Ražošana

Madara Cosmetics dividendēs no pērn gūtās peļņas maksās 0,15 eiro par akciju

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Kosmētikas ražotājs "Madara Cosmetics" dividendēs no pagājušajā gadā gūtās peļņas maksās 0,15 eiro par akciju, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga" par akcionāru kārtējā sapulcē otrdien, 28.jūlijā, pieņemtajiem lēmumiem.

Atbilstoši akcionāru sapulces lēmumam dividendēs no 2019.gadā gūtās peļņas tiks izmaksāti kopumā 561 786,3 eiro, bet atlikušo pērn gūtās peļņas daļu 988 622,7 eiro apmērā nolemts atstāt nesadalītu.

Par dividenžu ieraksta datumu noteikts 2020.gada 11.augusts, bet par dividenžu izmaksas datumu - 12.augusts.

Tāpat akcionāru kārtējā sapulcē nolemts izlaist 10 000 personāla opciju par kopējo summu 1000 eiro.

Akcionāri noteikuši, ka viena piešķirtā personāla opcija dos tiesības iegūt vienu "Madara Cosmetics" dematerializētu uzrādītāja akciju 0,1 eiro nominālvērtībā. "Madara Cosmetics" emitēs akcijas uz nesadalītās peļņas rēķina.

"Madara Cosmetics" akcionāri noteica, ka uzņēmuma valde būs tiesīga piešķirt izlaistās personāla opcijas darbiniekiem - struktūrvienību vadītājiem un padomes locekļiem, kuri ir snieguši būtisku ieguldījumu "Madara Cosmetics".

Vienlaikus noteikts, ka izlaisto personāla opciju turētāji zaudēs tiesības izlietot tiem piešķirtās personāla opcijas, ja darba tiesiskās attiecības starp kompāniju un personāla opciju turētāju izbeigsies, vai, ja personāla opciju turētājs, kas ir "Madara Cosmetics" padomes loceklis, būs atsaukts vai atstājis amatu.

Personāla opciju turētāji iegūs personāla opcijas ar to piešķiršanas brīdi, proti, ar attiecīgā valdes lēmuma pieņemšanas brīdi, ar tiesībām sākt opciju tiesību izlietošanu pēc 36 mēnešiem no to iegūšanas brīža. Pēc šī perioda beigām personāla opciju turētājs būs tiesīgs iegūt noteiktu skaitu "Madara Cosmetics" akciju. Izlietojot personāla opcijas, jaunās emisijas akcijas tiks iegūtas bez maksas.

Tāpat akcionāri pieņēma lēmumu par "Madara Cosmetics" nosacītu pamatkapitāla palielināšanu par 1000 eiro.

Akcionāru sapulcē ievēlēta arī padome jaunā sastāvā. Tostarp no jauna kompānijas padomē iecelts Edgars Pētersons un Sari Hannele Rosina, bet darbu padomē turpinās Anna Andersone, Anna Ramata-Stunda un Liene Drāzniece. Tādējādi darbu padomē neturpinās Zane Tamane.

2019.gadā "Madara Cosmetics" auditētais apgrozījums bija 11,004 miljoni eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2018.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 0,5% un bija 1,55 miljoni eiro. Savukārt "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 11,546 miljoni eiro, kas ir par 21,2% vairāk nekā gadu iepriekš, kamēr koncerna peļņa pieauga par 3,1%, sasniedzot 1,563 miljonus eiro.

Kompānijas lielākie īpašnieki ir Uldis Iltners (24,08%), Lote Tisenkopfa Iltnere (23,92%), Somijas "Transmeri Group Ab" (23,09%), Zane Tamane (7,61%) un Liene Drāzniece (6,83%). "Madara Cosmetics" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" koncerns 2023.gadā plāno sasniegt 27 miljonu eiro apgrozījumu, liecina uzņēmuma paziņojumā "Nasdaq Riga".

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka 2020.gadam izvirzītais apgrozījuma mērķis 15 miljoni eiro tiks izpildīts, konsolidētajam apgrozījumam sasniedzot 16 miljonus eiro.

Madara Cosmetics šogad plāno sasniegt 15 miljonu eiro apgrozījumu 

Kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" šogad plāno sasniegt 15 miljonu eiro apgrozījumu,...

Vienlaikus "Madara Cosmetics" pārstāvji norāda, ka 2023.gadā koncerna apgrozījums plānots 27 miljonu eiro apmērā. "Izvērtējot uzņēmuma iecerētās attīstības darbības un pieaugošo uzņēmuma zīmola atpazīstamību nozīmīgākajos Eiropas valstu tirgos, kā arī dabīgās kosmētikas nozares attīstības potenciālu kopumā, "Madara Cosmetics" nākamo trīs gadu laikā plāno turpināt izaugsmi par apmēram 20% gadā un 2023.gadā sasniegt 27 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu," teikts paziņojumā biržai.

