljoniem eiro jeb 4,4%. Lielāko devumu nodrošināja ieņēmumu kāpums no naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem, kas saistāms ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu no 2025. gada 1. janvāra.
