Ozolnieku novada Cenu pagastā, netālu no Jelgavas, atklāts Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdinga «Linas Agro Group» lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centrs, kuram dots nosaukums «Baltijas Ceļš», informē uzņēmumu pārstāvis Viesturs Strauja.

Tagad abas holdinga meitassabiedrības Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro» - strādā zem viena jumta.

Līdz šim «Dotnuva Baltic» galvenā mītne atradās Pierīgā - Piņķos, savukārt «Linas Agro» Latvijas vadības un pārdošanas komanda uz Ozolniekiem pārcēlusies no Jelgavas.

Jaunā tirdzniecības un pakalpojumu centra kopējā platība ir 3300 kvadrātmetri, no kuriem ofisa un mācību centra telpām atvēlēti 1700 m2. Servisa zonā vienlaikus iespējams apkalpot 10 traktorus. Tehnikas ekspozīcijai izveidota plaša un ērti pārskatāma telpa divu stāvu augstumā. Blakus iekārtotas telpas sēklu, mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļus tirdzniecībai. Te klienti varēs saņemt arī agronomu konsultācijas.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Linas Agro iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA Latfert un SIA Paleo, informē KP.

Pēc darījuma izvērtēšanas KP secinājusi, ka tā rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei minerālmēslu vairumtirdzniecības tirgū un augu aizsardzības līdzekļu vairumtirdzniecības tirgū.

SIA Linas Agro un SIA Latfert savā starpā konkurē divos tirgos – minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu vairumtirdzniecībā Latvijā. Tā kā abas produktu grupas Latvijā pārsvarā ieved no ārvalstīm un par to izplatīšanu visbiežāk netiek slēgti ekskluzīvi līgumi, šo uzņēmumu klientiem nepieciešamības gadījumā nebūs šķēršļu minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus iegādāties no citiem vairumtirgotājiem.

Tādējādi KP secina – apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis minerālmēslu vairumtirdzniecības tirgū un augu aizsardzības līdzekļu vairumtirdzniecības tirgū.

Lauksaimniecības produktu tirgotājs SIA «Linas Agro» pagājušajā finanšu gadā strādājis ar apgrozījumu 71,761 miljona eiro apjomā, kas bija par 24,5% mazāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt SIA «Linas Agro» peļņa pēc nodokļu nomaksas finanšu gadā, kas sākās 2016.gada 1.jūlijā un ilga līdz 2017.gada 30.jūnijam, bija 53,4 tūkstoši eiro.

SIA «Linas Agro» ir 2003. gada aprīlī dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar graudu, sēklu, neapstrādātas tabakas un lopbarības vairumtirdzniecību.

Pārskata gadā SIA «Linas Agro» apgrozījums no kviešu un rapšu tirdzniecības veidoja 44,207 miljonus eiro, ieņēmumi no minerālmēslu tirdzniecības - 17,102 miljonus eiro, citu graudaugu kultūru tirdzniecība veidoja ieņēmumus 3,469 miljonu eiro apjomā, bet ieņēmumi no lauksaimniecības ķīmiju tirdzniecības - 5,450 miljonus eiro.

Kompānija norāda, ka tai pērn izdevies iepirkt 85% no biznesa plānā noteiktā labības iepirkuma apjoma. Tā pārskata gadā iepirkusi 12% no kopējā Latvijas kviešu tirgus apjoma un 8% no kopējā Latvijas rapša tirgus apjoma.

Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdings «Linas Agro Group» Ozolniekos cels lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centru 3300 kvadrātmetru platībā.

Šādu centru pēc «Linas Agro Group» pasūtījuma par aptuveni 4,8 miljoniem eiro, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), būvēs viens no Lietuvas lielākajiem celtniecības uzņēmumiem «Panevëžio statybos trestas» (PST).

Kā ziņu aģentūrai BNS norādījusi «Linas Agro» Mārketinga nodaļas vadītāja Daiva Kizerskiene, centrs būs paredzēts divām šā holdinga meitassabiedrībām Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro».

«Vienā modernā ēkā būs gan tirdzniecības daļa, kur tiks tirgotas sēklas, mēslojums, ķimikālijas, gan tehnikas daļa, kurā atradīsies traktoru un citas tehnikas ekspozīcija, servisa zāles un rezerves daļu noliktavas,» viņa stāstījusi.

Kā paziņojis PST, septembra nogalē tas ar «Linas Agro» parakstījis attiecīgu līgumu par 3,5 miljoniem eiro, nerēķinot PVN. Būvdarbus plānots pabeigt nākamā gada jūnijā.

AB “Linas Agro Group” ir pabeigusi vienu no lielākajiem biznesa iegādes darījumiem Lietuvas vēsturē.

Pārtikas un lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums iegādājies AB “Kauno Grūdai”, AB “Kaišiadorių Paukštynas”, AB “Vilniaus Paukštynas” un saistīto uzņēmumu kontrolpaketi, kas kopā darbojas kā “KG Group”. Pēc pušu vienošanās darījuma summa netiek atklāta.

Šī darījuma rezultātā AB “Linas Agro Group” iegādājās kontrolpaketi kopumā 34 uzņēmumos, kas darbojas mājputnu, graudu, miltu, ātri pagatavojamo produktu, barības un premiksu ražošanas un veterināro produktu tirdzniecības jomās. Uzņēmumi ir reģistrēti un darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā, Baltkrievijā, Krievijā un Nīderlandē. Darījuma finansēšanai AB “Linas Agro Group” saņēma sindicēto aizdevumu no trim bankām - Luminor, Swedbank un SEB bankas.

Graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas uzņēmums SIA «Linas Agro» Graudu centrs reģistrējis jaunu komercķīlu. Aizņēmuma mērķis ir būvēt divus jaunus graudu elevatorus, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes loceklis Petrs Kuras.

Informācijas avots precizē graudu torņu atrašanās vietu trešajā rindkopā

14.martā reģistrētās komercķīlas nodrošināto prasījumu maksimālā summa ir 9,3 miljoni eiro.

Kuras norādīja, ka jaunos graudu elevatorus ir plānots uzcelt līdz jaunajās graudu ražas sezonas sākumam šogad. Graudu elevatoru jauda būs apmēram 20 000 tonnu. Vienu no tiem ir plānots celt Grobiņā, bet otru - Rēzeknē.

«Latgales reģionā mums ir tikai viens graudu elevators - Jēkabpilī, bet pārējie atrodas tālu, citos reģionos. Vēlamies arī Latgales reģionā turpmāk nodrošināt šo pakalpojumu. Tādējādi graudi mums nebūs tālu jāved, bet šis pakalpojums būs pieejams šajā pašā reģionā,» teica Kuras, piebilstot, ka tas būs izdevīgāk no saimnieciskā viedokļa.

Lauksaimniecības produktu tirgotājs SIA “Linas Agro” 28.oktobrī ir pārņēmis SIA “KG Latvija” augkopības biznesa daļu, tai skaitā – īpašumus, saistības, tiesības, pienākumus un darbiniekus..

Turpmāk zem Linas Agro zīmola, turpināsim augu aizsardzības līdzekļu, mikroelementu, mēslošanas līdzekļu un sēklu tirdzniecību, kā arī graudu un rapša sēklu iepirkšanu un pirmapstrādi. Savukārt, KG Latvija turpmāk koncentrēsies dzīvnieku barības un barības sastāvdaļu ražošanai un tirdzniecībai.

Visi nepabeigtie darījumi, tai skaitā maksājumu saistības, ar SIA “KG Latvija” automātiski pāriet uz SIA “Linas Agro” saglabājot visus nosacījumus un termiņus. Esošie līgumi vai citi dokumenti netiks laboti, bet jaunie darījumi un no tiem izrietošie dokumenti tiks slēgti SIA “Linas Agro” vārdā.

