Finanses

LTRK aicina biedrus vērsties Satversmes tiesā pret solidaritātes nodokli

Žanete Hāka, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērsusies pie saviem biedriem, aicinot izmantot iespēju un vērsties Satversmes tiesā ar iesniegumu, kas paredz tā sauktā solidaritātes nodokļa atcelšanu un iekasētās naudas atmaksu, informē LTRK.

LTRK vēstulē biedriem norāda, ka līdz šim vienmēr konsekventi iestājusies par darba spēka nodokļu samazināšanas nepieciešamību Latvijā, taču pretēji valsts stratēģiskās attīstības prioritātēm, 2015.gada nogalē politiķi ne tikai atteicās samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, kā tas bija nostiprināts likumdošanā, bet ieviesa jaunu jeb solidaritātes nodokli, kas būtiski samazina mūsu valsts konkurētspēju augsti atalgotu darbinieku segmentā.

«Lai arī mēs brīdinājām politiķus par tuvredzīgu rīcību, jo ieviest jaunus darba spēka nodokļus ir vairāk nekā muļķīgi, netikām sadzirdēti. Jau tagad ir zināms, ka to cilvēku skaits, kuriem būtu jāmaksā solidaritātes nodoklis ir samazinājies par 30%, tādējādi ieņēmumi no tā nebūs tādi, kā prognozēts, bet Latvija var pazaudēt labi apmaksātus speciālisti, kuri tiks noformēti darbā citās valstīs,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

LTRK aicina biedrus pievienoties solidaritātes nodokļa apstrīdēšanai Satversmes tiesā, kas pozitīva sprieduma gadījumā ļautu atgūt samaksāto nodokli ar atpakaļejošu spēku. Pašreiz sagatavoti nepieciešamie dokumenti un pamatojums, lai vērstos Satversmes tiesā, tādējādi aicinām izmantot iespēju un pievienoties cīņā par godīgu valsts attieksmi pret uzņēmējiem un viņu darbiniekiem, informē LTRK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK prezidenta amatā pārvēlēts Aigars Rostovskis, ievēlēta jauna padome

Db.lv, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reizniece-Ozola: Pēc pusgada būs jāvērtē, vai solidaritātes nodoklis sevi attaisnojis

LETA, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pusgada būs jāvērtē, vai solidaritātes nodoklis ir sevi attaisnojis, atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura Ministru prezidenta amata kandidāta Māra Kučinska (ZZS) veidotajā valdībā varētu ieņemt finanšu ministra amatu.

Vaicāta, vai Reizniece-Ozola, nokļūstot finanšu ministra amatā, varētu rast iespēju atteikties no uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa, ministre atzina, ka solidaritātes nodoklis ir tikai viens no nodokļiem, tāpēc, piesaistot Pasaules Bankas ekspertus, tiks analizēta visa Latvijas nodokļu sistēma kopumā.

Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka pēc pusgada varēs vērtēt, vai solidaritātes nodoklis ir sevi attaisnojis.

«Pusgada laikā varēs iegūt objektīvu informāciju par to, vai plānotie ieņēmumi ir izpildīti. Pēc tam varēs vērtēt, vai nepieciešamas kādas izmaiņas. Bet es arī negribu sasolīt konkrētus risinājumus,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LIAA: Kriminālprocesa dēļ saistībā ar LTRK tirdzniecības misijām nav izmaksāti 151 088 eiro

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par solidaritātes nodokļa atcelšanu Satversmes tiesā vērsušies deviņi uzņēmumi un 20 privātpersonas

Zane Atlāce - Bistere, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aicinājuma, vērsties Satversmes tiesā, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēmuši realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu šī jaunieviestā nodokļa atcelšanu, informē LTRK.

Prasība ir pamatota ar to, ka solidaritātes nodoklis ir pretrunā ar iepriekš sagatavotajām stratēģijām, kas nostiprinātas ne tikai valdības deklarācijās, bet arī attīstības plānošanas dokumentos un dažādos normatīvajos dokumentos, kurus likumdevējs ir ignorējis. Tā piemēram, sociālo iemaksu griesti šobrīd ir iesaldēti ar budžeta likumu, lai gan likums Par valsts sociālo apdrošināšanu joprojām paredz precīzu kārtību kādā 2016.gadā bija jāaprēķina iemaksu maksimālais apmērs.

Tāpat jāpiebilst, ka pieņemtais lēmums par solidaritātes nodokļa ieviešanu neatbilst uzņemtajām starptautiskajām saistībām dubultās nodokļu nepiemērošanas jomā, kas savukārt traucē ārvalstu investīciju piesaisti un parāda Latviju kā valsti, kas nav gatava starptautiskai sadarbībai un nerūpējoties par reputāciju un tēlu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp astoņiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļiem ievēlēti «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis, uzņēmējs Normunds Bergs un «ABLV Bank» lielākais akcionārs Oļegs Fiļs.

Tāpat LTRK padomē ievēlēts arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Šuškins, «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba un «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntars Āboltiņš-Āboliņš.

«RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs uzskata, ka LTRK galvenais uzdevums ir aizstāvēt Latvijas tautsaimniecības intereses un veicināt valsts un pašvaldību institūciju domāšanas maiņu, to vēršot uzņēmējdarbības attīstībai draudzīgā virzienā. Viņš arī norāda uz uzņēmumu konkurētspēju veicinošo aktivitāšu nepieciešamību - gan atbalstot attiecīgu uzņēmējdarbības vidi, gan ceļot uzņēmumu vadības un darbinieku kompetenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas lēmums par Satversmei neatbilstošu atzīt Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes ir pamatots un apliecinājums tam, ka Solidaritātes nodoklis nav sasniedzis savus mērķus, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

«Skaidrs, ka nodokļu politiku valstī realizēja mūsu ievēlētie pārstāvji. Tas, ka Satversmes tiesa pieņēma juridisko personu pieteikumus un atzina Solidaritātes nodokli par Satversmei neatbilstošu pierāda, ka ar šo konkrēto Solidaritātes nodokli kaut kas nebija kārtībā,» sacīja Rostovskis.

Pēc Rostovska teiktā, ka Solidaritātes nodoklis nav sasniedzis savus mērķus. Piemēram, daudzi cilvēki ar lielākiem ienākumiem joprojām pazūd no nodokļu maksātāju reģistra, pārvietojoties uz citām valstīm vai koriģējot ienākumus.

«Trakākais ir tas, ka pastāv šādi neveikli, nepārdomāti lēmumi [kā Solidaritātes nodoklis]. Atsevišķi politiķi pieņem šādus lēmumus, mēģinot nopelnīt politiskās dividendes un stāstot sabiedrībai, ka jāatņem nauda no bagātajiem. Tā rezultātā tiek darbināta vesela mašinērija - Satversmes tiesa, uzņēmēji sūdzas, tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Tas parāda, cik kopumā nepārdomāti rīkojamies tā vietā, lai šos lēmumus, tajā skaitā par nodokļiem un citām lietām, pieņemtu daudz vienkāršāk, gudrāk un pamatotāk,» sacīja Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reizniece-Ozola: Solidaritātes nodoklis tiks pārskatīts nodokļu politikas kontekstā

LETA, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju kritizētais un Satversmes tiesā (ST) apstrīdētais solidaritātes nodoklis tiks pārskatīts nodokļu politikas kontekstā, aģentūrai LETA atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre norādīja, ka solidaritātes nodokļa ideja, ka turīgākie maksā vairāk, ir pareiza, tomēr šī nodokļa ieviešanas forma neatbilst praktiskiem principiem.

Solidaritātes nodoklis ir jāpārskata, un tas tiks darīts, izstrādājot jauno nodokļu politiku, informēja Reizniece-Ozola.

Vaicāta par solidaritātes nodokļa iekasēšanu, finanšu ministre sacīja, ka tas būs zināms vien gada beigās, taču jau tagad ir zināms, ka solidaritātes nodokļa maksātāju loks ir sarucis. "Iemeslus šādai tendencei nezinu, bet tas var būt saistīts ar, piemēram, uzņēmējdarbības izbeigšanu, samazinot atalgojuma slieksni, pārceļot lielo algu maksātājus uz citu valsti," komentēja Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka jaunie elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifi beidzot ir taisnīgāki un vienlīdzīgāki visām klientu kategorijām, informē LTRK pārstāvji.

Līdz ar šādas tarifa struktūras ieviešanu Latvijā izbeigta prakse, ka energoietilpīgie uzņēmēji, galvenokārt tautsaimniecībai tik nozīmīgie ražotāji, subsidē elektrības izmaksas mājsaimniecībām.

LTRK uzskata, ka tarifu attiecināšana uz klientu neatkarīgi no tā, vai klients ir juridiska persona vai fiziska persona, ir pamatota un stiprina uzņēmumu konkurētspēju, kas ir visas sabiedrības interesēs. Ar šādu soli visas lēmumā iesaistītās puses demonstrējušas, ka ir iespējams pavirzīties mazliet tuvāk saviem kaimiņiem igauņiem, kuri šādus lēmumus pieņēmuši savlaicīgāk.

"Savukārt fiksētās vai mainīgās struktūras jautājumā ar šo tarifu projektu esam pavirzījušies tuvāk Zviedrijas, Nīderlandes un citu valstu regulējumam ar precīzāku izmaksu attiecināšanu, demonstrējot pat progresīvāku pieeju nekā mūsu kaimiņi," norāda LTRK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VSAA informācija 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājiem

Db.lv, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus, kuri saņēmuši VSAA paziņojumus, savlaicīgi iesniegt VSAA informāciju par privātā pensiju fonda (pensiju 3.līmeņa) pensiju plānu, uz kuru veikt solidaritātes nodokļa daļas pārskaitīšanu.

Solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus nosūtīja 2018.gada jūnijā, pēdējais termiņš, lai iesniegtu VSAA informāciju par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu, ir 28.februāris. Ja informācija netiks saņemta, solidaritātes nodokļa daļa, ko ir iespēja pārskaitīt personas privātajam pensiju fonda pensiju plānam, tiks ieskaitīta solidārai izmantošanai valsts pensiju speciālajā budžetā, to nepersonificējot. No tiem solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus izsūtīja jūlijā,iesniegumus VSAA gaidīs līdz 29.martam.

VSAA ir izsūtījusi paziņojumus 4608 personām, par kurām 2018.gadā samaksāts solidaritātes nodoklis. Tomēr 35 % paziņojuma saņēmēju nav informējuši VSAA par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu. Ja solidaritātes nodokļa maksātājs vēl nav privātā pensiju fonda pensiju plāna dalībnieks, tad jānoslēdz līgums ar privāto pensiju fondu un jākļūst par izvēlētā privātā pensiju plāna dalībnieku. Pēc tam jāinformē VSAA par privātā pensiju fonda pensiju plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ar sociālajiem partneriem vienojas par solidaritātes nodokļa atcelšanu

LETA, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakškomitejas sanāksmē panākta vienošanās par solidaritātes nodokļa atcelšanu, žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone.

Nolemts, ka solidaritātes nodokļa vietā lielo algu saņēmēji maksās sociālo nodokli.

Vaicāta, vai lielo algu saņēmējiem netiks noteikti sociālo iemaksu griesti, Meņģelsone skaidroja, ka būtu jāpiemēro kāds koeficients no sociālā budžeta finansētajiem un veiktajām iemaksām atbilstošajiem īstermiņa izdevumiem – slimības, maternitātes un bezdarbnieku pabalstiem, taču attiecībā uz pensiju uzkrājumu nav vajadzīgi nekādi ierobežojumi.

«Tas ir labi, ka strādājošie saņem lielas un legālas algas, un nodokļu sistēmai algas uz to jāvirza,» skaidroja Darba devēju konfederācijas vadītāja.

Kā ziņots, Satversmes tiesa (ST) ierosināja vairākas lietas par atsevišķu Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienbalsīgi apstiprinājusi jauno viceprezidentu sastāvu nākamajiem trim gadiem, kurā turpmāk darbosies pieci viceprezidenti – trīs no iepriekšējā sasaukuma, divi jaunpienācēji, informē LTRK.

LTRK viceprezidenta pienākumus no iepriekšējā sasaukuma turpinās pildīt Jelgavas Tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška, "TET" pārstāve un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Kristaps Klauss, savukārt uzņēmējs, SAF valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un grāmatvedības un finanšu jomas eksperte, PROinvest vadītāja Lienīte Skaraine viceprezidentu sastāvam pievienosies pirmo reizi.

Pirmajā LTRK Padomes sēdē pēc vēlēšanām tika lemts par dažādiem jautājumiem, tostarp prezidija apstiprināšanu, kurā bez prezidenta Aigara Rostovska darbosies arī augstākminētie viceprezidenti, kā arī četri padomes locekļi – Ģirts Rungainis, Paradox Holdings; Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola nozares asociācija; Andris Bite, Karavela un Edvīns Bērziņš, Juridiskā koledža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aicina apturēt steidzamības kārtā skatāmos MK noteikumus par OIK

Armanda Vilcāne, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, lai apturētu steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta (MK) noteikumu skatīšanu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģijas koģenerāciju, jo uzskata, ka noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).

LTRK uzsver, ka Ekonomikas ministrijas (EM) rīcība pērnā gada nogalē ir nepieņemama - savu viedokli par grozījumiem MK noteikumos tika aicinātas sniegt tikai dažas organizācijas, LTRK un LOSP lēmuma pieņemšanas procesā iesaistītas netika. Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie MK grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus. «Veids, kā pašreiz tiek aizmuguriski veikti grozījumi mums ir pilnīgi nepieņemams. Nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad, uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus,» saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LTRK prasa atbildīgi izturēties pret finanšu sektora problēmām; paredz ietekmi uz valsts budžetu

Monta Glumane, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prasa atbildīgajām ministrijām veikt padziļinātu izpēti par to, kādu ietekmi radīs situācija finanšu nozarē, tostarp nerezidentu aizplūšana no Latvijas, čaulu kompāniju kontu slēgšana, sankciju sarakstā iekļauto personu ietekme uz valsts budžetu, kā arī vietējiem uzņēmējiem, informē LTRK.

Biedrība saņem arvien jaunu informāciju par to, ka tiek atteikta sadarbību ar kompānijām, vairākas nozares nostādot ļoti riskantā situācijā.

«Mēs neticam, ka tik lielas pārmaiņas un «turbulences» finanšu sektorā neradīs nekādu ietekmi uz valsts budžetu, jo īpaši zinot, ka vairākas nozares nopietni cietīs, tāpēc ministrijām jau laikus vajadzētu reāli novērtēt nākotnes plānus un iespējas, lai pēkšņi atkal nav jāceļ nodokļi, pārdalot budžeta izdevumus uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Biedrība skaidro, ka, lai arī atbildīgās iestādes pauž, ka izmaiņas neietekmēs Latvijas uzņēmējus, taču pašreiz ir skaidrs, ka katru ārvalstu klientu, viņa akcionāru struktūru un citus aspektus pārbaudīt ir sarežģīti, tādēļ jārēķinās, ka var nākties saskarties ar situāciju, ka var tikt slēgti vai saņemts atteikums atvērt kompāniju kontus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī, liecina Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktā aptauja.

Jautājot uzņēmējiem, vai viņus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, 67% apliecināja, ka tas jau tagad ir nepietiekams pretstatā 64% respondentu, kuri šādu atbildi sniedza šā gada martā. 23% aptaujāto uzskata, ka drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, savukārt tikai 8% norādīja, ka darbaspēka trūkuma nav un drīzumā arī nebūs.

«Kopš pērn rudenī veicām pirmo aptauju un martā otru, ievērojami pieaug to uzņēmēju skaits, kurus ne tikai satrauc darbaspēka pieejamība, bet arī to, kuri jau saskārušies ar vakanču aizpildīšanu. Tas ir ļoti nopietns signāls politiķiem, ka jāsāk rīkoties, domājot gan par dažādu sabiedrības grupu integrēšanu darba tirgū, gan arī citiem risinājumiem, lai nebremzētu biznesa attīstību,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Uzņēmēju aptauja: Valsts budžetā iespējams ieekonomēt līdz 20%

Dienas Bizness, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru aptaujā noskaidrojusi, ka 98% uzņēmēju uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, visbiežāk norādot, ka to iespējams veikt no 10% līdz 20% apjomā, informē LTRK.

Pēc tam, kad valdība atkāpās no vidēja termiņa nodokļu stratēģijas pamatnostādnēm, paaugstinot darbaspēka un citus nodokļus, LTRK padome atkāpās no reformas atbalstīšanas, norādot, ka vispirms nepieciešams veikt jau esošā budžeta līdzekļu pārskatīšanu un tikai tad domāt par atsevišķu nodokļu palielināšanu. Lai uzzinātu biedru jeb uzņēmēju viedokli, organizācija veica aptauju, kurā noskaidrots, ka 98% respondentu, kuru vidū ir kompāniju augstākais vadības līmenis, uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, tikai 1% apgalvoja pretējo, bet vēl 1% nebija viedokļa.

Savukārt, jautājot uzņēmēju viedokli par to, vai valsts budžets ir sabalansēts un tā pārvaldība ir efektīva, lielākā daļa jeb 93% sacīja, ka nē, tikai 3% norādot, ka jā. «Manuprāt, biznesa vide ir skaidri paudusi savu viedokli par to, ka neuzticas tam, kā pašreiz valsts apsaimnieko budžetu un nodokļu maksātāju naudu. Izveidojusies situācija, kur no vienas puses tiek prasīta godīga attieksme pret valsti, bet no otras – trūkst jebkādas atbildības,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka normāla situācija būtu tad, ja, konstatējot līdzekļu trūkumu, vispirms tiktu samazināti nevajadzīgie tēriņi, «kamēr turpināsim domāt nevis par to, kā dzīvot ar pieejamajiem līdzekļiem, nevis pāri tiem, izdomājot arvien jaunas prioritātes, reformas un vēlmes, tikmēr labklājību nesasniegsim un nevarēsim maksāt labas algas, pensijas utt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reizniece-Ozola LB un LTRK vilšanos nodokļu reformā saista ar solidaritātes nodokļa neatcelšanu

LETA, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vilšanās par nodokļu reformu saistīta ar to, ka nav plānots atcelt solidaritātes nodokli, intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pēc ministres teiktā, valdības partneri, kas pauduši vilšanos, nereti redzot «labi iekopto dārziņu, bet neredz mežu aiz tā».

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma Reizniece-Ozola kā vēl vienu iemeslu Latvijas Bankas un LTRK kritiskajai nostājai minēja atšķirīgās nostājas veselības finansējuma jautājumā. Latvijas Banka rosināja ieviest atsevišķu maksājumu, LTRK vēlējās saistīt finansējumu veselībai ar pievienotās vērtības nodokli, savukārt valdība izvēlējās šo jautājumu risināt, par vienu procentpunktu palielinot sociālās iemaksas.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka viņai joprojām ir pārliecība, ka reforma ir vajadzīga. Kā vienu no tās izstrādes procesa ieguvumiem, viņa izcēla to, ka ir sāktas plašas debates, kurās ir spēts saglabāt reformas fokusu - nevienlīdzības mazināšanu, ienākumu gūšanu valsts budžetā un konkurētspējas uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā tika skatīti trīs dažādi šī nodokļa risinājuma varianti, bet LDDK un LTRK aicina šo nodokli atcelt jau no 2019. gada.

Tāda aina iezīmējās Ministru kabineta sēdē, kurā tika skatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi uzņēmēju kritizētajā Solidaritātes nodokļa likumā, kura pamatā ir Satversmes tiesas spriedumā nolemtais. LDDK un LTRK paudušas viedokli, ka šis nodoklis vispār jāatceļ, savukārt Finanšu nozares asociācija sniegusi atbalsta risinājumu, ka solidaritātes nodokļa likme ir 25,5%. Finanšu ministrija par labāko risinājumu uzskata nodokļa likmi no 2019. gada 1. janvāra noteikt 35,09%, un kopējie solidaritātes nodokļa ieņēmumi 2019. gadā palielinātos par 0,3 milj.eiro, 2020. gadā – par 1,1 milj.eiro.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetam jāiesniedz sava oficiālā nostāja solidaritātes nodokļa likmes jautājumā, Finanšu ministrijai jāsagatavo informācija par iespējamo ietekmi uz vidēja termiņa budžetu, ja grozījumi netiek akceptēti šā gada laikā

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts.

Lēmuma pieņemšana tika atlikta, līdz tiks saņemta attiecīgā informācija. Vienlaikus atbildīgās komisijas deputāti uzskatīja, ka Finanšu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja juristiem ir jāsatiekas un kopīgi jāatbild uz jautājumu par to, vai kāds no Finanšu ministrijas trijiem piedāvātajiem un vēl arī citiem solidaritātes nodokļa likmes priekšlikumiem novērš Satversmes tiesas norādītos iebildumus un tie atkal nebūs pretrunā ar Satversmi. Bez tam tiek lūgts Finanšu ministrijai sagatavot informāciju par iespējamo situāciju, kāda varētu veidoties, ja, iespējams, likumdevējs šogad nepaspēs pieņemt grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, un kādas tai varētu būt sekas uz vidēja termiņa budžetu. Komisijas sēdē gan LTRK, gan LDDK aicināja deputātus šo nodokli likvidēt, jo tas graujot Latvijas iespēju piesaistīt investorus, kuru darbiniekiem tiek maksātas ļoti lielas algas; šāda nodokļa neesot ne Igaunijā, nedz arī Lietuvā. Atbildīgās komisijas deputātu vairākums pauda ļoti kritisku attieksmi, taču, kāds risinājums šai problēmai tiks piemērots, vēl grūti spriest, jo solidaritātes nodokļa jautājumā ietekme būs arī uz valsts budžetu. DB jau vēstīja, ka MK sēdē tika skatītas trīs iespējamās solidaritātes nodokļa likmes – 25,5%, 30,87% un 35,09%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar valsts palīdzību visus Covid-19 dēļ grūtībās nonākušos uzņēmumus nebūs iespējams glābt

LETA, 27.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar valsts palīdzību visus Covid-19 pandēmijas dēļ grūtībās nonākušos uzņēmumus glābt nebūs iespējams un valdībai būs jāspēj izšķirties par maksimāli efektīviem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem Covid-19 radīto seku novēršanai, jo finanšu resursi nav neizsmeļami.

Tā izteicās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš ieskicēja, ka LTRK apmēram nedēļas laikā grasās iesniegt savas rekomendācijas valdībai atbalsta pasākumu ieviešanai, par kurām patlaban organizācijas iekšienē vēl tiek diskutēts. "Tēma ir aktuāla un pavisam noteikti ir skaidrs, ka pašlaik no Covid-19 statistikas datiem var redzēt, ka ierobežojumi palielināsies, līdz ar to arī ekonomikai izaicinājumi paliks arvien lielāki," pauda Endziņš.

LTRK valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka šis laiks ir izaicinājumiem bagāts, jo paralēli centieniem lemt par Covid-19 atbalsta pasākumiem, jādarbojas arī ar nākamā gada valsts budžeta likumprojektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstiprināta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras jaunā valde

Lelde Petrāne, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome uz turpmākajiem trim gadiem organizācijas valdes priekšsēdētāja amatā atkārtoti apstiprinājusi Jāni Endziņu, bet valdes locekļa amatā ievēlējusi līdzšinējo LTRK Politikas daļas direktora vietnieku Jāni Lielpēteri.

Līdzšinējais valdes loceklis Andris Vanags turpmāk būs LTRK valdes priekšsēdētāja padomnieks. Valdē darbu turpinās arī iepriekš apstiprinātā LTRK Politikas daļas vadītāja Katrīna Zariņa.

"Lai gan LTRK ir jau vairāk nekā 85 gadi, un arī pats šajā amatā neesmu pirmo dienu, šodienas darba dinamika ir liela un ir sajūta, ka LTRK kā lidmašīna vēl tikai ieskrienas - uzņem jaudu, ātrumu un augstumu, jo aizvien lielāks pulks uzņēmēju saprot kopīgā darba spēku un biedru rindas strauji aug. Savukārt ierēdniecība un politiķi aizvien vairāk un vairāk apzinās, ka ieklausīšanās spēcīgākajās uzņēmēju organizācijās ir gudra izvēle Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanai," pauž J.Endziņš

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izpelnījies uzņēmēju organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) - kritiku par izteikumiem Latvijas Televīzijas 28.aprīļa raidījumā "Šodienas jautājums".

Abas organizācijas paudušas sašutumu par Reira izteikumiem, kas neatbilstot patiesībai.

LTRK norāda, ka finanšu ministrs sniedzis nepatiesu informāciju par LTRK un tās darbību. Proti, raidījumā Reirs nepatiesi apgalvojis, ka LTRK prezidentu var ievēlēt uzņēmumi ar nulle kapitālu, un lielākā daļa no biedriem ir mikrouzņēmumi.

Tāpat finanšu ministrs raidījumā kritizēja LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikto uzņēmēju aptauju, kurā Reirs saņēmis viszemāko darbu vērtējumu no visiem ministriem. Finanšu ministrs izteicās, ka aptauja nav visaptveroša, kam LTRK nepiekrīt, norādot, ka aptaujas metodoloģija ir socioloģiski pamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana uzņēmumiem ir nepieļaujama

Zane Atlāce - Bistere, 15.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Trešdien, 20.decembrī, šis jautājums tiks skatīts arī Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības padomē, kur LTRK argumentēs un skaidros šī lēmuma ietekmi uz biznesu kopumā.

Biedrība uzskata, ka EM ir jāatrod iespējas OIK diferencēšanas modeli mainīt tā, lai izmaksas nepieaugtu vidēji nevienai uzņēmumu grupai. Vēl šogad jāmaina līdz šim pieņemtie lēmumi, un ar steigu jāveic labojumi visos nepieciešamos regulējumos.Pašreiz Ekonomikas ministrijas sagatavotā informācija, ar ko iepazīstināta arī LTRK padome, liecina, ka izveidotas četras grupas, kur pirmā ir mājsaimniecības, otrā mazie un vidējie uzņēmēji, bet trešā – lielie un energoietilpīgie komersanti. Pašreiz problēmas izveidojušās otrajai grupai jeb 53 tūkstošiem pieslēgumu, kas ir lielākā daļa uzņēmumu, kur maksa par obligāto iepirkumu komponenti pieaugs par vairāk nekā 10%, tādējādi papildu tiktu iekasēti 3,9 miljoni eiro gadā. Ņemot vērā to, ka elektroenerģijas rēķini, kas veidojas no elektrības cenas, pārvades un sadales, kā arī obligātās iepirkumu komponentes, Latvijā jau ir vislielākie, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tad šāds Ekonomikas ministrijas piedāvājums ir pilnīgā pretrunā ar normālas konkurētspējas attīstību un drīzāk uzskatāms kā konkurētspēju graujošs faktors.

Komentāri

Pievienot komentāru