Jaunākais izdevums

Reaģējot uz Eiropas piemērotajām sankcijām Baltkrievijai, tās prezidents Aleksandrs Lukašenko otrdien draudējis atļaut masu migrāciju uz Eiropu, sevišķi Vāciju.

Lukašenko valdības sēdē paziņoja, ka vairs neatļaus preču tranzītu uz un no Ķīnas un Krievijas, un atļaus plūst uz Eiropu bēgļu masām no tādām valstīm kā Afganistāna, Sīrija un Irāka.

"Mēs nevienu neapstādināsim," sacīja Lukašenko.

Cilvēki ir ceļā no kara zonām uz "silto un komfortablo Eiropu", un Vācijai ir nepieciešami darbinieki, sacīja Baltkrievijas līderis.

Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievijas tirgus ir slēgts, un tas ir pirmais solis. Otrais solis ir aizliegt preču plūsmu caur valsti.

"Tas pats jāizdara ar vāciešiem. Lai viņi piegādā savas preces Krievijai un Ķīnai caur Somiju. Vai caur Ukrainu," paziņoja Lukašenko.

Eiropas Savienība (ES) un Savienotās Valstis ir piemērojusi Baltkrievijai un Lukašenko režīmam sankcijas par protestu apspiešanu pēc vēlēšanām, kurās kārtējo reizi par uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko. Opozīcija un starptautiskā sabiedrība apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā.

Baltkrievija, kuru sankcijas pakļāvušas lielam spiedienam, jau sen ir finansiāli atkarīga no Krievijas un turpina saņemt finansiālu atbalstu no Maskavas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunās ASV sankcijas var tikt vērstas pret Baltkrievijas kālija un naftas sektoriem

LETA--DW, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas nesenās vizītes gaitā Vašingtonā apspriestas nākamās ASV sankcijas pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu, un tās var skart kālija un naftas sektorus, svētdien vēstīja laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz sarunu dalībniekiem.

Vizītes gaitā 19. un 20.jūlijā Cihanouska tikās prezidenta Džo Baidena administrācijas svarīgākajiem ārpolitikas cilvēkiem - valsts sekretāru Entoniju Blinkenu un nacionālās drošības padomnieku Džeikobu Salivanu.

Jaunās sankcijas papildinās ASV jau šogad noteiktos soda pasākumus un būs vērstas uz Lukašenko tālāku izolāciju, norādīja laikraksts. Cihanouska uzstājusi uz sankciju režīma pastiprināšanu.

Kā sacījis Baltkrievijas opozīcijas līderes palīgs Franaks Vjačorka, ASV Valsts departamenta līdzstrādnieki ļāvuši noprast, ka ierobežojošo pasākumu nākamā kārta varētu tikt vērsta pret Baltkrievijas kālija un naftas sektoriem.

Cihanouska sanāksmēs norādījusi, ka šīs nozares ir tuvas Lukašenko un ir svarīga Baltkrievijas tautsaimniecības sastāvdaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojušies par sankcijām pret Baltkrievijas tautsaimniecības svarīgākajām nozarēm, blokam cenšoties pastiprināt spiedienu uz Aleksandra Lukašenko autoritāro režīmu pēc lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas, vēsta diplomāti.

Sankcijas, kuras paredzēts oficiāli apstiprināt tuvāko dienu laikā, vērstas pret nozarēm, kas Lukašenko režīmam nodrošina lielākos ienākumus, - potaša eksportu, naftas pārstrādi, tabakas industriju un finanšu sektoru, aģentūrai AFP pavēstījuši Eiropas diplomāti.

Paredzēts pastiprināt arī jau iepriekš pret Minsku vērsto ieroču embargo, kā arī aizliegt pārdot Baltkrievijai izsekošanas aprīkojumu.

Ministri arī oficiāli apstiprinājuši vēl 78 baltkrievu amatpersonu un septiņu organizāciju iekļaušanu "melnajā sarakstā". Šo personu vārdus vēlāk pirmdien paredzēts publicēt ES oficiālajā žurnālā.

Augstākais ES pārstāvi ārlietās un drošības jautājumos Žuzeps Borels iepriekš izteicies, ka sektorālās sankcijas paredzēts galīgi apstiprināt pēc šonedēļ Briselē paredzētā bloka līderu samita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko ceturtdien aizliedzis valstī paaugstināt cenas, šādi cenšoties iegrožot straujo inflāciju.

