Ražošana

Madara Cosmetics dividendēs no pērn gūtās peļņas maksās 0,15 eiro par akciju

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Kosmētikas ražotājs "Madara Cosmetics" dividendēs no pagājušajā gadā gūtās peļņas maksās 0,15 eiro par akciju, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga" par akcionāru kārtējā sapulcē otrdien, 28.jūlijā, pieņemtajiem lēmumiem.

Atbilstoši akcionāru sapulces lēmumam dividendēs no 2019.gadā gūtās peļņas tiks izmaksāti kopumā 561 786,3 eiro, bet atlikušo pērn gūtās peļņas daļu 988 622,7 eiro apmērā nolemts atstāt nesadalītu.

Par dividenžu ieraksta datumu noteikts 2020.gada 11.augusts, bet par dividenžu izmaksas datumu - 12.augusts.

Tāpat akcionāru kārtējā sapulcē nolemts izlaist 10 000 personāla opciju par kopējo summu 1000 eiro.

Akcionāri noteikuši, ka viena piešķirtā personāla opcija dos tiesības iegūt vienu "Madara Cosmetics" dematerializētu uzrādītāja akciju 0,1 eiro nominālvērtībā. "Madara Cosmetics" emitēs akcijas uz nesadalītās peļņas rēķina.

"Madara Cosmetics" akcionāri noteica, ka uzņēmuma valde būs tiesīga piešķirt izlaistās personāla opcijas darbiniekiem - struktūrvienību vadītājiem un padomes locekļiem, kuri ir snieguši būtisku ieguldījumu "Madara Cosmetics".

Vienlaikus noteikts, ka izlaisto personāla opciju turētāji zaudēs tiesības izlietot tiem piešķirtās personāla opcijas, ja darba tiesiskās attiecības starp kompāniju un personāla opciju turētāju izbeigsies, vai, ja personāla opciju turētājs, kas ir "Madara Cosmetics" padomes loceklis, būs atsaukts vai atstājis amatu.

Personāla opciju turētāji iegūs personāla opcijas ar to piešķiršanas brīdi, proti, ar attiecīgā valdes lēmuma pieņemšanas brīdi, ar tiesībām sākt opciju tiesību izlietošanu pēc 36 mēnešiem no to iegūšanas brīža. Pēc šī perioda beigām personāla opciju turētājs būs tiesīgs iegūt noteiktu skaitu "Madara Cosmetics" akciju. Izlietojot personāla opcijas, jaunās emisijas akcijas tiks iegūtas bez maksas.

Tāpat akcionāri pieņēma lēmumu par "Madara Cosmetics" nosacītu pamatkapitāla palielināšanu par 1000 eiro.

Akcionāru sapulcē ievēlēta arī padome jaunā sastāvā. Tostarp no jauna kompānijas padomē iecelts Edgars Pētersons un Sari Hannele Rosina, bet darbu padomē turpinās Anna Andersone, Anna Ramata-Stunda un Liene Drāzniece. Tādējādi darbu padomē neturpinās Zane Tamane.

2019.gadā "Madara Cosmetics" auditētais apgrozījums bija 11,004 miljoni eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2018.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 0,5% un bija 1,55 miljoni eiro. Savukārt "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 11,546 miljoni eiro, kas ir par 21,2% vairāk nekā gadu iepriekš, kamēr koncerna peļņa pieauga par 3,1%, sasniedzot 1,563 miljonus eiro.

Kompānijas lielākie īpašnieki ir Uldis Iltners (24,08%), Lote Tisenkopfa Iltnere (23,92%), Somijas "Transmeri Group Ab" (23,09%), Zane Tamane (7,61%) un Liene Drāzniece (6,83%). "Madara Cosmetics" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Covid-19" radītā pieprasījuma dēļ arī kosmētikas zīmols "Bio2You" izstrādā jaunus dezinfekcijas produktus un plāno tos piedāvāt gan vietējam tirgum, gan eksportam.

Klientiem jau tiek piedāvāts antiseptisks sprejs ar alkoholu 70% un Pantenolu. Spreja ražošana uzsākta 23.martā un tas pieejams ierobežotā daudzumā.

Vēl tuvākajā laikā uzņēmums tirdzniecībā piedāvās 50ml roku dezinfekcijas gēlu; 1000ml roku dezinfekcijas gēlu, ražošanas procesā ir antibakteriālas cietās un šķidrās ziepes.

