Jaunākais izdevums

Nevalstisko organizāciju ieņēmumi pērn sasnieguši 463,47 milj. eiro, kaut arī vairumam – 76,63% no tām – ieņēmumi bijuši mazāki par 10 000 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pārskatus par 2018.gadu iesnieguši 17 882 biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēti subjekti, no tiem 92,8% ir biedrības, bet 5,9% – nodibinājumi. Kopumā Latvijā reģistrēti nepilni 24 tūkstoši nevalstisko organizāciju, tiesa, pēdējos gados tās likvidētas mazāk nekā pirms, piemēram, deviņiem gadiem. Tajā pašā laikā likvidēto organizāciju skaits ik gadu ir salīdzinoši neliels, tas straujāk palielinājies vien pēdējos divos gados. Interesanti, ka vairāki DB aptaujātie bija pārsteigti par nevalstiskā sektora iespaidīgo ienākumu apmēru, vienlaikus, ieraugot šajā sektorā darbojošos, atzina, ka grūti situāciju vērtēt, jo ieņēmumi tiek gūti nevis tikai un vienīgi no ziedojumiem, bet arī no biedru naudām un pakalpojumu sniegšanas, kā arī dotācijām. Minēto ienākumu avotu dažādība arī esot galvenais iemesls, kāpēc to grūti novērtēt. Vienlaikus tika pausta atziņa, ka nevalstiskais sektors Latvijā ir pieņēmies spēkā un to nevar nepamanīt.

Dažādas NVO

Pētījums parāda, ka nevalstiskās organizācijas pagājušajā gadā biedru naudās, iestāšanās naudās un citās gadskārtējās iemaksās saņēmušas 59,40 milj.eiro, ziedojumos un dāvinājumos – 65,95 milj.eiro, bet dotācijās – 86,35 milj.eiro. Aprēķini rāda, ka NVO sektora kopējie ieņēmumi aizvadītajā gadā pieauguši līdz 463,47 milj.eiro, bet izdevumu daļa veidojusi 454,62 milj.eiro. Visbiežāk nevalstisko organizāciju darbības virzieni saistīti ar sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību (42,83% no visām organizācijām), 17,57% to darbība saistīta ar sporta nodarbību, izklaides un atpūtas darbību, bet vēl 12,04% organizāciju saistītas ar nekustamo īpašumu operācijām, aptverot Latvijā reģistrētās dzīvokļu īpašnieku biedrības. Interesanti, ka 138 organizācijas iekļautas arī VID īstenotajā Padziļinātās sadarbības programmā. Piemēram, to vidū ir Latvijas Olimpiskā komiteja, Vītolu fonds, Latvijas Darba devēju konfederācija u.c. organizācijas.

Biedru naudu miljoni

Lursoft pētnieki secina, ka lielākos ieņēmumus no biedru naudas, iestāšanās naudas un citām gadskārtējām iemaksām pagājušajā gadā saņēmusi biedrība Latvijas Starptautiskā skola. Biedrība nodrošina starptautisku izglītību angļu valodā bērniem no pirmsskolas līmeņa līdz pat 12.klasei. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā publicētā informācija rāda, ka Latvijas Starptautiskā skola biedru, iestāšanās naudās un citās gadskārtējās iemaksās 2018.gadā saņēmusi 5,74 milj. eiro. Tās kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā sasnieguši 6,70 milj.eiro, savukārt izdevumi – 4,92 milj.eiro.

Lursoft dati rāda, ka pagājušajā gadā kopumā bijušas septiņas organizācijas, kuras biedru naudās saņēmušas vairāk nekā 1 milj. eiro, no tām trīs ir arodbiedrības. Biedru naudu ieņēmumu ziņā lielākā no tām ir Arodbiedrības LAKTRS Jēkabpils reģionālais centrs, kas izveidots vien pagājušajā gadā, taču pirmajā darbības gadā biedru un iestāšanās maksās iekasējis 2,78 milj. eiro. Tikmēr Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības, kas apvieno tirdzniecības, kabotāžas, pasažieru, tehniskās flotes jūrniekus, kā arī jūrniecības mācību iestāžu studentus, ieņēmumi no biedru naudām pērn bija 1,54 milj.eiro. No visām organizācijām, kuras 2018.gadā guvušas ieņēmumus, 16,64% organizāciju vienīgais ieņēmumu avots bijušas biedru naudas, iestāšanās naudas un citas gadskārtējās iemaksas.