"Ar sesto datumu (oktobri) tiek aizliegts jebkāds cenu pieaugums. Aizliegts! Ar šodienu. Nevis ar rītdienu, bet ar šodienu. Lai diennakts laikā neuzskrūvētu cenas. Tāpēc ar šodienu cenu pieaugums tiek aizliegts. Un nedod dievs kāds grāmatvedībā veiks kaut ko ar atpakaļejošu datumu, kaut kādu rēķināšanu, pārrēķināšanu," amatpersonu sanāksmē sacīja Lukašenko.

Patēriņa cenas ir "šausmīgas , un gada laikā tās ir pieaugušas par 18%, norādīja diktators.

"Gaļa, piena produkti, putna gaļa (..) kļūst dārgāka. Minskā pēdējās dienās nav olu," sūrojās Lukašenko.

Uzdevums ir līdz nākamajam gadam atgriezties pie 7-8% inflācijas," viņš piebilda.

Lukašenko preses dienestam tuvais "Telegram" kanāls "Pul Pervogo" savukārt vēsta, ka izņēmumus var noteikt individuālā kārtā, un tie jānosaka ministriem vai apgabalu izpildkomiteju priekšsēdētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri cer pirmdien panākt vienošanos par sankciju vēršanu pret Baltkrievijas svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, lai sodītu autoritāro Aleksandra Lukašenko režīmu par lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā, vēsta diplomāti.

Ministru sanāksmē Luksemburgā paredzēts apspriest plaša mēroga sankcijas, lai tādējādi ietekmētu Lukašenko "maku", sarunā ar aģentūru AFP piektdien izteicies kāds Eiropas diplomāts.

Plānots sankcijas vērst pret Baltkrievijas ekonomikas galvenajiem balstiem, tostarp pret potaša eksportu, tabakas industriju un naftas pārstrādes rūpniecību, stāsta diplomāti.

Vienlaikus paredzēts pastiprināt eksporta ierobežojumus, kas liedz Baltkrievijai piegādāt ieročus un aprīkojumu, kuru iespējams izmantot demonstrāciju apspiešanai.

"Mēs runājam par sankcijām, kas būs sāpīgas," norādījis viens no diplomātiem.

Tomēr diplomāti atzīst, ka joprojām pastāv domstarpības par sankcijām pret finanšu nozari, jo pret to iebilst Austrija, kuras bankas cieši sadarbojas ar Baltkrieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lukašenko: Minska ir gatava atļaut Ukrainas labības tranzītu apmaiņā pret pieeju Baltijas jūras ostām

LETA/REUTERS, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minska ir gatava atļaut Ukrainas labības tranzītu caur savu teritoriju uz Baltijas jūras ostām, ja Baltkrievijai ļaus caur šīm ostām veikt arī savu preču eksportu, piektdien atsaucoties uz Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko, vēsta varasiestāžu kontrolē esošā aģentūra "Belta".

Kopš Krievija 24.februārī sākusi atkārtotu iebrukumu Ukrainā, Kijiva vairs nevar izmantot labības eksportam savas Melnās jūras ostas, kuras bloķē krievu karaflote.

Ukrainas labības eksports caur Baltkrieviju ir viena no iespējām, kas tiek apspriesta ANO organizētajās sarunās, kuru mērķis ir palielināt labības piedāvājumu pasaules tirgū, lai novērstu draudošo pārtikas krīzi.

Otra iespēja ir Melnās jūras ostu atbloķēšana.

Telefonsarunā ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu Lukašenko piektdien izteicies, ka Minska esot gatava atbrīvot savu dzelzceļa jaudu, kas nepieciešama Ukrainas labības transportēšanai caur Baltkrievijas teritoriju uz valstīm, kuras piekritīs atvērt pieeju savām ostām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baltkrievija izraida no valsts Latvijas vēstnieku un diplomātus, Latvija atbild ar identisku rīcību

LETA, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paziņojis, ka bloks gatavo ceturto sankciju kārtu pret Baltkrievijas varasiestādēm, kas atbildīgas par protestu apspiešanu.

"Režīms turpina represijas pret saviem pilsoņiem un to iebiedēšanu. Tagad tas vēršas pret poļu kopienu," pēc ES ārlietu ministru tikšanās norādīja Borels. "Mēs gatavojam nākamo sankciju paketi, kas, ceru, tiks apstiprināta tuvākajās nedēļās."

ES jau pakļāvusi sankcijām prezidentu Aleksandru Lukašenko un 87 amatpersonas, kā arī ar režīmu saistītus uzņēmējus. Šīm personām liegta ieceļošana ES, un to īpašumi ir iesaldēti.

Pēdējā kārtā, kas tika izsludināta decembrī, sankcijām tika pakļauti arī septiņi uzņēmumi, kuri finansē autoritāro režīmu.

Kā ziņots, pēc 9.augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās par uzvarētāju kārtējo reizi tika pasludināts ilggadējais prezidents Lukašenko, Baltkrieviju pārņēma masu protesti, ielās izejot simtiem tūkstošiem cilvēku, kuri bija sašutuši par rezultātu viltošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ir gatavas paplašināt sankcijas un vērst citus pasākumus pret diktatora Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā, paziņoja ASV Valsts departamenta preses sekretārs Metjū Millers.

Tādu paziņojumu ASV Valsts departaments izplatīja pēc tam, kad nesen Baltkrievijā notika reidi pret politieslodzīto radiniekiem un bijušajiem politieslodzītajiem.

Millers uzsvēra, ka ASV nosoda tādus aizturēšanas gadījumus, plašāku cilvēktiesību apspiešanu valstī un mēģinājumus kavēt Baltkrievijas iedzīvotāju demokrātiskos centienus.

"Mēs turpināsim saukt režīmu pie atbildības, izmantojot sankcijas un citus līdzekļus, par tā brutālajām iekšējām represijām, kā arī par tā nepārtraukto atbalstu Krievijas agresīvajam karam pret Ukrainu," uzsvēra Valsts departamenta pārstāvis.

Baltkrievijas Valsts drošības departaments 23.janvārī veica masveida reidus pret bijušajiem politieslodzītajiem un pašreizējo politieslodzīto radiniekiem. Reidi turpinājās arī nākamajā dienā. Baltkrievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Vjasna" ziņoja, ka Baltkrievijas drošības dienests vienas dienas laikā aizturējis vai nopratināja vismaz 160 cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija apsver iespēju slēgt dzelzceļa kravu pārvadājumus ar Baltkrieviju, un tas var izprovocēt Ķīnas atbildes reakciju, intervijā Polijas ziņu aģentūrai PAP paziņoja Polijas iekšlietu ministra vietnieks Macejs Vonsiks.

Viceministrs sacīja, ka robežas bloķēšana novedīs pie preču apgrozījuma krituma ar Ķīnu. Pekina zaudēs ienākumus un var nosūtīt signālu Baltkrievijas iestādēm. Tieši pār Polijas-Baltkrievijas robežu no Ķīnas tiek sūtīts ievērojams daudzums preču un produkcijas.

"Domāju, ka ķīniešiem nāksies sūtīt [Aleksandram] Lukašenko pareizu signālu: neveikt pasākumus, kuri var viņiem kaitēt," paskaidroja Vonsiks.

Polija ir gatava slēgt dzelzceļa satiksmi ar Baltkrieviju, ja Minska turpinās provokācijas.

Uz Polijas-Baltkrievijas robežas pašlaik ir atvērts robežas šķērsošanas punkts automobiļiem Teresopolē, kur notiek pasažieru kustība, kā arī robežas šķērsošanas punkts kravu pārvadātājiem Kukurikos, bet tikai pārvadātājiem no Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri svētdien vienojušies piešķirt 450 miljonus eiro ES līdzekļu dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels.

"Mēs esam nolēmuši izmantot savas iespējas, lai piegādātu letālus ieročus (..) Ukrainas armijai 450 miljonu [eiro] vērtībā un vēl 50 miljonus [eiro] neletālām piegādēm - degvielai, aizsargaprīkojumam," žurnālistiem sacīja Borels.

Pēc viņa teiktā, ES valstu aizsardzības ministri pirmdien apspriedīs, kā veikt militāro preču iepirkšanu un tās piegādāt Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Polija ir piekritusi būt par tranzītmezglu šīm piegādēm, sacīja Borels.

Viņš pavēstīja, ka finansējuma ietvaros ES piegādās Ukrainai arī reaktīvos iznīcinātājus.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, Eiropas Savienība pirmo reizi finansēs ieroču un cita ekipējuma iegādi un piegādāšanu valstij, kurai tiek uzbrukts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Facebook atļaus verbālu vardarbību pret Krievijas armiju, Putinu un Lukašenko

LETA/UKRAINSKA PRAVDA/REUTERS, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" lietotājiem dažās valstīs būs atļauts aicināt uz vardarbību pret Ukrainā iebrukušo Krievijas armiju, kā arī vēlēt nāvi Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vai Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko, liecina "Facebook" māteskompānijas "Meta" iekšējas e-pasta vēstules.

"Meta" atļaus agresīvus izteikumus, kas mērķēti uz Krievijas karavīriem, izņemot karagūstekņus, vai uz Krievijas pilsoņiem vispār, ja ir skaidrs, ka šo izteikumu konteksts ir Krievijas iebrukums Ukrainā.

Saskaņā ar vienā e-pasta vēstulē rakstīto šīs "Facebook" politikas pagaidu izmaiņas attiecas uz lietotājiem Armēnijā, Azerbaidžānā, Gruzijā, Igaunijā, Krievijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Ukrainā un Ungārijā.

Sociālais tīkls arī pagaidām atļauj aicinājumus uz Putina vai Lukašenko nāvi vairākās valstīs, tai skaitā Krievijā, Polijā un Ukrainā. Tika precizēts, ka šie aicinājumi ir atļauti, ja tiem nav citu mērķu un tie neietver datus par nāves vietu un metodi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

The Economist par "Gada valsti" atzīst Itāliju, īpaši izceļot arī Lietuvu

LETA--AFP, 17.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls "The Economist" "Gada valsts" titulu piešķīris Itālijai, bet kā viena no valstīm, kas visvairāk mainījusies pēdējo 12 mēnešu laikā, minēta arī Lietuva.

Izdevums atgādina, ka Itālija šogad ieguva zinošu un starptautiski atzītu premjerministru Mario Dragi, un lielākā daļa valsts politiķu spēja pārvarēt savas nesaskaņas, lai atbalstītu plašu reformu programmu, kas ļauj valstij saņemt Eiropas Savienības finansējumu pandēmijas seku mazināšanai.

Tāpat Itālijā ir viens no labākajiem vakcinācijas rādītājiem Eiropā.

Lai gan iepriekšējo līderu, piemēram, Silvio Berluskoni, nepārdomātās politikas rezultātā Itālijas iedzīvotāji 2019.gadā bija nabadzīgāki nekā 2000.gadā, un 2020.gads bija sarežģīts, šogad valsts ekonomika ir atkopusies straujāk nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā, norādīja žurnāls.

"Ir grūti noliegt, ka Itālija šodien ir labāka nekā bija 2020.gada decembrī. Un tādēļ tā ir mūsu gada valsts," paziņoja "The Economist".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes sēdē Minskai atņemtas 2021.gada pasaules čempionāta rīkotāju tiesības, vēsta IIHF.

2021.gada pasaules čempionātu šogad bija jāuzņem Minskai un Rīgai, taču Latvijas valdība nevēlējās rīkot turnīru kopā ar Baltkrieviju, jo tās pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms pielieto represijas pret mierīgajiem protestētājiem.

IIHF Padome pirmdien attālinātā sēdē izskatīja jautājumu, vai Baltkrievijai arī turpmāk uzticēt daļu no 2021.gada pasaules čempionāta rīkošanas. Sēdē secināts, ka drošības apsvērumu un no IIHF neatkarīgu apstākļu dēļ čempionāta daļas pārcelšana uz citu vietu ir neizbēgama.

Šobrīd nav zināms, kurai valstij tiks uzticētas iepriekš Minskā paredzētās spēles, bet kā viens no variantiem tiek izskatīta visa čempionāta uzticēšana Latvijai. IIHF Padome gan vēl izskatīs Latvijas kā līdzorganizētājas statusu. Iepriekš tika ziņots, ka pasaules čempionātu daļēji vai pilnībā varētu uzņemt Dānija vai Slovākijas galvaspilsēta Bratislava.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija pirmdien paziņojusi, ka uz laiku slēgs baltkrievu pārvadātājiem pēdējo robežšķērsošanas punktu uz robežas ar Baltkrieviju, kas vēl atvērts kravas satiksmei, tādējādi reaģējot uz Minskas noteiktajiem ierobežojumiem poļu autokravām.

Savstarpējais konflikts pieņemas spēkā jau vairākas dienas, un kravas automašīnu rinda pie Koroščinas robežšķērsošanas punkta jau pārsniedz 40 kilometrus.

"Satiksme būs apturēta tik ilgi, (..) kamēr Baltkrievijas varasiestādes atcels ierobežojumus poļu pārvadātājiem," teikts Polijas Iekšlietu ministrijas paziņojumā.

Konflikta, kas skāris autopārvadātājus, sākās 10.februārī, kad Polija valsts drošības apsvērumu dēļ slēdza Bobrovniku robežšķērsošanas punktu.

Šis lēmums tika pieņemts uzreiz pēc tam, kad Baltkrievijā tika notiesāts poļu izcelsmes žurnālists Andžejs Počoburs, kuram par diktatora Aleksandra Lukašenko režīma kritiku tika piespriests astoņus gadus ilgs cietumsods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija, atbildot uz jaunām rietumvalstu sankcijām, varētu noteikt embargo preču ievešanai un ierobežot tranzītu, trešdien sacīja Baltkrievijas premjerministrs Romāns Golovčenko.

"Mēs esam spējīgi aizsargāt savus pilsoņus un savus uzņēmumus. Valdība pēc prezidenta rīkojuma sagatavojusi īpašu aizsardzības pasākumu kopumu pilnībā atbilstoši mūsu likumdošanai," Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko sanāksmē ar parlamentāriešiem sacīja premjers.

Eiropadome vienojas noteikt sankcijas pret Baltkrieviju 

Eiropadome pirmdienas vakarā vienojās par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju,...

"Pasākumi būs visai sāpīgi tām valstīm, kas ieņēmušas atklāti naidīgu nostāju - no preču ievešanas embargo līdz tranzīta ierobežojumam," sacīja Golovčenko.

"Bet mēs tomēr ceram uz to cilvēku saprātu, kas steidzas nokļūt līdz neatgriešanās punktam, piedāvājam atskurbt un padomāt vēlreiz, pirms nostāties uz ekonomiskā kara takas, kurā uzvarētāju nebūs," brīdināja Baltkrievijas premjers.

Valdība ierobežo aviosatiksmi ar Baltkrieviju 

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem...

Jau ziņots, ka svētdien aviosabiedrības "Ryanair" pasažieru lidmašīnai, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu, Baltkrievijas gaisa telpā, netālu no Lietuvas robežas, nācās mainīt kursu un doties uz Minsku, kur Baltkrievijas kriminālpolicija aizturēja vienu no tās pasažieriem - opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, opozīcijas medija "Nexta" dibinātāju un bijušo galveno redaktoru Romānu Protaseviču, kuram Baltkrievijā draud nāvessods. Tika aizturēta arī Protaseviča draudzene Sofija Sapega, kas arī bija starp lidmašīnas pasažieriem.

Eiropadome pirmdienas vakarā vienojās par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus ES gaisa telpā un liedzot tām piekļuvi ES lidostām. Eiropadome arī pieprasīja nekavējoties atbrīvot Protaseviču un Sapegu un garantēt viņu pārvietošanās brīvību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāda ir slēgusi savu gaisa telpu Baltkrievijas lidmašīnām, tviterī paziņoja Kanādas Transporta ministrija.

Šāds lēmums pieņemts, veicot ekonomiskus pasākumus pret Krievijas un tās iebrukuma Ukrainā tiešiem atbalstītājiem.

"Mēs slēdzām Kanādas gaisa telpu Baltkrievijas aviopārvadātājiem un lidmašīnām," teikts paziņojumā.

Kanāda jau 27.februārī slēdza savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām.

Krievija 24.februāra rītā sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā. Ukrainai uzbruka ne vien no Krievijas, bet arī no Baltkrievijas teritorijas.

Baltkrievija oficiāli nepiedalās Krievijas karā pret Ukrainu, tomēr Krievija izmanto Baltkrievijas teritoriju karavīru un militārās tehnikas pārvietošanai, no Baltkrievijas teritorijas uz Ukrainu tiek raidītas Krievijas raķetes, un Baltkrievijas slimnīcās ārstējas kaujās Ukrainā ievainotie Krievijas karavīri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien vienojusies atvieglot tādu trešo valstu uzņēmumu pārcelšanu uz Lietuvu, kuri investē šai valstī vismaz 1,45 miljonus eiro, īpaši domājot par atbalstu Baltkrievijas uzņēmumiem.

"Tas būtiski atvieglotu darbinieku pārcelšanu - Nodarbinātības dienestam nevajadzēs vērtēt ārvalstnieka darba atbilstību Lietuvas darba tirgus vajadzībām, nebūs vajadzīgas atļaujas un citas birokrātiskas lietas, bet, protams, investoriem būs jāizpilda virkne nosacījumu," norādījusi ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Uz atvieglojumiem varēs pretendēt uzņēmumi, kas noslēguši ar Lietuvas valdību investīciju līgumu un apņēmušies investēt vismaz 1,45 miljonus eiro un radīt vismaz 20 jaunas darba vietas, maksājot darbiniekiem algas, kas vismaz pusotras reizes pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā pašvaldībā.

Pirmie Baltkrievijas uzņēmumi jau atvēruši kontus un sākuši darbu Latvijā 

Vairāki Baltkrievijas uzņēmumi jau ir pieņēmuši lēmumu par pilnīgu vai daļēju pārcelšanos...

"Būtībā runājam par mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas investoriem, kuri pie mums jau pārceļas prāvā skaitā - 42 uzņēmumi jau uzsākuši šo procesu, 33 vēl apsver šo iespēju," piebildusi ministre.

Attiecīgie Nodarbinātības likuma grozījumi vēl jāapstiprina Lietuvas Seimam. Ministrija cer, ka tas varētu notikt vēl šīs pavasara sesijas laikā un atvieglojumi varēs stāties spēkā jau jūnijā.

Ja Seims grozījumus apstiprinās, pagaidu uzturēšanās atļaujas Lietuvā varēs lūgt gan visi Baltkrievijas pilsoņi, kuri ieradīsies strādāt attiecīgajos uzņēmumos, gan viņu ģimenes locekļi, kuri drīkstēs uzturēties Lietuvā tikpat ilgi un šai laikā arī strādāt.

Darba devējiem savukārt būs pienākums ziņot par visiem darbā pieņemtajiem ārvalstniekiem.

Kopš pagājušā gada augusta, kad Baltkrievijā sākās masveida protesti pret šīs valsts autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko, uz Lietuvu pārcēlušies tādi uzņēmumi kā "Epam Systems", "Wargaming", "Flo Health", "Coherent Solutions" un "Godel Technologies".

Ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūra "Investuok Lietuvoje" janvārī lēsa, ka aptuveni 60 uzņēmumi pārceļ vai plāno pārcelt savu darbību no Baltkrievijas uz Lietuvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki sanāksmē trešdien vienojušies noteikt jaunas sankcijas Baltkrievijai, sankcijām pakļaujot 78 indivīdus un septiņas organizācijas, pavēstīja diplomāti.

Runa ir par liegumu ieceļot ES un aktīvu iesaldēšanu, norādīja avoti.

No sankcijām pakļautajiem indivīdiem septiņi ir tieši saistīti ar lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā 23.maijā, bet vēl 71 cilvēkam noteiktas sankcijas saistībā ar valdības represijām pret opozīciju.

Sankcijas oficiāli tiks apstiprinātas pirmdien, kad tiksies ES valstu ārlietu ministri.

Uz "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā ES reaģēja, liedzot Baltkrievijas lidsabiedrību lidmašīnām lidot ES gaisa telpā, kā arī ES valstu lidsabiedrību lidmašīnām izmantot Baltkrievijas gaisa telpu.

Vēlāk Eiropadomes prezidents Šarls Mišels paziņoja, ka ES izstrādā jaunas sankcijas pret Baltkrieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru