Ražošana

Alus ražotāji: Lēmums alus nozarei liegt ES atbalstu nozīmē importa veicināšanu

Nozare.lv, 23.10.2013

Jaunākais izdevums

Valdības lēmums liegt alus ražotājiem iespēju pretendēt uz 64 miljoniem latu Eiropas Savienības (ES) fondu naudas programmā «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» veicinās vietējo alus ražotāju skaita samazināšanos un importa alus pārsvaru Latvijā, atzīst aptaujātie ražotāji.

Vakar valdības sēdē raisījās diskusija, vai uz ES finansējumu var pretendēt arī alus ražošana. Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka alus ražošana nav ar augstu pievienoto vērtību. Viņam oponēja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, norādot, ka ES nav uzlikusi ierobežojumus alus ražošanas nozares atbalstam, tāpēc tā ir Latvijas izšķiršanās - atbalstīt vai nē.

Kā atzina SIA Valmiermuižas alus līdzīpašnieks Aigars Ruņģis, valdības lēmums nozīmē alus importa atbalstīšanu, neraugoties uz Latvijas potenciālu kļūt par nozīmīgu alus eksportētāju.

«Kviešu tonnu var eksportēt par 140 latiem, bet, ja vietējos alus miežus pārvērstu alū, par vienu miežu tonnu varētu saņemt vismaz 5600 latus. Līdz ar to lēmums nozīmē, ka politiķu vairākums izvēlējies atbalstīt graudu eksportu un alus importu, nevis maksimālās pievienotās vērtības radīšanu Latvijā. Ne Vācijā, ne Igaunijā, ne Lietuvā alus no valsts atbalstāmām nozarēm nav izslēgts. Tādēļ nākotnē Latvijā paredzu alu importa pieaugumu, lai arī Latvijai piemīt potenciāls kļūt par alus eksportētāju pasaulē,» sacīja Ruņģis.

AS Aldaris pārstāve Laura Krastiņa atzina, ka situācija alus nozarē nav viegla, līdz ar to industrija no valsts puses noteikti būtu atbalstāma.

«Situācija ir smaga un ne velti tiek meklēti dažādi risinājumi, lai uzņēmumi attīstītos. Necerot uz būtisku valsts atbalstu, Aldaris jau pieņēmis lēmumu turpmāk koncentrēties uz augstas pievienotās vērtības alus ražošanu. Pilnībā piekrītam ekonomikas ministra viedoklim, ka alus kā nacionāla industrija būtu atbalstāma. Kādēļ Latvijas valdības nevarētu atbalstīt alus nozari līdzīgi, kā, piemēram, Francija, kuras valdība ļoti aktīvi iesaistās vīna industrijas atbalstīšanā,» sacīja Krastiņa.

Vienlaikus viņa atzina, ka saprotama arī valdības nostāja, ka «pašreizējos ekonomikas apstākļos naudas visiem nepietiek un ir arī citas nozares, kur tā, iespējams, nepieciešama vēl vairāk».

Savukārt AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere atzina, ka lēmumu vērtē kā nozari diskriminējošu, kas atsauksies uz alus ražotāju skaita samazināšanos.

«Tamlīdzīgi, vienu nozari diskriminējoši lēmumi, kā arī neprognozējamā nodokļu politika atspoguļojas faktā, ka Latvijā paliek aizvien mazāk uzņēmumu, kas ražo alu. Nav skaidrs, kādēļ tāda Latvijā tradicionāla nozare kā alus ražošana netiek uzskatīta kā atbalstāma no valsts puses,» sacīja uzņēmēja.

Viņa arī norādīja, ka Cēsu alus nav paļāvies uz valsts atbalstu un līdz šim uzņēmuma un alus ražošanas nozares attīstībā investējis savus līdzekļus - kopš 2000.gada vairāk nekā 35 miljonus latu.

ES programmas «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādejādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm. Aktivitātes ietvaros finansējums tiks piešķirts ieguldījumiem pamatlīdzekļos, proti, jaunu iekārtu un aprīkojumu iegādei, kas palīdz uzņēmumam modernizēties, sākt jaunu, ienesīgāku preču vai pakalpojumu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alus imports turpina palielināties

Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms ir sarucis vairāk nekā uz pusi. Pērn un šogad Latvijā alus imports pārliecinoši pārsniedz Latvijā izbrūvētā alus apjomu.