Visu rakstu lasiet 23. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējuma trūkuma dēļ daudz labus programmā «NVO fonds» pieteiktus projektus nākas noraidīt, šodien Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē sacīja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāve Linda Mežviete.

Viņa norādīja, ka pērn tika saņemti pieteikumi par kopumā 1,3 miljoniem eiro, tomēr NVO piešķirti tikai 386 000 eiro.

Mežviete uzskata, ka nepilni 400 000 eiro ir salīdzinoši neliels finansējums, ņemot vērā esošo NVO skaitu un to vajadzības, kā rezultātā SIF bijis sarežģīti izlemt, kurus projektus atbalstīt un kurus nē.

Pērn tika saņemti 102 iesniegumi, no kuriem atbalstīts tika 31 projekts. Mežviete norādīja, ka pieprasījums pēc programmas atbalsta no NVO ir liels un tāds arī saglabājas.

Kopumā no pērn projektiem piešķirtā finansējuma NVO darbības stiprināšanai izlietoti 309 000 eiro, bet organizāciju interešu aizstāvības stiprināšanai vēl 77 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

VK: Atsevišķas lauksaimniecības NVO budžeta finansējuma saņemšanā bauda īpašas privilēģijas

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā «Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?».

Valsts kontrolē skaidroja, ka rodas priekšstats par nosacīti slēgtu klubiņu, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti.

Veicot revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā - nozares vai atsevišķu NVO vai to pārstāvju - interesēs rezultātā tiek pieņemti lēmumi. Kopumā Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka, zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā ZM darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. "Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. ZM jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē,» norādīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja amatam izraudzīta Zaiga Pūce

LETA, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktora amatu uzvarējusi biedrības «Ascendum» vadītāja Zaiga Pūce, informēja Valsts kancelejā.

Pūce ieguvusi visaugstāko vērtējumu visās trīs konkursa kārtās, kā arī guvusi vienbalsīgu pretendentu atlases komisijas atbalstu. Viņas kandidatūra vēl tiks virzīta apstiprināšanai SIF padomē.

Konkursa uzvarētājai ir ilggadēja pieredze nevalstisko organizāciju (NVO) sektorā - trīs gadus Pūce bijusi ievēlēta NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē, un no tiem divus gadus bijusi Memoranda padomes vadītāja vietniece. Kopš 2016.gada viņa ir Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle, savukārt no 2017.gada - valdes locekle Laikmetīgās kultūras NVO asociācijā. Pašlaik Pūce ir biedrības «Ascendum» valdes priekšsēdētāja, un šajā amatā strādā jau kopš 2011.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP) nelikvidēs, Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar Nevalstiskajām organizācijām, likumus nav pārkāpusi, bet pietrūkst daži kilogrami apdrukāta papīra protokolu formātā, kas pārliecinātu Valsts kontroli par sadarbības atklātību.

Tāds secinājums Dienas Biznesam radās pēc LOSP tikšanās ar Valsts kontroli un biedrību Delna. Delna iepriekš publicēja rakstu Delna rosina izbeigt nepieņemamu NVO finansēšanas praksi un ieviest sistēmu sabiedriskā labuma organizāciju stiprināšanai, kas savukārt balstīts uz Valsts kontroles ziņojumu Nevalstisko organizāciju iesaiste Zemkopības ministrijas nozarēs aiz necaurskatāma aizsega? Faktiski tika kontrolēta Zemkopības ministrija, nevis LOSP, un daudzi no aptuveni 16 tūkstošiem LOSP veidojošo organizāciju biedriem nosprieduši, ka valsts finansējuma un jumta organizācijas vairs nav. Daži Dienas Biznesam pauda, ka saskata Valsts kontroles secinājumos politisku pasūtījumu, citi – VK kompetences robežu pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lāsmai Cimerei ēdienu gatavošana patikusi jau kopš agra vecuma – gan eksperimenti mammas virtuvē, gan māsas krustmātes bieži aicinājumi strādāt vasarās kā kāzu saimnieces palīdzei, mudināja radīt savu pavārgrāmatu, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc daudziem skolā nostrādātiem gadiem viņa Ogrē izveidojusi atvērto ielas kafejnīcu Pūce Cep. Tuvojoties 9. klases beigām, L. Cimerei bijusi pat iecere apgūt pavāra profesiju, taču, ņemot vērā, ka bērnu skatiens un grāmatu pasaule šķitusi pārāka par pašgatavoto vecāku virtuvē, gan arī abi vecāki strādājuši skolā kā pedagogi, arī viņa izvēlējusies iet «sirds» ceļu – studēt filologos Latvijas Universitātē. Tiesa gan, ēst gatavošanas process aizvien palicis kā hobijs, un, arī strādājot skolā, viņa regulāri pārsteigusi skolēnus ar dažādiem pašas gatavotiem kārumiem.

Kopumā L. Cimere skolā nostrādājusi 23 gadus, taču pārslodze bijusi milzīga, liela darba mīlestība radījusi pārslodzi un stresu, kas ar katru gadu pieaudzis, tādēļ nācies pieņemt lēmumu par izmaiņām dzīvē. Ņemot vērā, ka L. Cimeres vīrs ir uzņēmējs kokapstrādes nozarē, arī viņa ilgus gadus bijusi saistīta ar uzņēmējdarbību, palīdzot viņam eksporta un loģistikas jomā. Tādēļ, aizejot no skolas, radusies ideja skatīties sava biznesa virzienā, tomēr nedaudz nogaidījusi. Sākotnēji L. Cimere izveidojusi jauniešu organizāciju - NVO Jauniešu pašizaugsmes, kompetenču un sociālās uzņēmējdarbības centru OISTABA, ar kura starpniecību īstenojusi vairākus projektus jauniešiem, strādājusi arī kā mentore, lektore un karjeras konsultante.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm piegādās PVO prettuberkulozes līdzekli 3 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» ir uzvarējusi starptautiskā Pasaules Veselības organizācijai (PVO) konkursā par prettuberkulozes līdzekļa PASS nātrija sāls piegādi arī 2019. - 2020.gadā, informē uzņēmums.

Balstoties uz konkursa rezultātiem, starp PVO un Latvijas farmācijas uzņēmumu «Olainfarm» ir noslēgts līgums par šī medikamenta piegādi vairāk nekā 3 miljonu eiro vērtībā. Pirmā medikamenta piegāde plānotā jau aprīlī.

PASS nātrija sāls bija viens no 15 pārdotākajiem Olainfarm produktiem 2018.gadā. Bez PVO «Olainfarm» Pass nātrija sāli piegādā arī specializētajiem klīniskajiem centriem Baltijas valstīs, starptautiskai NVO «Ārsti bez robežām» (Médecins Sans Frontières ), kā arī eksportē uz Moldāviju.

PASS nātrija sāls ir viens no pazīstamākajiem prettuberkulozes līdzekļiem, kas pierādījis savu efektivitāti pasaulē, un PVO to plaši izmanto tuberkulozes ārstēšanai jaunattīstības valstīs Āzijā un Āfrikā. «Olainfarm» šo medikamentu ražo kopš 2001. gadā, bet kopš 2011.gada uzņēmums kvalificējies kā uzticams PVO partneris prettuberkulozes programmā, regulāri piedaloties PVO organizētajos iepirkuma konkursos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa, pieņemot jaunu profesionālo izaicinājumu, 28. jūnijā atstās savu amatu un 1. jūlijā uzsāks darbu Pasaules Bankā, Vašingtonā, ASV.