Madara Cosmetics koncerna apgrozījums pirmajā pusgadā pieaudzis par 47% 

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 8,217 miljoni...

Jau ziņots, ka "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 8,217 miljoni eiro, kas ir par 47% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet koncerna peļņa pieauga 2,2 reizes un bija 1,807 miljoni eiro.

Kompānijas lielākie īpašnieki ir Uldis Iltners (24,08%), Lote Tisenkopfa Iltnere (23,92%), Somijas "Transmeri Group Ab" (23,09%), Zane Tamane (7,61%) un Liene Drāzniece (6,83%). "Madara Cosmetics" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Madara Cosmetics koncerna apgrozījums pirmajā pusgadā pieaudzis par 47%

LETA, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 8,217 miljoni eiro, kas ir par 47% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet koncerna peļņa pieaugusi 2,2 reizes un bija 1,807 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp koncerna ieņēmumi no produkcijas pārdošanas Latvijā 2020.gada pirmajā pusgadā palielinājušies par 56,6% salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, sasniedzot 2,282 miljonus eiro, ieņēmumi no produkcijas pārdošanas pārējās Eiropas Savienības valstīs auguši par 45,5%, sasniedzot 5,43 miljonus eiro, bet ieņēmumi no produkcijas pārdošanas citu valstu tirgos palielinājušies par 19,2%, veidojot 401,3 tūkstošus eiro.

Lielākais tirgus ārpus Latvijas "Madara Cosmetics" ir Somija. 2020.gada pirmajā pusgadā kompānijas ieņēmumi Somijā veidoja 1,32 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

"2020.gada pirmajā pusē uzņēmums spēris lielu soli uz priekšu, turpinot strauju attīstību un sasniedzot teicamus rezultātus. Vienlaikus šis ir bijis arī ļoti neparasts posms, kas aizritējis lielas nenoteiktības apstākļos un licis piekoriģēt uzņēmuma darbības stratēģiju. Paraugoties atpakaļ, šobrīd var droši teikt, ka uzņēmuma reakcija uz Covid-19 izraisītajiem apstākļiem ir bijusi pareiza, un virkne pieņemto lēmumu, kas attiecas uz korekcijām uzņēmuma darbības stratēģijā, ļāvuši sasniegt pēdējā laika straujāko izaugsi," pauda kompānijas valdes loceklis Uldis Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija sekmē kosmētikas pārdošanu e-komercijas kanālos, atzina kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" valdes loceklis Uldis Iltners.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados kosmētikas tirdzniecības apmēri e-komercijas kanālos strauji aug, kamēr mazumtirdzniecībā veikalos pieaugums ir neliels.

"Proporcija visu laiku nosveras par labu e-komercijai. Pandēmija šo procesu tikai paātrinās un tirdzniecība arvien vairāk nosvērsies e-komercijas pusē. Tomēr nebūtu vietā arī pārspīlējumi, jo fiziskie tirdzniecības kanāli saglabāsies, tikai proporcija mainīsies un abi šie tirdzniecības kanāli kļūs līdzvērtīgi," teica Iltners.

Tāpat viņš norādīja, ka tieši pašlaik ir redzams, ka kosmētikas nozarē rodas arvien vairāk projektu un zīmolu, kuri ir paredzēti izplatīšanai tikai e-komercijas vidē un šī tendence varētu kļūt stiprāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" šogad plāno sasniegt 15 miljonu eiro apgrozījumu, otrdien biržas "Nasdaq Riga" vebinārā sacīja uzņēmuma valdes loceklis Uldis Iltners.

Savukārt uzņēmuma izstrādātās prognozes nākamajiem trīs gadiem tikšot publicētas gada beigās, stāstīja Iltners. Viņš skaidroja, ka pirmā pusgada rezultāti ir parādījuši, ka uzņēmums šogad spēs sasniegt iepriekš nosprausto mērķi sasniegt 15 miljonu eiro apgrozījumu gadā. Iltners piebilda, ka patlaban uzņēmuma ražošanas jauda ļautu strādāt ar 25 miljonu eiro apgrozījumu.

"Patlaban "Madara Cosmetics" tirgus daļa Eiropas tirgos vēl ir ļoti maza, tāpēc mums ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Tāpēc turpināsim strādāt pie zīmola atpazīstamības, kā arī pie fiziskās un tiešsaistes pārdošanas kanālu attīstības," stāstīja Iltners.