SIA “Linas Agro” pārņem esošo SIA “KG Latvija” noliktavu Vidzemē, tādējādi paplašinot SIA “Linas Agro” noliktavu pārklājumu. Mazumtirdzniecības veikali paliek SIA “KG Latvija” pārziņā un to sortiments būs piemērots nelielām saimniecībām vai individuāliem pircējiem.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības grupu "Linas Agro Group" paredzēts pārdēvēt par "Akola Group", paziņojis uzņēmums.

Par nosaukuma maiņu "Linas Agro Group" akcionāri lems 27.oktobrī.

Lēmums mainīt nosaukumu pieņemts pēc tam, kad pēdējo gadu laikā "Linas Agro Group" iegādājusies vairākus uzņēmumus un paplašinājusi darbību, norādīja "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētājs Darjus Zubs.

"Mūsdienās mūsu darbība aptver pārtikas ražošanas ķēdi no lauka līdz galdam, tāpēc mēs vēlamies, lai mūsu nosaukums būtu universāls un aptvertu mūsu darbības plašo spektru," sacīja Zubs.

Ar jauno nosaukumu grupa plāno turpināt paplašināt darbību ārvalstīs.

"Mēs saskatām arvien lielākas perspektīvas pārtikas ražošanas attīstībā, jo īpaši jaunu pārtikas produktu un zīmolu izstrādē un to ieviešanā Rietumeiropas un citu valstu tirgos," teica Zubs.

SIA «Linas Agro» laika posmā no 2017.gada 1.jūlijam līdz 2018.gada 30.jūnijam apgrozījis 84,95 miljonus eiro, kas ir par 18,38% vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā, liecina Lursoft Klientu portfelī sniegtā informācija.

Savukārt uzņēmuma peļņa gada laikā palielinājusies teju 8 reizes, pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 423,41 tūkstošiem eiro. Pārskata gada peļņu uzņēmums paredzējis atstāt nesadalītu, novirzot to investīcijām, kas palīdzētu nostiprināt pozīcijas vietējā tirgū.

Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka SIA «Linas Agro» pārskata gadā izpildījusi biznesa plānā noteiktos labības iepirkuma apjomus par 105% un vietējā tirgū iepirkusi 12% no kopējā Latvijas kviešu tirgus apjoma, 7% no kopējā Latvijas rapša tirgus apjoma.

Vienlaikus arī norādīts, ka pārskata gadā SIA «Linas Agro» izpildīja 96% no biznesa plānā noteiktā lauksaimniecības materiālu pārdošanas apjoma, piebilstot, ka tas ir labs rezultāts, neskatoties uz 2017.gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz graudaugu vidējo ražību Latvijā, kā arī ilgstošo lietus periodu rudenī, kas traucēja ziemāju sējumu sagatavošanu.

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Cūkkopības uzņēmums SIA «Latvi Dan Agro» un tā māsas uzņēmums SIA «Lauku Agro» katrs reģistrējuši pa jaunai komercķīlai, kuras parādnieks ir Lietuvas kompānijas «Bekonas LT», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Gan SIA «Latvi Dan Agro», gan SIA «Lauku Agro» ieķīlājis visu savu mantu, lai nodrošinātu saistības, kas izriet no aizdevuma līguma. Ar katru komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,550 miljoni eiro.

Abas komercķīlas reģistrētas 22.maijā

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Latvi Dan Agro» līdz ar jaunreģistrēto komercķīlu šobrīd ir aktuālas četras komercķīlas, savukārt SIA «Lauku Agro» ir aktuālas trīs komercķīlas.

SIA «Latvi Dan Agro» dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. Uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā bija 9,380 miljoni eiro, un tā tīrā peļņa bija 2,188 miljoni eiro. Tas nodarbināja 72 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā pērn bija 1,388 miljoni eiro.

Lauksaimniecības produktu tirgotāja SIA «Linas Agro» padomē amatos pārvēlēti divi līdzšinējie locekļi un ievēlēts viens jauns padomes loceklis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Amatā pārvēlēts līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Darius Zubas un padomes loceklis Dainius Pilkauskas. Savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu atstājis Vytautas Šidlauskas un viņa vietā šajā amatā iecelts Darius Jaloveckas.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 18.aprīlī.

SIA «Linas Agro» ir 2003. gada aprīlī dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar graudu, sēklu, neapstrādātas tabakas un lopbarības vairumtirdzniecību.

Pagājušajā finanšu gadā, kas sākās 2016.gada 1.jūlijā un ilga līdz 2017.gada 30.jūnijam, SIA «Linas Agro» strādāja ar apgrozījumu 71,761 miljona eiro apjomā. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 53,4 tūkstoši eiro.

SIA «Linas Agro» pamatkapitāls ir 2 380 000 eiro, un uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Lietuvā reģistrētā kompānija «Linas Agro Akcine Bendrove».

Lauksaimniecības produktu tirgotāja SIA «Linas Agro» pamatkapitāls palielināts par vienu miljonu eiro, un tagad ir 3 380 000 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pamatkapitālu palielinājis tirgotāja vienīgais īpašnieks, Lietuvā reģistrētā kompānija «Linas Agro Akcine Bendrove». Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 5.decembrī.

Iepriekš SIA «Linas Agro» pamatkapitāls bija 2 380 000 eiro.

SIA «Linas Agro» ir 2003. gada aprīlī dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar graudu, sēklu, neapstrādātas tabakas un lopbarības vairumtirdzniecību.

SIA «Linas Agro» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam palielināja apgrozījumu līdz 84,954 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma tīrā peļņa pieauga līdz 423,4 tūkstošiem eiro. Uzņēmums pagājušajā finanšu gadā nodarbināja 36 darbiniekus.

Vienam no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem SIA Latvi Dan Agro pievienoti divi māsas uzņēmumi - SIA Baltic Breeders un SIA Econ un pēc reorganizācijas palielināts tā pamatkapitāls, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Visu trīs uzņēmumu vienīgais īpašnieks ir Dānijā reģistrētā kompānija Torpgard Holding ApS. Latvi Dan Agro dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. SIA Baltic Breeders dibināta 2002.gadā, un nodarbojās ar tīršķirnes cūku audzēšanu, savukārt SIA Econ, dibināta 2007.gadā, nodarbojās ar graudu audzēšanu. Uzņēmumu reorganizācijas līgums liecina, ka visas SIA Baltic Breeders un SIA Econ tiesības un saistības pāriet SIA Latvi Dan Agro.

Pēc reorganizācijas SIA Latvi Dan Agro pamatkapitāls palielināts par 728 908 eiro, kas ir SIA Baltic Breeders un SIA Econ novērtējums pēc uzņēmumu pamatkapitāla. Tādējādi SIA Latvi Dan Agro pamatkapitāls tagad ir 1 374 891 eiro. Abas pievienojamās kompānijas SIA Baltic Breeders un SIA Econ izslēgtas no komercreģistra. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 31.janvārī.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas un tirdzniecības holdings "Linas Agro Group" pārdod uzņēmumus Krievijā un Baltkrievijā "Vitomek" un "Belfidagro", piektdien paziņoja kompānija.

7,5 miljonus eiro vērtais darījums tiks pabeigts līdz šā gada nogalei.

Kompāniju kurās strādā 240 cilvēku, pārdošanas līgumi tika parakstīti 25.jūlijā. Kompāniju pircēji ir reģistrēti Krievijā, bet vienošanās paredz, ka tie netiks publiskoti.

"Sarunas un pārdošanas detaļu izstrāde prasīja laiku, tādēļ priecājamies, ka beidzot šis sarežģītais posms ir noslēgts," paziņoja "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētājs Darjus Zubs.

Maskavā un Tveras apgabalā strādājošais "Vitomek" un Baltkrievijā strādājošais "Belfidagro" ražo un vairumtirdzniecībā pārdod lauksaimniecības barības piedevas, kā arī barību un tās ražošanai nepieciešamās izejvielas.

Abas kompānijas "Linas Agro Group" ieguva pērn, kad no Lietuvas uzņēmēja Tautvīda Baršta pārņēma lauksaimniecības produkcijas ražošanas grupu "KG Group".

Baltijas pārtikas produktu ražošanas un lauksamniecības uzņēmums "Linas Agro Group", kura grupas uzņēmums ir Latvijas gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika Ķekava", nākamgad plāno ražot savu elektroenerģiju no atjaunīgiem resursiem, informē uzņēmums.

"Ilgtspējīga un videi draudzīga ražošana kļuvusi par svarīgu konkurences priekšrocību. Gan mūsu patērētāji, gan biznesa partneri Baltijas un Skandināvijas valstu reģionā sagaida, ka produkti tiks ražoti ilgtspējīgi un atbildīgi. Tas jo sevišķi būtiski ir Skandināvijā, kur ilgtspējas prasības kļūst aizvien augstākas," norāda AS "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs un AB "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētāja vietnieks Andrijus Pranckevičs.

A.Pranckevičs skaidro, ka ilgtspējas sasniegšana ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem nav viegls uzdevums. "Lai arī putnu gaļas ražošana pasaulē ir būtiski mainījusies kopš "Putnu fabrikas Ķekava" izveides 1967. gadā, un vienāda apjoma vistas gaļas ražošanas radītā ietekme uz vidi kopš tā laika jau ir samazināta par 50 %, pārtikas produktu ražošanas nozarei joprojām nepieciešams liels enerģijas un ūdens apjoms. Piemēram, mūsu putnu gaļas ražošanas uzņēmumi ik gadu patērē vairāk nekā 23 000 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas, vairāk nekā 700 000 m3 ūdens un 80 000 MWh gāzes. Šobrīd mēs lūkojamies pēc ilgtspējīgākiem resursiem un nākotnē centīsimies samazināt enerģijas patēriņu, un kļūt par elektroenerģijas ražotājiem," saka A.Pranckevičs.

Pircēju paradumu maiņa, ko ietekmējis mūsdienu ikdienas ritms un vajadzības, arī mazumtirdzniecībā arvien vairāk virza domāt par veselīgākiem ēdieniem un dzērieniem pa ceļam.

Nesen veiktā «Narvesen» aptaujā 74% iedzīvotāju norādīja, ka ikdienā cenšas ievērot veselīga dzīvesveida paradumus. «To redzam arī ikdienā – ja vēl pirms pāris gadiem ēst pa ceļam nozīmēja paķert hotdogu, tad šodien cilvēki, īpaši steidzīgie pilsētnieki, aizvien biežāk dod priekšroku veselīgākām alternatīvām. Padziļinoties zināšanām un interesei par veselīgu dzīvesveidu, aizvien vairāk uzmanības veltām savai labsajūtai, tostarp izvēloties veselīgu ēdienu – pat ja tās ir ātrās uzkodas,» saka Ilze Dumceva, «Narvesen» mārketinga vadītāja.

Viņa stāsta, ka pircēji aizvien biežāk izvēlas svaigus augļus, dārzeņus un jogurta desertus. 2018. gadā pieprasījums pēc gatavajiem salātiem ir audzis par 35%, bet svaigi spiesto sulu pieprasījums ir audzis pat uz pusi. Joprojām vieni no vispopulārākajiem ēdieniem kompānijas sortimentā ir hotdogi un topmaizes, sviestmaizes un karstmaizes. Tiem nesen pievienojusies arī tortilja ar veģetāru pildījumu, kā arī pildīti kruasāni un gaļas iesmiņi – šie ēdieni tiek sagatavoti uz vietas, tāpēc klients jūtas drošs, ka saņems svaigu produktu. Mēs piedāvājam aizvien plašāku svaigo salātu klāstu un dažādas uzkodas, tā sacīt, «tīrā veidā» – svaigi sagrieztus augļus glāzēs, bet kā alternatīvu tradicionālajai baltmaizei sviestmaizēs piedāvājam melnos burgerus, sēklu maizes un kraukšķīgas bagetes,» teic I. Dumceva.

Cūkkopības uzņēmums SIA «Latvi Dan Agro» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 8,536 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājis visu mantu, nodrošinot saistības, kas izriet no aizdevuma līguma. «Lursoft» izziņa liecina, ka 6.aprīlī reģistrētā komercķīla ir uzņēmuma pirmā un pagaidām vienīgā komercķīla.

Arī SIA «Latvi Dan Agro» māsas uzņēmums SIA «Lauku Agro» 6.aprīlī reģistrējis komercķīlu. Ķīlas ņēmējs ir AS «Luminor Banka» un SIA «Lauku Agro» ieķīlājis visu mantu, lai nodrošinātu prasījumus 6,873 miljonu eiro apmērā.

SIA «Latvi Dan Agro» dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 7,529 miljoni eiro, un tā tīrā peļņa bija 1,085 miljoni eiro. Tas nodarbināja 68 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,388 miljoni eiro.

Lietuvas lauksaimniecības tehnikas tirgotāja East West Agro AB (biržas kods: EWA1L) akcijas iekļautas biržas Nasdaq Vilnius alternatīvajā tirgū First North. East West Agro ir ceturtais uzņēmums First North Baltijas akciju sarakstā.

«Uzņēmuma East West Agro lēmums piesaistīt līdzekļus kapitāla tirgū ir pozitīvs signāls un lielisks piemērs tam, kā augoši uzņēmumi izmanto First North tirgu, lai sasniegtu savus mērķus un veicinātu atpazīstamību Baltijas kapitāla tirgū,» komentē Saulius Malinauskas, Nasdaq Vilnius biržas vadītājs. «Alternatīvais tirgus First North ir atvērts dažāda lieluma un nozaru uzņēmumiem un ir pirmais solis ceļā uz regulēto tirgu.»

«Šobrīd mēs esam vienīgais lauksaimniecības tehnikas tirgotājs, kas ir iekļauts Nasdaq Baltijas tirgū. Tas mums sniedz jaunas konkurences priekšrocības. Mēs vēlamies palielināt to investoru skaitu, kuri interesējas par lauksaimniecības nozari, jo tās modernizācijas process Lietuvā strauji attīstās. Tāpēc mēs ticam, ka arvien vairāk lauksaimniecības uzņēmumu piesaistīs līdzekļus kapitāla tirgū, un East West Agro kalpos par paraugu vidēja lieluma uzņēmumiem Baltijā,» komentē Danas Šidlauskas, East West Agro izpilddirektors.

Konkurences padome (KP) 24. maijā pieņēmusi pozitīvu lēmumu, ar kuru lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmums SIA Baltic Agro iegūst izšķirošu ietekmi pār suņu barības Dogo ražotāju AS Tukuma straume, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā būtiski nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

Abu uzņēmumu darbība pārklājas cūku un mājputnu pilnvērtīgās barības un liellopu papildbarības tirgus segmentā, kā arī barības sastāvdaļu tirdzniecībā. Tā kā darbība nepārklājas suņu un kaķu barības tirgū un darījuma rezultātā vienu tirgus dalībnieku nomainīs otrs, KP apvienošanās izvērtēšanas laikā konkurences izmaiņas šajā tirgū neanalizēja.

KP secina, ka liellopu papildbarības un mājputnu pilnvērtīgās barības segmentā koncentrācija ir nebūtiska, jo šajos segmentos darbojas arī citi uzņēmumi ar līdzvērtīgām vai lielākām tirgus daļām. Taču augstāka tirgus koncentrācija pastāv cūku pilnvērtīgas barības tirgus segmentā. Lielākā daļa cūkām nepieciešamās barības tiek saražots uz vietas cūku audzēšanas saimniecībās, tāpēc KP secina, ka šis barības tirgus ir maznozīmīgs.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi atļaujošu lēmumu Lietuvas Republikā reģistrētai sabiedrībai AB "Linas Agro Group" paplašināt darbību un iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Lietuvas Republikā reģistrētām sabiedrībām UAB "TABA Holding", AB "Kauno grūdai", AB "Vilniaus paukštynas", AB "Kaišiadoriu paukštynas", UAB "Kormoprom invest", AB "Zelve".

KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā konkurencei kaitējums netiks nodarīts.

Holdingkompānijas AB "Linas Agro Group" kontrolē ir vairāki uzņēmumi, kuri veic saimniecisko darbību arī Latvijā un kuru pamatdarbība ir mājputnu audzēšana, mājputnu gaļas produktu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, mājputnu šķirņu selekcija, gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana, lauksaimniecības produktu tirdzniecība, lauksaimniecības izejmateriālu piegāde, loģistikas pakalpojumi un lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība.

UAB "TABA Holding" un UAB "Kormoprom Invest" pamatdarbība ir holdingkompāniju darbība, savukārt AB "Vilniaus paukštynas" pamatdarbība ir mājputnu gaļas ražošana un konservēšana, kā arī gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana. AB "Kaišiadoriu paukštynas" nodrošina mājputnu audzēšanu, mājputnu gaļas produktu vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, mājputnu šķirņu selekciju, kā arī gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošanu, savukārt, AB "Zelve" nodarbojas ar mājputnu audzēšanu. Tikmēr AB "Kauno grūdai" pamatdarbība saistās ar dažādu lopbarības, miltu produktu, ātri gatavojamo pārtikas produktu ražošanu un vairumtirdzniecību, kā arī mēslojuma un augu aizsardzības produktu vairumtirdzniecība, graudu elevatoru pakalpojumu nodrošināšanu un veterināro medikamentu vairumtirdzniecību, mājdzīvnieku barības ražošanas un vairumtirdzniecību, kā arī dezinfekcijas, deratizācijas un kvēpināšanas pakalpojumiem.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības grupa "Linas Agro Group" pārdēvēta par "Akola Group", un ir palielināts tās reģistrētais pamatkapitāls, Viļņas biržu otrdien informēja uzņēmuma pārstāvji.

Grupas valdes priekšsēdētājs Darjus Zubs norāda, ka grupa tuvāko gadu laikā visās uzņēmējdarbības jomās - gan pārtikas rūpniecībā, gan pakalpojumu lauksaimniekiem sniegšanā - plāno pastiprināt pozīcijas Baltijas valstīs. Zīmols "Akola" apvienos putnkopības, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības atzarus.

Tāpat kompānijā min, ka īstenotā 6,1 miljona jaunu akciju emisija ir ļāvusi grupas reģistrēto pamatkapitālu palielināt par 1,76 miljoniem eiro - līdz 48,5 miljoniem eiro.

Iepriekš grupā skaidroja, ka "Akola" ir investoriem pazīstams zīmols, un Dānijā reģistrētais uzņēmums "Akola" ir "Linas Agro Group" lielākais akcionārs ar 68,23% akciju.

"Linas Agro Group" akcijas kotē "Nasdaq" Viļņas biržas oficiālajā sarakstā.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības grupas "Linas Agro Group" jaundibinātais sēklu ražošanas uzņēmums "Dotnuva Seeds" plāno Iecavā būvēt jaunu sēklu sagatavošanas rūpnīcu, investējot 7,4 miljonus eiro.

"Dotnuva Seeds" valdes priekšsēdētājs Jons Bakšis informēja, ka pēdējo gadu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc sēklām, ko galvenokārt veicina pārdošanas apmēra pieaugums Latvijā un Igaunijā, kā arī eksporta uz citām Eiropas valstīm kāpums.

"Līdz šā gada beigām mēs sāksim jaunas sēklu sagatavošanas rūpnīcas būvniecību Iecavā," viņš sacīja, piebilstot, ka jaunā rūpnīca ne tikai apmierinās pieprasījumu pēc sertificētām sēklām Latvijas un Igaunijas tirgū, bet arī ļaus uzņēmuma produkcijai ātrāk nonākt pie Latvijas zemniekiem un garantēs efektīvāku loģistiku uz Igauniju.

Ražotnes jauda būs 20 000 tonnu sēklu gadā ar iespēju jaudu palielināt līdz 30 000 tonnām, paziņoja Bakšis.