"Visi mūsu līdzekļi izstrādāti tā, lai maksimāli rūpētos par roku ādu. Mēs pievienojam dažādas sastāvdaļas, lai spirts tik agresīvi nesausinātu rokas, un roku āda tiktu mitrināta un pasargāta ilgstošākā periodā," komentēja kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Viņa norāda, ka pasūtījumi ir ļoti apjomīgi, tāpēc šobrīd tiek apzinātas finansējuma iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Iekšlietu ministrijas padotībā esošās Nodrošinājuma Valsts aģentūras AS "MADARA Cosmetics" ražotnē nogādāti 5000 litri spirta ar koncentrāciju virs 90%, kas tiks izmantots dezinfekcijas līdzekļu ražošanā, informē Iekšlietu ministrijā.

Spirtam ir tikušas veiktas pārbaudes un tas atzīts par nekaitīgu izmantošanai dezinfekcijā. AS MADARA Cosmetics sadarbībā ar SIA "L.Ē.V." pieņems konfiscēto etilspirtu un bez maksas pārstrādās to par virsmu dezinfekcijas līdzekli.

LASI ARĪ: Arī Bio2You uzsāk dezinfekcijas līdzekļu ražošanu

"Krīzes situācijās jāspēj rast radoša pieeja problēmu risināšanai. Dienesti rūpīgi ir strādājuši, lai apkarotu nelegālos akcizēto preču ražotājus un kontrabandistus, un parastā kārtībā šīs akcizētās preces tiek iznīcinātas. Pirmo reizi brīvās Latvijas laikā konfiscēto spirtu izmantosim lietderīgi, lai iekšlietu dienesti un citas valsts un pašvaldību iestādes, ieskaitot slimnīcas, būtu nodrošinātas ar dezinfekcijas līdzekļiem laikā, kad tie ir deficītā un tiek tirgoti par paaugstinātu cenu," pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz izaicinošajiem apstākļiem COVID-19 ietekmes dēļ, AS MADARA Cosmetics šī gada 1. ceturksnī ir spējis turpināt izaugsmi un sasniegt 1. ceturkšņa pārdošanas mērķus, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma konsolidētais (neauditētais) apgrozījums 2020. gada pirmajā ceturksnī veido 3 228 tūkst. eiro, kas ir 25% pieaugums pret attiecīgo periodu pērn.

Uzņēmuma pārdošanas kanāli ir labi diversificēti gan ģeogrāfiski, gan pa tirdzniecības vietu tipiem un fiziskie pārdošanas kanāli ir labi sabalansēti ar e-komercijas kanāliem.

Pārdošanas kritumu daļā fizisko tirdzniecības vietu ir izdevies pilnībā kompensēt ar pieaugumu e- komercijas kanālos, kur labus rezultātus uzrāda gan paša uzņēmuma e-komercijas platforma, gan uzņēmuma klienti ar e-komercijas profilu. Tāpat daudzi klienti veiksmīgi piemērojas tirgus situācijai un palielina savu darbību digitālajos tirdzniecības kanālos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 10.03.2020

Dalies ar šo rakstu

"COVID-19" karantīnas režīmā ir ielicis arī biznesu. Bailes no jaunā vīrusa ir likušas rīkoties gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm, atceļot dažādus pasaules mēroga pasākumus un ieviešot karantīnas režīmu apgabalos, kur saslimušo ir visvairāk.

Taču "COVID-19" norims, un Latvijas dienaskārtībā atkal būs problēmjautājumi, no kuriem nevajadzētu novērst uzmanību vīrusa dēļ. Viens no tādiem ir kūdras nozare Latvijā.

Pastāv drauds nozari iemainīt pret Eiropas Savienības zaļo plānu. Viens no nozares rūpju faktoriem ir siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana. Latvijai ir jāpārliecina ES institūcijas, ka Latvijas kūdras nozare nav kurināmā ražotāja, bet gan aprites ekonomikas stiprinātāja.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 10. marta numurā:

  • aktuāli - "Rimi Riga Marathon" skaitļos
  • tēma - koronavīrusa ietekme uz biznesu
  • intervija - Vija Kilbloka, "Zvaigzne ABC" līdzīpašniece un vadītāja
  • eksports - Latvijas ekonomikas virzītājspēks
  • ražošana - "ARBO Windows" investē 2,3 miljonus logu ražotnē
  • lauksaimniecība - visu izšķirs pavasaris
  • lauksaimniecība - "Kolumbos" audzē bioloģiskos lopus
  • lauksaimniecība - uzmanības centrā kaņepes
  • pie stūres - "Audi Q7" apskats
  • brīvdienu ceļvedis ar Lotti Tīsenkopfu-Iltneri, "Madara Cosmetics" līdzīpašnieci un vadītāju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 12.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Pārsteigumu nav – tā var teikt par statistikas datiem, kuri rāda uzņēmējdarbības vidi aprīlī.