Viņš piebilda, ka uzņēmums mērķu sasniegšanai fokusēsies uz e-komercijas attīstību, jaunu mazumtirdzniecības klientu piesaistes, kā arī jaunu produktu līniju izstrādes. Iltners pavēstīja, ka par spīti stingrajiem tirdzniecības ierobežojumiem daudzās Eiropas valstīs, pirmais pusgads bija veiksmīgs periods jaunu klientu jeb fizisko veikalu piesaistei, piemēram, Vācijā un Francijā uzņēmums pirmajā pusgadā ir sācis darbību vairākos desmitos jaunu tirdzniecības vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Covid-19" radītā pieprasījuma dēļ arī kosmētikas zīmols "Bio2You" izstrādā jaunus dezinfekcijas produktus un plāno tos piedāvāt gan vietējam tirgum, gan eksportam.

Klientiem jau tiek piedāvāts antiseptisks sprejs ar alkoholu 70% un Pantenolu. Spreja ražošana uzsākta 23.martā un tas pieejams ierobežotā daudzumā.

Vēl tuvākajā laikā uzņēmums tirdzniecībā piedāvās 50ml roku dezinfekcijas gēlu; 1000ml roku dezinfekcijas gēlu, ražošanas procesā ir antibakteriālas cietās un šķidrās ziepes.

"Visi mūsu līdzekļi izstrādāti tā, lai maksimāli rūpētos par roku ādu. Mēs pievienojam dažādas sastāvdaļas, lai spirts tik agresīvi nesausinātu rokas, un roku āda tiktu mitrināta un pasargāta ilgstošākā periodā," komentēja kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Viņa norāda, ka pasūtījumi ir ļoti apjomīgi, tāpēc šobrīd tiek apzinātas finansējuma iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Iekšlietu ministrijas padotībā esošās Nodrošinājuma Valsts aģentūras AS "MADARA Cosmetics" ražotnē nogādāti 5000 litri spirta ar koncentrāciju virs 90%, kas tiks izmantots dezinfekcijas līdzekļu ražošanā, informē Iekšlietu ministrijā.

Spirtam ir tikušas veiktas pārbaudes un tas atzīts par nekaitīgu izmantošanai dezinfekcijā. AS MADARA Cosmetics sadarbībā ar SIA "L.Ē.V." pieņems konfiscēto etilspirtu un bez maksas pārstrādās to par virsmu dezinfekcijas līdzekli.

LASI ARĪ: Arī Bio2You uzsāk dezinfekcijas līdzekļu ražošanu

"Krīzes situācijās jāspēj rast radoša pieeja problēmu risināšanai. Dienesti rūpīgi ir strādājuši, lai apkarotu nelegālos akcizēto preču ražotājus un kontrabandistus, un parastā kārtībā šīs akcizētās preces tiek iznīcinātas. Pirmo reizi brīvās Latvijas laikā konfiscēto spirtu izmantosim lietderīgi, lai iekšlietu dienesti un citas valsts un pašvaldību iestādes, ieskaitot slimnīcas, būtu nodrošinātas ar dezinfekcijas līdzekļiem laikā, kad tie ir deficītā un tiek tirgoti par paaugstinātu cenu," pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz izaicinošajiem apstākļiem COVID-19 ietekmes dēļ, AS MADARA Cosmetics šī gada 1. ceturksnī ir spējis turpināt izaugsmi un sasniegt 1. ceturkšņa pārdošanas mērķus, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma konsolidētais (neauditētais) apgrozījums 2020. gada pirmajā ceturksnī veido 3 228 tūkst. eiro, kas ir 25% pieaugums pret attiecīgo periodu pērn.

Uzņēmuma pārdošanas kanāli ir labi diversificēti gan ģeogrāfiski, gan pa tirdzniecības vietu tipiem un fiziskie pārdošanas kanāli ir labi sabalansēti ar e-komercijas kanāliem.

Pārdošanas kritumu daļā fizisko tirdzniecības vietu ir izdevies pilnībā kompensēt ar pieaugumu e- komercijas kanālos, kur labus rezultātus uzrāda gan paša uzņēmuma e-komercijas platforma, gan uzņēmuma klienti ar e-komercijas profilu. Tāpat daudzi klienti veiksmīgi piemērojas tirgus situācijai un palielina savu darbību digitālajos tirdzniecības kanālos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas advokātu birojs "Primus Derling", Igaunijas "Derling Primus" un Lietuvas "Walless" ir pieņēmuši lēmumu apvienot spēkus, lai veidotu jaunu, vienotu Baltijas mēroga advokātu biroju, kas strādās ar nosaukumu "Walless".

Jaunā "Walless" biroja mērķis ir kļūt par pirmo izvēli juridisko pakalpojumu nozarē – gan klientiem Latvijā, gan tiem, kas strādā starptautiski.

Trīs valstu biroji turpmāk strādās, lai veidotu pilnībā integrētas juristu komandas. Jaunais "Walless" birojs apvienos simts juristus birojos Rīgā, Tallinā, Tartu un Viļņā. "Walless" komandai ir iegūta prakse uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumos, kapitāla tirgu jautājumos, banku un finanšu nozarēs, kā arī fintech, nekustamo īpašumu un nodokļu jomās, kā arī juridiskās palīdzības sniegšanā "balto apkaklīšu" noziegumu jautājumos.

"Mēs redzam, ka arvien biežāk mūsu klientu darbības dimensija sniedzas ārpus Latvijas robežām. Tādēļ spēja piedāvāt patiesi integrētas, dažādu kompetenču speciālistu komandas visas Baltijas mērogā ir ikdienas nepieciešamība. Mēs mērķtiecīgi veidojam jauno "Walless" biroju, lai ietu vienā solī ar šīm nozares tendencēm," komentē "Primus Derling" partnere Kristīne Gaigule – Šāvēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Animāciju izmanto plašāk

Anda Asere, 11.02.2020

Animācijas studijas "Panic" vadītāja Rita Šteimane un

dibinātājs Gints Gūtmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pēdējos gados animācija reklāmas vajadzībām kļuvusi plašāk izmantota un attīstās tendence stāstīt vizuālos stāstus.

"Animācija ir plaši izmantots risinājums reklāmā ASV, Rietumeiropā un daudzās Āzijas valstīs. Plašajā informācijas gūzmā kustīgam attēlam ir arvien lielāka nozīme – reklāmām "jāpaķer" uzmanība ātri un efektīvi," saka Rita Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Viņa novērojusi, ka Latvijā joprojām ir plaši izplatīts uzskats, ka animācija ir domāta bērniem un to asociē ar risinājumiem, kas ir tuvāki baneru animācijai, nekā reklāmas klipam. Taču R. Šteimane uzskata, ka animācijas iespējas ir ļoti plašas. Starptautiski uzņēmumi, piemēram, "American Express", "Nike", "Coca Cola", "Google", "Toyota", "Apple" un neskaitāmi citi plaši izmanto animācijas risinājumus. Neatņemama šo kompāniju reklāmas materiālu daļa ir gan ilustratīvi 2D video, gan komplicēti 3D risinājumi. Animāciju zīmoli izmanto ne tikai tradicionālajos medijos kā televīzija, bet arī sociālajos tīklos, mobilajās aplikācijās un interaktīvos risinājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 10.03.2020

Dalies ar šo rakstu

"COVID-19" karantīnas režīmā ir ielicis arī biznesu. Bailes no jaunā vīrusa ir likušas rīkoties gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm, atceļot dažādus pasaules mēroga pasākumus un ieviešot karantīnas režīmu apgabalos, kur saslimušo ir visvairāk.

Taču "COVID-19" norims, un Latvijas dienaskārtībā atkal būs problēmjautājumi, no kuriem nevajadzētu novērst uzmanību vīrusa dēļ. Viens no tādiem ir kūdras nozare Latvijā.

Pastāv drauds nozari iemainīt pret Eiropas Savienības zaļo plānu. Viens no nozares rūpju faktoriem ir siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana. Latvijai ir jāpārliecina ES institūcijas, ka Latvijas kūdras nozare nav kurināmā ražotāja, bet gan aprites ekonomikas stiprinātāja.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 10. marta numurā:

  • aktuāli - "Rimi Riga Marathon" skaitļos
  • tēma - koronavīrusa ietekme uz biznesu
  • intervija - Vija Kilbloka, "Zvaigzne ABC" līdzīpašniece un vadītāja
  • eksports - Latvijas ekonomikas virzītājspēks
  • ražošana - "ARBO Windows" investē 2,3 miljonus logu ražotnē
  • lauksaimniecība - visu izšķirs pavasaris
  • lauksaimniecība - "Kolumbos" audzē bioloģiskos lopus
  • lauksaimniecība - uzmanības centrā kaņepes
  • pie stūres - "Audi Q7" apskats
  • brīvdienu ceļvedis ar Lotti Tīsenkopfu-Iltneri, "Madara Cosmetics" līdzīpašnieci un vadītāju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 12.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Pārsteigumu nav – tā var teikt par statistikas datiem, kuri rāda uzņēmējdarbības vidi aprīlī.

Bezdarbnieku skaits pieaudzis, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits sarucis. Vēl šā gada martā PVN maksātāju skaits bija 79 032, bet maija sākumā – 72 947. Seši tūkstoši PVN maksātāju mēneša laikā izgaisuši.

Līdz 30. aprīlim bankas no uzņēmumiem bija saņēmušas vairāk nekā 2,6 tūkstošus pieteikumu piešķirt kredītbrīvdienas. Būtiski arī sarucis kredītu pieteikumu apjoms.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 12. maija numurā:

  • viedokļi - Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana
  • aktuāli - restarts prasa palielināt valsts lomu
  • aktuāli - jauni uzņēmumi rodas uz pusi mazāk
  • tēma - kreditēšanas standarti kļūst striktāki
  • ekonomika - pandēmija maina valdību lomu sabiedrības dzīvē
  • enerģētika - līderi nemainās; elektroenerģijas cenas; zaļā enerģija
  • tehnoloģijas - ieguvēji tie, kas prot pielāgoties
  • transports/loģistika - taksometri cieš zaudējumus kopā ar tūrismu
  • transports/loģistika - "Bolt Latvija" ātri pielāgojās situācijai
  • veselības aprūpe - zālēm jākļūst vēl pieejamākām
  • biznesa psiholoģija - strauji notikumi prasa ātru reakciju
  • bizness reģionos - uzlabotais restorāns "Kest" Cēsīs
  • iepakojums - "Madara Cosmetics" izmanto OWP (Ocean Waste Plastic) materiālus
  • brīvdienu ceļvedis - Artūrs Gailītis, SIA "Rezidence" un organizācijas #viedi izveidotājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu vērtēt vēl ir pārāk agri, jo kopš tās ieviešanas ir pagājuši tikai divi gadi, kas ir pārāk īss laiks, jo vairāk, ja 2018. un 2019. gads bija sava veida pārejas periods.

Tāda aina atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka 2018. gadā spēkā stājās uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, kuras pamats bija: nemaksā dividendes - nemaksāsi arī uzņēmuma ienākuma nodokli.

Līdz 2019. gada nogalei spēkā bija nosacīts pārejas periods, kad uzņēmumi varēja izmaksāt dividendes, maksājot 10% lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli par to peļņu, kura savulaik aprēķināta un par ko samaksāts attiecīgais uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet tā netika sadalīta dividendēs. Savukārt, ja līdz 2019. gada nogalei šo iepriekšējos gados (līdz 2018. gadam) nopelnīto, bet dividendēs neizmaksāto vēlāk - 2020. gadā vai vēl tālākā nākotnē - gribēs izmaksāt dividendēs, par to būs jāmaksā divas reizes lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis nekā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka Covid-19 krīzes ietekmē pasaules lielākās kompānijas savas dividendes varētu samazināt par 17-23%, prognozē fondu pārvaldīšanas kompānijas "Janus Henderson" eksperti.

Šā gada otrajā ceturksnī dividenžu maksājumi sarukuši par 108 miljardiem dolāru līdz 382 miljardiem dolāru. Tādējādi kopējais apjoms gada laikā samazinājies par 22%, kas ir sliktākais rādītājs kopš vismaz 2009.gada.

Dividenžu maksājumi sarukuši visos pasaules reģionos, izņemot Ziemeļameriku, jo Kanādā krīze tos nav ietekmējusi. Pasaulē kopumā dividendes samazinājuši 27% uzņēmumu, taču vissliktākā situācija vērojama Eiropā, kur vairāk nekā puse kompāniju samazinājušas dividendes, bet divas trešdaļas no tām dividendes atcēlušas vispār.

Maksājumi atšķiras arī nozaru griezumā. Samazinājums banku un citu finanšu kompāniju segmentā, kur Eiropas Centrālā banka aicināja atcelt dividendes, veido aptuveni pusi no 45% lielā krituma Eiropā otrajā ceturksnī, kopējam reģionā izmaksāto dividenžu apjomam sasniedzot 77 miljardus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc ECB aicinājuma atcelt dividendes sarūk banku vērtība

Žanete Hāka, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienu Eiropas banku akciju cenas uzsāka ar strauju kritumu, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) aicinājumu nemaksāt dividendes, liecina biržu dati.

Šim aicinājumam atsaucās vairākas lielās reģiona bankas, kuru akcijas cena pēc attiecīgā lēmuma strauji saruka - "ING" - par 8,669%, "KBC Group" - par 7,146%, "UniCredit", - par 6,743% un "ABN Amro" - par 7,509%, "Allied Irish Group Plc" - par 10%.

"ING" vadītājs Ralfs Heimers sacījis, ka šie visiem ir ārkārtēji laiki un banka spers visus nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu darbinieku labklājību un turpinās atbalstīt klientus. "Mēs esam labi kapitalizēti un mums pieejams finansējums, tādēļ uzskatām, ka jāatsaucas ECB rekomendācijām, kas aicina visas Eiropas bankas atlikt dividenžu maksājumus," viņš uzsvēris.

"AIB ir spēcīgi kapitalizēta un labi pozicionēta, lai atbalstītu Īrijas ekonomiku un mūsu klientus šajā kritiskajā brīdī. Ņemot vērā, ka ikviena drošība ir mūsu prioritāte, mēs ceram, ka akcionāri sapratīs šos ierobežojošos apstākļus, kuru dēļ mums šogad jāmaina lēmumi," sacījis bankas vadītājs Kolins Hants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka neveiks dividenžu izmaksu, lai atbalstītu kreditēšanu

Lelde Petrāne, 01.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas padome apstiprinājusi gan 2019. gada finanšu pārskatu, gan arī faktu, ka savam akcionāram - Skandinaviska Enskilda Banken (SEB AB) - neveiks dividenžu izmaksu par aizvadīto gadu, lai visu pagājušā gada peļņu izmantotu kapitāla tālākai stiprināšanai un turpinātu kreditēšanu arī šajā ekonomikai ne tik vienkāršajā laikā.

Tas palīdzēs šajā nenoteiktības laikā atbalstīt bankas klientus, kredītņēmējus, kuriem ir radušās grūtības un kas lūdz mainīt kredītnosacījumus, piemēram, nodrošinot pamatsummas atlikšanu, kā arī nodrošināt finansējumu jaunām uzņēmumu un sabiedrības vajadzībām.

SEB banka līdz ar to pauž atbalstu Eiropas Centrālās bankas un arī Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas aicinājumam šajā laikā pārskatīt dividenžu izmaksas politiku un pašreizējos apstākļos saistībā ar Covid-19 ietekmi uz uzņēmējdarbību un ekonomiku atturēties no dividenžu izmaksas ar mērķi stiprināt banku kapitālu, lai arī turpmāk spētu nodrošināt veselīgu kreditēšanu.

Pēc ECB aicinājuma atcelt dividendes sarūk banku vērtība 

Pirmdienu Eiropas banku akciju cenas uzsāka ar strauju kritumu, reaģējot uz Eiropas...

SEB bankas vadītāja Ieva Tetere norāda: "Šajos nenoteiktības laikos, kad ekonomikas izaugsmi pēkšņi aizvieto izaicinājumi, kurus radījusi Covid-19 izplatība, mēs izmantosim visu aizvadītā gada peļņu 50 miljonu eiro apmērā, lai stiprinātu bankas kapitālu, sagatavojoties dažādiem potenciālajiem scenārijiem ekonomikas lejupslīdes laikā. Tieši ekonomikas lejupslīde pieprasa lielas pārmaiņas kredītņēmēju uzvedībā. Kredītņēmēju lūgums bankām pārskatīt kredītlīgumu atmaksas grafikus paredz, ka tas var prasīt papildu kapitālu, kas bankām jānodrošina, ņemot vērā klientu finansiālo labklājību."

Pašlaik banka koncentrējas uz savu esošo klientu jaunām finansējuma vajadzībām, kā arī turpina katru dienu risināt esošo kredītņēmēju vajadzības, kam uz noteiktu laiku ir nepieciešams samazināt kredītu maksājumus Covid-19 izplatības dēļ.

Banku peļņa sarukusi par 59% 

Latvijas banku peļņa 2019. gada 12 mēnešos sasniegusi 119,322 miljonus eiro, liecina...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiek veikti darījumi ar personām no zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām, ir lielāks risks saņemt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) auditu, trešdien juridiskā biroja "Sorainen" vebinārā par nodokļu izmaiņām sacīja "Sorainen" nodokļu menedžere Aina Okseņuka.

No 1.janvāra Latvija pārņēmusi Eiropas Savienības (ES) noteikto sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas nodokļu vajadzībām.

Sarakstā ir 12 zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas - Angiljas teritorija, ASV Guamas teritorija, ASV Samoa teritorija, ASV Virdžīnu salu teritorija, Barbadosa, Fidži, Palau, Panama, Samoa, Seišelu salas, Trinidāda un Tobāgo, kā arī Vanuatu.

Iepriekš Latvijas sarakstā bija iekļautas tikai trīs no šīm valstīm un teritorijām - ASV Guamas teritorija, ASV Virdžīnu salu teritorija un Vanuatu, skaidroja Okseņuka.

Viņa skaidroja, ka šo valstu uzņēmumi uzskatāmi par saistītām personām uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām, tāpat jāietur 20% nodoklis maksājumiem šo valstu personām - procentiem, dividendēm, autoratlīdzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā 2021.gadā samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 16,78 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 26%, aģentūrai LETA sacīja EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Viņš informēja, ka Ministru kabinets iepriekš skatījis EM priekšlikumu, ka turpmāk no AS "Latvenergo" saņemtās dividendes tiks novirzītas konkrētam mērķim, proti, enerģētikas jautājumu risināšanai, tostarp OIK problemātikai.

Patlaban plānots, ka "Latvenergo" no 2020.gada peļņas valstij dividendēs izmaksās 74 miljonus eiro, no kuriem 31,5 miljonus eiro plānots novirzīt energoietilpīgo uzņēmumu un mazāk aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalstam, 1,5 miljonus eiro iecerēts novirzīt valsts enerģētikas pētījumu programmai, bet 1,4 miljonus eiro pētījumam par valsts klimata plānā minēto enerģētikas sadaļu.

Savukārt atlikušo summu - nepilnus 40 miljonus eiro - EM vēlas novirzīt OIK samazināšanai 2021.gadā līdz 16,78 eiro par MWh. Valantis gan piebilda, ka vēl nav zināms, vai ar minēto summu pietiks, lai samazinātu OIK vēlamajā apjomā, bet netiek izslēgta iespēja nepieciešamos līdzekļus pārdalīt no citām budžeta programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar gada pārskata datiem uzņēmums "Rīgas satiksme" 2019. gadu ir noslēdzis ar peļņu 7,7 miljonu eiro apmērā.

2019. gada finanšu rezultāti rādot pozitīvas tendences uzņēmuma pārvaldībā un darbībā, kas turpina attīstīties arī 2020. gadā.

2019. gadā kopējie "Rīgas satiksmes" ieņēmumi veidojuši 208,8 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2018. gadu, ir par 12,9% vairāk. Ieņēmumi no biļešu realizācijas par sabiedriskā transporta pakalpojumiem 2019. gadā bija 50 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2018. gadu palielinājušies par 10,4%.

"Rīgas satiksmes" ieņēmumu palielinājumu 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu par 10,8 miljoniem eiro veidoja valsts un Rīgas pašvaldības finansējuma pieaugums un saņemtās dividendes no meitas uzņēmuma "Rīgas karte".

Kopumā sabiedriskajā transportā pagājušajā gadā pārvadāti vairāk nekā 147 miljoni pasažieru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" apgrozījums šogad pirmajos sešos mēnešos bija 16,697 miljoni eiro, kas ir par 45,8% eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, kā arī uzņēmums strādāja ar 6,513 eiro zaudējumiem pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina lidostas publiskotā informācija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka lidostas "Rīga" saimniecisko darbību būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija, kuras ierobežošanai no 17.marta tika atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.

Līdz ar to lidostas "Rīga" apgrozījums bija tikai 16,697 miljoni eiro, kas ir par 14,37 miljoniem eiro mazāks, nekā tika plānots budžetā. Savukārt apkalpoto pasažieru skaits samazinājās līdz 1,32 miljoniem, kas ir par 2,34 miljoniem pasažieru jeb 64% mazāk, nekā bija plānots.

Reaģējot uz apkalpoto gaisa kuģu un pasažieru skaita, un attiecīgi arī ieņēmumu straujo kritumu, kā arī ar mērķi samazināt Covid-19 ietekmē radušos iespējamos zaudējumus, lidosta pirmajā ceturksnī sāka un otrajā ceturksnī turpināja kompleksu izmaksu samazināšanas programmu. Attiecīgi 2020.gada lidostas kopējās saimnieciskās darbības izmaksas ir izdevies samazināt par 24%. Tostarp pozīcijā "Personāla izmaksas" izmaksas ir izdevies samazināt par 30%, bet pozīcijā "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" - par 32%. Vadības ziņojumā teikts, ka šāds izmaksu samazinājums, ņemot vērā lidostas augsto fiksēto (pastāvīgo) izmaksu īpatsvaru, kuras nav iespējams samazināt īstermiņā, pilnībā neapturot operatīvo darbību, ir uzskatāms par labu rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas banku peļņa šā gada jūnija beigās sasniegusi 112 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pirms gada, liecina Igaunijas Bankas apkopotie dati.

Peļņas apmēra pieaugumu veicinājušas meitasuzņēmumu dividendes un stabilie neto procentu ienākumi, skaidro Igaunijas Bankas ekonomists Madis Lāss. Tajā pašā laikā banku operatīvie izdevumi otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, sarukuši par 14%.

Igaunijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu un līzinga portfelis jūnija beigās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, audzis par 1,1%. Uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms gan gada laikā sarucis par 2,8% un kopējā portfeļa pieaugumu veicinājis mājokļu kredītu pieaugums gada laikā par 6,2%.

Jauno kredītu apjoms mājsaimniecībām un uzņēmumiem jūnijā nedaudz atguvies, taču aizvien ir būtiski zemāks nekā pirms gada, norāda ekonomists. Jaunu ilgtermiņa kredītu apjomi uzņēmumiem sasniedza 146 miljonus eiro, kas ir aptuveni puse no pērn attiecīgajā periodā izsniegtā apjoma, bet jaunu mājokļu kredītu apjoms saruka par ceturtdaļu, sasniedzot 85 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā – galīgajā – lasījumā pieņemti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu.

Turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori.

Līdz ar izmaiņām vairs nav spēkā vairāki kritēriji, kuriem jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta programmām. Tostarp atcelta prasība, kas noteica, ka vismaz 70% darbinieku ir jābūt maģistra vai doktora grādam. Tāpat atcelts nosacījums, ka jaunuzņēmums veic komercdarbību pirmos piecus gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā, kā arī prasība, ka jaunuzņēmuma peļņa kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā nav sadalīta dividendēs, bet tiek novirzīta uzņēmuma attīstībai. Izmaiņas paredzētas, lai vairotu uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja 2021.gada budžeta projektu, kas paredz budžeta deficītu 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 1,2 miljardu eiro apmērā.

Likumprojekts paredz, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 9,579 miljardi eiro, kas ir par 328 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada budžetā. Nākamā gada budžeta izdevumi prognozēti 10,758 miljardu eiro apmērā - par 744 miljoniem eiro vairāk nekā šī gada budžetā.

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā paredzēts, ka valsts budžeta izdevumi 2022.gadā būs 9,27 miljardi eiro, bet 2023.gadā - 9,17 miljardi eiro.

Scenārijs paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7,0%, nākamajos gados ekonomikas izaugsmei pakāpeniski atjaunojoties un IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 5,1%, savukārt 2022. gadā un 2023. gadā 3,1% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru asociācija pieprasījusi Lietuvas ledusskapju ražotājam "Snaige" paskaidrojumus par vairāk nekā 11 miljonu eiro aizdevumu, ko tas izsniedzis savam lielākajam īpašniekam - Krievijas uzņēmumam "Polair".

""Snaige" [kopš 2011.gada] nav maksājis dividendes, bet vairāk nekā 10 miljonu eiro vērta summa mīklaini pazudusi no uzņēmuma bilances, izgaistot ārzonas kompāniju tīklā," otrdien izplatītajā paziņojumā uzsvēris Lietuvas Investoru asociācijas prezidents Vītauts Plunksnis.

Paziņojums izplatīts dienu pēc tam, kad "Snaige" pavēstīja par nodomu pārtraukt kotēt savas akcijas Viļņas biržā. "Snaige" akcionāru sapulce, kurā paredzēts izskatīt šo jautājumu, notiks 4.februārī.

Lietuvas ledusskapju ražotājs Snaigė investē ražošanā 

Savu 55 gadu pieredzi Lietuvas ledusskapju ražotājs Snaigė izmanto arī šodien, izgatavojot...

2011.gadā, kad "Polair" netieši ieguva savā īpašumā "Snaige" akciju kontrolpaketi, "Snaige" akcija maksāja 0,54 eiro, tātad uzņēmuma vērtība bija 21,4 miljoni eiro, norāda investoru asociācija.

Uzņēmumam aizejot no biržas, plānots piedāvāt no mazākuma akcionāriem vienu akciju atpirkt par 0,183 eiro, tātad uzņēmums novērtēts par 7,25 miljoniem eiro, teikts Investoru asociācijas paziņojumā.

"Snaige" nav saņēmusi nekādas investīcijas, taču tā aizdevusi līdzekļus "Polair" grupas kompānijām Krievijā, piebilst asociācija.

91% "Snaige" akciju pieder Krievijas grupas "Polair" kontrolētajai Kipras kompānijai "Sekenora Holdings".

"Snaige" akcijas kotē Viļņas biržas otrajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieli izaicinājumi ekonomikai nozīmē, ka vērojama augoša vēlme pasargāt savu jau esošo bagātību.

Jau ziņots – ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šajā ziņā var krietni pacelt latiņu un uzzināt ekspertu domas arī par to, kur šobrīd labāk nobāzēt līdzekļus miljona ASV dolāru apmērā. Interesanti ir tas, ka finanšu eksperti uz pārējo fona izceļ ieguldījumus zeltā, zemē, antīkajās monētās un pat vīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru