Pārtikas ražošanas uzņēmuma “Orkla Latvija” mērču un gatavo ēdienu zīmola “Spilva” jaunās, paplašinātās ražotnes darbinieki un būvdarbu veicēji svinīgā gaisotnē atzīmējuši svarīgu notikumu būvniecības procesā – spāru svētkus.

Tie iezīmē brīdi, kad ražotnes jaunais piebūves apjoms ir sasniedzis savu augstāko punktu un projekts virzās uz nākamajiem būvdarbu posmiem, kuri norit pēc iepriekš noteiktā plāna.

Būvdarbu rezultātā, savienojot pašreizējo ražošanas zonu un izejvielu noliktavu ar jaunu ēku, “Spilva” ražotnes platība pieaugs par 1500 m2 jeb papildu 25 % ražošanas platības, kopējai platībai sasniedzot 6020 m2. Paplašināšana ļaus nodrošināt papildu ražošanas kapacitāti 30 % apmērā.

Būvdarbos “Orkla Latvija” investē 2,8 miljonus eiro jeb teju pusi no kopējām investīcijām ražotnes paplašināšanas un modernizācijas projektā, kas veido 5,4 miljonus eiro. Kopš 2020. gada “Orkla” Latvijā pārtikas rūpniecības attīstībā investējusi jau vairāk nekā 200 miljonus eiro.

Pārtikas ražošanas uzņēmuma “Orkla Latvija” mērču un gatavo ēdienu zīmola “Spilva” ražotnes paplašināšanas būvdarbi norit jau pilnā sparā. Būvdarbu rezultātā, savienojot pašreizējo ražošanas ēku un izejvielu noliktavu, “Spilva” ražotnes platība pieaugs par 1500 m2 jeb tiks iegūta papildus 25 % ražošanas platība, kopējai ražotnes platībai sasniedzot 6020 m2.

Būvdarbos vien uzņēmums investē 2,8 miljonus eiro jeb teju pusi no kopējām investīcijām ražotnes paplašināšanas un modernizācijas projektā, kas veido 5,4 miljonus eiro.

Pirms ziemas iestāšanās tiks paveikti visi zemes, inženiertehniskie un komunikāciju darbi un ēkai tiks uzlikts jumts. Projekts ir īpašs ar to, ka būvdarbi notiek paralēli ražošanai, nodrošinot nepārtrauktu produkcijas izlaidi un minimālus traucējumus ražošanas darbiniekiem. Šī gada decembra sākumā plānoti jaunās būves Spāru svētki, bet būvdarbu pabeigšana plānota 2026. gada pirmajā pusgadā. Pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā sekos ražošanas līniju pārcelšana, modernizācija un automatizācija.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Hamburgā, Vācijā 25.septembrī tika parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā.

Memoranda parakstīšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) valdes locekle Ingrīda Ķirse un investors – Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums “Rheinmetall AG”.

Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro. Ražotnes būvniecības sākšana plānota 2026. gada pavasarī, bet produkcijas ražošanas uzsākšana – gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23. septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Koksnes atlikumu pārstrādes tehnoloģiju attīstība un ieviešana Latvijas kokapstrādes nozarē ir cieši saistīta ar uzņēmumu “RMP” un tā vadītāju Jeļenu Kozjmenkovu. Jau vairāk nekā 20 gadus “RMP” ir Vācijas hidraulisko briketēšanas sistēmu ražotāja “RUF” ekskluzīvais pārstāvis, kas ievieš kurināmo brikešu ražošanas projektus Baltijas valstīs.

Pēdējās desmitgadēs biokurināmā ražošana attīstās īpaši strauji gan ekonomisko, gan vides apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, pamatražošanas atlikumu izmantošana ļauj kokapstrādes uzņēmumam radīt tirgū pieprasītu produktu, kam, lai gan tas ir blakusprodukts, ir stabils pieprasījums gan vietējā tirgū, gan ārvalstu Eiropas tirgos.

Otrkārt, pārdomāta un atbildīga uzņēmuma politika attiecībā uz ražošanas atlikumu pārstrādi veicina vides piesārņojuma mazināšanu. Tas ne tikai nodrošina normatīvo vides prasību izpildi un veicina uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības politikas īstenošanu, bet arī sniedz morālu gandarījumu uzņēmuma darbiniekiem, kuri apzinās savu sociālo atbildību.

Igaunijas biorafinēšanas uzņēmums "Fibenol" koksnes biorafinēšanas ražotni Valmierā varētu sākt būvēt 2027.gadā un pabeigt būvniecību trīs gadu laikā, otrdien informatīvajā pasākumā Valmieras tehnikumā sacīja "Fibenol" meitasuzņēmuma "Fibenol Latvia" valdes locekle Merili Palu.

Patlaban tiek veikta rūpnīcas priekšizpēte, ietekmes uz vidi novērtējums, ko varētu pabeigt līdz 2026.gada beigām, un tad plānots sākt ražotnes būvniecību.

Palu sacīja, ka investīcijas ražotnē varētu būt 600-700 miljoni eiro, savukārt produkcijas ražošana varētu sākties 2030.gadā.

Paredzēts, ka jaunajā ražotnē tiks radītas aptuveni 100 tiešās augsti kvalificētas darbavietas, kā arī ražotne nodrošinās aptuveni 600 netiešās darbavietas, piemēram, celtniecībā, piegādēs, loģistikā, kas kopumā nodrošinātu aptuveni septiņus miljonus eiro gadā nomaksātos darbaspēka nodokļos.

"Fibenol" ražotne Valmierā varētu pārstrādāt vairāk nekā 700 000 kubikmetrus koksnes gadā, kas ļautu ražot 85 000 tonnu lignīna un 127 000 tonnu celulozes ogļhidrātu gadā, kas būtu vairāk nekā 10 reizes vairāk nekā patlaban ražo kompānijas pilotražotne Imaverē, Igaunijā.

Polimēru cauruļu ražošanas uzņēmums “Evopipes” sācis pēdējo gadu vērienīgāko attīstības projektu – uzņēmuma teritorijā Langervaldes ielā tiek būvēta jauna ražotne, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Plānots, ka tuvāko gadu laikā tā uzņēmumam ļaus dubultot ražošanas jaudu, paplašināt produktu sortimentu un efektivizēt ražošanu.

SIA “Evopipes” dibināta 2005. gadā, un pašlaik uzņēmums kā viens no vadošajiem polimēru cauruļu ražotājiem Baltijā pazīstams ar daudzveidīgu kabeļu aizsardzības, kanalizācijas drenāžu un spiedvadu sistēmu produktu piedāvājumu. “Pēdējo gadu laikā uzņēmuma apgrozījums ir stabils un gandrīz nemainīgs – mēs sasniedzām maksimumu, ko pie attiecīgās situācijas un ražotnes iespējām var sasniegt. Mūsu mērķis ir augt, tāpēc izvēlējāmies spert stratēģisku soli investīciju virzienā,” norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Viļķins. Viņš papildina, ka 2023. gadā izstrādāts jaunās ražotnes projekts, bet 2024. gadā sākta 10 000 kvadrātmetru plašas ražotnes būvniecība. Līdzās tai izbūvēta arī noliktavas teritorija.

Investējot apmēram 100 miljonus eiro jaunas lielformāta bērza saplākšņa produktu rūpnīcas izveidē, radītas 80 jaunas darbavietas, kas SIA Verems dod iespēju ražot inovatīvus produktus un teju dubultot ražošanas jaudas.

Pašlaik Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems jaunā ražotne strādā testa režīmā. Tā ir lielākā investīcija vienas ražotnes izveidei Latgalē un lielākā arī uzņēmuma darbības laikā, jo tādējādi līdzās jau esošajai bērza saplākšņa ražotnei ir izveidota vēl viena, tikai izejvielas taupošāka, ar augstāku darba ražīgumu un lielākām tehnoloģiskajām iespējām jaunu saplākšņa izstrādājumu ražošanā. „Ideja par Verems otro ražotni jau bija pirms daudziem gadiem, taču jaunā ražotne tapa aptuveni divu gadu laikā no projekta saskaņošanas līdz gatavam pirmajam saplākšņa produktam,” vērienīgā projekta īstenošanas laiku skaidro Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems padomes priekšsēdētājs Jānis Staris.

Starptautiskais pārtikas ražošanas uzņēmums Fazer šovasar Somijas pilsētā Lahti uzsāk jaunas, modernas šokolādes ražotnes būvniecību, kurā paredzēts ieguldīt aptuveni 400 miljonu eiro.

Plānots, ka jaunā ražotne darbu sāks 2028. gadā. Šokolādes ražošana daļēji turpināsies arī Vantā, kur līdz šim tika ražota Fazer šokolāde – tostarp Latvijas pircēju īpaši iemīļotā Karl Fazer piena šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem.

“400 miljonu eiro, ko plānojam ieguldīt jaunās šokolādes ražotnes izveidē, ir lielākās investīcijas Fazer vēsturē. Tas būs vērtīgs ieguldījums Somijas pārtikas rūpniecībā, kas veicinās gan uzņēmuma izaugsmi vietējā un starptautiskā mērogā, gan stiprinās Somijas pārtikas rūpniecības konkurētspēju starptautiskajos tirgos,” saka Kristofs Victums (Christoph Vitzthum), Fazer grupas prezidents un izpilddirektors.

Visi Fazer saldumi top Somijā – šokolādes Karl Fazer un Geisha, kā arī Tutti Frutti, Dumle un Domino. Topošā ražotne Somijā ļaus vēl vairāk paplašināt uzņēmuma sortimentu. Fazer jau šobrīd veido 15 % no Somijas pārtikas eksporta.

Latvijā simtiem miljonu vērtā artilērijas šāviņu rūpnīca varētu sākt darboties 2028. gadā, pastāstīja Valsts aizsardzības korporācijas valdes locekle Ingrīda Ķirse.

Kopš septembra beigām korporācija ļoti aktīvi strādājot pie šī projekta sagatavošanas ar Aizsardzības un Ekonomikas ministrijām, uzņēmumu "Rheinmetall" un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. "Turpinām darbu ar pašu "Rheinmetall" par sadarbības nosacījumiem, modeli, kad uzbūvēsim, par cik mēs uzbūvēsim," norādīja Ķirse.

Ķirse patlaban nekomentēja konkrētu rūpnīcas darbības sākumu laiku, taču pēc aplēsēm tas varētu būt 2028. gads.

Ķirse un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) nekomentēja konkrētas rūpnīcas potenciālās atrašanās vietas, taču atzina, ka tās ir apzinātas un patlaban notiek sarunu process un izvērtēšana.

"Šogad jānoslēdz visi līgumi, lai mēs skaidri realizētu plānu. Tad arī sākam būvniecību. Tas šobrīd gan ir atkarīgs arī no procesa, kā vienosimies ar "Rheinmetall"," uzsvēra ministrs.

Galvenās līnijas iedarbināšana 25 milj. eiro vērtajā jaunajā ražošanas kompleksā ļauj koka ēveļskaidu plātņu ražotājam SIA CEWOOD palielināt saražoto produktu apmēru vairāk nekā trīs reizes, tādējādi palielinot savu tirgus daļu šo produktu segmentā.

Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs saražot 4,5 līdz 5 milj. m2 cementēto koka ēveļskaidu plātņu, kas salīdzinājumā ar līdzšinējiem 1,7 milj. m2 nozīmē būtisku ražošanas apjomu kāpumu, kura nodrošināšanai būs nepieciešami gan lielāki koksnes, gan cementa apjomi, kā arī nodarbināto skaits. “Šis projekts ir lolots vairāk nekā trīs gadus, un tas ir būtisks lēciens uzņēmuma attīstībā, vienlaikus ļaus uzņēmumam būt vienam no vadošajiem nozares spēlētājiem Eiropā,” jaunās ražotnes nozīmību atklāj SIA CEWOOD valdes loceklis Ingars Ūdris. Viņš atzīst, ka uzņēmumam ar tajā brīdī aptuveni 10 milj. eiro lielu neto apgrozījumu īstenot 25 milj. eiro investīciju projektu nebūt nav viegls uzdevums, vēl jo vairāk, ja šīs ieceres īstenošanas laikā ir palielinājušās iecerētā projekta īstenošanas izmaksas, bet produkcijas noieta tirgū ir notikušas ļoti nozīmīgas svārstības.

Atzīmējot ēkas augstākā būvniecības punkta sasniegšanu 14.decembrī nosvinēti Jēkabpils novadā strādājošā uzņēmuma AmberBirch, SIA jaunās finiera ražotnes spāru svētki.

Jaunās ražotnes kopējā platība būs 10 000 m2, tāpat projekta ietvaros tiks paplašināts koku novietošanas laukums, izbūvētas tvaika kameras, kā arī veikti citi ražotnes paplašināšanas darbi, kopējai platībai sasniedzot nedaudz vairāk nekā 20 000 m2.

Ražotnē AmberBirch līdz 2025. gada vidum investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro, lai dubultotu bērza finiera ražošanas jaudas un uzsāktu augstākas kvalitātes finiera produkcijas ražošanu un dažādotu tā klāstu.

Plānots, ka jau 2025. gada otrajā pusē AmberBirch spēs saražot līdz pat 90 000 kubikmetrus finiera gadā. Ražošanas jaudas kāpināšana un jaunu tehnoloģiju uzstādīšana nozīmē arī papildu darba vietu izveidi, palielinot darbinieku skaitu ražotnē no 85 līdz 130.

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

oka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, bet tajā pēdējo gadu laikā nākas saskarties ar sīvāku konkurenci. “Esam vieni no tiem koka paneļu māju projektētājiem, ražotājiem un uzstādītājiem, kuri nepārtaukti strādā kopš 1991. gada ar to pašu uzņēmuma nosaukumu, un esam pārvarējuši dažādas krīzes gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, tāpēc pārmaiņas nebiedē, bet gan prasa piemēroties,” tā situāciju tirgū raksturo SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs (ZTC) īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka uzņēmums pašlaik pēc pasūtījuma ražo dažādas koka paneļu mājas, kā arī koka paneļus, ko izmanto ēkas fasādes renovācijai.

Olainē, Olaines novadā, atklāta jaunā rūpnīca “ZLM BIRCH”, kurā primāri eksporta tirgum ražos augstas kvalitātes bērza finierskaidu. Ražotnes izveidē investēti 3 miljoni eiro, un tā nodrošinās 20 jaunu darbavietu.

Plānots, ka ražotne pārstrādās 30 000 m3 bērza finierkluču. Gatavā produkcija plānota 15 000 m3 gadā. Saražotās produkcijas eksports plānots uz Poliju, Slovēniju un citām valstīm. Plānots, ka laika gaitā tiks īstenota arī projekta otrā kārta.

“Mežsaimniecība ir viens no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem, tomēr tās nozīmi mūsu tautsaimniecībā var kāpināt, pašiem attīstot kokrūpniecību un izmantojot mūsu zemes resursus augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Pasaulē novērtē Latvijā audzēto koksni un mūsu pieeju ilgtspējīgai mežsaimniecībai. Tomēr svarīgi saprast, ka ilgtspēja nenozīmē tikai jēgpilnu mežu pārvaldi, bet arī pārdomātu šī resursa tālāku izmantošanu. “ZLM BIRCH” skatījumā tas nozīmē radīt arī augstvērtīgu produktu,” stāsta Kristaps Grietiņš, SIA “ZLM BIRCH” valdes loceklis.

Baltijā lielākais masīvkoka (CLT) plātņu ražotājs veicis priekšdarbus, lai tuvāko divu gadu laikā īstenotu daudzu miljonu eiro vērtu projektu būtiskai ražošanas paplašināšanai.

„Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā,” skaidro SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Viņš norāda, ka jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. „Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus,” jaunas ražotnes virsmērķi rāda A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveides starta brīdis ir paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana - 2027. gada nogalē. „Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju,” uzsver A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunai rūpnīcai būs nepieciešami kvalificēti inženiertehniskie speciālisti, nevis vienkārši iekārtu vadības pogu spiedēji.

Rīgas ostas teritorijā Kundziņsalā tiks uzsākta Baltijas valstīs pirmās atjaunīgās degvielas produktu - hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF), ražotnes būvniecība.

Uzņēmums Amber Flow Fuels, ieguldot 120 miljonus eiro un nodrošinot 120 augsti kvalificētas darba vietas, jau tuvāko gadu laikā uzsāks inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas veicinās Latvijas klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Projekts top sadarbībā ar investoriem no Ukrainas un Rīgas ostas uzņēmumu SIA PARS TERMINĀLS un tas iekļauts LIAA prioritāro investīciju projektu sarakstā. Šobrīd jaunās ražotnes būvprojekts atrodas saskaņošanā Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā. Uzreiz pēc saskaņošanas tiks uzsākta atjaunīgās degvielas produktu ražotnes būvniecība.

“Jaunā ražotne ir solis esošā biznesa modernizācijā. Ar Ukrainas partneriem mēs radīsim ekonomisko neatkarību no piegādēm ārzemēs, tādā veidā saīsinot loģistikas ķēdes un iegūstot augstas pievienotās vērtības produktus, kas šobrīd Baltijā tiek vienīgi importēti. Ar šādu rūpnīcu tiešie ieguvēji būs gan degvielu tirgotāji, gan arī aviācijas sektors. Ražotne nodrošinās papildus izaugsmi citiem uzņēmumiem vides nozarē, ar ko mēs plānojam sadarboties, lai nodrošinātu izejvielu piegādi, kas atbilst biodegvielu ražošanas standartiem,” galvenos ieguvumus jaunajai ražotnei uzskaita SIA PARS TERMINĀLS līdzīpašnieks Armands Sadauskis.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem.

Latvenergo koncerna darbību 2025. gada pirmajos trīs mēnešos atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem ietekmēja zemāka pietece Daugavā. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos saražots par 29 % mazāk elektrības nekā attiecīgajā periodā pērn. 2023. gadā kopumā un 2024. gada trīs mēnešu periodā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika pieredzēti rekordaugsti izstrādes apjomi, taču 2025. gada pirmajos trīs mēnešos tā ir atbilstoša vidējai ilggadējai izstrādei. Lai gan šajos mēnešos izstrāde samazinājusies, Latvenergo koncerns nodrošināja 30 % no kopējās Baltijā saražotās elektroenerģijas. Pirmos rezultātus uzrādīja arī jaunizbūvētās AER ražotnes. Īstenojot stratēģiju un izaugsmi reģionālajā atjaunīgo energoresursu jomā, 2,7 reizes ir augušas investīcijas, sasniedzot 137 milj. EUR. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncernam Baltijā izbūvēti, kā arī projektēšanas vai celtniecības stadijā atrodas saules un vēja parki ar kopējo jaudu aptuveni 1 000 MW. Tās papildina jau esošās HES ar uzstādīto jaudu 1 560 MW un TEC – 1 039 MW.

Taivānas valdība palīdzēs salas uzņēmumiem pārcelt to Ķīnā bāzētās ražotnes, ja Donalds Tramps pēc stāšanās ASV prezidenta amatā īstenos savus draudus noteikt 60% muitas tarifus Ķīnā ražotu preču importam, ceturtdien paziņoja salas Ekonomikas ministrija.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps solīja stingrāku nostāju pret Ķīnu un ieviet 60% tarifus visām ASV importētām Ķīnas precēm.

"Mēs pavisam drīz izstrādāsim atbalsta mehānismus mūsu Taivānas uzņēmējiem, kā pārvietot savas ražotnes, lai viņi netiktu pakļauti 60% tarifiem," norāda Taivānas Ekonomikas ministrija, taču sīkāka informācija šobrīd netiek sniegta.

Liela daļa Taivanas uzņēmumu pēdējos 40 gados atvēruši ražotnes Ķīnā, Pekinai atverot savu ekonomiku ārvalstu uzņēmējiem, taču investīcijas pēdējos gados būtiski samazinājušās, ņemot vērā nesaskaņas reģionā tehnoloģiju dēļ.

Jau laika periodā no 2019.gada līdz 2021.gadam, kad starp Pekinu un Vašingtonu norisinājās tirdzniecības karš, Taibeija piedāvāja Taivānas uzņēmumiem Ķīnā atbalsta mehānismus, lai tie spētu pārvietot savu darbību uz salas. Starp šiem mehānismiem bija divus gadus bezmaksas īre Ekonomikas ministrijas industriālajās zonās, nodarbinātības subsīdijas un lētāki aizdevumi.

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Sekmīgi īstenotie mājasdarbi investīciju un kapitāla piesaistē ļauj augt ražošanai Latvijā, kas savukārt veicina visas tautsaimniecības izaugsmi, nākotnē vairāku faktoru mijiedarbības rezultātā IKP varētu augt pat par 4 līdz 5% gadā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš uzsver, ka šogad tika uzstādīts mērķis piesaistīt investīcijas viena miljarda eiro apmērā un 1.decembrī jau bija piesaistīti apmēram 900 miljoni eiro, savukārt 2026. gada mērķis ir piesaistīt 1,2 miljardus eiro, kas būtu apmēram divas reizes vairāk, nekā to paredzēja iepriekš izvirzītie investīciju piesaistes mērķi.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2026. gadu?

Izaugsme Latvijā būs. Tās pamatā ir 2025. gadā veiktie mājasdarbi, lai IKP augtu gan 2026.gadā, gan arī nākamajos. Atgriežoties pagātnē (2023. gada rudenī), sākot darbu ekonomikas ministra amatā, tika definēts mērķis desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP, vienlaikus izraujoties no stagnācijas. Lai to īstenotu, nepieciešama labvēlīga uzņēmējdarbības vide, kapitāla pieejamība, birokrātijas samazināšana utt. Visos šajos virzienos būtībā tika uzsākts darbs, kurš vēl nebūt nav pabeigts. Pašlaik var novērtēt pirmajā posmā sasniegtos rezultātus. IKP izaugsmei ir nepieciešams kapitāls, ja pašiem uzņēmējiem tāda nav vai arī tā uzkrāšanai vajadzīgi daudzi gadi, tad viens no risinājumiem ir kredītu pieejamība komercbankās, kā arī kapitāla tirgus attīstība, kad uzņēmumi savus izaugsmes plānus balsta ar obligāciju vai akciju emisijām. Lai pārvarētu stagnāciju, Latvijas tautsaimniecībā ir jāiepludina apmēram 3,7 miljardi eiro. 2025. gada 10 mēnešos komercbankas bija izsniegušas papildus iekšzemes klientiem kredītus 1,6 miljardu eiro apmērā.

Lai īstenotu projektu par ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražotnes un CO2 termināla izbūvi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrība “GI Termināls”, piesaistīja stratēģisko investoru un nomainījis uzņēmuma nosaukumu.

Turpmāk uzņēmuma nosaukums ir “NORSAF” un tā kontrolpaketes turētājs ir “AVIA Solution Group”, kas reģistrēta Īrijā.

Atbilstoši Eiropas Savienības prasībām lidmašīnām jau no 2025. gada jālido ar ilgtspējīgu degvielu vai saīsinājumā SAF (Sustainable aviation fuel), kura tiek ražota no atjaunīgiem resursiem un ir videi draudzīga. ES regula nosaka, ka SAF 2050. gadā jāveido 63% no visas izmantojamās degvielas aviācijā, bet, aptuveni 15% lidmašīnu, jāpāriet uz ūdeņradi vai tīro elektropiedziņu, kas, iespējams, nodrošinot avioreisus nelielos attālumos.

Kā uzsver, Liepājas SEZ SIA “NORSAF” valdes loceklis Jānis Kisiels, ilgtspējīga aviācijas degvielas ražošana lidmašīnām un piegādes ķēdes šobrīd ir pamatīgs izaicinājums visai aviācijas nozarei. “Sākot no 2030. gada, pieprasījums katrus piecus gadus palielināsies un būs jāražo un jāpiegādā lielā apjomā. Plānojam ražot gan SAF, gan eSAF, kurā daļa būs nebioloģiskas izcelsmes sastāvdaļas. Esam vienojušies ar ASV kompāniju “KBR” par tehnoloģijas iegādi. Tas ir viens no vadošajiem ASV un pasaules uzņēmumiem projektēšanas un inženiertehnisko risinājumu jomā ogļūdeņražu pārstrādē un ilgtspējīgu degvielu ražošanā. Tā nodrošinās patentētu inženiertehnisko risinājumu un aprīkojumu jaunas aviācijas degvielas (SAF) ražotnes izveidei ar paredzamo jaudu līdz 100 tūkst. tonnām gadā. “

Norvēģijas Karalistes vēstniecībā 1.decembrī parakstīts ūdeņraža ražotāja un termināļa SIA “CIS Liepaja” un vēja enerģijas ražotāja SIA “Vindr Latvia” saprašanās memorands. Tā mērķis ir izpētīt ilgtermiņa atjaunīgās enerģijas piegādes iespējas caur valsts elektrotīklu jaunajai zaļā ūdeņraža ražotnei Liepājā.

Tādējādi sperts būtisks solis pretī vienai no Ziemeļeiropas lielākajām un mūsdienīgākajām zaļā ūdeņraža iniciatīvām – atjaunojamās enerģijas kompleksa un zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Ilgtermiņa vienošanās starp elektroenerģijas ražotāju un pircēju par zaļās enerģijas piegādi noteiktā laika periodā un par iepriekš saskaņotu cenu nodrošinātu stabilu un paredzamu enerģijas piegādi pircējam. Vienlaikus tas ļautu ražotājam garantēt ilgtermiņa investīciju atdevi atjaunīgās enerģijas projektos, kā arī sniegtu būtisku atbalstu atjaunīgās enerģijas attīstībai, Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un uzņēmumu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.

Lauksaimnieku reanimētās piena pārstrādes rūpnīcas Kazdangā darbības nodrošināšanai un izaugsmei ir nepieciešams atrisināt infrastruktūras izaicinājumus, citādi tā tiks slēgta.

Tik skarbu prognozi par bijušās maksātnespējīgas SIA Elpa piena pārstrādes ražotnes likteni pauda tās pašreizējas īpašnieces lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Baltu piens (otrā līmeņa kooperatīvā sabiedrība, kas apvieno astoņus kooperatīvus) valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane.

Viņa savu sacīto pamatoja ar to, ka pārstrādes rūpnīcai ir nepieciešamas attīrīšanas iekārtas, kuras izmaksā apmēram 500 000 eiro (iegādājoties rūpnīcu, tika slēgta pašvaldības kanalizācija – industriālā un pie reizes arī sadzīviskā, līdz ar to lauksaimnieki tagad ir spiesti papildus investēt) .

«Elpai šādu attīrīšanas iekārtu nebija un pašvaldībai piederošais infrastruktūras uzņēmums pat aizmetināja kanalizācijas cauruli. Un kamēr to nav, tikmēr nav iespējams runāt par ražotnes potenciāla izmantošanu, nemaz nerunājot par tālākas attīstības iespējām — daudzu jaunu produktu ražošanu,» skaidroja M. Feldmane.

SIA "Valsts aizsardzības korporācija" un Vācijas uzņēmuma "Dynamit Nobel Defence GmbH" ceturtdien parakstītais saprašanās memorands paredz prettanku mīnu ražotni Latvijā izveidot divu gadu laikā.

Pēc memoranda parakstīšanās "Valsts aizsardzības korporācijas" valdes locekle Ingrīda Ķirse sacīja, ka tagad sāksies darbs pie projekta īstenošanas - tiks apzinātas potenciālās rūpnīcas atrašanās vietas, notiks darbs pie nepieciešamo investīciju aplēses.

Tāpat Ķirse skaidroja, ka notiks darbs pie turpmākās sadarbības formas izvēles. Ķirse pieļāva, ka tas varētu būt "Valsts aizsardzības korporācijas" un "Dynamit Nobel Defence GmbH" kopuzņēmums, jo tas ļautu nākotnē ar Vācijas uzņēmumu īstenot arī citus projektus.

Ķirse sacīja, ka tāpat kā citos "Valsts aizsardzības korporācijas" projektos, arī prettanku mīnu ražotnes primārais klients būs Nacionālie bruņotie spēki (NBS), bet Ķirse uzsvēra, ka prettanku mīnu ražotnei būs arī ļoti liels eksporta potenciāls.