Bezdarbnieku skaits pieaudzis, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits sarucis. Vēl šā gada martā PVN maksātāju skaits bija 79 032, bet maija sākumā – 72 947. Seši tūkstoši PVN maksātāju mēneša laikā izgaisuši.

Līdz 30. aprīlim bankas no uzņēmumiem bija saņēmušas vairāk nekā 2,6 tūkstošus pieteikumu piešķirt kredītbrīvdienas. Būtiski arī sarucis kredītu pieteikumu apjoms.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 12. maija numurā:

  • viedokļi - Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana
  • aktuāli - restarts prasa palielināt valsts lomu
  • aktuāli - jauni uzņēmumi rodas uz pusi mazāk
  • tēma - kreditēšanas standarti kļūst striktāki
  • ekonomika - pandēmija maina valdību lomu sabiedrības dzīvē
  • enerģētika - līderi nemainās; elektroenerģijas cenas; zaļā enerģija
  • tehnoloģijas - ieguvēji tie, kas prot pielāgoties
  • transports/loģistika - taksometri cieš zaudējumus kopā ar tūrismu
  • transports/loģistika - "Bolt Latvija" ātri pielāgojās situācijai
  • veselības aprūpe - zālēm jākļūst vēl pieejamākām
  • biznesa psiholoģija - strauji notikumi prasa ātru reakciju
  • bizness reģionos - uzlabotais restorāns "Kest" Cēsīs
  • iepakojums - "Madara Cosmetics" izmanto OWP (Ocean Waste Plastic) materiālus
  • brīvdienu ceļvedis - Artūrs Gailītis, SIA "Rezidence" un organizācijas #viedi izveidotājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Animāciju izmanto plašāk

Anda Asere, 11.02.2020

Animācijas studijas "Panic" vadītāja Rita Šteimane un

dibinātājs Gints Gūtmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pēdējos gados animācija reklāmas vajadzībām kļuvusi plašāk izmantota un attīstās tendence stāstīt vizuālos stāstus.

"Animācija ir plaši izmantots risinājums reklāmā ASV, Rietumeiropā un daudzās Āzijas valstīs. Plašajā informācijas gūzmā kustīgam attēlam ir arvien lielāka nozīme – reklāmām "jāpaķer" uzmanība ātri un efektīvi," saka Rita Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Viņa novērojusi, ka Latvijā joprojām ir plaši izplatīts uzskats, ka animācija ir domāta bērniem un to asociē ar risinājumiem, kas ir tuvāki baneru animācijai, nekā reklāmas klipam. Taču R. Šteimane uzskata, ka animācijas iespējas ir ļoti plašas. Starptautiski uzņēmumi, piemēram, "American Express", "Nike", "Coca Cola", "Google", "Toyota", "Apple" un neskaitāmi citi plaši izmanto animācijas risinājumus. Neatņemama šo kompāniju reklāmas materiālu daļa ir gan ilustratīvi 2D video, gan komplicēti 3D risinājumi. Animāciju zīmoli izmanto ne tikai tradicionālajos medijos kā televīzija, bet arī sociālajos tīklos, mobilajās aplikācijās un interaktīvos risinājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu vērtēt vēl ir pārāk agri, jo kopš tās ieviešanas ir pagājuši tikai divi gadi, kas ir pārāk īss laiks, jo vairāk, ja 2018. un 2019. gads bija sava veida pārejas periods.

Tāda aina atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka 2018. gadā spēkā stājās uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, kuras pamats bija: nemaksā dividendes - nemaksāsi arī uzņēmuma ienākuma nodokli.

Līdz 2019. gada nogalei spēkā bija nosacīts pārejas periods, kad uzņēmumi varēja izmaksāt dividendes, maksājot 10% lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli par to peļņu, kura savulaik aprēķināta un par ko samaksāts attiecīgais uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet tā netika sadalīta dividendēs. Savukārt, ja līdz 2019. gada nogalei šo iepriekšējos gados (līdz 2018. gadam) nopelnīto, bet dividendēs neizmaksāto vēlāk - 2020. gadā vai vēl tālākā nākotnē - gribēs izmaksāt dividendēs, par to būs jāmaksā divas reizes lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis nekā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc ECB aicinājuma atcelt dividendes sarūk banku vērtība

Žanete Hāka, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienu Eiropas banku akciju cenas uzsāka ar strauju kritumu, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) aicinājumu nemaksāt dividendes, liecina biržu dati.

Šim aicinājumam atsaucās vairākas lielās reģiona bankas, kuru akcijas cena pēc attiecīgā lēmuma strauji saruka - "ING" - par 8,669%, "KBC Group" - par 7,146%, "UniCredit", - par 6,743% un "ABN Amro" - par 7,509%, "Allied Irish Group Plc" - par 10%.

"ING" vadītājs Ralfs Heimers sacījis, ka šie visiem ir ārkārtēji laiki un banka spers visus nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu darbinieku labklājību un turpinās atbalstīt klientus. "Mēs esam labi kapitalizēti un mums pieejams finansējums, tādēļ uzskatām, ka jāatsaucas ECB rekomendācijām, kas aicina visas Eiropas bankas atlikt dividenžu maksājumus," viņš uzsvēris.

"AIB ir spēcīgi kapitalizēta un labi pozicionēta, lai atbalstītu Īrijas ekonomiku un mūsu klientus šajā kritiskajā brīdī. Ņemot vērā, ka ikviena drošība ir mūsu prioritāte, mēs ceram, ka akcionāri sapratīs šos ierobežojošos apstākļus, kuru dēļ mums šogad jāmaina lēmumi," sacījis bankas vadītājs Kolins Hants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka neveiks dividenžu izmaksu, lai atbalstītu kreditēšanu

Lelde Petrāne, 01.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas padome apstiprinājusi gan 2019. gada finanšu pārskatu, gan arī faktu, ka savam akcionāram - Skandinaviska Enskilda Banken (SEB AB) - neveiks dividenžu izmaksu par aizvadīto gadu, lai visu pagājušā gada peļņu izmantotu kapitāla tālākai stiprināšanai un turpinātu kreditēšanu arī šajā ekonomikai ne tik vienkāršajā laikā.

Tas palīdzēs šajā nenoteiktības laikā atbalstīt bankas klientus, kredītņēmējus, kuriem ir radušās grūtības un kas lūdz mainīt kredītnosacījumus, piemēram, nodrošinot pamatsummas atlikšanu, kā arī nodrošināt finansējumu jaunām uzņēmumu un sabiedrības vajadzībām.

SEB banka līdz ar to pauž atbalstu Eiropas Centrālās bankas un arī Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas aicinājumam šajā laikā pārskatīt dividenžu izmaksas politiku un pašreizējos apstākļos saistībā ar Covid-19 ietekmi uz uzņēmējdarbību un ekonomiku atturēties no dividenžu izmaksas ar mērķi stiprināt banku kapitālu, lai arī turpmāk spētu nodrošināt veselīgu kreditēšanu.

Pēc ECB aicinājuma atcelt dividendes sarūk banku vērtība 

Pirmdienu Eiropas banku akciju cenas uzsāka ar strauju kritumu, reaģējot uz Eiropas...

SEB bankas vadītāja Ieva Tetere norāda: "Šajos nenoteiktības laikos, kad ekonomikas izaugsmi pēkšņi aizvieto izaicinājumi, kurus radījusi Covid-19 izplatība, mēs izmantosim visu aizvadītā gada peļņu 50 miljonu eiro apmērā, lai stiprinātu bankas kapitālu, sagatavojoties dažādiem potenciālajiem scenārijiem ekonomikas lejupslīdes laikā. Tieši ekonomikas lejupslīde pieprasa lielas pārmaiņas kredītņēmēju uzvedībā. Kredītņēmēju lūgums bankām pārskatīt kredītlīgumu atmaksas grafikus paredz, ka tas var prasīt papildu kapitālu, kas bankām jānodrošina, ņemot vērā klientu finansiālo labklājību."

Pašlaik banka koncentrējas uz savu esošo klientu jaunām finansējuma vajadzībām, kā arī turpina katru dienu risināt esošo kredītņēmēju vajadzības, kam uz noteiktu laiku ir nepieciešams samazināt kredītu maksājumus Covid-19 izplatības dēļ.

Banku peļņa sarukusi par 59% 

Latvijas banku peļņa 2019. gada 12 mēnešos sasniegusi 119,322 miljonus eiro, liecina...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņēmumi, ka pie kādiem sarežģījumiem ekonomikai un finanšu tirgiem palīgā atkal steigsies centrālās bankas, izrādījušies pareizi.

Šīs nedēļas pirmajā daļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) veica ārkārtas dolāru refinansēšanas likmes samazināšanu. Likme tika apcirpta uzreiz par pusprocentpunktu līdz 1%-1,25% koridoram. Šis ir pirmais FRS ārkārtas likmju samazinājums kopš 2008. gada finanšu krīzes.

Šādā veidā pasaules ietekmīgākā centrālā banka mēģina apdrošināt ekonomiku pret augošo recesijas risku, ko atnesušas bailes par koronavīrusa izplatīšanos. "Vīrusam un mēriem, kas pieņemti, lai to ierobežotu, kādu laiku būs ietekme uz ekonomiku gan šeit, gan ārvalstīs. Procentlikmju samazinājums nemazinās infekcijas izplatīšanos un nerisinās arī "bojāto" piegāžu ķēžu jautājumu – mēs to saprotam. Tomēr ticam, ka šāda rīcība ekonomikai nodrošinās jēgpilnu atbalstu," otrdien teica FRS šefs Džeroms Pouels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ceturtdien nolēma VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pamatkapitālu palielināt par 49,91 miljonu eiro, informē Satiksmes ministrijā.

Uzņēmuma rīcībā tiks atstātas arī 2019.gada dividendes 4,51 miljona eiro apmērā.

Šie soļi palīdzēs nodrošināt lidostas spēju pārvarēt vīrusa Covid-19 izraisīto krīzi un stabilizēt Baltijas lielākā starptautiskās aviācijas uzņēmuma darbību, norāda ministrijā.

Lidosta "Rīga" ir reģiona galvenais satiksmes centrs, kas nodrošina Latvijas starptautisko sasniedzamību, tā pārvalda valsts drošībai stratēģiski svarīgu infrastruktūru, skaidro satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Esmu pārliecināts, ka pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas ērti savienojumi Baltijas reģionā un Eiropā būs nepieciešami gan mūsu uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Pašlaik ir svarīgi nodrošināt lidostas darbību samazināta pieprasījuma apstākļos, saglabājot aviācijas profesionāļu kodolu, kas lidostā strādā mūsu visu labā," uzsver ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Visasiespejas.lv" šogad plāno portālu attīstīt Anglijā un Ziemeļmaķedonijā, kā arī uzsākt rekrutēšanas pakalpojumus.

"Katru mēnesi mūs apmeklē aptuveni desmit tūkstoši jauniešu, kā arī reģistrējušās 85% no Latvijas jauniešu organizācijām. Šobrīd portālā pieejamas ap 240 iespējas jauniešiem - 140 jauniešu iespējas un 100 darba iespējas," saka Gustavs Mārtiņš Upmanis, "Visas iespējas" dibinātājs.

Radīta jauna interneta platforma, kas sniegs iespējas 

Tiek dots starts interneta platformai «Visas iespējas», kas apkopo dažādas iespējas jauniešiem...

Līdz šim jauniešu interese ir bijusi līdzīga gan par darba, gan citām dalības iespējām, īpaši ārzemju apmaiņas programmām, "Erasmus" programmām un stipendijām. "Covid-19 laikā var just, ka jauniešu prātu ir pārņēmuši darba meklējumi un šobrīd tie veido stipri lielāko mūsu mājaslapas izmantojumu," saka G. M. Upmanis.

Iepriekš viņam bija sajūta, ka ir jāpalīdz parādīties darba iespējām, kā arī ir jāmēģina izcelt darba devējus vairāk, lai jaunieši piesakās to vakancēm, bet tagad ir notikusi liela izmaiņa - jaunieši ļoti meklē darbu un piedāvājums ir krities. "Šobrīd cenšamies no "pažobelēm" atrast interesantākos darbus jauniešiem un mēģinām piedāvāt viņiem ko jaunu. Veidojot lielāku fokusu uz tieši jauniešu nodarbinātību, arī esam izveidojuši Jauniešu darbu datubāzi, kurai piedāvājam aktuālās vakances," stāsta G. M. Upmanis.

"Visasiespejas.lv" ir sācis veidot jauniešu darba t.s. "speed-dating" pasākumus, kur kompānijas satiek 20 jauniešus, lai potenciāli piedāvātu darbu. Paralēli portāls cieši sadarbojas ar dažādām kompānijām, piemēram, "Circle-K" un SEB, lai piesaistītu jauniešus tieši šiem uzņēmumiem.

"Visas iespējas" ir reģistrēts Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu reģistrā. G. M. Upmanis stāsta, ka jau no paša sākuma organizācija veidota kā sociālais uzņēmums un kopš reģistrācijas īpašu izmaiņu nav bijis. "Primāri tas mums ir devis iespēju izmantot brīvprātīgos un pieteikties "Altum" grantam. Tomēr jāņem vērā, ka nedrīkstēšana dalīt dividendes mazliet apgrūtina darbību, īpaši investoru piesaistē," viņš norāda.

Uzņēmums divas reizes piesaistījis "Altum" sociālās uzņēmējdarbības grantu. Pirmo grantu - 20 tūkstošus eiro - "Visas iespējas" saņēma, uzsākot darbību, bet otro grantu 47 tūkstošu eiro apmērā saņēma tik tikko, lai paplašinātu darbību tieši rekrutēšanas virzienā.

"Visasiespejas.lv" ir "māsa" – "kurp.es".

Atklāj platformu, kurā meklēt pasākumus vienuviet 

Tiek atklāta jauna platforma, kurā atrast visus pasākumus vienuviet - Kurp.es...

Abi portāli uzauguši vienā tehniskā risinājumā. G. M. Upmanis stāsta, ka "kurp.es" atspoguļo kultūras norises un citus aktuālus notikumus, bet "visasiespejas.lv" fokusējas uz dažādām dalības iespējām, no kurām lielākā daļa neietilpst pasākuma formātā. "No biznesa puses atšķirības ir milzīgas – "kurp.es" lietotāju mērķauditorija ir sievietes vecumā virs 25 gadiem, parasti ar bērniem, bet "visasiespejas.lv" tie ir jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Arī maksājošo klientu ziņā "kurp.es" vairāk sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldībām un citām institūcijām, piedāvājot tieši IT risinājumu, savukārt "visasiespejas.lv" aktīvi uzrunā lielas kompānijas, piedāvājot integrētus pakalpojumus jauniešu uzrunāšanai. Attiecīgi kompāniju identitātes ir pilnīgi atšķirīgas - viena ir kulturālāka un pieaugušāka, kamēr otra ir jauneklīgāka un atvērtāka. Arī pārdošana un biznesa modeļu definēšana ir ļoti izaicinoša," viņš atklāj.

G. M. Upmanis ir iesaistījies arī biedrībā "Paliec mājās", ko pirms diviem mēnešiem izveidoja domubiedru grupa hakatonā "HackForce". "Pa šo laiku kustība ir ļoti izaugusi. Protams, ārkārtas situācijas laikā atsaucība ir ļoti liela – dienā bija aptuveni 40 palīdzības lūgumu, tātad kopā esam palīdzējuši ap 1000 cilvēkiem. Arī brīvprātīgo atsaucība ir fenomenāla un šobrīd varam lepoties jau ar aptuveni 800 brīvprātīgo tīklu visā Latvijā. Liels prieks arī par lielo atsaucību no kompānijām un sadarbības partneriem, jo sevišķi "Swedbank", "Rimi" un "Moller Baltic Import". Šobrīd gan pārņem interesants un mazliet paradoksāls prieks par to, ka situācija uzlabojas un lūgumi pēc palīdzības sāk samazināties. Tas mums dod mirkli laika, lai fokusētu spēkus un vasarā spētu nākt klajā ar jaunām aktivitātēm," saka G. M. Upmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, mežsaimniecības nozares pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa stratēģijai un uzņēmuma īpašnieka ekonomiskajām interesēm, kā arī labajai biznesa praksei vērtēs zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

LVM padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Mužnieks norādīja, ka neatkarīgā audita secinājumi varētu būt redzmi jau šā gada jūlija nogalē. LVM padome, atbilstoši saņemtajam uzdevumam, ir sniegusi skaidrojumu LVM akciju turētājam par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un virkni apgalvojumu par tievās dimensijas koksnes pārdošanas jautājumiem, kā arī informējusi akciju turētāju par padomes uzsākto audita procesu.

Uzņēmuma padome atbalsta principus, kas paredz apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanu balstīt uz konkurences principiem un līdzvērtīgu attieksmi pret klientiem. Turklāt lēmumu pieņemšanai LVM un īpašniekam izdevīgākā rezultāta sasniegšanai ir jābalstās uz dažādu faktoru vispusīgu analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar gada pārskata datiem uzņēmums "Rīgas satiksme" 2019. gadu ir noslēdzis ar peļņu 7,7 miljonu eiro apmērā.

2019. gada finanšu rezultāti rādot pozitīvas tendences uzņēmuma pārvaldībā un darbībā, kas turpina attīstīties arī 2020. gadā.

2019. gadā kopējie "Rīgas satiksmes" ieņēmumi veidojuši 208,8 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2018. gadu, ir par 12,9% vairāk. Ieņēmumi no biļešu realizācijas par sabiedriskā transporta pakalpojumiem 2019. gadā bija 50 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2018. gadu palielinājušies par 10,4%.

"Rīgas satiksmes" ieņēmumu palielinājumu 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu par 10,8 miljoniem eiro veidoja valsts un Rīgas pašvaldības finansējuma pieaugums un saņemtās dividendes no meitas uzņēmuma "Rīgas karte".

Kopumā sabiedriskajā transportā pagājušajā gadā pārvadāti vairāk nekā 147 miljoni pasažieru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas banku peļņa šā gada jūnija beigās sasniegusi 112 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pirms gada, liecina Igaunijas Bankas apkopotie dati.

Peļņas apmēra pieaugumu veicinājušas meitasuzņēmumu dividendes un stabilie neto procentu ienākumi, skaidro Igaunijas Bankas ekonomists Madis Lāss. Tajā pašā laikā banku operatīvie izdevumi otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, sarukuši par 14%.

Igaunijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu un līzinga portfelis jūnija beigās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, audzis par 1,1%. Uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms gan gada laikā sarucis par 2,8% un kopējā portfeļa pieaugumu veicinājis mājokļu kredītu pieaugums gada laikā par 6,2%.

Jauno kredītu apjoms mājsaimniecībām un uzņēmumiem jūnijā nedaudz atguvies, taču aizvien ir būtiski zemāks nekā pirms gada, norāda ekonomists. Jaunu ilgtermiņa kredītu apjomi uzņēmumiem sasniedza 146 miljonus eiro, kas ir aptuveni puse no pērn attiecīgajā periodā izsniegtā apjoma, bet jaunu mājokļu kredītu apjoms saruka par ceturtdaļu, sasniedzot 85 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreiz Latvijā SIA "Cemety" strādā ar aptuveni 50 pašvaldībām un ir digitalizējis 330 kapsētas.

"Ceram, ka piecu līdz desmit gadu laikā visas Latvijas kapsētas tiks digitalizētas," saka Miks Blate, SIA "Cemety" vadītājs. Pagaidām no visām pašvaldību kapsētām uzņēmums ir digitalizējis aptuveni 20%, bet no visām Latvijas kapsētām – 11 līdz 12%. Kopumā digitalizēta informācija par vairāk nekā 900 tūkstošiem apbedītajiem.

"Grūtākais bija pārliecināt pašvaldības, ka šis pakalpojums ir nepieciešams. Daudzas pašvaldības bieži vien īsti nesaprot un negrib runāt par to, kāda jēga ir digitalizēt kapsētas. Tagad jau ir vieglāk, jo pilnīgi visas pašvaldības, ar kurām sākām sadarbību, šo sadarbību turpina un nav pārtraukušas. Kad kapsētas digitalizētas un pašvaldība redz, kā tas palīdz ikdienas darbā, jau ir vienkāršāk. Parasti pašvaldība uztaisa vienu kapsētu un saprot, ka tas tiešām ir forši, uzskaite ir vieglāka, iedzīvotājiem dati pieejami, un pēc tam digitalizē nākamās," saka M. Blate.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieli izaicinājumi ekonomikai nozīmē, ka vērojama augoša vēlme pasargāt savu jau esošo bagātību.

Jau ziņots – ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šajā ziņā var krietni pacelt latiņu un uzzināt ekspertu domas arī par to, kur šobrīd labāk nobāzēt līdzekļus miljona ASV dolāru apmērā. Interesanti ir tas, ka finanšu eksperti uz pārējo fona izceļ ieguldījumus zeltā, zemē, antīkajās monētās un pat vīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas tautsaimniecību pieslēgušā koronavīrusa ietekmi izmērīt ir grūti. Skaidrs gan ir tas, ka tā uz pasaules ekonomiku būs negatīva. Tas gan netraucē dažādu riska un drošā patvēruma aktīvu cenai kopā skriet debesīs.

Piemēram, zelta cena šīs nedēļas vidū pārsoļoja pāri apaļajai 1600 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci, kas ir augstākais līmenis gandrīz septiņu gadu laikā.

Pieaugot neskaidrībai, zelta cenas kāpums var šķist saprotams. Tāpat viens no galvenajiem faktoriem, kas vēl pirms kāda laika bremzēja zelta cenas pieaugumu, bija pieņēmumi, ka centrālās bankas turpinās virzīties stingrākas monetārās politikas virzienā. Tam pēc definīcijas vajadzētu nākt komplektā ar augošām procentu likmēm, kas zeltu padara potenciāli mazāk konkurētspējīgu tādu finanšu aktīvu priekšā, kas investoriem nodrošina regulārus procentu ienākumus (zelts procentus un dividendes galu galā nemaksā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Telekomunikācijas

Spītējot Covid-19, Tet izdevies uzrādīt labus rezultātus

Lelde Petrāne, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, "Tet" grupas apgrozījums audzis par 8%, sasniedzot 54,4 miljonus eiro, liecina konsolidētie neauditētie dati. Par 58% audzis arī eksporta apjoms, sasniedzot 8,3 miljonus eiro.

Savukārt EBITDA (peļņa no pamatdarbības) gada pirmajā ceturksnī bija 14,9 miljoni eiro.

Straujāko pieaugumu piedzīvojusi "Shortcut" lietotne, datortehnikas apkalpošana un būvniecības bizness.

"Neskatoties uz ārkārtas situācijas radīto ekonomisko spriedzi martā, "Tet" grupas uzņēmumiem ir izdevies uzrādīt labus rezultātus, gan saglabājot pozīcijas pamatpakalpojumiem – interneta un televīzijas nozarē, gan audzējot jaunās biznesa līnijas un eksportu, arvien vairāk uzņēmumiem novērtējot IT ārpakalpojumu nozīmi un iespējas. Valstij nodokļos nomaksāti 12,5 miljoni eiro, un 32,8 miljoni eiro izmaksāti akcionāriem dividendēs par 2019. gadu, tostarp Latvijas Republikai – 16,7 miljoni eiro," informē "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB bankas vadītāja: Banku spēja izsniegt kredītus šobrīd ir ļoti augsta

LETA, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku spēja izsniegt kredītus šobrīd ir ļoti augsta, norāda "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

"Tas, ko mēs šobrīd redzam Latvijā, bankām ir iespēja finansēt, tās spēj nodrošināt resursus. Lielākā daļa no bankām par pagājušo gadu neizmaksāja dividendes. Stiprināja spēju atbalstīt ekonomiku. (..) Līdz ar to finanšu sektors ļoti labi sagatavojās un nodrošinājās pret šo krīzi. Man šķiet, ka pašreiz banku spēja izsniegt kredītus ir ļoti liela, bankas jūtas ļoti drošas un stipras gan likviditātē, gan kapitāla pietiekamībā, tādēļ arī likmes ir pietiekami zemas," teica Tetere.

Viņa arī atzīmēja, ka vienmēr ir bijuši uzņēmumi, kuriem ir viegli iegūt banku aizdevumus, jo tiem ir savs kapitāls, laba pārvaldība, nodrošināta naudas plūsma, no kuras kredīts tiks atmaksāts, kā arī ir mazāki uzņēmēji, kuriem ir un arī turpmāk būs sarežģītāk iegūt banku aizdevumus, jo uzņēmums ir neliels, nav stabilas naudas plūsmas, trūkst sava kapitāla un līdzdalības projektā, taču šajos gadījumos noteikti ir jāmeklē citi risinājumi - vai nu jāskatās uz kādu no "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" garantijām, jāmeklē privātais investors, kas var investēt kapitālā, kā arī ir pieejams riska kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru