Jaunākais izdevums

Atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai turpmāk tiks piešķirts arī bezalkoholisko dzērienu ražotājiem un traktoru pircējiem.

To paredz grozījumi valdības noteikumos par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā un materiālās bāzes pilnveidošanai, ko otrdien skatīs valdībā.

Šobrīd noteikumi nosaka atbalstu tādiem lauksaimniecības produktu pārstrādes komersantiem kā gaļas un gaļas produktu ražošana, pārstrāde un konservēšana, augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana, piena produktu ražošana, graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošana un konditorejas un miltu izstrādājumu ražošana.

Ievērojot Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) priekšlikumus, paredzēts gan papildus iekļaut gan bezalkoholisko dzērienu ražošanu, izņemot minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošanu, atbalstu lauksaimniecības produktu pārstrādes komersantiem kredītprocentu daļējai dzēšanai kravas transportam. Šobrīd valdības noteikumi Nr.775 lauksaimniekiem neparedz atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai traktortehnikas iegādes gadījumā.

Ražotāji atzinīgi vērtē iecerētās izmaiņas. Cēsu alus finanšu daļas vadītāja Dita Sloka atzīst, ka atbalsta mērķis ir veicināt racionālas un efektīvas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, samazinot produkcijas ražošanas izmaksas un ieviešot modernas ražošanas tehnoloģijas. Līdz ar to iecere noteikti ir atbalstāma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Biogāzes ražotājiem subsidēto enerģijas nodokli nosaka divreiz lielāku nekā solīts

Nozare.lv, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM), nosakot jaunā subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) likmes, šokējusi elektrības ražotājus.

EM izveidojusi subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistru, kurā iekļauti tie elektroenerģijas ražotāji Latvijā, kuriem ir pienākums maksāt SEN, kā arī noteikts viņiem maksājamā nodokļa apmērs.

Minētajā reģistrā norādīts, ka faktiski visiem biogāzes ražotājiem, pretēji iepriekš noteiktajam, SEN likme būs nevis 5%, bet gan 10%. Savukārt tiem elektrības ražotājiem, kas izmanto dabasgāzi, likme lielākoties ir 5%.

Zemnieku saimniecības Mežacīruļi saimnieks un biogāzes ražotnes MC bio īpašnieks Juris Cīrulis atzina, ka, saņemot informāciju par SEN likmi, rokas neceļas vairs neko darīt.

Šādi EM parādījusi savu patieso attieksmi pret ražotājiem un atklājusi, kādu politiku īsteno.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Paplašina lauksaimniecības tehnikas klāstu, kura iegādei daļēji dzēsīs kredītprocentus

Žanete Hāka, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinets apstiprināja jaunus noteikumus par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā, kas aizstās patlaban spēkā esošo kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā un investīcijām materiālās bāzes pilnveidošanai.

Salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem, jaunie noteikumi papildināti ar vairākiem nosacījumiem, kas veicinās investīciju ieguldīšanu lauksaimniecībā, norāda Zemkopības ministrija.

Turpmāk daļēja kredītprocentu dzēšana primārās lauksaimniecības produktu ražotājiem notiks arī, iegādājoties jaunu lauksaimniecības traktortehniku (tai skaitā kombainu, pašgājēju augu smalcinātāju, smidzinātāju), piekabes un tādus lauksaimniecībā izmantojamos tehnoloģiskos agregātus, kuru darbināšanai izmanto traktortehniku. Atbalstu nav paredzēts piešķirt par traktortehnikas, piekabju, lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādi, ja tam ir izmantoti atbalsta līdzekļi lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkuru LR paņemtu kredītu iespējams atmaksāt ātrāk. Šādā gadījumā varat atmaksāt procentus un citus maksājumus tikai par to laiku, kurā esat izmantojis kredītu. Gadījumā, ja līgumā paredzēti ikmēneša maksājumi, pēdējo maksājumu veicot citā dienā, nekā noteikts kredītlīgumā, par dienu, kurā kredīts atmaksāts, tiek uzskatīta tā mēneša diena, kurā paredzēts veikt maksājumus (tas ir, procentus aprēķina par pēdējo mēnesi, kurā atmaksājat kredītu). Arī ātros kredītus drīkst atmaksāt pirms termiņa un daudzos gadījumos tas ļauj ietaupīt uz procentu maksājumiem.

Ko darīt, ja vēlos atmaksāt kredītu pirms termiņa?

Ja vēlaties atmaksāt kredītu pirms līgumā noteiktā laika, jums nepieciešams informēt kredītdevēju rakstiskā veidā. Kredītdevējs nedrīkst prasīt papildus maksu par šo pakalpojumu, izņemot gadījumā, kad pārkreditējaties, prasīt pieņemamu maksu par izdevumiem, kas saistās ar līgumu pārformēšanu u.c. lietām. Savukārt , ja līgumā nav norādīta gada procentu likme vai citas izmaksas, kas obligāti jānorāda līgumā un ir ietekmējušas patērētāja lēmumu par labu kredīta ņemšanai tieši pie šī kredītdevēja, patērētājs drīkst veikt maksājumus tikai par likumiskajiem procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Apstiprina ES ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtību piena nozarē

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 17.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 17. februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka Eiropas Savienības pagaidu ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtību piena nozarē, informē ZM.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību šī atbalsta mērķtiecīgai piešķiršanai Latvijas piena ražotājiem, nosakot objektīvus kritērijus un ņemot vērā embargo ietekmi uz konkrētiem ražotājiem.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija piešķīra pagaidu ārkārtas atbalstu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas piena ražotājiem kopumā 28,7 miljonu eiro apmērā, no kuriem Latvijai iedalīti 7,7 miljoni eiro. Tas darīts, lai reaģētu uz Krievijas importa embargo radītajiem tirgus traucējumiem, būtiski samazinoties piena iepirkuma cenām. Tā iemesla dēļ piena ražotājiem visās trīs Baltijas valstīs veidojās likviditātes problēmas.

Novērtējot Krievijas noteiktā embargo ietekmi uz konkrētiem piena ražotājiem, ZM analizēja Lauksaimniecības datu centra (LDC) rīcībā esošos ikmēneša piena iepirkuma datus, ko iesniedz piena kvotu sistēmā reģistrētie pircēji. Šie dati norādīja, ka piena iepirkuma cena ir samazinājusies vienlīdz būtiski visiem piena ražotājiem Latvijā. Līdz ar to šajā aspektā var uzskatīt, ka embargo ir vienādi ietekmējis visus Latvijas piena ražotājus, kas piegādāja pienu pārstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā alkohola etiķetes saturēs vairāk informācijas; lai arī neliels, tas tomēr būs slogs ražotājiem – tā plānotās izmaiņas vērtē nozare

Patērētājiem ir skaidrs, ko satur pudele sulas vai limonādes, bet paliek noslēpumā tītas viskija un pārējo alkoholisko dzērienu sastāvdaļas. Ar šo situāciju nav mierā Eiropas patērētāju organizācija BEUC.

Organizācijā norāda, ka daudzi varētu būt pārsteigti, ja uzzinātu, ka puslitrs alus satur aptuveni 220 kaloriju – tikpat daudz kā šokolādes tāfelīte. Informācijai par uzturvērtību un pilnam sastāvdaļu sarakstam, ietverot pārtikas piedevas un konservantus, vajadzētu kļūt par obligātu alkohola marķējumā, lai palīdzētu patērētājiem izvēlēties, ko un cik daudz dzert, uzskata organizācijā.

Diskutējot par to, vai nepieciešams uz alkoholisko dzērienu iepakojuma izvietot informāciju par uzturvielām un sastāvu, vispirms jānodala trīs jomas: alus, vīna un stipro alkoholisko dzērienu ražošana, uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Andrejs Strateičuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

CIDO Grupa: VARAM ir jāatgriežas pie depozīta sistēmas dzērienu iepakojumam ieviešanas

Dienas Bizness, 11.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezalkoholisko dzērienu ražotājs SIA CIDO Grupa aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības minsitriju (VARAM) pārskatīt pieņemto lēmumu par atteikšanos ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam. Savukārt attiecībā uz dalīto atkritumu sistēmu ministrijai būtu jāpieņem «gudri » lēmumi – sistēmas tarifus ir jāregulē SPRK, bet atkritumu savākšanas reģenācijas normas pārtikas ražotājiem nedrīkst paaugstināt.

Inese Lielpinka, SIA « CIDO Grupa» pārstāve: «Mēs aicinām atbildīgo ministriju, nozares asociācijas un tirgotājus vēlreiz sēsties pie sarunu galda un atsākt pārrunas par valstij tik nepieciešamās depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM lēmums atteikties no dzērienu iepakojuma depozītsistēmas izveides bija negaidīts trieciens dzērienu ražotājiem, kuri kopā ar ministriju un tirgotājiem jau vairāk nekā desmit gadus strādāja pie tās ieviešanas, turklāt tai bija jāsāk darboties jau šajā gadā. Mēs, pārtikas industrija, vēl joprojām esam pārliecināti, ka depozīta sistēma, kas veiksmīgi darbojas ārvalstīs, būtu labākais risinājums dzērienu iepakojumu savākšanai un apkārtējai videi, bet atteikšanās no ieceres to ieviest ir ministrijas īstermiņa redzējums, kas var nākotnē Latvijai nozīmēt Eiropas Savienības soda sankcijas par nespēju izpildīt noteiktus kritērijus atkritumu savākšanā. »

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ludzā bijušajā limonādes ražošanas cehā ierīkots nelegālā alkohola fasēšanas cehs

Dienas Bizness, 26.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvo pasākumu rezultātā Ludzā tika uziets nelikumīga alkohola fasēšanas cehs, kas bija ierīkots kādā bijušajā limonādes ražošanas cehā. Izņemts apjomīgs tilpums alkohola un viss nepieciešamais tā fasēšanai, informē Valsts policijā.

Veicot izmeklēšanu un operatīvos pasākumus kriminālprocesā, kas iepriekš bija uzsākts par nelikumīgu alkohola apriti, 25.novembrī, Ludzas iecirkņa policisti uz kāda lielceļa Ludzas novadā apturēja automašīnu, kuru vadīja 1966.gadā dzimis vietējais iedzīvotājs, kurš jau agrāk nonācis likumsargu redzeslokā saistībā ar nelikumīgu alkohola apriti. Veicot apturētās automašīnas pārbaudi policisti konstatēja, ka vīrietis tajā pārvadāja 120 litrus spirta.

Turpinot nepieciešamos izmeklēšanas pasākumus, minētajam vīrietim piederošajā limonādes ražošanas cehā Ludzā tika veikta sankcionēta kratīšana, kuras rezultātā (papildus izņemtajam spirtam) tika izņemti vēl ap 130 litriem gatavās produkcijas, kā arī 3000 stikla pudeles, vairākas kastes ar alkoholisko dzērienu etiķetēm, korķiem un Krievijas Federācijas akcīzes markām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No nākamā gada pensijas indeksēs straujāk

Žanete Hāka, 10.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 10.martā, otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par valsts pensijām, kas paredz no 2017.gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25 procentu vietā, informē Saeimas Preses dienests.

Pensiju indeksācija zināmā mērā atspoguļo ekonomisko situāciju valstī – jo lielāka inflācija un algu pieaugums, jo lielāku papildinājumu saviem ienākumiem ik gadu saņem pensionāri. Šie likuma grozījumi dos lielāku pensiju indeksāciju tieši saistībā ar algas pieaugumu valstī. Likuma izmaiņas izstrādātas sadarbībā ar Labklājības ministriju, apzinot valsts budžeta līdzekļus, kas būs nepieciešami pensiju palielināšanai, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Prognozējamais pensiju pieauguma indekss saskaņā ar likuma grozījumiem 2017.gadā būs 1,0408, bet divos nākamajos gados – 1,0413.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top?: Zilver zīmola vīni

Žanete Hāka, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Siguldā, Zilver vīnu ražotnē.

Zilver dzērienu darītava savu darbību uzsāka 2009. gadā, tomēr tās pirmsākumi meklējami jau agrāk, deviņdesmito gadu sākumā, kad tika izveidota ZS Pīlādži, kas nodarbojas ar augļu koku un ogulāju stādu, kā arī ābolu un bumbieru audzēšanu. Pateicoties 2009. gada lielajai ābolu ražai, saimniecībā radās nepieciešamība domāt arī par augļu un ogu apstrādi un pārstrādi. Likumsakarīgi tieši šajā laikā notika izmaiņas likumdošanā, kas atviegloja prasības tieši mazajiem vīna un citu alkoholisko dzērienu ražotājiem, tādējādi stādu, ogu un augļu audzēšanai saimniecībā pievienojot trešo nozari - ogu un augļu pārstrāde vīnos, destilātos un limonādēs.

«Mūsu priekšrocība ir tā, ka esam pilna cikla saimniecība – audzējam gan koku stādus, gan kokus, gan augļus, tos tirgojam un gatavojam galaproduktus, sākot no sulām līdz pat stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem,» stāsta vīndari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, liecina Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2017. gada konjunktūras aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidz Čehiju, Poliju un Ungāriju. Iepriekšējo gadu optimistiskā tendence attiecībā uz investīciju nodomiem un uzņēmējdarbības attīstību nav mazinājusies. Uzņēmēju prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas, it īpaši attiecībā uz apgrozījumu un eksportu.

Vērtējums attiecībā uz korupcijas apkarošanu, ekonomikas politikas prognozējamību un speciālistu pieejamību nedaudz nomāc labvēlīgo noskaņojumu. Kopējā griezumā ar 2,3 punktu vērtējumu Igaunija ir viena no valstīm, kas ieguvušas vislabāko vērtējumu.

«Astoņi no desmit uzņēmumiem kā investīciju valsti atkārtoti izvēlētos pašreizējo valsti. Un no vērtējumā iekļautajām 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pirmajās vietās atrodas Igaunija, Latvija un Lietuva,» norāda AHK izpilddirektors Florians Šrēders. «Tomēr mēs raugāmies ar zināmu piesardzību – īpaši uz Igauniju. Tur valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu ir radījis piesardzīgu noskaņojumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nākamgad varētu dzēst soda naudas par nodokļu parādiem

Zane Atlāce-Bistere, 30.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, jau nākamgad fiziskām un juridiskām personām Valsts ieņēmumu dienests (VID) dzēsīs uzkrātās nokavējuma un soda naudas, dodot iespēju noteiktā termiņā atmaksāt izveidojušos nodokļu parādus.

Par to 30. maijā tika spriests Finanšu ministrijā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē. Jaunās programmas mērķis ir atvieglot nodokļu parāda nomaksu.

Šobrīd nodokļu parāda apmērs, kas būtu attiecināms uz minēto priekšlikumu, ir aptuveni 163 miljoni eiro. Vienkāršota nodokļu parāda nomaksa sekmēs godprātīgas uzņēmējdarbības attīstību, kā arī mazinās ēnu ekonomikas riskus.

Vidējais piedzenamā parāda apmērs ir 1570 eiro uz vienu šādu parādnieku. Privātpersonu vidū visbiežāk šādās situācijās nonāk nodokļa par kapitāla pieauguma nemaksātāji, jo, pārdodot īpašumu, cilvēks nereti aizmirst vai nav zinājis, ka šāds nodoklis ir jāmaksā. Tāpat grūtības piedzīvo salīdzinoši nelieli uzņēmumi, kuriem nav paveicies ar sadarbības partnera izvēli, jo tie savlaicīgi nesamaksā par sniegtajiem pakalpojumiem un precēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID vērtēs iespēju nesodīt par kavētiem nodokļu maksājumiem ABLV Bank problēmu dēļ

Dienas Bizness, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 19. februāra saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas norādēm ABLV Bank ir liegta iespēja veikt izmaksas no tās kontiem, tādēļ daudzi uzņēmumi, kuru konti ir šajā bankā, nevar veikt nodokļu maksājumus. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, ABLV Bank šobrīd konti atvērti nepilnam tūkstotim nodokļu maksātāju, trešdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Sakritis, ka ierobežojumi ABLV Bank uzlikti tieši brīdī, kad daudziem uzņēmumiem jāveic kārtējie nodokļu maksājumi. Uzņēmēji bažījas, ka kavēšanās dēļ var tikt sodīti. Ja ABLV Bank ir vienīgais konts, no kura var veikt maksājumus, VID aicina uzņēmējus vērsties dienestā. «Nodokļu maksātājs var griezties ar iesniegumu VID, norādīt šo izveidojušos situāciju. VID izskatīs iesniegumu un vērtēs iespējas, kā nodokļu maksātājiem nākt pretī, tas ir, piešķirt šo termiņa pagarinājumu līdz vienam gadam,» stāsta VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Ilze Jankova.

Vienlaikus dienests vērtēs iespēju nepiemērot arī nokavējuma naudas par laikus neveiktiem nodokļu maksājumiem, jo likums šo situāciju ļaujot vērtēt kā nepārvaramas varas apstākļus. Līdz šim ap desmit nodokļu maksātājiem dienestā jau snieguši iesniegumus. Iesniegumu varot iesniegt arī elektroniski, turklāt tam jāpievieno arī pierādījumi par kontu. «Būtu ļoti vēlams pievienot klāt arī šos dokumentus, kas apliecina, ka nodokļu maksātājam ir konts konkrētajā bankā. [...] Būtu vēlams, ja nodokļu maksātājs arī pieliktu klāt konta izdruku, ka nauda nodokļu nomaksai šajā kontā ir,» skaidro VID pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais tīkls «Facebook» otrdien paziņoja, ka 2018.gada pirmajos trīs mēnešos slēdzis 583 miljonus viltus kontu.

Atbildot uz aicinājumiem nodrošināt atklātību pēc politisko konsultāciju uzņēmuma «Cambridge Analytica» izraisītā «Facebook» datu privātuma skandāla, «Facebook» informēja, ka līdztekus šai kontu slēgšanai katru dienu tiek bloķēti miljoniem mēģinājumu izveidot viltus kontus.

Neraugoties uz to, viltus profili vēl arvien sastāda 3-4% no

visiem aktīvajiem kontiem.

«Facebook» apgalvoja, ka minētajā laika posmā noteicis gandrīz 100% visa spama un dzēsis 837 miljonus paziņojumu, kas saistīti ar spamu.

«Facebook» gada pirmajā ceturksnī arī dzēsis vai izteicis brīdinājumus par 30 miljoniem paziņojumu, kuros bija seksuāli vai vardarbīgi attēli, terorisma propaganda vai naida runa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Peļņa no peļņas – salikto procentu dubultspēks

Kristaps Kopštāls, Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runā, ka Alberts Einšteins par saliktajiem procentiem esot sacījis: tas ir astotais pasaules brīnums un viens no lielākajiem pasaules spēkiem. Iespējams, šāds vērtējums ir mazliet pārspīlēts, taču salikto procentu «fenomenam» ir vērts pievērst uzmanību. Īpaši visiem tiem, kuri rūpējas par savu un ģimenes nākotni, tāpēc daļu savu ienākumu atvēl uzkrājumu veidošanai.

Saliktie procenti nozīmē, ka ieguldītie naudas līdzekļi pelna procentus, savukārt nopelnītie procenti arī tiek ieguldīti un turpina pelnīt jaunus procentus. Rezultātā uzkrājums aug straujāk, un īpaši šis dubultspēks ir jūtams, ja uzkrājums tiek veidots ilgu laiku.

Piemērs: ja 100 eiro ieguldījums gadā būtu nopelnījis 10%, tad gada beigās tie būtu 110 eiro. Ja viss šis uzkrājums arī nākošajā gadā nopelnītu 10%, tad jums būtu jau 121 eiro (jo 10% pelnītu iepriekš uzkrātie 110 eiro). Šeit būtiski pievērst uzmanību uzkrāšanas termiņam – jo ilgāks ir krāšanas laiks, jo lielāka ietekme saliktajiem procentiem. Tas savukārt nozīmē, ka ļoti nozīmīgi ir savlaicīgi pieņemt lēmumu par uzkrājumu veidošanu, jo ilgtermiņa uzkrājumu un to atdeves kontekstā lielāka nozīme būs nevis tam, cik lielas iemaksas tiek veiktas, bet gan tam, kad tiek sākts krāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām iepakojuma depozīta sistēmā būs ūdens, limonādes un alus stikla un plastmasas tara, kā arī skārdenes, taču joprojām nav skaidrs, vai tā tiks paplašināta ar vīna, šampanieša, stiprā alkohola un, iespējams, arī piena, eļļas pudelēm un burkām

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Iepakojuma likumā uz otro lasījumu.

To, ka ir ļoti atšķirīgs skats uz to, kādai būtu jābūt iepakojuma depozīta sistēmas aptveramībai, rāda arī atbildīgās komisijas sēde. Proti, pašlaik likuma grozījumos ir iestrādāts, ka iepakojuma depozīts tiks attiecināts tikai uz dzērienu iepakojumu, turklāt ne visu, bet gan tikai daļu – ūdens, limonādes, alus, taču vienlaikus ir ideja atteikties no viena vārda – dzērienu –, tādējādi paplašinot šo sistēmā aptveramo iepakojumu apmēru. Sagaidāms, ka par šo būtisko jautājumu vēl būs diskusijas, gatavojot Iepakojuma likuma grozījumus uz trešo lasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ceļojuma iedvesmu pārvērš naudā

Ilze Žaime, 31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jaunā transportēšanas iepakojuma sistēma ļauj ietaupīt resursus

Andris Skakauskis, SIA BEPCO vadītājs Latvijā, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms daudziem gadiem transportēšanas iepakojuma nozarē bija tik liela neskaidrība, ka tas pat varēja apdraudēt galapatērētāju. Tagad, it īpaši Baltijā, situācija ir pavisam citāda.

Aprites ekonomika vairs nav svešs termins. Kā arī līdz šim dīvainais termins "koplietošanas ekonomika" vairs nešķiet dīvains. Koplietošanas ekonomika ir starptautiski strauji augoša nozare, kas maina tradicionālās ekonomiskās vides darbību un nozīmi. Mobilās ierīces (Uber, Bolt (Taxify)) koplietošana, dzīves telpas koplietošana (Airbnb), līdzfinansējums un citas platformas ir palīdzējušas cilvēkiem pārdot brīvus vai pārpalikušos resursus. Tas ir kā pretējs risinājums tradicionālajai pakalpojumu ekonomikai, kur uzņēmums pārdod pakalpojumu ar saviem līdzekļiem – taksometru uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, rīkjoslām, bankām u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot bezalkoholisko dzērienu piedāvājumu, AS "Cēsu alus" radījis trīs jaunas limonādes, kuru izstrādē investēti 20 000 eiro, informē uzņēmumā.

Šobrīd tirdzniecībā pieejamas trīs "Dārza limonādes" garšas - apiņu, rožu un vīģu. Jaunajos produktos ir samazināts cukura daudzums, tie nesatur glutēnu un piemēroti arī vegāniem.

"Strādājot pie jaunu produktu inovācijām, mēs pievēršamies un pētām aktuālās tendences un pircēju vēlmes ne tikai vietējā tirgū, bet arī pasaules mērogā. Šobrīd pieaug veselīga dzīvesveida tendence, un pircēji arvien vairāk pievērš uzmanību produktu sastāvam, izvēloties augstas kvalitātes un dabīgus produktus. Tāpat arvien vairāk novērtē tieši vietējos produktus. "Dārza limonāde" ir radīta, ņemot vērā aktuālās tendences dzērienu tirgū," komentē Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru