Trešdien, 17. jūnijā, tiks atklāta jaunā Ventspils Elektronikas centra ēka, kurā sākotnēji strādās četri elektronikas uzņēmumi. Elektronikas centra lielākajā daļā darbību izvērsīs HansaMatrix grupas uzņēmums Ventspils elektronikas fabrika, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils elektronikas centrs papildina Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Elektronikas centra ražošanas ēka 4473,1 m2 piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem. No Ventspils brīvostas pārvaldes ēku sākotnēji nomās četri ar elektronikas nozari saistīti uzņēmumi: HansaMatrix grupas uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika, SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA Eurolcds.

Centra lielāko daļu nomā SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī būtiski paplašināt.

Rīga, 2007. gada 3. septembris - piektdien, 31. augustā, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) parakstīja līgumu par Kompetences centra stratēģijas izstrādi elektronikas un elektrotehnikas nozarē.

Elektronikas un elektrotehnikas nozares stratēģiju RTU izstrādās, sadarbojoties ar vairākiem Latvijā vadošiem elektronikas un elektrotehnikas uzņēmumiem, kā arī ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu, LU Cietvielu fizikas institūtu, Transporta un sakaru institūtu un Ventspils Augstskolu. Stratēģijas izstrādi paredzēts pabeigt šā gada nogalē, un tā kalpos tālākai līdzekļu piesaistei Kompetences centra izveidei un darbības nodrošināšanai.

Kompetences centra pamatuzdevums būs piesaistīt Eiropas Savienības (ES) Strukturālo fondu un privātos līdzekļus lietišķiem pētījumiem elektronikas un elektrotehnikas nozarē ar mērķi - veicināt jaunu, pasaulē konkurētspējīgu produktu izstrādi.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Elektronikas dienā 2014 skolēni demonstrējuši atzīstamas zināšanas elektronikā un izgatavojuši gan kustīgu robota roku, gan saules bateriju darbināmu automašīnu, gan lietošanai gatavu automašīnas videoreģistratoru ar GPS signāla uztvērēju, informē pasākuma organizatori.

«Bērni, jūs esat veikuši pareizo izvēli. Jūs esat nodrošinājuši sev nākotni,» jaunos elektroniķus uzslavēja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola , «jums būs lielāka alga nekā vienaudžiem, jo elektronikas nozare turpina augt un mūsu aplēses rāda, ka līdz 2020.gadam Latvijā pietrūks vairāk nekā 20 tūkstoši matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības speciālistu. Jums būs iespēja strādāt jomā, kur 90% produkcijas eksportē. Jums būs iespēja pašiem radīt inovācijas, dot lietām dzīvību».

Savukārt Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs mudināja jauniešus tēmēt augstāk: «Es aicinu jūs pārlieku neaizrauties ar domu par darba iegūšanu. Darbošanās elektronikas nozarē nozīmē, ka jūs paši varēsiet izgudrot jaunus produktus, dibināt uzņēmumus un paši ražot. Jūs varat kļūt par darba devējiem citiem.»

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Bērnu un jauniešu interese par elektroniku pieņemas spēkā, un Latvijā aug spējīgu šīs nozares speciālistu paaudze – tāda ir galvenā atziņa pēc Elektronikas dienas 2015, kas ceturtdien norisinājās Rīgas Tehniskajā koledžā, vēsta Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA).

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu dalībnieku skaits ir dubultojies, un šoreiz piedalījās 160 dalībnieki. Elektronikas pulciņi no visas Latvijas piedalījās konkursos un darbnīcās, kā arī izstādei bija sarūpējuši visdažādākās pašu izgatavotās iekārtas – sākot no odu atbaidīšanas sistēmas un beidzot ar funkcionējošu 3D printeri.

Elektronikas diena norisinājās otro gadu pēc kārtas un tā pierāda, ka elektronikas nozarei Latvijā ir liels potenciāls. Pēdējos gados Latvijas elektronikas nozare ir strauji attīstījusies, uzņēmumiem gūstot panākumus un atpazīstamību pasaules tirgos, kas ir sekmējis bērnu interesi par perspektīvo nozari un elektronikas pulciņu dalībnieku skaita pieaugumu, apgalvo LETERA.

Darījuma summa tiek lēsta 3.8 milj. eiro (ap 2.67 milj. Ls), bet lielākais ieguvums ir pieredzējušu inženieru piesaiste ražošanai.

Informācijas tehnoloģiju kompānija SIA Hanzas Elektronika, kas nodarbojas ar elektronisko sistēmu ražošanu, iegādājusies tādā pašā nozarē strādājošu uzņēmumu Elektromekan i Arjang Zviedrijā. Tas ir piektais lielākais uzņēmums Zviedrijā, kas nodarbojas ar elektronisko sistēmu ražošanu. Kā liecina uzņēmuma Elektromekan mājaslapas informācija, uzņēmums dibināts 1969. gadā, bet 1988. gadā to iegādājusies kompānija Westergyllen, bet šogad Latvijas kompānija Hanzas Elektronika. To, ka iegādes darījums ir noticis, Db apstiprināja arī Hanzas Elektronikas valdes loceklis Ilmārs Osmanis. Darījuma finansēšanai finanšu līdzekļus devusi Nordea banka. «Elektromekan pārdošana ir solis, lai koncentrētos uz medicīnisku un smalku augsto tehnoloģiju produktu iz­strādi. Tajā pašā laikā mums bija būtiski atrast spēcīgu partneri, jauno īpašnieku, lai tas stiprinātu uzņēmuma Elektromekan darbības,» paziņojumā medijiem norāda Westergyllen izpilddirektors Gorans Brorsons (Göran Brorsson), piebilstot, ka Hanzas Elektronika kombinācijā ar Elektromekan veido konkurētspējīgu grupu ar stabilu finanšu bāzi un plašu pakalpojumu klāstu.

Pasaules tendences industriālās elektronikas ražotājam Enics Elva nāk par labu: meklējot, kur izvietot ražošanu, klientu skats biežāk pievēršas nevis Ķīnai, bet Eiropai.

«Esam izdevīgākā pozīcijā nekā agrāk,» saka Igaunijas elektronikas ražošanas uzņēmuma Enics Elva vadītāja Emeke Sogenbitsa. Enics Elva gan tikai daļēji var saukt par Igaunijas uzņēmumu. Rūpnīca pieder vienai no lielākajām industriālās elektronikas grupām Enics, kurā bez rūpnīcas Elvā ietilpst septiņas citas ražotnes dažādās valstīs divās pasaules daļās.

Enics grupa ir izveidota 2004. gadā, taču tukšā vietā tā nav radusies. Bizness veidots uz elektronikas milža Elcoteq industriālās elektronikas ražošanas nozares bāzes. Līdz ar to Enics «šo un to» ir mantojis no Elcoteq – klientus, kontaktus, arī daļu rūpnīcu un darbiniekus. Elvas pilsētā, kas atrodas 30 km no Tartu, uz Latvijas pusi braucot, dzīvo ap 5–6 tūkstošiem iedzīvotāju. Pašlaik Elva ikdienā vairāk piesaista nevis atpūtniekus, bet cilvēkus, kas strādā.

Zviedrijas kapitāla SIA Interspiro Production, kas strādā Liepājas biznesa centrā, šogad nolēmis paplašināt ražošanu.

Uzņēmums plāno uzstādīt divas jaunas ražošanas līnijas, kas palielinās saražotā produkta pievienoto vērtību, Db informēja SIA Interspiro Production ražošanas vadītājs Sandris Gusts. "Ja līdz šim mēs vairāk izejmateriālu ievedām un Liepājā montējām, tad tagad šeit veiksim gandrīz visu ražošanas ciklu," skaidroja S. Gusts. Jaunās iekārtas prasīs arī 3 - 4 jaunas darbavietas.

SIA Interspiro Production Liepājas biznesa centrā darbu sāka 2008. gadā, pusgada ražošanas apgrozījums ( saražotās produkcijas vērtība) bijusi aptuveni 1.5 miljoni latu.

Interspiro Production ir Zviedrijas kompānijas Interspiro AB meitasuzņēmums, tā produkcija ir elpošanas ekipējums ūdenslīdējiem, ugunsdzēsējiem un ķīmiski bīstamā sfērā strādājošajiem. Uzņēmumā Liepājā strādā ap 30 darbinieku. Mātes uzņēmuma filiāles atrodas arī citur Eiropā, Amerikā, Tālajos Austrumos. Interspiro AB ir daļa no uzņēmumu grupas OCENCO, kuras pamati likti ASV.

Pērno gadu elektronikas nozarē strādājošie uzņēmumi pvadījuši uz pozitīvas nots, kopumā elektronikas nozares apgrozījums palielinot par 29% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā izdevumā TOP 500 publicētā informācija.

2011. gadā, tāpat kā citus gadus, nozares līderis bijis SIA Mikrotīkls, kura apgrozījums pērn sasniedza 43,81 milj. Ls, bet peļņa 14,44 milj. Ls. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 29,34 milj. Ls, savukārt peļņa veidoja 8,81 milj. Ls. Pēdējo gadu laikā SIA Mikrotīkls ir palielinājis apgrozījumu par 49,32% jeb 14,47 milj. Ls, bet peļņa augusi par 63,9% jeb 5,63 milj. Ls.

2012. gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 sarakstā SIA Mikrotīks ieņem 19. vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmumam ir izdevies pakāpties par sešām vietām.

Jau vairākus gadus nemainīgi otro vietu elektronikas nozares veiksmīgāko uzņēmumu sarakstā ieņem SIA Lexel Fabrika. Uzņēmums īpaši jāizceļ arī ievērojamā apgrozījuma pieauguma dēļ. Kopš 2009. gada SIA Lexel Fabrika apgrozījums palielinājies par 79,9%. SIA Lexel Fabrika vadība norāda, ka šāda uzņēmuma izaugsme balstās uz jaunattīstīto ražošanas segmentu – LifeSpace Control elektronikas komponentus saturošo produktu montāžu un testēšanu. 2011. gadu uzņēmums noslēdz ar ievērojamu peļņu 921 tūkst. Ls. 2009. gadā SIA Lexel Fabrika strādāja ar zaudējumiem 154,9 tūkst. Ls apmērā.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

14. februārī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes telpās, Āzenes ielā 12, atklās pirmo Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LEtERA) un RTU kopīgi izveidoto testēšanas un pētniecības laboratoriju - Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centru (LEITC). Centra izveidē ieguldīts vairāk nekā 1 miljons eiro.

LEITC tiks veikta produktu testēšana atbilstībai ES prasībām, lai marķētu produktus ar CE zīmi, sniegtas tehniskas konsultācijas uzņēmumiem, veicināta jaunu produktu attīstība, kā arī izglītība un zinātniskā pētniecība elektromagnētiskās saderības un elektrodrošības jomā, informēja RTU.

Katra elektroiekārta - gludeklis, dators, televizors un pat kafijas automāts - izstaro elektromagnētiskos viļņus apkārtējā vidē, tādā veidā radot varbūtēju kaitējumu un traucējumus, savukārt vides elektromagnētiskais starojums un citi faktori var ietekmēt iekārtu darbību un drošību. LEITC, veicot produktu testēšanu, veicinās cilvēkam un videi draudzīgu produktu veidošanu, skaidro universitāte.

Šobrīd vēl norit Elektronikas centra interjera izveides darbi, notiek ēkas inženieraprīkojuma testēšana reālos darbības režīmos, tiek pabeigti apdares darbi un ēka tiek sagatavota nodošanai ekspluatācijā. Vēl nepieciešams ieklāt grīdas segumu, kā arī veikt pēdējos darbus esošās (VATP) un jaunās ēkas savienošanā, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils elektronikas centra ēka top Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā un tā loģiski papildinās jau teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Viens no jaunās ēkas nomniekiem būs SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī paplašināt.

Elektronikas centru būvē SIA Abora sadarbībā ar Ventspils uzņēmumu SIA Pilsbūve pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma. Kopējās būvniecības izmaksas plānotas ap 3 miljoniem eiro, no kuriem 40% segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Aizdevumu centra būvniecībai sniedz Pohjola Bank plc filiāle Latvijā.

Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Jaunajā «Ventspils Elektronikas centra» ēkā trešdien atklāta Ziemeļvalstīs modernākās elektronikas grupas «HansaMatrix» rūpnīca. Tajā grupas uzņēmums «Ventspils elektronikas fabrika» ražos tādus inovatīvus produktus, kā Lightspace telpisko attēlu displeju elementus, globālā mērogā atpazīstamību guvušos kompānijas «Helico Aerospace Industries» izstrādātos bezpilota lidaparātus AirDog un starptautisko tirgu iekarojušos kompānijas «Mikrotīkls» datu maršrutētājus, teikts paziņojumā medijiem.

Uzbūvējot jauno elektronikas centra ēku, uzņēmums iegūst papildus 3500 kvadrātmetrus augstas kvalitātes ražošanas platības un komfortablas telpas darbiniekiem. Papildus tam «HansaMatrix» jaunas ražošanas līnijas izveidē investējuši vairāk nekā vienu miljonu eiro. Būtiska daļa no finansējuma nodrošināta no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās ES Struktūrfondu Augstas pievienotās vērtības (APV) programmas. Pusmiljonu eiro kredītu jaunu ražošanas iekārtu iegādei izsniedza banka «Citadele».

2014.gadā Ventspils rūpnīcā tika nodarbināti 90 darbinieki un saražota «HansaMatrix» produkcija 2,1 miljona eiro vērtībā. Līdz ar rūpnīcas paplašināšanos paredzēts darbinieku skaitu palielināt līdz aptuveni 130 un saražotās produkcijas apjomu vismaz divkāršot.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs Continental Lietuvā, Kauņas rajonā, gatavojas celt elektronikas komponentu rūpnīcu, kurā plāno investēt 95 miljonus eiro. Tās būs Lietuvas vēsturē lielākās tiešās ārvalstu investīcijas jaunā projektā.

Iecerēts, ka jaunajā ražotnē būs nodarbināti aptuveni 1000 cilvēki, paziņojusi ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūra Investuok Lietuvoje.

Ražošana šai uzņēmumā varētu sākties līdz 2019.gada vidum, norādījis nākamais rūpnīcas izpilddirektors Šajans Ali.

«Pirmās Continental rūpnīcas celtniecība Lietuvā ir svarīga mūsu Eiropas stratēģijas daļa. Šis lēmums ļaus palielināt elektronikas komponentu ražošanu un tirgus daļu Eiropā, lai mēs varētu apmierināt pieaugošo pieprasījumu,» paziņojumā presei raksta 28 Continental elektronikas komponentu rūpnīcu vadītājs Hanss Jirgens Brauns.

Kā uzsvēris Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis, Continental lēmums nozīmē lielu soli šīs nozares attīstībai Lietuvā.

Francijas ārējās tirdzniecības un ekonomikas veicināšanas valsts ministrs Franks Rīsters (Franck Riester) un Francijas uzņēmēju asociācijas MEDEF delegācija 15. septembrī apmeklēja Schneider Electric Rīgas rūpnīcu, kas ir viena no Latvijas lielākajām elektronikas un elektroinstalācijas produktu ražotnēm.

Rūpnīcas īpašnieks ir Francijā dibinātais starptautiskais koncerns Schneider Electric.

“Mūsu rūpnīca ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecības modernizācijā un abu valstu ekonomisko saišu nostiprināšanā. Ir radītas modernas darba vietas kvalificētiem vietējiem elektroinstalācijas nozares speciālistiem, tiek ražots moderns elektroaprīkojums, kas ir pieprasīts visā pasaulē. Šobrīd Schneider Electric rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā, pie tam uzņēmums katru gadu aug un paplašina ražoto produktu sortimentu. Apgrozījums pērn palielinājās par 11%, sasniedzot 72 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 26% pieaugums, sasniedzot 91 miljonu eiro. Galvenie rūpnīcas ražojumi ir iespiedshēmas un to montāžas risinājumi, kas gandrīz pilnībā (99,9%) tiek eksportēti. Rīgas rūpnīcai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Schneider Electric ražotnēm Francijā, Vācijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs,” stāsta Schneider Electric Rīgas rūpnīcas vadītājs Lorāns Gerū (Laurent Gueroux)

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas 172 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem.

Savukārt, skatoties plašāk Baltijas mērogā - tie ir papildu vismaz 300 miljoni eiro, ko uzņēmumi var izmantot straujākai izaugsmei, tā diskusijā “Riska kapitāls - neizmantota iespēja Latvijas uzņēmumu izaugsmei” informēja Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Šobrīd izaugsmes kapitāla investīcijas ir pieejamas lielā apmērā un mēs aicinām uzņēmējus ar ambiciozām un drosmīgām idejām sadarboties ar investoriem, lai ātrāk īstenotu savas idejas un iekarotu jaunus tirgus,” norādīja LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Kapitālam nav robežu, un Baltijas tirgus ir nonācis jau daudz lielāku investoru redzeslokā, ko apliecina virkne lielu ieguldījumu Baltijas uzņēmumos pēdējo gadu laikā.”

Starptautiskajā elektronikas izstādē CES 2012 Samsung Electronics prezentējis jaunus LED un plazmas televizorus, kuros iekļautās inovācijas uzlabo Smart televizoru funkcijas un piedāvā jaunus veidus, kā izmantot televizorus mājas izklaidei un kontrolēt to funkcijas ar balsi un žestiem.

Jauno ierīču iespēju klāstu varēs papildināt, pievienojot tām papildus rīkus un tos atjauninot. Inovācija varētu palīdzēt mazināt to pircēju bažas, kas satraukušies, ka viņu iegādātais televizors varētu strauji novecot.

Tiek cerēts, ka televizors arī turpmāk Dienvidkorejas tehnoloģiju gigantam nodrošinās līderpozīcijas pasaules televizoru ražotāju tirgū. Samsung Patērētēju elektronikas prezidents Bokeuns Iūns (Boo-keun Yoon) Starptautiskajā elektronikas konferencē Lasvegasā atklāja, ka patlaban kompānija Samsung katras divas sekundes pārdod divus televizorus.

Papildus televizora iespēju pievienošanai un atjaunināšanai Samsung televizora modelim ES8000 pievienojis arī Samsung Smart Interaction tehnoloģiju - TV platformu, kas spēj uztvert cilvēka žestus un atpazīt cilvēka seju un balsi.

Pērn Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas biedru kopējais neto apgrozījums sasniedza 340.4 miljonus Ls, kas salīdzinājumā ar 2002. gadu ir par 12 % vairāk. Samērā lielā apgrozījuma lauvas tiesu — 270.2 milj. Ls veido divu telekomunikāciju uzņēmumu — fiksētā sakaru operatora SIA Lattelekom un mobilo sakaru operatora SIA LMT ienākumi — attiecīgi 140 milj. Ls un 130.2 milj. Ls. Savukārt elektrotehnikas un elektronikas ražošanas sektora apgrozījums pērn sasniedza 51.4 milj. Ls, kas salīdzinājumā ar 2002. gadu ir pieaudzis par 7.3 %. Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Ilmārs Osmanis pieļauj, ka neto apgrozījums un tā pieaugums būtu daudz lielāks, ja no asociācijas nebūtu izstājusies a/s Jauda. I. Osmani priecē arī tas, ka elektronikas un elektrotehnikas ražotāju īpatsvars asociācijas biedru kopējā apgrozījumā pieaug. 2001. gadā tas bija 13.6 %, 2003. gadā jau 15.1 %, bet pēc 2004. gada prognozēm jau pat 17 %. «Elektronikas un elektrotehnikas ražošana Latvijā pieņemas spēkā,» secina I. Osmanis. To liecina arī asociācijā apvienojušos ražotāju neto apgrozījuma dati.

Ar elektronikas produktiem cer iekarot Rietumu tirgu SIA Sintēze Multimedia, uzsākot elektronikas izstrādājumu montāžas pasūtījumu veikšanu, cer ražot ne tikai Latvijas, bet arī Skandināvijas valstu un Vācijas tirgum. «Elektronikas montāžas ražotnes izveidē kopumā ir ieguldīti apmēram 370 000 ASV dolāru, kas lielākoties izmantoti modernu ražošanas tehnoloģiju iegādē,» skaidro SIA Sintēze Multimedia valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Volohovs. Viņš atzīst, ka līdz šim un arī turpmāk ražotnē tiks ražotas dažādas datoru videokartes. Pagaidām videokaršu ražošanas jauda ir 10 000 karšu mēnesī, taču šāds ražošanas apjoms vēl neesot sasniegts. Taču tirgus pieprasījums diktē, lai uzņēmums uzsāktu dažādu elektronikas izstrādājumu (kas nepieciešami datortehnikā, sadzīves tehnikā, merinstrumentos utt) montāžu, turklāt šādas ražotnes izmaksas Latvijā ir zemākas nekā Eiropas attīstītajās valstīs. Pagaidām gan šādi elektronikas izstrādājumu ražošanas pasūtījumi tiekot saņemti no dažādiem Latvijas uzņēmumiem. Tomēr D.Volohovs norāda, ka 2003. gadā tiks uzsākta daudz lielākas ietilpības tirgus nekā Skandināvijas valstu un Vācijas tirgus apgūšana. «Mēs varam konkurēt pat ar Ķīnā izvietotas analogas produkcijas ražotāju cenām,» savu konkurētspēju skaidro kopmānijas vadība. Tas ļaušot ne tikai palielināt ražošanas apjomus, bet arī kāpināt uzņēmuma finansiālās darbības rādītājus – neto apgrozījumu, kā arī tīrās peļņas rādītājus. Līdz ar ražošanas pasūtījumu pieaugumu uzņēmumā varētu pieaugt arī strādājošo skaits. Pašlaik SIA Sintēze Multimedia strādā tikai 5 cilvēki. Sintēze Multimedia sadarbībā ar Ziemeļeiropas elektronisko komponenšu izplatītāju Elfa varot piegādāt jebkādu no elektroniskajiem izstrādājumiem, norāda D. Volohovs. «Ar iespiesto plašu montāžu varam konkurēt ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā,» skaidro D. Volohovs.

SIA Baltic Embedded pamatprodukts ir industriālais minidators.

Tas gan nav paredzēts plaša patēriņa vajadzībām. «Tas ir ļoti mazs datoriņš ar jaudu, ar kādu pirms četriem gadiem strādāja «lielās kastēs». Tas uzprojektēts tā, lai šis dators nebūtu gala iekārta, bet būtu viena no iekārtām, ko integrē citos produktos,» stāsta Viesturs Zeps, SIA Baltic Embedded vadītājs un līdzīpašnieks. Uzņēmuma ražotais industriālais minidators pieteikts konkursa Eksporta un inovācijas balva 2013 kategorijā Inovatīvākais produkts.

Viens no minidatora izmantošanas piemēriem ir IP video novērošanas kamera vietās, kur nav stabila elektrības un interneta tīkla.

Pasaules globālajos tirgos pārsvarā notiek jaunu, inovatīvo produktu konkurence, tādēļ Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Inārs Kļaviņš kā galvenās attīstības prioritātes min produktu konkurētspējas paaugstināšana. Šo uzdevumu uzņēmumiem varētu palīdzēt risināt, attīstot sadarbību ar Rīgas Tehnisko Universitāti, LU Cietvielu fizikas institūtu un LU Elektronikas un datorzinību institūtu. Tāpat nepieciešams valsts finansiālais atbalsts ap 480 000 Ls apmērā elektromagnētiskās savietojamības testēšanas laboratorijas izveidei, RTU Neorganiskās ķīmijas institūta metālu elektroizgulsnēšanas laboratorijai ap 600 000 Ls. Pēc asociācijas prezidenta teiktā, eksporta turpmāko attīstību var veicināt ar valsts atbalstu uzņēmumiem starptautiskās izstādēs un marketinga pētījumiem; efektīvu ārvalstu ekonomisko padomnieku un Latvijas attīstības aģentūras ekspertu darbība, sniedzot visplašāko atbalstu uzņēmumiem ieejot un nostiprinoties ārvalstu tirgū, tai skaitā, biznesa kontaktu dibināšanā, eksporta projektu sagatavošanā un uzsākšanā, marketingā. Reorganizētajai Latvijas attīstības un investīciju aģentūrai vajadzētu kopā ar asociāciju un uzņēmumiem izstrādāt sadarbības un investīciju priekšlikumus, lai piesaistītu ienākšanu Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecībā ievērojamās ārvalstu kompānijas kā Siemens, ABB, Alstom, kā arī Japānas elektronikas uzņēmumus, uzsver I. Kļaviņš. Saskaņā ar veikto asociācijas uzņēmumu aptauju par inženieriem, kuri izstrādā jaunus produktus un tehnoloģijas, tika konstatēts, ka uzņēmumos trūkst jaunās paaudzes elektronikas speciālistu un lai uzlaboto esošo situāciju, ir nepieciešams divkāršot studiju vietu skaitu inženierzinātņu specialitātēs, atsīzt I. Kļaviņš.

Elektronikas ražotāja Hanzas Elektronika, kā arī citu augsto tehnoloģiju ražošanas uzņēmumu īpašnieks Ilmārs Osmanis nodibinājis jaunu firmu SIA Mārupes Elektronikas tehnoloģijas, kas nodarbošoties ar produktu izstrādi, kā arī nelielu partiju produkcijas ražošanu, pastāstīja uzņēmējs.

Jaundibinātais uzņēmums nodarbošoties ar produktu izstrādi, kā arī mazo sēriju elektronikas ražošanu. Kā norādīja Osmanis, pašreizējais uzņēmums Hanzas Elektronika strādā ar lielāka apjoma ražošanas partijām.

Kā jau minēts nosaukumā, SIA Mārupes Elektronikas tehnoloģijas darbošoties Mārupes novadā, kur jau pašlaik notiekot sarunas par telpu īri. Ja telpas tiks laicīgi atrastas, tad, iespējams, uzņēmums darbu varētu sākt jau šoruden. Paredzams, ka jaunais uzņēmums apkalpos pašreizējo klientūru, norādīja Osmanis.

Uzņēmums SIA Mārupes Elektronikas tehnoloģijas nodibināts ar 20 000 eiro pamatkapitālu, no kura pagaidām apmaksāta puse, liecina Firmas.lv informācija. Kompānija pilnībā pieder SIA Hanzas Elektronika.

Milzīgās Japānas elektronikas kompānijas Sony, Matsushita, Hitachi un Toshiba, kas gadiem ilgi cīnījušās kā konkurentes, sajūtot pieaugošo konkurenci no Dienvidkorejas, Taivānas un Ķīnas ražotājiem, nolēmušas arvien vairāk strādāt kopīgi, vēsta International Herald Tribune.

"Japānai ir pārāk daudz lielu elektronikas uzņēmumu," sacīja Daivas Pētniecības institūta galvenais ekonomists Jutaka Harada. Viņš norādīja, ka Japānas tirgus ir pārlieku apgādāts.

Japāņu elektronikas kompānijām pieder vairāk nekā viena piektā daļa visa pasaules tirgus, kas pērn pārdošanas apjomos sasniedza 465 miljonus USD. Taču valsts elekronikas uzņēmumu pasaules tirgus daļa pēdējo gadu laikā samazinājusies, jo pieaugusi Dienvidkorejas ražotāju Samsung un LG dēļ.

Laikā, kad elektronikas ražotāji citās pasaules daļās cenšas specializēties, Japānas kompānijas arvien turpinājušas sacensties savā starpā. Rezultātā Japānas kompānijas piedzīvojušas smagu dublēšanos, lieku laika izšķiešanu un lielu tirgus fragmentāciju. Vairāki ražotāji arī izkrituši no tirgus un vairs nav vērtējami kā nozīmīgi.