Jaunākais izdevums

Pēc 19 amatā pavadītiem gadiem atlūgumu iesniedzis Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Dienas Biznesa uzrunātie Rīgas brīvostas valdes pārstāvji gan no valsts, gan pašvaldības puses izrāda pārsteigumu, bet komersanti ir visai bažīgi par notiekošo. L.Loginovs uz DB telefona zvaniem neatbildēja. Viņš trešdien Rīgas brīvostas valdes sēdē iesniedzis atlūgumu, prasot atbrīvot viņu no amata ar 10. martu.

Tagad visa Latvija būs laimīga, ka panākts Valsts kontroles iecerētais, ironizē kāda galvaspilsētas termināļa pārstāvis. Jautājums gan ir par to, kas tad tagad būs reālā darba darītājs. Virmojot versijas, ka īstenotās strukturālās izmaiņas, kur L.Loginovs ticis pie jauna vietnieka, ir bijis priekšvēstnesis pārvaldnieka aiziešanai, lai vajadzīgais cilvēks vēlāk varētu nonākt viņa krēslā. Pašreiz gan ostai ir daudz izaicinājumu, tostarp krītošā kravu statistika un dažādi tās darbību ietekmējoši nākotnes projekti, piemēram, elektrifikācija. Vaicāts par iespējamo varas vakuuma risku, uzņēmējs ironizē, ka arī līdz šim pārvaldes darbs bija apstājies, kad pārvaldnieks devies uz īpašumiem siltajās zemēs.

Arī kāda cita termināļa pārstāvis zināja teikt, ka veiktās strukturālās izmaiņas, piemēram, attiecībā uz mārketinga departamentu un tehnisko dienestu nav bijušas pārdomātas, taču ir bijis skaidrs mājiens L.Loginovam savlaicīgi prasties amatu pamest. To, kas varētu nākt viņa vietā, komersants nezināja, taču pieļāva iespēju, ka kāds no vietniekiem varētu pildīt pārvaldnieka pienākumus pat vairākus gadus.

Visu rakstu Loginova ēras beigas lasiet 26. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs nolēmis atkāpties no amata, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis.

Viņš norādīja, ka šodien ostas valdes sēdē tika saņemts Loginova iesniegums ar lūgumu no šā gada 10.marta viņu atbrīvot no amata.

Rīgas brīvostas valde pieņēma iesniegumu un uzdeva ostas pārvaldei līdz nākamajai valdes sēdei 22.februārī izstrādāt kārtību, kādā tiks izraudzīts jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks.

Plašāku komentāru par šāda Loginova lēmuma iemesliem Gailītis gan nesniedza. Ar Loginovu pagaidām nav izdevies sazināties.

Atbilstoši Rīgas brīvostas likumam ostas pārvaldnieku amatā ieceļ un no amata atbrīvo ostas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka patlaban atrodas darba vizītē Baltkrievijā. Komentārus viņš sniegšot pēc atgriešanās Rīga un apstākļu noskaidrošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termināļu saglabāšana ostas rīcībā deviņdesmitajos gados bija iespējama, tā vietā tika veikta privatizācija

To sarunā ar DB norāda Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Vaicāts, vai nebūtu pienācis laiks mainīt brīvostu darbības principus, lai tās no zemju izmantotājām un infrastruktūras attīstītājām kļūtu par kravu piesaistītājām, veidojot savas loģistikas kompānijas, kā to dara un arī Latvijai iesaka Rietumvalstu ostu pārstāvji, L. Loginovs norāda, ka tad būtu jābūvē arī terminālis. Citādi iznāktu, ka visa loģistikas ķēdīte līdz ostai ir sakārtota, brīvosta piedāvā izdevīgus tarifus, bet privātie termināļi «vārtus vaļā never».

Patlaban ostām nav liegts būvēt savus termināļus, saka brīvostas pārvaldnieks. Taču sava biznesa, proti, velkoņu pakalpojumu, organizēšana novedusi pie konkurentu pretestības un tiesvedībām, lai gan velkoņu bizness bijis ekonomiski pamatots un svarīgs no ostas drošības viedokļa. Te gan jāatgādina, ka Konkurences padomi «uzcepināja» ne tik daudz tas, ka brīvosta pati sniedza velkoņu pakalpojumus, bet gan tas, ka tika diskriminēts privātais pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā soda naudā vien Rīgas brīvosta bija spiesta maksāt 622,4 tūkst. eiro. Savukārt patlaban norit tiesvedība, kur L. Loginovs un viņa vietnieks Aigars Pečaks tiek vainoti dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tostarp nelikumīgu prēmiju izmaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs pēc paziņojuma par došanos pensijā pilnībā darbu brīvostā nav pametis un ir kļuvis par pašreizējā ostas vadītāja ārštata padomnieku, vēsta Latvijas Televīzija.

Loginovs ir kļuvis par pašreizējā ostas pārvaldnieka pienākumu izpildītāja Aigara Pečaka ārštata padomnieku, par ko saņemot 3500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

Strādāt šajā amatā Loginovu esot aicinājis pats Pečaks, un līgums noslēgts līdz jauna Rīgas brīvostas pārvaldnieka atrašanai. Bijušā Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieka darba pienākumi esot saistīti ar ostas infrastruktūras attīstības turpināšanu Krievu salā, kas ietilpa viņa pienākumos arī līdz aiziešanai.

Jau ziņots, ka Loginovs šogad 25.janvārī iesniedza brīvostas valdes priekšsēdētājam adresētu iesniegumu, kurā lūdza atbrīvot viņu no amata no šā gada 10.marta pēc paša vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesa attaisno par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzētos Loginovu un Pečaku

LETA, Zane Atlāce - Bistere, 04.01.2017

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs (no kreisās) un viņa vietnieks Aigars Pečaks

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šodien pasludināja spriedumu krimināllietā pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, abus attaisnojot.

Krimināllieta pret Loginovu un Pečaku bija ierosināta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot nelikumīgus ziedojumus un nelikumīgu prēmiju izmaksu, kas radījis smagas sekas. Apsūdzētie savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos neatzina.

Prokurors Artis Kļaviņš aģentūrai LETA norādīja, ka ar šādu spriedumu nav apmierināts, taču vispirms vēlas sagaidīt pilnu spriedumu un tad lemt par protesta iesniegšanu.

Savukārt Loginovs žurnālistiem teica, ka šī lieta būtībā ir Valsts kontroles darbinieku sākta un viņš varētu sniegt plašākus komentārus par viņu kompetenci, secinot, ka viņiem piemīt šaurs profesionālais redzesloks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man jau alga ir tā samazināta, ka smiekli nāk. Mans kolēģis Ventspils brīvostā Imants Sarmulis strādā daudz ilgāk nekā es, liekas, no 1994.gada, bet par viņu neviens nerunā un netaisās mest no amata, lai gan alga tur ir trīsreiz lielāka nekā man, jo tur aktivitātes un ambīcijas nav tādas kā te,» intervijā žurnālam Sestdiena saka Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Žurnāls atgādina, ka 18 gadus L.Loginovs ir Rīgas brīvostas pārvaldes priekšnieks un 16 gadus ilgst seriāls «Loginova gāšana no amata». Viņš pats uzskata, ka šie centieni ir konkurentu inspirēti un liecina tikai par sekmīgu Rīgas ostas attīstību. Viņš saka – ja viņu notiesās, viņam tiks uzcelts piemineklis, bet Rīgas osta bez viņa necietīšot, jo te lietas jau ejot tik labi, ka tās būšot ļoti grūti sačakarēt.

Viņš stāsta, ka šogad tiks pabeigta programma, kas ļaus kruīzniekiem ar desmit metru iegrimi pienākt pie paša Vanšu tilta. Tūristam šī vieta ir izdevīga, viņš tad vairāk laika var pavadīt pilsētā, nevis doties tālā ceļā līdz kuģim. «Mēģinām arī Ķīpsalā rekonstruēt sagruvušos dambjus, lai kruīza kuģis varētu apstāties arī tur, ja ienāk vairāki,» stāsta L.Loginovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rīgas brīvostas valde pieņēmusi konceptuālu lēmumu jauno Rīgas brīvostas pārvaldnieku meklēt atklātā konkursā, kā arī noteikusi pārvaldnieka amata pretendentu atlases pamatkritērijus un izvērtēšanas principus.

Brīvostas valde pieņēma lēmumu līdz 1. martam izveidot brīvostas pārvaldnieka atlases nominācijas komisiju. Tās sastāvā paredzēts iesaistīt četru ministriju pārstāvjus (Satiksmes, Ekonomikas, Vides un reģionālās attīstības, Finanšu ministrija), divus pašvaldības pārstāvjus un brīvostas pārstāvi, kā arī pieaicināt valdības sociālos un sadarbības partnerus (LDDK, LTRK un LBAS). Komisijas vadību plānots uzticēt Satiksmes ministrijas deleģētajam pārstāvim.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas likuma 6. panta otro daļu ostas pārvaldes izpildaparātu vada ostas pārvaldnieks, ko amatā ieceļ un no amata atbrīvo ostas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas brīvostas pārvalde nesaskata pārkāpumus Krievu salas projekta īstenošanā

Dienas Bizness, 02.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde neatzīst Valsts kontroles atzinumā norādītos pārmetumus un līdz ar to nesaskata pamatu kriminālprocesa uzsākšanai par iespējamiem kriminālpārkāpumiem projekta Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra īstenošanā. Valsts kontroles atzinumus Rīgas brīvosta ir pārsūdzējusi tiesā, un Augstākā tiesa to ir pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības, kas Latvijā ir bezprecedenta gadījums, teikts šodien izplatītā paziņojumā.

«Vairāki no Valsts kontroles ziņojumā iekļautajiem secinājumiem ir vienkārši absurdi, piemēram, Valsts kontrole apšauba Krievu salas projekta lietderību, norādot, ka tas nesniegs pozitīvu efektu no vides viedokļa. Un šādu secinājumu Valsts kontroles darbinieki, kas noteikti nav vides eksperti, izdara, neņemot vērā faktu, ka, izstrādājot projektu, ir veikti visi nepieciešamie ietekmes uz vidi novērtējumi un pārbaudes, ko likumā noteiktajā kārtībā un atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām ir veikuši kompetenti vides speciālisti,» norāda brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

«Projekta īstenošanas laikā ir veiktas vismaz sešas neatkarīgas pārbaudes un auditi, un nevienā nav tikuši konstatēti būtiski pārkāpumi. Savukārt Valsts kontroles ziņojumā ir ietverti no dokumentiem izrauti teikumi, nevērtējot dokumenta saturu un dokumentā pausto informāciju pēc būtības, tādējādi tie vērtējami tendenciozi un iespējami negatīvi atspoguļo veiktās darbības. Tāpēc arī Rīgas brīvosta ir pārsūdzējusi Valsts kontroles ziņojumu tiesā un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments to ir pieņēmis izskatīšanai pēc būtības, kas Latvijā ir bezprecedenta gadījums,» uzsver L.Loginovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Aigars Pečaks hospitalizēts pēc uzbrukuma savā dzīvesvietā

LETA, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Aigars Pečaks šī gada novembrī ticis hospitalizēts pēc tam, kad viņam dzīvesvietā uzbrukuši vairāki vīrieši, nodarot smagus miesas bojājumus, aģentūrai LETA pavēstīja Pečaka advokāts Agris Eglītis.

Aizstāvis norādīja, ka Pečakam uzbrukumā nodarīti, viņa ieskatā, smagi miesas bojājumi, tostarp vairāki lūzumi.

Eglītis arī izpauda, ka Valsts policijā (VP) ir ierosināts kriminālprocess par notikušo uzbrukumu.

VP preses pārstāve Elīna Sprudzāne aģentūrai LETA apliecināja, ka sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par laupīšanu, ja tā saistīta ar smagu miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam. Patlaban kriminālprocesā notiek izmeklēšana un plašāku informāciju policija nesniedz.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa trešdien atlika krimināllietas izskatīšanu, kurā bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs un viņa vietnieks Pečaks apsūdzēti par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, aģentūrai LETA pastāstīja tiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – mēbeļu salons Čiekurkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Saieta nams Lāčplēša ielā 71

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Mobilo sakaru operatora Bite birojs ar slidkalniņu

Anda Asere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Rīgas Doma tornis

Zane Atlāce - Bistere, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – trīs nami Miesnieku ielā

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas: Accenture birojā VEF ēkā Brīvības ielā

Anda Asere, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam izvirza LDz padomes priekšsēdētāju Zeltiņu

LETA, 14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija par labāko kandidātu atzinusi AS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu.

Komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš aģentūrai LETA nedēļas sākumā pastāstīja, ka no sākotnējiem 24 kandidātiem potenciālo Rīgas brīvostas pārvaldnieku liste tika sašaurināta līdz trim cilvēkiem.

Savukārt šodien Krastiņš informēja, ka pēc intervijām konkursa komisija vienprātīgi izraudzījusies vienu kandidātu, kurš atbilstoši izstrādātajam nolikumam guvis pārliecinoši lielāku punktu skaitu nekā pārējie pretendenti. Par izraudzīto kandidātu paziņots Rīgas brīvostas valdei.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis aģentūrai LETA apstiprināja, ka osta šo informāciju saņēmusi un piedāvātais kandidāts ir Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas osta attīsta četrus biznesa virzienus un grib būt inovatīvākā osta Baltijas jūrā

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Tallinas ostas valdes priekšsēdētājs Valdo Kalms.

Pēc izglītības viņš ir inženieris un iepriekš darbojies telekomunikāciju un IT biznesā, vadot holdingu, kas Latvijas gadījumā būtu Lattelekom un LMT apvienojums. Līdzīgi lielākajām Latvijas ostām – Rīgai un Ventspilij – Tallina turpina piedzīvot kravu apjomu samazināšanos (-10,3% līdz 20,12 milj. t 2016. gadā). Ostā saprot, ka Krievijas tranzīts bijušajos apjomos vairs nekad neatgriezīsies un ir jāmeklē citas kravas un ienākumu avoti. Vaicāts, kā redz Tallinas ostu nākotnē, V. Kalms norāda, ka konkurence ostu starpā ir ļoti spēcīga, tādēļ tirgū ir jāizceļas: «Gribam būt inovatīvākā osta Baltijas jūrā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien sākusi skatīt valsts prasību pret zāļu ražotāja AS «Grindeks» akcionāriem Lipmaniem par pagājušajā gadā valstij piederošo «Grindeks» akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij nodarīti zaudējumi, vēsta Latvijas Televīzijas «Dienas ziņas».

Raidījums ziņoja, ka valsts cer piedzīt no akcijām negūto peļņu - vairāk nekā divus miljonus eiro.

Valsts pārstāvis tiesā, zvērināts advokāts un Privatizācijas aģentūras pārstāvis Mārtiņš Mežinskis pauda pārliecību, ka šoreiz mazākuma akcionārs ar šādu prasību Lipmaniem nezaudēs, lai gan līdzšinējā tiesvedībā ar šādu pašu prasību valsts zaudējusi. Tikmēr Lipmanu pārstāvji nešaubījās, ka arī šoreiz tiesa lems līdzīgi.

Uz ceturtdienas sēdi bija atnākuši arī citi «Grindeks» mazākuma akcionāri, kuri vēlējās saprast, vai viņiem ir jēga tiesāties ar Lipmaniem, vai nē, vēstīja raidījums. Tostarp ar šādu pat prasību tiesā vērsās arī mazākuma akcionārs Leonīds Mohovikovs, taču tiesa viņa prasību slēgtā sēdē noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālinātās akcionāru sanāksmes nav krīzes risinājums un tiks izmantotas arī turpmāk; investoru tiesību aizsardzības instrumenti ir pietiekami, taču ne visi no tiem tiek pilnvērtīgi izmantoti, kā arī nepieciešams mainīt strīdu risināšanas pieeju, jo bez tiesas ir citi efektīvi veidi strīdu risināšanai.

Tas secināts 16.aprīlī tiešsaistē notikušajā diskusijā "Investoru tiesības: iekopts dārzs vai mežonīgie džungļi", kas aizsāka sešu diskusiju ciklu par dažādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem.

"Pagājušā gada nogalē apstiprinātais Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss ir kā labas uzvedības rokasgrāmata ikvienam uzņēmējam, kas vēlas savā ikdienas dzīvē ieviest godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. Kodeksam jākļūst par stūrakmeni, kas ne tikai palīdzēs uzņēmējiem to ikdienas izaicinājumos, bet arī ļaus mums kopīgiem spēkiem pilnveidot Latvijas investīciju vidi un vairot tās pievilcīgumu mūsu pašu un mūsu sadarbības partneru acīs," atklājot diskusiju ciklu labākai korporatīvajai pārvaldībai, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs janvāra beigās paziņoja, ka nolēmis doties pensijā, termināļu īpašnieki un vadītāji smagi noelsās, domās izspēlējot visdažādākos nākotnes scenārijus. Loginova niķi un stiķi viņiem bija labi zināmi, spēles noteikumi – pieņemami vai nepieņemami, tomēr vairāk vai mazāk skaidri. Nu bija iestājies mokošas neziņas periods. Uzņēmēji pauda bažas gan par varas vakuumu, gan par to, ka amatā varētu tikt iebīdīts kāds politiskais ieliktenis, kas no nozares neko nesaprot, toties ietrenējies sadzirdēt un bez iebildumiem izpildīt savu saimnieku svilpienus. Šādā gadījumā brīvostas termināļu situācija, kad Krievija dara visu, lai pārvilinātu pie sevis caur Baltijas valstu ostām plūstošās kravas, būtu vēl neapskaužamāka nekā patlaban.

Turpretī politiķu galvās, šķiet, perinājās pavisam citas domas. Kā lai novelk jauna pārvaldnieka atrašanu līdz brīdim, kad pašvaldību vēlēšanas būs garām? Tad atkarībā no krēslu sadalījuma Rīgas domē partijām varētu pavērties vienreizēja iespēja patirgoties ar ietekmīgo amatu. Par to, ka politiķu pieeja varētu būt bijusi tieši šāda, liecina visai lēnais process, jauno pārvaldnieku meklējot. Vispirms pārvaldei tika dots mēnesis laika, lai izstrādātu kārtību, kādā tiks izraudzīts jaunais pārvaldnieks. Tad pagāja pāris nedēļas, kamēr tika apstiprināta amata pretendentu atlases komisija. Savukārt tai vajadzēja teju pusotru mēnesi, lai sagatavotu konkursa nolikuma projektu. Droši vien tuvākajā laikā valde izsludinās konkursu, kas prasīs vēl mēnesi. Un tikai maija beigās komisija varēs sākt vētīt pretendentus.

Komentāri

Pievienot komentāru