Rīga, 2007. gada 3. septembris - piektdien, 31. augustā, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) parakstīja līgumu par Kompetences centra stratēģijas izstrādi elektronikas un elektrotehnikas nozarē.

Elektronikas un elektrotehnikas nozares stratēģiju RTU izstrādās, sadarbojoties ar vairākiem Latvijā vadošiem elektronikas un elektrotehnikas uzņēmumiem, kā arī ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu, LU Cietvielu fizikas institūtu, Transporta un sakaru institūtu un Ventspils Augstskolu. Stratēģijas izstrādi paredzēts pabeigt šā gada nogalē, un tā kalpos tālākai līdzekļu piesaistei Kompetences centra izveidei un darbības nodrošināšanai.

Kompetences centra pamatuzdevums būs piesaistīt Eiropas Savienības (ES) Strukturālo fondu un privātos līdzekļus lietišķiem pētījumiem elektronikas un elektrotehnikas nozarē ar mērķi - veicināt jaunu, pasaulē konkurētspējīgu produktu izstrādi.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Trešdien, 17. jūnijā, tiks atklāta jaunā Ventspils Elektronikas centra ēka, kurā sākotnēji strādās četri elektronikas uzņēmumi. Elektronikas centra lielākajā daļā darbību izvērsīs HansaMatrix grupas uzņēmums Ventspils elektronikas fabrika, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils elektronikas centrs papildina Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Elektronikas centra ražošanas ēka 4473,1 m2 piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem. No Ventspils brīvostas pārvaldes ēku sākotnēji nomās četri ar elektronikas nozari saistīti uzņēmumi: HansaMatrix grupas uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika, SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA Eurolcds.

Centra lielāko daļu nomā SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī būtiski paplašināt.

Elektronikas dienā 2014 skolēni demonstrējuši atzīstamas zināšanas elektronikā un izgatavojuši gan kustīgu robota roku, gan saules bateriju darbināmu automašīnu, gan lietošanai gatavu automašīnas videoreģistratoru ar GPS signāla uztvērēju, informē pasākuma organizatori.

«Bērni, jūs esat veikuši pareizo izvēli. Jūs esat nodrošinājuši sev nākotni,» jaunos elektroniķus uzslavēja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola , «jums būs lielāka alga nekā vienaudžiem, jo elektronikas nozare turpina augt un mūsu aplēses rāda, ka līdz 2020.gadam Latvijā pietrūks vairāk nekā 20 tūkstoši matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības speciālistu. Jums būs iespēja strādāt jomā, kur 90% produkcijas eksportē. Jums būs iespēja pašiem radīt inovācijas, dot lietām dzīvību».

Savukārt Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs mudināja jauniešus tēmēt augstāk: «Es aicinu jūs pārlieku neaizrauties ar domu par darba iegūšanu. Darbošanās elektronikas nozarē nozīmē, ka jūs paši varēsiet izgudrot jaunus produktus, dibināt uzņēmumus un paši ražot. Jūs varat kļūt par darba devējiem citiem.»

Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecību ceļ zemākas izmaksas salīdzinājumā ar rietumvalstīm un nelielais attālums līdz Eiropas lielākajiem noieta tirgiem. Tā secina Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents, SIA Hanzas Elektronika direktors Ilmārs Osmanis. Viņaprāt šobrīd ļoti daudzās jomās Latvijas ražotājiem ir jākonkurē ar Dienvidaustrumāzijas valstu — Ķīnas, Taivānas – ražotājiem, kuru ražošanas izmaksas jau šobrīd vairākos posteņos ir līdzīgas vai pat zemākas nekā Latvijā. Tāpēc, pēc I. Osmaņa domām, konkurēt Latvijas uzņēmēji var tikai ar saražotās produkcijas kvalitāti, un atrašanos tuvu tirgum. Lai arī līdz ar Latvijas iestāju ES, ievedot elektrotehniku un elektronikas preces, kuras ražotas trešajās valstīs vismaz daļai no tām tiks piemērota ievedmuita 10 — 15 % apmērā, tomēr tāda netiek piemērota izejvielām un komplektējošajām detaļām, piemēram, ievedmuita platekrāna televizoram ir 14 %, kamēr datoru displejiem — 0 %. I. Osmanis arī atzīst, ka ražotāji nejutīs jaunas elektrotehnikas un elektronikas preču tirdzniecības barjeras starp ES un Ķīnu, Krieviju utt. Pērn asociācijā esošo uzņēmumu lielākie noieta tirgi ir bijuši ārpus ES, jo uz Ķīnu (ieskaitot Honkongu) eksportējuši 24.9 % uz Krieviju 13.2 %, Baltkrieviju 12.3 %, Ukrainu — 8.6 %. «Pēc manā rīcībā esošās informācijas, ES un šo valstu tirdzniecības līgumos nav paredzētas kādas barjeras, piemēram, papildus ievedmuitas, ievedamo preču kvotas utt., tāpēc satraukumam nav pamata,» uzsver I. Osmanis. Tirgus ir tur, kur konkrēto preci var pārdot, turklāt, kamēr Krievijas tirgū cenšas ienākt Ķīnas, ES, ASV kompānijas, Latvijas uzņēmēji tur jau ir priekšā. Tieši minēto iemeslu dēļ arī I. Osmanis pieļauj, ka šogad par 14.2 % un arī perspektīvā pieaugs ne tikai elektrotehnikas un elektrnikas izstrādājumu ražošanas apjomi, bet arī to pārdošana ES dalībvalstīs.

14. februārī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes telpās, Āzenes ielā 12, atklās pirmo Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LEtERA) un RTU kopīgi izveidoto testēšanas un pētniecības laboratoriju - Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centru (LEITC). Centra izveidē ieguldīts vairāk nekā 1 miljons eiro.

LEITC tiks veikta produktu testēšana atbilstībai ES prasībām, lai marķētu produktus ar CE zīmi, sniegtas tehniskas konsultācijas uzņēmumiem, veicināta jaunu produktu attīstība, kā arī izglītība un zinātniskā pētniecība elektromagnētiskās saderības un elektrodrošības jomā, informēja RTU.

Katra elektroiekārta - gludeklis, dators, televizors un pat kafijas automāts - izstaro elektromagnētiskos viļņus apkārtējā vidē, tādā veidā radot varbūtēju kaitējumu un traucējumus, savukārt vides elektromagnētiskais starojums un citi faktori var ietekmēt iekārtu darbību un drošību. LEITC, veicot produktu testēšanu, veicinās cilvēkam un videi draudzīgu produktu veidošanu, skaidro universitāte.

Vairāku uzņēmēju organizāciju pārstāvji vēstulē, kas adresēta valsts amatpersonām, aicina nekavējoši ieviest obligātu dabaszinātņu eksāmenu, informē Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijā.

Vēstules autori norāda, ka uzņēmēji jau iepriekš aicinājuši valdību uzlabot dabaszinātņu izglītības kvalitāti, lai Latvijā varētu attīstīt zinātņietilpīgu, eksportspējīgu tautsaimniecību un veidot spriestspējīgu sabiedrību. Valdības vēlēšanu periodos ir paudušas izpratni un atbalstu, bet pēcvēlēšanu periodā paudušas bažas un ignorējušas briestošo problēmu.

Uzņēmēju organizāciju ieskatā, tādējādi Latvijā augstskolas absolvē tikai pāris fizikas skolotāji, vairāk nekā puse strādājošo ir pirmspensijas vecumā, fizikas eksāmenu kārto pusē vidējās izglītības iestāžu un ar labu rezultātu to nokārto 265 skolēni, kuriem jāaizpilda 3500 budžeta vietu augstskolās. Tāpat Latvija pašlaik ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā dabaszinātnes un inženierzinātņu studējošo proporcijā.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Bērnu un jauniešu interese par elektroniku pieņemas spēkā, un Latvijā aug spējīgu šīs nozares speciālistu paaudze – tāda ir galvenā atziņa pēc Elektronikas dienas 2015, kas ceturtdien norisinājās Rīgas Tehniskajā koledžā, vēsta Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA).

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu dalībnieku skaits ir dubultojies, un šoreiz piedalījās 160 dalībnieki. Elektronikas pulciņi no visas Latvijas piedalījās konkursos un darbnīcās, kā arī izstādei bija sarūpējuši visdažādākās pašu izgatavotās iekārtas – sākot no odu atbaidīšanas sistēmas un beidzot ar funkcionējošu 3D printeri.

Elektronikas diena norisinājās otro gadu pēc kārtas un tā pierāda, ka elektronikas nozarei Latvijā ir liels potenciāls. Pēdējos gados Latvijas elektronikas nozare ir strauji attīstījusies, uzņēmumiem gūstot panākumus un atpazīstamību pasaules tirgos, kas ir sekmējis bērnu interesi par perspektīvo nozari un elektronikas pulciņu dalībnieku skaita pieaugumu, apgalvo LETERA.

Mūsdienu pasaulē elektroiekārtas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Taču straujais tehnoloģiju progress un “ātrās modes” diktētā tendence rada jaunus izaicinājumus – elektroiekārtu patēriņš un atkritumu apjoms pieaug ar zibens ātrumu. Šī tendence apdraud vides aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, radot milzu atkritumu kalnus.

Iespējams, tikai retais aizdomājas, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mūsu neaizstājamo dabas resursu izsīkuma tempu, ir lietotas tehnikas labošana un tās atkārtota izmantošana.

Kā apsaimniekojam atkritumus Latvijā?

Tāpat kā pret daudziem citiem atkritumu veidiem Eiropas Savienība nosaka prasības arī nolietotas elektrotehnikas apsaimniekošanai. Tā nosaka, ka labākā sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – īpaši izveidota un finansēta sistēma, kas nodrošina elektropreču un citu produktu atpakaļ savākšanu, pārstrādi un utilizāciju. Katru gadu Latvijas tirgū nonāk 30 000 tonnas jaunas elektrotehnikas, kas ir ievērojami vairāk nekā visas Vidzemes iedzīvotāju saražotais atkritumu apjoms, 25 000 tonnas, gadā.

Laikraksta Neatkarīgā rīcībā nonākusi Zatlera Reformu partijas (ZRP) biedru sarakste, kurā aicināts meklēt jaunus līderus un mainīt partijas statūtus un Ētikas kodeksu, lai novērstu pašreizējo autoritārismu un reģionālajām nodaļām piešķirtu lielāku rīcības brīvību.

Savukārt, ZRP, atsaucoties uz šo rakstu, izsūtījusi vēstuli, ka uzdarbojas kāds viltvārdis, kurš cenšas destabilzēt situāciju partijā.

Biedru grupa (kā sevi dēvē vēstuļu autori vai autors) uzskata, ka «pašlaik jebkurš, kas mēģinās atklāti kritizēt kodolu, saskaņā ar Ētikas nolikumu un statūtiem dienas laikā var tikt izslēgts no partijas, neļaujot publiski aizstāvēt savu viedokli». «Tā jau notika, piemēram, ar Rīgas nodaļas vadītāju Renāru Putniņu,» esot teikts vienā no vēstījumiem, informēja Neatkarīgā.

Pērn R. Putniņš tika izslēgts no partijas ar argumentu, ka viņš nav veicis savus tiešos pienākumus un kavējis nodaļas darbu. Viņš prognozēja, ka sāksies biedru masveida aizplūšana no ZRP. Šobrīd tāda tendence tiek pārrunāta arī jau minētajā sarakstē un partijas vadībai tiek pārmesta augstprātība, liekulība, varaskāre, alkatība, savu interešu pārstāvniecība, vēstīja laikraksts.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Notikumi Rīgas fondu biržā 2007.gada 3.ceturksnī, atbilstoši Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītāja Āra Dreimaņa sniegtajai informācijai:

-Alternatīvajā akciju tirgū First North Latvijā pirmais Sertificētais konsultants

-Indekss sasniedz rekordu un turpina kāpumu

-OMX Derivatīvu biržā Stokholmā sāk piedāvāt tirdzniecību ar nākotnes līgumiem uz Baltijas tirgojamo indeksu OMX

-Pieaug tirdzniecības aktivitāte

-Jauni biržas biedri

Alternatīvajā vērtspapīru tirgū pirmais sertificētais konsultants

Septembrī Rīgas Fondu birža parakstīja līgumu ar korporatīvo finanšu uzņēmumu Eventus Partners (agrāk Biznesa Risinājumi), kas kļuvis par pirmo sertificēto konsultantu, kas drīkstēs pārstāvēt uzņēmumus alternatīvajā vērtspapīru tirgū First North Latvijā.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un sešas nozaru asociācijas šā gada 25. aprīlī parakstīja Memorandu par Latvijas rūpniecības attīstību ar mērķi tuvāko trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%, informē Ekonomikas ministrija.

Memorands arī paredz rūpniecības eksporta apjomus audzēt līdz vienam miljardam eiro, pētniecībā ieguldīt 67 miljonus eiro, paaugstināt kvalifikāciju 8400 nodarbinātajiem, trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%.

Memorandu parakstījušās Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) apņemas trīs gados investēt 345 miljonus eiro, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) - 301 miljonu eiro, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) - 280 miljonus eiro.

Tāpat Latvijas Būvmateriālu ražošanas asociācija (LBRA) apņemas investēt 146 miljonus eiro, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) - 97 miljonus eiro, bet Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEERA) - 54 miljonus eiro.

Pērno gadu elektronikas nozarē strādājošie uzņēmumi pvadījuši uz pozitīvas nots, kopumā elektronikas nozares apgrozījums palielinot par 29% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā izdevumā TOP 500 publicētā informācija.

2011. gadā, tāpat kā citus gadus, nozares līderis bijis SIA Mikrotīkls, kura apgrozījums pērn sasniedza 43,81 milj. Ls, bet peļņa 14,44 milj. Ls. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 29,34 milj. Ls, savukārt peļņa veidoja 8,81 milj. Ls. Pēdējo gadu laikā SIA Mikrotīkls ir palielinājis apgrozījumu par 49,32% jeb 14,47 milj. Ls, bet peļņa augusi par 63,9% jeb 5,63 milj. Ls.

2012. gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 sarakstā SIA Mikrotīks ieņem 19. vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmumam ir izdevies pakāpties par sešām vietām.

Jau vairākus gadus nemainīgi otro vietu elektronikas nozares veiksmīgāko uzņēmumu sarakstā ieņem SIA Lexel Fabrika. Uzņēmums īpaši jāizceļ arī ievērojamā apgrozījuma pieauguma dēļ. Kopš 2009. gada SIA Lexel Fabrika apgrozījums palielinājies par 79,9%. SIA Lexel Fabrika vadība norāda, ka šāda uzņēmuma izaugsme balstās uz jaunattīstīto ražošanas segmentu – LifeSpace Control elektronikas komponentus saturošo produktu montāžu un testēšanu. 2011. gadu uzņēmums noslēdz ar ievērojamu peļņu 921 tūkst. Ls. 2009. gadā SIA Lexel Fabrika strādāja ar zaudējumiem 154,9 tūkst. Ls apmērā.

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – A/S “European Energy ”, SIA “Eolus”, SIA “EWE Neue Energien”, SIA Enery” un AS “Latvenergo” – ir nolēmuši izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību.

Par izstāšanos no VEA uzņēmumi nolēmuši pēc ilgstošiem centieniem mainīt VEA nedemokrātisko un necaurspīdīgo pārvaldi, kas nav savienojama ar starptautisko investoru un Latvijas vadošo atjaunīgās enerģijas (AER) attīstītāju atbildību pret saviem investoriem un ESG (environment, social, government jeb vides, sociālajiem un pārvaldības) standartiem, kas ir šo uzņēmumu darbības pamatā.

Uzņēmumi, respektējot Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vēsturi un citus tās biedrus, vairākkārt ir vērsušies pie asociācijas vadības ar mērķi uzlabot asociācijas pārvaldības modeli, iesaistot tās pārvaldībā biedrus un mazinot atsevišķu nozares spēlētāju nesamērīgo ietekmi uz visas vēja nozares attīstības jautājumiem. Šobrīd vēja enerģijas asociācijā varu un nozares pārstāvniecību ir pārņēmusi padome, kas ievēl un atceļ pati sevi un kura var bloķēt jebkādus demokrātiskā procesā izvirzītus biedru ierosinājumus vai jaunu biedru uzņemšanu. Tādā veidā atsevišķi uzņēmēji, kas darbojas asociācijas padomē, ir nodrošinājuši tikai savu interešu pārstāvību, darbojoties it kā visas nozares vārdā.

SIA "Elektronika-Serviss" ieguldīs vairāk nekā 700 tūkstošus eiro jauna servisa un loģistikas centra attīstībā.

Uzņēmums sindicētā aizdevuma veidā saņēmis vairāk nekā 400 tūkstošu eiro no "Swedbank" un vairāk nekā 330 tūkstošus no finanšu institūcijas "Altum". Finansējums tiks izmantots, lai celtu uzņēmuma servisa centra kapacitāti.

SIA "Elektronika-Serviss" specializējas plaša profila elektrotehnikas remontā un garantijas servisa nodrošināšanā. Plānots, ka ar iegūto finansējumu uzņēmums iegādājies jaunas telpas, kas ļaus optimālāk veikt elektrotehnikas servisa remontu un arī nodrošināt loģistiku

Abu finanšu iestāžu izsniegtais finansējums ļaus SIA "Elektronika-Serviss" iegādāties jaunu nekustamo īpašumu Rīgā, Slokas ielā. Īpašums, kas sastāv no zemes un ražošanas korpusa ēkas, ļaus optimizēt veicamo elektrotehnikas servisa vienību apmēru.

Darījuma summa tiek lēsta 3.8 milj. eiro (ap 2.67 milj. Ls), bet lielākais ieguvums ir pieredzējušu inženieru piesaiste ražošanai.

Informācijas tehnoloģiju kompānija SIA Hanzas Elektronika, kas nodarbojas ar elektronisko sistēmu ražošanu, iegādājusies tādā pašā nozarē strādājošu uzņēmumu Elektromekan i Arjang Zviedrijā. Tas ir piektais lielākais uzņēmums Zviedrijā, kas nodarbojas ar elektronisko sistēmu ražošanu. Kā liecina uzņēmuma Elektromekan mājaslapas informācija, uzņēmums dibināts 1969. gadā, bet 1988. gadā to iegādājusies kompānija Westergyllen, bet šogad Latvijas kompānija Hanzas Elektronika. To, ka iegādes darījums ir noticis, Db apstiprināja arī Hanzas Elektronikas valdes loceklis Ilmārs Osmanis. Darījuma finansēšanai finanšu līdzekļus devusi Nordea banka. «Elektromekan pārdošana ir solis, lai koncentrētos uz medicīnisku un smalku augsto tehnoloģiju produktu iz­strādi. Tajā pašā laikā mums bija būtiski atrast spēcīgu partneri, jauno īpašnieku, lai tas stiprinātu uzņēmuma Elektromekan darbības,» paziņojumā medijiem norāda Westergyllen izpilddirektors Gorans Brorsons (Göran Brorsson), piebilstot, ka Hanzas Elektronika kombinācijā ar Elektromekan veido konkurētspējīgu grupu ar stabilu finanšu bāzi un plašu pakalpojumu klāstu.

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas fondu biržā ir notikuši vairāki jauni notikumi - atklāja alternatīvā vērtspapīru tirgu, indekss atsāka kāpumu, pieauga tirdzniecības aktivitāte, kā arī biržai pievienojās jauni biedri, Db.lv informēja OMX Group sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Brasliņa.

Atklāj alternatīvo vērtspapīru tirgu

Rīgas Fondu birža 1.jūnijā atklāja alternatīvo vērtspapīru tirgu First North. Līdz ar First North infrastruktūras izveidošanu Latvijā arī vidējiem un maziem uzņēmumiem ir radīta iespēja strauji attīsties, izmantot akciju tirgus radītās iespējas. Vairāki Sertificētā konsultanta statusa kandidāti jau ir sākuši pārrunas ar uzņēmumiem par to akciju iekļaušanu First North.

Trīs galvenie uzņēmumu ieguvumi no dalības alternatīvajā tirgū ir izdevīgas finansējuma piesaistes iespējas, augstāka atpazīstamība un uzticamība sadarbības partneru acīs, liecina First North Ziemeļvalstu tirgū kotēto uzņēmumu vadības viedokļi.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

2012.gada deviņos mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspils pilsētā sasniedza 86 milj. Ls jeb par 51% vairāk nekā 2011.gada deviņos mēnešos.

Ventspils pēc apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma ierindojas 4.vietā aiz Rīgas, Liepājas un Daugavpils, atsaucoties uz statistikas datiem, norāda Ventspils domes ekonomikas nodaļas vadītājs Laimonis Strujevičs.

Salīdzinot ar 2011.gada 9 mēnešiem, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms pieaudzis par 51%. Ventspils pilsēta apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma dinamikā starp republikas pilsētām ieņēma 1.vietu (vidējais pieaugums Latvijā 13%, Liepājā 30%, Jelgavā 19%, Daugavpilī 12%, Rīgā 9%, Valmierā 9%, Jūrmalā 4% un Jēkabpilī 1%).

Ventspils pilsētā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide uz 1 iedzīvotāju 2012.gada deviņos mēnešos sasniedza Ls 2259. Republikas pilsētu grupā pēc apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma uz 1 iedzīvotāju Ventspils ierindojas 3.vietā aiz Liepājas un Valmieras. Salīdzinot ar 2011.gada 9 mēnešiem, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide uz 1 iedzīvotāju Ventspilī pieaugusi 1.5 reizes.

Rīgas Fondu biržas indekss OMXR šā gada pirmajā ceturksnī turpināja pieaugt, februāra vidū sasniedzot vēsturisko rekordu biržas pastāvēšanas vēsturē - 726,5 punktu atzīmi, kas ir par 10,8% vairāk kā gada sākumā, Db.lv informēja biržas korporatīvo komunikāciju departamenta vadītājs Āris Dreimanis.

Pēc tam gan indekss sāka krist un marta beigās tas nostabilizējās pie 662,28 punktu atzīmes, kas bija par 1% vairāk nekā gada sākumā. Līdzīgi notikumi bija vērojami arī 2006. gada sākumā, kad indekss OMXR arī pārsniedza 700 punktu atzīmi, 2006.gada 10.janvārī sasniedzot iepriekšējo maksimumu -711,96 punktu atzīmi.

Indeksu kāpums bija vērojams arī pārējās Baltijas biržās. Baltijas biržu indekss OMX Baltic Benchmark (OMXBBGI) šogad ceturkšņa laikā pieauga par 4%, sasniedzot 882,44 punktus februāra sākumā un nostabilizējoties pie 779,35 punktu atzīmes marta beigās.

Būtiski palielinājās arī tirdzniecības apgrozījums ar Rīgas Fondu biržā kotētajām akcijām, veidojot 42,807 miljonus eiro, kas bija par 44,4% vairāk salīdzinājumā ar 2006.gada pirmajiem trim mēnešiem. Biržā veikto darījumu skaits 2007.gada pirmajos trīs mēnešos samazinājās par 15,4% (11,136 darījumi 2007.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 13,167 darījumiem atbilstošajā periodā 2006.gadā). Taču palielinājās vidējā darījuma summa, tā pieauga par 71% - no 2251 eiro 2006.gada pirmajā ceturksnī līdz 3844 eiro šogad. Tas izskaidrojams ar pieaugošo ārvalstu biedru aktivitāti Rīgas vērstpapīru tirgū - jaunākie tirgus dati liecina, ka ārvalstu biedru darījumi ar Latvijas uzņēmumu akcijām ir 2-3 reizes lielāki nekā vietējo biedru darījumi.