Finanšu nozares asociācija Sandas Liepiņas vadībā pēdējo trīs gadu laikā ir paveikusi iniciatīvas gan finanšu nozares pašsakārtošanās aktualizēšanai un regulējuma izstrādāšanai, gan arī veicot nozīmīgu izglītošanas darbu digitalizācijas, pārvaldības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos.

Asociācijas padomes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis: «Finanšu nozares asociācija pēdējo gadu laikā kļuvusi par ļoti cienītu sadarbības un sarunu partneri valdībai un dažādām citām organizācijām. Liela loma tajā bija Sandai Liepiņai, ņemot vērā Sandas pieredzi politikas jautājumu koordinēšanā un ieviešanā. Asociācija ir biedru organizācija, kuru veido dažādi finanšu sektora dalībnieki un to pārstāvji. Tieši tas dod asociācijai jaudu un ekspertīzi, lai veidotu finanšu sektora attīstību pēc iespējas daudzpusīgāku, ieviestu ES normatīvos aktus pēc iespējas pārdomātāk. Mēs kā asociācija apzināmies, ka finanšu sektoram ir ļoti atbildīga loma ikvienā ekonomikā, līdz ar to uzskatām, ka stipra sektora asociācija ir mūsu ilgtermiņa atbildība.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Diskutēs par digitālās reklāmas ietekmi uz autovadītājiem

Lelde Petrāne, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) domnīcā ceturtdien plānots diskutēt par nosacījumiem digitālās reklāmas un informācijas objektu izvietošanai uz ēkām un gar ceļiem, mazinot iespēju novērst autovadītāju uzmanību no ceļa.

Domnīcā meklēs risinājumu saistībā ar digitālajiem reklāmas objektiem (ekrāniem), kas ir izvietoti uz ēkām un gar ceļiem, un var traucēt vadīt transportlīdzekli spilgta apgaismojuma dēļ, radot draudus satiksmes drošībai gan pilsētās, gan ārpus apdzīvotām vietām.

Šobrīd reklāmas objektu izvietošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2005. gada 7. jūnija noteikumi Nr.402 "Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana".

Lai arī noteikumos atrunāts, ka reklāmas objekti un informācijas objekti nedrīkst apžilbināt transportlīdzekļu vadītājus, tajos nav precīzi definēts, kas ir apžilbis transportlīdzekļa vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā, kopš stājies spēkā Sociālā uzņēmuma likums, Latvijā izveidoti 97 sociālie uzņēmumi, informē Labklājības ministrijā.

Joprojām populārākā joma, kurā darbojas sociālie uzņēmumi, ir darba integrācija, kurā darbojas 32 procenti no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu pārstāvjus. Savukārt audzis ir to uzņēmumu īpatsvars, kuri darbojas izglītības jomā - skolas un pirmskolas iestādes, kas bieži izmanto alternatīvas metodes, ļaujot iekļauties klases kolektīvos arī skolēniem ar īpašām vajadzībām.

Tāpat sociālie uzņēmumi nodarbojas ar sporta, veselības veicināšanas un medicīnas pakalpojumiem, kā arī vides un dzīvnieku aizsardzību.

LASI ARĪ: Mana pieredze: Dizains ar pievienoto vērtību

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētīs Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību

Lelde Petrāne, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zinātnes padome Valsts pētījumu programmas ietvaros finansēs Latvijas Universitātes (LU) pētniecības projektu "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)".

Projekta vadītāja ir LU profesore Inna Šteinbuka. Projekta kopējais finansējums ir 495 000 eiro.

"Apzināmies, cik pašlaik ir vitāli svarīgi apvienot pētnieku analītiskos secinājumus ar valsts, pašvaldību un NVO praktisko pieredzi, lai Latvijas tautsaimniecība ne tikai saglabātu nākotnes attīstības potenciālu, bet arī rastu atbilstošus un efektīvus valsts ekonomikas izrāviena rīkus. Plānojam pabeigt projektu pirms Ziemassvētkiem, tāpēc sākam strādāt jau pirms projekta apstiprināšanas," informē prof. I. Šteinbuka.

Projekta izstrādē tiks iesaistīta starpdisciplināra pētnieku komanda no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas PVN samazināšana visai pārtikai, kas stimulētu vietējās pārtikas nozares konkurētspēju un atvieglotu algas samazinājumu piedzīvojušo vai bez darba palikušo iedzīvotāju ikdienu, uz valdības sarunu galda ir viena no Zemkopības ministrijas virzītajām prioritātēm, kuru neatbalsta citas koalīcijas partijas.

Tā trešdien ministrijas tiešsaistes preses konferencē atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

“Samazinātā PVN pārtikai ieviešana ir ierakstīta valdības deklarācijā un ir viena no mūsu partijas prioritātēm, tomēr valdību veido piecas koalīcijas partijas un ne visas piekrīt uzreiz ieviest samazināto PVN vairākām pārtikas grupām,” norādīja K. Gerhards, cita starpā uzsverot, ka samazinātā PVN likme augļiem, ogām un dārzeņiem pagarināta un tiks pielietota arī nākamgad un līdz 2023. gadam.

Tajā pašā laikā šis pagarinājums arī nozīmē ieviestās samazinātās likmes terminēto nozīmi, kas paredz jaunus strīdus par šādas normas nepieciešamību. Jau likmes piemērošanas laikā, kas tika uzskatīts par eksperimentu, sekoja visnotaļ dažāda vienu un to pašu VID sniegto skaitļu interpretācija no Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī Nevalstiskajām organizācijām. No vienas puses Finanšu ministrija norādīja uz nodokļu ieņēmumu kritumu, savukārt Zemkopības ministrija un NVO uz dažādiem ieguvumiem – uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu, darbaspēka algu pieaugumu nozarē, PVN shēmu samazināšanos un citiem pozitīviem efektiem, kuru tieša un nepārprotama summēšanu eiro izteiksmē ir iespējams apšaubīt, jo daudzi no labumiem iekļaujas citās nodokļu grupās un nav skaidri izdalāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas mikromobilitātes drošības komisijas sēdē deputāti vienojušies par Rīgas velosatiksmes attīstības koncepcijas aktualizēšanu, informē Rīgas dome.

Rīgas velosatiksmes attīstības koncepcija 2015.-2030.gadam ir dokuments, kas nosaka attīstības virzienus un mērķus integrētai velosatiksmes attīstībai Rīgas ielu plānojumā. Koncepcija balstās uz trīs galvenajiem attīstības virzieniem - velosatiksmes infrastruktūru, plānošanu un vadību, kā arī uz velosatiksmes popularizēšanu un izglītību.

Kā norādīja komisijas vadītāja, deputāte Agnese Logina, šī brīža koncepcijas redakcija nepilnīgi ataino pilsētas izaicinājumus un aktuālās problēmas, tāpēc tā jau ir novecojusi. Komisija ir vienojusies aicināt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu un Satiksmes departamentu šo dokumentu aktualizēt.

"Līdz šim veloinfrastruktūras ieviešana un plānu realizācija Rīgā ir notikusi ļoti lēni un neviendabīgi. Tas saistīts gan ar paviršu sekošanu līdzi plānošanas dokumentiem, gan ar finansējuma trūkumu. Kopš 2015. gada pilsētas attīstības plāni un vīzija ir krietni mainījusies un tagadējā dokumentā ir jāiekļauj gan "RailBaltica" būvniecības ietekme, gan arī RFF fonda projekti, kas būtiski mainīs pilsētu. Esošā velokoncepcija nav vairs pietiekami ambicioza un neatbilst pašreizējai situācijai. Ja mēs gribam sasniegt Gēla mobilitātes vīziju Rīgā, tad arī velosatiksmes jomā ir jāstrādā pēc pārdomāta plāna," skaidroja A.Logina.

Komentāri

Pievienot komentāru