Alus imports Latvijā turpina un turpinās augt. Lielās alus ražotnes brūvē tur, kur lētāk un lētāk ir ražot Lietuvā un Igaunijā, nevis Latvijā. Kopējais alus tirgus Baltijā samazinās, tādēļ lielie alus ražotāji ietaupa, konsolidējot savu ražošanu. Pudeles ar latviski skanīgiem alus nosaukumiem arvien retāk rotās uzraksts «ražots Latvijā», to aizstājot ar «izplatītājs» , kas nozīmē - nav ražots Latvijā. Tādēļ ļoti atbalstu «Rimi» jauno iniciatīvu pie alus cenām līdzīgi vīnam norādīt arī alus izcelsmes valsti, tā sniedzot pircējiem pilnu informāciju.

Mazās alus darītavas pieder vietējiem uzņēmējiem, kas vēlas dzīvot, strādāt, brūvēt alu Latvijā. Mazo alus darītavu nopelnītais paliek Latvijā, ieguldot alus darītavu attīstībā un gardēžu tūrismā. Tās veicina vietējo nodarbinātību un veic daudz lielākas nodokļu iemaksas valsts budžetā uz katru Latvijā pārdoto alus litru, nekā importa alus. Mazās alus darītavas godīgi norāda alus sastāvdaļas un brūvēšanas vietu un liek uzsvaru uz alus garšu, jo ar cenu tās nespēj konkurēt. Mazās alus darītavas attīsta alus eksportu, popularizējot Latviju kā gardēžu tūrisma galamērķi. Tās neseko klasiskai konkurences stratēģijai par lielāku tirgus daļu, jo ir mazas un to brūvēšanas jaudas - ierobežotas. Mazās alus darītavas cenšas sadarboties un viena no otras atšķirties ar garšu un stāstu, lai veidotu alus baudīšanas kultūru Latvijā un vairotu izpratni par mazajām amata alus darītavām. Savā ziņā mazās alus darītavas konkurē pašas ar sevi, lai nevis gulētu uz lauriem, bet radītu jaunas alus garšas, kas ir vēl bagātākas, vēl aizraujošākas par jau iecienītajām. Un tas ir bezgalīgs radošs process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patiesībā Līgo svētku laiks ir vienīgais laiks gadā, kad par alus pirkšanu lielā daudzumā veikalos neviens no klientiem nekaunas, lai arī alus vienlaikus tiek uzskatīts par nacionālo dzērienu. Tomēr 2022. gads, iespējams, pierādīs, ka arī Līgo laikā bezalkoholiskie ali kļūst aizvien populārāki un klientu vēlme, visticamāk, patiešām ir kā dziesmā – lai iedzert nav grūti, proti, lai nereibst.

Ir gan arī otra aldaru ceļa mala – drīzumā būs Tērvetes viskijs.

Alus svētki – pirmā jaunumu bezdelīga

Nupat noslēdzies 10. Starptautiskais alus festivāls Latviabeerfest 2022, kas iekļauts desmit lielāko pasaules alus festivālu topā, Dienas Biznesam apliecināja biedrības Alus brālība valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors. Rīgā, Vērmanes dārzā notikušais alus festivāls bija pirmais pēcpandēmijas alus festivāls pasaulē, un apmeklētāju nav trūcis.

“Aptuveni puse bija ārzemju tūristu, un man ir prieks, ka mums izdevās. Par to bija prieks gan izmitinātājiem, gan restorāniem, bet, ja runājam par sortimentu, tad tas, neraugoties uz lielajām modes tendencēm, pamatā ir tāds pats kā iepriekš. Līdz 90% lāgeru un atlikušie – eili. Proti, ja dala pēc raudzēšanas metodes – siltā vai aukstā –, tad nekas nemainās. Protams, garšu ziņā piedāvājums mainās. Ir daudz tā saukto Radler alu – vienkārši alus ar kādu sulu. Ir parādījušies daudzi interesanti ali ar papildu apiņu devu un dažādām meža garšām. Te būtu jāizceļ Labietis. Viņi patiešām ir centušies. Vēl viena tendence – tiek atjaunoti senatnes zīmoli, piemēram, Rīgas alus ar tieši tādu pašu garšu, kā kādreiz bija nopērkams,” stāstīja A. Šikors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Apiņi ceļ miestiņa cenu

Didzis Meļķis, Sandra Dieziņa, 14.05.2014

A/s Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Biznesa arhīvs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apiņu cenu kāpums ceļ alus ražošanas izmaksas; miestiņš kļūst dārgāks arī Latvijā .

Ekskluzīvo šķirņu alus (craft beer) mode ASV un Eiropā pēdējos piecos gados likusi dubultoties aromātisko jeb dižciltīgo apiņu šķirņu cenai, raksta Financial Times (FT).

ASV Vašingtonas pavalstī bāzētā apiņu tirdzniecības un attiecīgā tirgus analīzes firma 47 Hops prognozē, ka šī alus darīšanai nozīmīgā izejviela lētāka nekļūs nevienā segmentā. No vienas puses, tā ir laba ziņa apiņu audzētājiem, no otras – iemesls brūveriem būt tālredzīgiem biznesa plānošanā. Savukārt patērētājiem, kas to vēl nav pamanījuši, jārēķinās, ka alus kā dzēriens kļūs gan dārgāks, bet interesantāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus patērētāju paradumi pēdējā laikā izteikti mainās – šogad par aptuveni 8% ir pieaudzis ekskluzīvā alus tirgus segmenta īpatsvars.

To liecina kompānijas Nielsen pētījums. AS Aldaris, kas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kuri strādā alus un bezalkoholisko dzērienu nozarē, pieprasījums šajā segmentā audzis par 50%. Līdzīgu pieaugumu segmentā nākamgad paredz arī SIA Valmiermuižas alus.

Alus nozarei kopumā 2018. gads nesis ne vienu vien jaunumu. Piemēram, 1. martā tika paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. Alus cenu ietekmēja arī PET iepakojuma aizliegums. Šā gada pirmajā ceturksnī pārdotā alus daudzums samazinājās. Pēc karstās vasaras var secināt, ka 2018. gads alus nozarē aizvadīts samērā veiksmīgi, apliecināja Latvijas Alus darītāju savienībā.

Dažādu administratīvo slogu ietekmē alus cenas veikalos aug, un tas notiek vienlaikus ar patērētāju meklējumiem pēc jaunām, ekskluzīvām garšām. Dienas Bizness aptaujā konstatēja, ka daļa patērētāju savas prasības paaugstinājuši tieši cenas pieauguma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top: Brūža alus uzņēmumā Cēsu alus

Sandra Dieziņa, 22.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Cēsu alus ražotais Brūža alus ir Cēsu alus darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija.

Brūža alus sērijā ir iekļautas sešas dažādas alus šķirnes - Samtainais, Rūgtais, Nefiltrētais, Grauzdētais, Ķiršu sārtais un šī rudens jaunums - Riekstu un medus Porteris.

Sarunā ar db.lv Māris Grambergs atklāj, ka pavisam alus darīšanai nedēļā nepieciešamas deviņas automašīnu kravas ar iesalu un miežu graudiem. Izejvielas tiek piegādātas no Dobeles dzirnavnieka, kas garantē, ka graudus izaudzējuši pašmāju zemnieki.

Alus darīšanai nepieciešamais iesals galvenokārt tiek iegādāts no Lietuvas ražotājiem. Daļu iesala Cēsu alus mēdz iepirkt arī no Latraps iesalnīcas, tomēr vietējie ražotāji nespēj nodrošināt nepieciešamos apjomus. Cēsu alum gadā nepieciešams ap astoņiem tūkstošiem tonnu iesala. Apiņi tiek iepirkti Vācijā un Čehijā, jo Latvijā tos lielos apjomos neražo. Līgumi par apiņu piegādēm tiek slēgti ilgtermiņā, lai cenu svārstības būtiski neietekmētu produkcijas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Avota un krāna duelis alus tirgū

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju alus ražošanas nozare no vienas puses nīkuļo, bet no otras – nostājusies uz jauna vektora.

Mūsu valstī saražotā alus apjoms piecu gadu laikā ir sarucis divkārt (no 155 milj. litru 2011. gadā līdz 74 milj. litru pērn). Varētu domāt, ka nozare drūp acu priekšā, bet nekā – Latvijai tik tradicionālais rūpals nevis izzūd, bet «maina orientāciju», nozares smaguma centram strauji pārvietojoties no lielajām ražotnēm uz mazajiem brūžiem. Kur tie laiki, kad Latvijai bija pat divi alus lielražotāji – Aldaris un Cēsu alus. Kopš nule par mazo alus ražotni pārkrustītais savulaik kuplākais alus ražotājs Aldaris ražošanu pārcēlis prom no Latvijas, alus upes mūsu zemē pārvērtušās par tērcītēm. Lielāko straumi pagaidām nodrošina cēsnieki, bet arī tādi ražotāji kā Valmiermuižas alus, Užavas alus vai Abula alus (Brenguļu alus) kļuvuši par cienījamiem ražotāju topa augšgala iemītniekiem. Lai gan mazražošana ne visos gadījumos ir sinonīms augstvērtīgu produktu radīšanai, tomēr bieži vien pašmāju alus baudītāja acīs romantizētajam alusrades procesam lauku viensētā vai sīkražotnē ir netverama pievienotā vērtība. Un dažkārt nav nozīmes tam, vai mazais aldaris seko pasaules tendencēm un savam pircējam liek sūkt alus šķirņu paraugus no glāzītes uz kājiņas vai arī pabāž zem deguna strēbt pieduļķētu kausu. Vietējais un mazais? Jāpērk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskajā ostas noliktavā Liepājā izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un drīzumā durvis vērs arī zivju restorāns-gastrobārs.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem ēku iegādājās Ervils Laugalis, lai izveidotu remonta bāzi un piestātni saviem zvejas kuģiem. "Iepriekš ēkas pirmajā stāvā atradās kuģu remonta bāze ar dīzeļdegvielu, motoriem, eļļām, gultņiem un virzuļiem," stāsta E.Laugaļa dēls Aigars, kurš senajā ēkā attīsta projektu "Spīķeris 53".

Ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda, Lauku Atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas "Liepājas Rajona partnerība" atbalstu četrstāvu ēkas pirmajā stāvā tika realizēti trīs projekti - izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un zivju restorāns. Kopējās investīcijas ir aptuveni 85 000 eiro.

A.Laugalis stāsta, ka doma attīstīt seno spīķeri kā sabiedrisku vietu lolota gandrīz 10 gadus. Tika saņemti vairāki mājieni, ka tā ir vieta, kur būtu jābūt zivju restorānam. Ne velti ģimene jau vairāk nekā 25 gadus nodarbojas ar zvejniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alus ražotājiem jādomā par eksporta iespējām

Sandra Dieziņa, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus nozare pēdējā gada laikā saņēmusi vairākus triecienus, kas, visticamāk, būtiski ietekmēs nozares tālāko attīstību

To intervijā DB atklāj Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Kāds alus darītājiem bijis pagājušais gads?

Gads bijis piesātināts ar dažādām aktualitātēm. Gribētos, lai tās būtu saistītas ar pozitīvām tendencēm, taču jāatzīst, ka mēs saskaramies ar daudzām valsts institūciju aktivitātēm, kas mūs ietekmē negatīvi. Jāmin gan nodokļu politika, gan alkoholisko dzērienu aprites jautājumi, kas skar arī alus nozari. Tāpat jārunā par iepakojuma ierobežošanu, kas attiecas uz divu litru PET pudelēm. Tas tika pamatots ar sabiedrības veselības interesēm, bet faktiski šis risinājums necīnās ar patiesajiem iemesliem un tos nerisina. Es to sauktu par politisku lēmumu, kas nav balstīts uz realitāti, ekonomiku un sabiedrības veselības mērķiem. Viss kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz nozari, ņemot vērā vēl nodokļu politikas izmaiņas. Ja iepriekš tika panākta vienošanās, ka akcīzes nodoklis tiks celts pakāpeniski trīs gadu periodā, tad pagājušajā vasarā nodokļu reformas kontekstā plāni tika mainīti un akcīzes nodoklis būtiski pieauga. Ja iepriekš akcīzes nodoklis bija paredzēts samērīgs, tad kopš šī gada marta tas ir par 50% augstāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ruņģis: Energokrīzē no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti visi Latvijas alus ražotāji

Db.lv, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Esmu ļoti sarūgtināts, ka tikko Ministru kabineta apstiprinātajā likumprojektā par atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti visi Latvijas alus ražotāji, tostarp arī mazās alus darītavas. Valdība ar šo lēmumu pasaka, ka mazajiem alus darītājiem Latvijā šajā grūtajā laikā nepalīdzēs, tā pakļaujot viņus iznīcībai".

Tā paziņojumā presei norāda “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

"Alus darīšana ir energoietilpīga, jo alus ir gan jāvāra, gan jādzesē. Pērn "Valmiermuižas alus" elektrības patēriņš sasniedza 600 MWh, un tās izmaksas bija 64 000 eiro, bet gāzes izmaksas sasniedza 108 000 eiro par 2500 MWh. Šogad elektrības un gāzes kopējās izmaksas pieaugušas vairāk kā trīs reizes un sasniegs 526 000 eiro. Tādēļ pilnībā atbilstam energoietilpīga ražotāja kritērijiem, kas nosaka, ka pērn jābūt patērējušam vairāk nekā 500 MWh gāzes, lai saņemtu valsts atbalstu. Mūsu gāzes patēriņš ir piecas reizes lielāks nekā minimālais slieksnis, kas nosaka, vai uzņēmums ir energoietilpīgs," norāda A.Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pirmo reizi alus ražotāju konkurss Baltic Beer Star norisināsies Lietuvā

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau sesto gadu alus, iesala dzērienu un kvasa biedrība Alus brālība rīko konkursu Baltic Beer Star, kuram šobrīd notiek pieteikšanās. Organizatori atzīst, ka katru gadu Baltijas valstu ražotājiem savā starpā ir sīva konkurence, tomēr pērn konkursā visvairāk atzinības saņēma alus ražotāji no Lietuvas un Igaunijas, savukārt Latvijas ražotāju produkcija palika nepārspēta kvasa un iesala dzērienu kategorijā.

Līdz 10. septembrim alus, kvasa un iesala dzērienu ražotāji savu pēdējā gada laikā tapušo produkciju var pagūt pieteikt starptautiskajam alus konkursam «Baltic Beer Star 2018». Konkurss norisināsies no 18. līdz 21. septembrim. Šogad konkurss notiks jau sesto gadu, bet pirmo reizi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas alus darītāju iepriekšējā gada veikums tiks vērtēts Lietuvā nevis Rīgā.

«Latvijā ir 50 alus ražotāju, kas ik gadu izstrādā desmitiem jaunu alus garšu un veidu, lai savu «īsto» dzērienu varētu sameklēt pat visprasīgākais pircējs. Turklāt, lai cik ierasta un Latvijā šķietami klasiska vērtība arī būtu alus, kvass vai iesala dzērieni, arī tos tiešā veidā ietekmē mode un pircēju nerimstošā prasība pēc jaunām garšām un sajūtām. Lai piedāvājumā neapjuktu un pircējiem palīdzētu izvēlēties dzērienu ar «kvalitātes zīmi», jau sesto gadu organizējam konkursu «Baltic Beer Star», kas veicina kvalitatīvas produkcijas ražošanu un veicina konkurenci, tātad - ceļ arī produkcijas kvalitāti,» skaidro Kārlis Tomsons, biedrības «Alus brālība» biedrs, kurš iepriekš 35 gadu garumā bija «Cēsu alus» vadītājs, tehnologs un joprojām ir alus darīšanas entuziasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60% Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Pēc viņa teiktā, kopš 2016.gada Latvijā izdzer vairāk importētā alus nekā vietējā, kas ir pilnīgi pretēji mazo darītāju interesēm un valstij kopumā.

"No kopumā izdzertajiem 150-160 miljoniem litru importējam 100 miljonus litru alus. Tas mums visvairāk kremt, ka pirms 150 gadiem no Latvijas alu eksportēja līdz pat Kamčatkai, visā bijušajā Krievijas impērijas teritorijā. Rīga un Latvija kopumā bija alus ražošanas centrs ar lielākajām, modernākajām un eksportspējīgākajām alus darītavām, bet šodien no tā visa ir palicis tas, ka alu ar latviskiem nosaukumiem importējam no leišiem un igauņiem. "Lielvārde", "Madona", "Lāčplēsis", "Aldaris", daļēji "Bauska" un daļēji "Mežpils" - nekas no tiem netiek ražots Latvijā," stāstīja Pļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pagaidām alus un vīna reklāmu TV neierobežos; VM jāstrādā ar nozarēm

Žanete Hāka, 02.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē nolemts, ka Veselības ministrijai (VM) ir jāturpina diskusija ar nozarēm saistībā ar alus un vīna reklāmu ierobežošanu televīzijā.

Alus ražotāju nozare tuvākajā laikā arī izstrādās savus priekšlikumus, kas vērsti uz atbildīgu alkohola patēriņu, un iesniegs tos VM, informē ražotāju pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Pēc nozaru aprēķiniem VM rosinātie reklāmas ierobežojumi medijiem varētu radīt zaudējumus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā, sporta nozarei – aptuveni 0,5 miljonu eiro apmērā, bet reklāmas industrijai – 300 tūkstošu eiro apmērā. Turklāt daudzu citu valstu pieredze rāda, ka šādi ierobežojumi nedod cerēto rezultātu. Gluži pretēji, tas veicina stiprā un lētākā segmenta alkohola patēriņu.

Pret ierobežojumiem ir arī LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: «Šī VM iniciatīva ir tuvredzīga. Nav ņemts vērā, cik lielu ietekmi alus un vīna reklāmas aizliegums atstās uz ekonomiku, jo skartas ir vairākas saistītās nozares, kurās nodarbināts liels skaits cilvēku – alus ražotāji, TV, radio, reklāmas un sporta nozares. Mēs visi zinām, ka ar aizliegumiem grūti kaut ko panākt. Ir citi daudz efektīvāki līdzekļi, par kuriem VM nevēlas klausīties.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tērvetes alus darītava – ar skatu uz vietējiem patērētājiem

Monta Šķupele, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetes alus darītava ir vēl viena no retajām lielajām alus darītavām, kas pieder vietējam kapitālam. Pēc AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētāja Valtera Paškauska domām, vietējo alus darītavu pārpirkšana turpināsies, tomēr uzņēmumam ir svarīgs vietējais patērētājs, tāpēc tiek un tiks radīti aizvien jauni produkti tieši Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, viskijs.

Fragments no intervijas

Cik jums ir svarīgi, ka esat spējuši saglabāt vietējo kapitālu?

Ir tās mūsu vērtības, kuras slēpjas izcelsmē. Piemēram, graudu izcelsmē – no pašu zemes nācis. Tie visi ir šeit lokāli audzēti mieži. Tā ir viena vērtība, ko, iespējams, mums neizdotos saglabāt, ja investori būtu no ārvalstīm un ar citu mērķi – maksimāli radīt peļņu vai nopirkt izejvielu lētāk u.tml. Tērvetes vārds ir tas, ko mēs attīstām, mēs neejam ar pieciem citiem zīmoliem, kas arī varbūt spētu nest peļņu. Mēs tā nedarām, bet attīstām to zīmolu, kuru šeit, Latvijā, pazīst. Šīs lietas ir tās, ko mēs varam darīt, pateicoties tam, ka ir šis vietējais kapitāls, ka ir Latvijas investori. Alus darītavas vērtības ir nemainīgas jau kopš tās sākuma. Man ir kolēģi, kas šeit strādā jau no paša sākuma, un mēs šīs vērtības arī pārrunājam un saprotam, vai esam tur, kur bijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji

LETA, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji, otrdien nolēma valdība.

Valdība apstiprināja grozījumus noteikumos "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku", paplašinot atbalsta saņēmēju loku.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka atbalstu varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji jeb komersanti, kuru darbība ir būtiska ne tikai reģionālajai ekonomikas aktivitātei Latvijā, bet arī sniedz pievienoto vērtību saistītajās nozarēs, tostarp pārtikas ražotājiem, tūrisma un viesmīlības sektoram, loģistikas nozarēm un citur.

Ja komersants ražo ne tikai alu, vīnu vai sidru, bet arī citus alkoholiskos dzērienus, komersants atbalstu saņems, ja apgrozījums no konkrētās saimnieciskās darbības (alus, vīna, sidra ražošanas) 2021.gadā bijis virs 50%. Atbalsts papildu komersantiem tiks sniegts līdzšinējā programmas kopējā finansējuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksportam pagaidām pietrūkst kapacitātes

Dāvis Linde, alus darītavas "Ziemeļu Enkurs" īpašnieks un vadītājs, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā ir plaša alus izvēle un vairākas mazās alus darītavas, mums joprojām ir, uz ko tiekties. Šobrīd nelielo craft alus darītavu produkcija, lielākoties, paliek Latvijas tirgū.

“Ziemeļu enkuram” vasarās nākas pat atteikt pasūtījumiem, jo ražošanas kapacitāte tik tikko spēj apmierināt pieprasījumu. Lai iekarotu ārvalstu tirgus, pagaidām nav pietiekami lielu ražošanas apjomu.

Pie mums ir ļoti daudz alus darītavu, tomēr aizvien ir vieta attīstībai. Raugoties nākamo piecu gadu griezumā, varam prognozēt, ka konkurence paplašināsies un klāt nāks jauni ražotāji, bet, protams, kāds arī neizturēs konkurenci un beigs darbību. Viss atkarīgs gan no ražošanas apjomiem, gan kvalitātes.

Arī produktu kvalitātes ziņā mums ir vieta izaugsmei – vienlaikus tirgū ir gan pasaules kvalitātes craft darītavas, gan vidēja līmeņa kvalitātes produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alus ražotāji Latvijā var būtiski samazināt ražošanas jaudas un darbinieku skaitu

Lelde Petrāne, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu lēmums aizliegt pildīt un tirgot arī vieglo alu (līdz 5,8%) 2l iepakojumā negatīvi ietekmēs Latvijas alus nozari un dos priekšrocības kaimiņvalstu alus darītavām. Rezultātā pastāv ļoti liels risks, ka atsevišķas alus darītavas Latvijā var slēgt savas ražošanas līnijas, samazinot darbinieku skaitu, norāda Latvijas Alus darītāju asociācija.

Latvijas Alus darītāju asociācija atbalstīja deputātu priekšlikumu aizliegt stiprā alus (virs 5,8%) pildīšanu un tirgošanu 2l PET iepakojumā, taču ir kategoriski pret šāda veida ierobežojuma attiecināšanu arī uz vieglo alu. Aizliegums pildīt vieglo alu 2l PET iepakojumā no alus darītājiem prasīs lielas investīcijas, ko tie šā brīža ekonomiskajā situācijā, kad alus tirgus pēdējos četrus gadus krītas no 3% līdz pat 7% gadā, nevar atļauties. Turklāt šāds aizliegums negatīvi ietekmēs arī uzņēmumu darbības efektivitātes rādītājus.

«Deputātiem ir jāsaprot, ka 2l PET iepakojuma pildīšanas līniju pārveide un pielāgošana jaunajām prasībām nav ne vienkārša, ne lēta. Lielākās alus darītavas un darba devēji, kuru īpašnieki ir ārvalstu kompānijas, Baltijas valstis uztver kā vienu tirgu, tādēļ savas investīcijas ražotnēs plāno visām Baltijas valstīm vienoti. Piemēram, Lietuvā jau šobrīd ir PET pildīšanas iekārtas mazāka tilpuma PET iepakojumam un to ražošanas jaudas ir pietiekamas, lai apkalpotu arī Latvijas tirgu. Līdz ar to ir ļoti liela varbūtība, ka alus darītavu īpašnieki izvērtēs iespēju pārcelt alus pildīšanu uz mūsu kaimiņvalsti, jo finansiāli tas ir daudz izdevīgāk,» atzīst Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure. «Rezultātā mēs Latvijā zaudēsim ne tikai ražošanas jaudas, bet arī darba vietas un nodokļu ieņēmumus, jo alu vairs nebrūvēs un nepildīs Latvijā, bet kādā no kaimiņvalstīm, kā rezultātā vēl vairāk palielināsies arī importa alus īpatsvars Latvijas tirgū.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar akcīzes nodokļa pieaugumu martā par 51% un ieviestajiem PET iepakojuma ierobežojumiem, strauji samazinājies Latvijā saražotā un patērētā alus daudzums, liecina jaunākie alus nozares un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID dati rāda, ka Latvijas alus tirgus kritums martā sasniedzis 15% un tā ražošanas apjomi samazinājušies par 35%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Nozares apkopotā informācija arī liecina, ka līdzīgas tendences saglabājušās aprīlī, kad alus tirgus samazinājās par 12%.

«Kritums alus tirgū bija sagaidāms, jo alus tirgus pēdējos gados Latvijā stagnē un turas virs ūdens, pateicoties pierobežas tirdzniecībai ar Igauniju, kas veido aptuveni 10% no visa Latvijas alus tirgus. Šī situācija spilgi apliecina, cik svarīga ir pārdomāta un konkurētspējīga nodokļu politika, lai kāda no tautsaimniecības nozarēm spētu veiksmīgi pastāvēt,» komentē Ināra Šure, Latvijas Alus darītāju asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidot jauno sezonu, aldari investē gan jaunās iekārtās, gan būvēs, kas tiem ļaus kļūt konkurētspējīgākiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kā liecina Latvijas Alus darītāju savienības informācija, par spīti nodokļu sloga pieaugumam miestiņa brūvētāji turpina investēt iekārtu modernizācijā un tehnoloģisko procesu uzlabošanā. Lai apvienotu spēkus un iepazīstinātu tūristus ar mazo un vidējo alus darītavu plašo piedāvājumu, Rīgā izveidots alus kvartāls.

Lai padarītu Rīgu pievilcīgāku gardēžu tūristiem un iepazīstinātu viesus ar Latvijā darītā alus daudzveidību, sekmējot mazo Latvijas brūžu attīstību un eksportu, tapis Rīgas Alus kvartāls (Riga Beer District). Tas apvieno deviņus raksturā dažādus alus bārus – Valmiermuižas vēstniecība Rīgā, Labietis, Zobens un Lemess, Valters un Grapa, Taka, Ziemeļu Enkurs, Autentika, Vest, Alķīmiķis, kas kopā aicina nogaršot vairāk nekā 100 dažādus Latvijā darītos alus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezalkoholiskā alus popularitāti vairo arī veselīga dzīvesveida atbalstītāju skaita pieaugums Latvijā.

“Domāju, ka šis alus segments daudzus gadus nav bijis pietiekami novērtēts un šobrīd piedzīvo savu uzplaukumu. Bezalkoholiskais alus cienītājiem sniedz iespēju baudīt alu, neierobežojot savas ikdienas aktualitātes. Bez tam bezalkoholiskā alus popularitāti vairo arī veselīga dzīvesveida atbalstītāju skaita pieaugums Latvijā. Šī kategorija kļūs arvien populārāka,” novērojis Latvijas Alus Darītāju Savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Šobrīd Latvijā reģistrēti 68 alus ražotāji. 64 komersantiem ir piešķirts mazā alus ražotāja statuss. Lielākā daļa alus ražotāju atrodas ārpus Rīgas un nodarbina vairāk nekā 3000 cilvēkus. 2022.gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā no alus ražošanas uzņēmumiem veidoja vairāk nekā 52 miljonus eiro. Savukārt patēriņam nodotā alus apjoms ir samazinājies pēdējos četrus gadus, un šī gada pirmajā ceturksnī ir vērojams kritums pat 11,5% apmērā. Tāpat ir vērojams būtisks Latvijā saražotā alus apjoma kritums. Piemēram, ja 2012.gadā Latvijā kopā tika saražoti 14 miljoni dekalitru alus, tad 2022.gadā vairs tikai 8,7 miljoni dekalitru. Saražotā alus apjoma kritums desmit gadu laikā ir samazinājies par 40%. Patēriņam nodotā alus apjoms pēdējos 10 gados ir samazinājies par 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labie laikapstākļi maijā veicinājuši alus noietu un daži alus ražotāji jau raizējas, ka alus uz Jāņiem var pietrūkt.

Ja marts pēc akcīzes palielināšanas, aukstā laika dēļ un pieaugušo komunālo rēķinu dēļ izskatījās ļoti drūms, tad pusgada rezultāti būs optimistiskāki, tieši pateicoties maija mēnesim, skaidro alus darītavas Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Lielākajai daļai mazo alus darītavu jūnijā un, iespējams, uz Jāņiem alus var pietrūkt, jo jaudas ir ierobežotas un mazās alus darītavas jau tā strādā uz pilnu jaudu, viņš piebilda. Valmiermuižas alus restorānus pilnībā nodrošinās ar savu produkciju, taču var gadīties, ka kādam veikalam alus var pietrūkt. Taču tad tirdzniecības vietām tiek skaidrota situācija un izskan aicinājums to izprast.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alternatīvais miestiņš

Anda Asere, 22.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāji vēlētos, lai ar laiku bezalkoholiskais alus būtu brīvprātīga izvēle, kam cilvēki dod priekšroku garšas dēļ, nevis tāpēc, ka konkrētos apstākļos nedrīkst iemalkot alu

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Bezalkoholiskais alus Latvijā ir nišas produkts, aizņemot mazāk nekā 1% no kopējā pašmāju alus tirgus. Analizējot pēdējo trīs gadu tirgus datus, jāsecina, ka Latvijā bezalkoholiskā alus apjomi nepalielinās un tā popularitāte nepieaug, tomēr jāņem vērā, ka šeit līdz šim nav veiktas aktivitātes, lai mērķtiecīgi informētu sabiedrību par bezalkoholiskā alus segmentu un tā lietošanas kultūru un paradumiem. Iespējams, ka pieprasījums līdz šim nav audzis arī mazās izvēles, garšas īpašību, kā arī stereotipu dēļ, ka bezalkoholiskais alus negaršo pēc alus un nav baudāms,» saka Maija Vikmane, AS Cēsu alus Mārketinga nodaļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu mazo darītavu skaits Latvijā aug kopš 2010. gada marta, kad tika atvieglota licenču saņemšana; līdz šodienai to skaits palielinājies vairāk nekā astoņas reizes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mazie ražotāji sasparojušies visā alkohola ražošanas spektrā. Teju piecas reizes kopš 2006. gada pieaudzis mazo alus ražotāju skaits. Pirms diviem gadiem stiprā alkohola ierobežojums mazajās ražotnēs tika palielināts no 100 līdz 1000 litriem absolūtā alkohola gadā, un daudzi līdztekus vīnam ražo arī nedaudz degvīna. Alus darīšana mazajās ražotnēs faktiski nepieaug, toties palielinās mazajos brūžos darītā alus īpatsvars kopējā saražotā šī dzēriena masā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācijas alus darītāji bažījas, ka slānekļa gāzes iegūšana sagraus nozari

Jānis Rancāns, 24.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas alus darītāji aicinājuši kancleri Angelu Merkeli pārskatīt plānus par slānekļa gāzes ieguvi, brīdinot, ka tas var iedragāt valsts alus nozari.

Alus darītājus pārstāvošā asociācija Brauer-Bund nobažījusies, ka slānekļa gāzes ieguves metode, kuras laikā zemē ar augstu spiedienu tiek pumpēts ūdens un dažādas ķimikālijas, var piesārņot gruntsūdeņus un tādējādi negatīvi ietekmēt nozari, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph.

Saskaņā ar likumdošanu jeb tā saukto «tīrības likumu (Reinheitsgebot)» Vācijas alus darītājiem dzēriens ir jāgatavo, izmantojot tikai iesalu, apiņus, raugu un ūdeni.

«Ūdenim ir jābūt tīram un vairāk nekā pusei Vācijas alus darītāju ir pašiem savas akas netālu no paredzēto slānekļa gāzes ieguvju vietām. Jūs nevarat būt pilnīgi droši, vai ūdens netiks piesārņots ar ķīmiju un tādēļ mēs aicinām valdību veikt plašākus pētījumus pirms slānekļa gāzes ieguves uzsākšanas šādā veidā,» teikts Vācijas alus darītāju paziņojumā valdībai. Alus darītāji norāda, ka patlaban likumā iekļautie priekšlikumi nav pietiekami, lai aizsargātu nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru