Ražošana

Madara Cosmetics koncerna apgrozījums pirmajā pusgadā pieaudzis par 47%

LETA, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 8,217 miljoni eiro, kas ir par 47% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet koncerna peļņa pieaugusi 2,2 reizes un bija 1,807 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp koncerna ieņēmumi no produkcijas pārdošanas Latvijā 2020.gada pirmajā pusgadā palielinājušies par 56,6% salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, sasniedzot 2,282 miljonus eiro, ieņēmumi no produkcijas pārdošanas pārējās Eiropas Savienības valstīs auguši par 45,5%, sasniedzot 5,43 miljonus eiro, bet ieņēmumi no produkcijas pārdošanas citu valstu tirgos palielinājušies par 19,2%, veidojot 401,3 tūkstošus eiro.

Lielākais tirgus ārpus Latvijas "Madara Cosmetics" ir Somija. 2020.gada pirmajā pusgadā kompānijas ieņēmumi Somijā veidoja 1,32 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

"2020.gada pirmajā pusē uzņēmums spēris lielu soli uz priekšu, turpinot strauju attīstību un sasniedzot teicamus rezultātus. Vienlaikus šis ir bijis arī ļoti neparasts posms, kas aizritējis lielas nenoteiktības apstākļos un licis piekoriģēt uzņēmuma darbības stratēģiju. Paraugoties atpakaļ, šobrīd var droši teikt, ka uzņēmuma reakcija uz Covid-19 izraisītajiem apstākļiem ir bijusi pareiza, un virkne pieņemto lēmumu, kas attiecas uz korekcijām uzņēmuma darbības stratēģijā, ļāvuši sasniegt pēdējā laika straujāko izaugsi," pauda kompānijas valdes loceklis Uldis Iltners.

Viņš atzīmēja, ka 2020.gada pirmajā pusgadā sasniegtie rezultāti un gūtā pieredze ļauj ar optimismu skatīties arī uz šā gada atlikušo daļu. "Tieksimies saglabāt līdzšinējo dinamiku un likt lietā uzņēmuma stiprās puses vēl augstāku mērķu sasniegšanā. Uzņēmums ir labi pozicionēts, lai turpinātu šī brīža attīstību," sacīja Iltners.

"Madara Cosmetics" finanšu pārskatā minēts, ka uzņēmuma straujās izaugsmes pamatā ir fokusēšanās uz e-komerciju, jaunu mazumtirdzniecības klientu piesaiste, tostarp īpaši Francijā un Vācijā, kā arī veiksmīga jaunu produktu laišana tirgū.

"Pirmais pusgads ir būtiski izmainījis kosmētikas pirkšanas paradumus, novirzot tos e-komercijas virzienā. Varētu teikt, ka tas ir bijis e-komercijas uzvaras gājiens un paredzams, ka šī tendence būs noturīga un saglabāsies arī turpmāk. Uzņēmums šo virzienu kopumā uzskata par ērtu un izdevīgu un ir pilnībā gatavs darboties jaunajā kārtībā," teikts pārskatā.

Tāpat pārskatā atzīmēts, ka par spīti stingrajiem tirdzniecības ierobežojumiem daudzās Eiropas valstīs, pirmais pusgads bija veiksmīgs periods jaunu klientu jeb fizisko veikalu piesaistei, piemēram, Vācijā un Francijā uzņēmums pirmajā pusgadā ir sācis darbību vairākos desmitos jaunu tirdzniecības vietu.

Vienlaikus, reaģējot uz Covid-19 izraisīto situāciju un milzīgo pieprasījuma pieaugumu pēc roku attīrīšanas un dezinficēšanas produktiem, uzņēmums šogad pirmajā pusgadā tirgū piedāvāja ANTI līnijas produktus. ANTI produktu līnijas īpatsvars kopējā apgrozījumā 2020.gada pirmajā pusgadā veidoja 3,3%. "ANTI līnija uzņēmuma produktu portfelī ir papildinoša rakstura, un uzņēmums neplāno fokusēties uz šī produktu segmenta attīstīšanu," piebilsts pārskatā.

Pēc pārskatā minētā, "Madara Cosmetics" nav mainījusi apgrozījuma prognozi 2020.gadam, joprojām plānojot sasniegt 15 miljonus eiro.

2019.gada pirmajā pusgadā "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums bija 5,59 miljoni eiro, bet koncerna peļņa bija 809 007 eiro. Savukārt "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums 2019.gadā bija 11,546 miljoni eiro, kas ir par 21,2% vairāk nekā gadu iepriekš, kamēr koncerna peļņa pieauga par 3,1%, sasniedzot 1,563 miljonus eiro.

Kompānijas lielākie īpašnieki ir Uldis Iltners (24,08%), Lote Tisenkopfa Iltnere (23,92%), Somijas "Transmeri Group Ab" (23,09%), Zane Tamane (7,61%) un Liene Drāzniece (6,83%). "Madara Cosmetics" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Madara Cosmetics dividendēs no pērn gūtās peļņas maksās 0,15 eiro par akciju

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs "Madara Cosmetics" dividendēs no pagājušajā gadā gūtās peļņas maksās 0,15 eiro par akciju, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga" par akcionāru kārtējā sapulcē otrdien, 28.jūlijā, pieņemtajiem lēmumiem.

Atbilstoši akcionāru sapulces lēmumam dividendēs no 2019.gadā gūtās peļņas tiks izmaksāti kopumā 561 786,3 eiro, bet atlikušo pērn gūtās peļņas daļu 988 622,7 eiro apmērā nolemts atstāt nesadalītu.

Par dividenžu ieraksta datumu noteikts 2020.gada 11.augusts, bet par dividenžu izmaksas datumu - 12.augusts.

Tāpat akcionāru kārtējā sapulcē nolemts izlaist 10 000 personāla opciju par kopējo summu 1000 eiro.

Akcionāri noteikuši, ka viena piešķirtā personāla opcija dos tiesības iegūt vienu "Madara Cosmetics" dematerializētu uzrādītāja akciju 0,1 eiro nominālvērtībā. "Madara Cosmetics" emitēs akcijas uz nesadalītās peļņas rēķina.

"Madara Cosmetics" akcionāri noteica, ka uzņēmuma valde būs tiesīga piešķirt izlaistās personāla opcijas darbiniekiem - struktūrvienību vadītājiem un padomes locekļiem, kuri ir snieguši būtisku ieguldījumu "Madara Cosmetics".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" koncerns 2023.gadā plāno sasniegt 27 miljonu eiro apgrozījumu, liecina uzņēmuma paziņojumā "Nasdaq Riga".

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka 2020.gadam izvirzītais apgrozījuma mērķis 15 miljoni eiro tiks izpildīts, konsolidētajam apgrozījumam sasniedzot 16 miljonus eiro.

Madara Cosmetics šogad plāno sasniegt 15 miljonu eiro apgrozījumu 

Kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" šogad plāno sasniegt 15 miljonu eiro apgrozījumu,...

Vienlaikus "Madara Cosmetics" pārstāvji norāda, ka 2023.gadā koncerna apgrozījums plānots 27 miljonu eiro apmērā. "Izvērtējot uzņēmuma iecerētās attīstības darbības un pieaugošo uzņēmuma zīmola atpazīstamību nozīmīgākajos Eiropas valstu tirgos, kā arī dabīgās kosmētikas nozares attīstības potenciālu kopumā, "Madara Cosmetics" nākamo trīs gadu laikā plāno turpināt izaugsmi par apmēram 20% gadā un 2023.gadā sasniegt 27 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu," teikts paziņojumā biržai.

Madara Cosmetics koncerna apgrozījums pirmajā pusgadā pieaudzis par 47% 

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 8,217 miljoni...

Jau ziņots, ka "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 8,217 miljoni eiro, kas ir par 47% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet koncerna peļņa pieauga 2,2 reizes un bija 1,807 miljoni eiro.

Kompānijas lielākie īpašnieki ir Uldis Iltners (24,08%), Lote Tisenkopfa Iltnere (23,92%), Somijas "Transmeri Group Ab" (23,09%), Zane Tamane (7,61%) un Liene Drāzniece (6,83%). "Madara Cosmetics" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija sekmē kosmētikas pārdošanu e-komercijas kanālos, atzina kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" valdes loceklis Uldis Iltners.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados kosmētikas tirdzniecības apmēri e-komercijas kanālos strauji aug, kamēr mazumtirdzniecībā veikalos pieaugums ir neliels.

"Proporcija visu laiku nosveras par labu e-komercijai. Pandēmija šo procesu tikai paātrinās un tirdzniecība arvien vairāk nosvērsies e-komercijas pusē. Tomēr nebūtu vietā arī pārspīlējumi, jo fiziskie tirdzniecības kanāli saglabāsies, tikai proporcija mainīsies un abi šie tirdzniecības kanāli kļūs līdzvērtīgi," teica Iltners.

Tāpat viņš norādīja, ka tieši pašlaik ir redzams, ka kosmētikas nozarē rodas arvien vairāk projektu un zīmolu, kuri ir paredzēti izplatīšanai tikai e-komercijas vidē un šī tendence varētu kļūt stiprāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" šogad plāno sasniegt 15 miljonu eiro apgrozījumu, otrdien biržas "Nasdaq Riga" vebinārā sacīja uzņēmuma valdes loceklis Uldis Iltners.

Savukārt uzņēmuma izstrādātās prognozes nākamajiem trīs gadiem tikšot publicētas gada beigās, stāstīja Iltners. Viņš skaidroja, ka pirmā pusgada rezultāti ir parādījuši, ka uzņēmums šogad spēs sasniegt iepriekš nosprausto mērķi sasniegt 15 miljonu eiro apgrozījumu gadā. Iltners piebilda, ka patlaban uzņēmuma ražošanas jauda ļautu strādāt ar 25 miljonu eiro apgrozījumu.

"Patlaban "Madara Cosmetics" tirgus daļa Eiropas tirgos vēl ir ļoti maza, tāpēc mums ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Tāpēc turpināsim strādāt pie zīmola atpazīstamības, kā arī pie fiziskās un tiešsaistes pārdošanas kanālu attīstības," stāstīja Iltners.

Viņš piebilda, ka uzņēmums mērķu sasniegšanai fokusēsies uz e-komercijas attīstību, jaunu mazumtirdzniecības klientu piesaistes, kā arī jaunu produktu līniju izstrādes. Iltners pavēstīja, ka par spīti stingrajiem tirdzniecības ierobežojumiem daudzās Eiropas valstīs, pirmais pusgads bija veiksmīgs periods jaunu klientu jeb fizisko veikalu piesaistei, piemēram, Vācijā un Francijā uzņēmums pirmajā pusgadā ir sācis darbību vairākos desmitos jaunu tirdzniecības vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Covid-19" radītā pieprasījuma dēļ arī kosmētikas zīmols "Bio2You" izstrādā jaunus dezinfekcijas produktus un plāno tos piedāvāt gan vietējam tirgum, gan eksportam.

Klientiem jau tiek piedāvāts antiseptisks sprejs ar alkoholu 70% un Pantenolu. Spreja ražošana uzsākta 23.martā un tas pieejams ierobežotā daudzumā.

Vēl tuvākajā laikā uzņēmums tirdzniecībā piedāvās 50ml roku dezinfekcijas gēlu; 1000ml roku dezinfekcijas gēlu, ražošanas procesā ir antibakteriālas cietās un šķidrās ziepes.

"Visi mūsu līdzekļi izstrādāti tā, lai maksimāli rūpētos par roku ādu. Mēs pievienojam dažādas sastāvdaļas, lai spirts tik agresīvi nesausinātu rokas, un roku āda tiktu mitrināta un pasargāta ilgstošākā periodā," komentēja kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Viņa norāda, ka pasūtījumi ir ļoti apjomīgi, tāpēc šobrīd tiek apzinātas finansējuma iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Iekšlietu ministrijas padotībā esošās Nodrošinājuma Valsts aģentūras AS "MADARA Cosmetics" ražotnē nogādāti 5000 litri spirta ar koncentrāciju virs 90%, kas tiks izmantots dezinfekcijas līdzekļu ražošanā, informē Iekšlietu ministrijā.

Spirtam ir tikušas veiktas pārbaudes un tas atzīts par nekaitīgu izmantošanai dezinfekcijā. AS MADARA Cosmetics sadarbībā ar SIA "L.Ē.V." pieņems konfiscēto etilspirtu un bez maksas pārstrādās to par virsmu dezinfekcijas līdzekli.

LASI ARĪ: Arī Bio2You uzsāk dezinfekcijas līdzekļu ražošanu

"Krīzes situācijās jāspēj rast radoša pieeja problēmu risināšanai. Dienesti rūpīgi ir strādājuši, lai apkarotu nelegālos akcizēto preču ražotājus un kontrabandistus, un parastā kārtībā šīs akcizētās preces tiek iznīcinātas. Pirmo reizi brīvās Latvijas laikā konfiscēto spirtu izmantosim lietderīgi, lai iekšlietu dienesti un citas valsts un pašvaldību iestādes, ieskaitot slimnīcas, būtu nodrošinātas ar dezinfekcijas līdzekļiem laikā, kad tie ir deficītā un tiek tirgoti par paaugstinātu cenu," pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz izaicinošajiem apstākļiem COVID-19 ietekmes dēļ, AS MADARA Cosmetics šī gada 1. ceturksnī ir spējis turpināt izaugsmi un sasniegt 1. ceturkšņa pārdošanas mērķus, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma konsolidētais (neauditētais) apgrozījums 2020. gada pirmajā ceturksnī veido 3 228 tūkst. eiro, kas ir 25% pieaugums pret attiecīgo periodu pērn.

Uzņēmuma pārdošanas kanāli ir labi diversificēti gan ģeogrāfiski, gan pa tirdzniecības vietu tipiem un fiziskie pārdošanas kanāli ir labi sabalansēti ar e-komercijas kanāliem.

Pārdošanas kritumu daļā fizisko tirdzniecības vietu ir izdevies pilnībā kompensēt ar pieaugumu e- komercijas kanālos, kur labus rezultātus uzrāda gan paša uzņēmuma e-komercijas platforma, gan uzņēmuma klienti ar e-komercijas profilu. Tāpat daudzi klienti veiksmīgi piemērojas tirgus situācijai un palielina savu darbību digitālajos tirdzniecības kanālos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkls "Apotheka", investējot 300 tūkstošus eiro, izveidojis konceptveikalu "Apotheka Beauty".

Veikalā pieejama aptieku kosmētika, kā arī dažādi skaistumkopšanas pakalpojumi, un tas atrodas tirdzniecības centrā "Rīga Plaza".

Tas ir pirmais šī koncepta veikals, un tuvāko mēnešu laikā tiks atklāts arī internetveikals, kur "Apotheka Beauty" produktus būs iespējams iegādāties arī tiešsaistē. "Apotheka" mērķis ir izveidot šādu veikalu tīklu.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš stāsta, ka pirms pieciem gadiem aptieku kosmētikas klienti galvenokārt bija cilvēki ar alerģisku ādu un ādas saslimšanām, taču pēdējos gados kosmētikas kategorija ir strauji pieaugusi – dermokosmētika ir nopietns konkurents plaša patēriņa kosmētikai, un kosmētikas kategorijas klienti aptiekās galvenokārt ir cilvēki, kuri vēlas iegādāties kvalitatīvu kosmētiku ikdienas vajadzībām, nevis tie, kuriem to rekomendējis dermatologs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 10.03.2020

Dalies ar šo rakstu

"COVID-19" karantīnas režīmā ir ielicis arī biznesu. Bailes no jaunā vīrusa ir likušas rīkoties gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm, atceļot dažādus pasaules mēroga pasākumus un ieviešot karantīnas režīmu apgabalos, kur saslimušo ir visvairāk.

Taču "COVID-19" norims, un Latvijas dienaskārtībā atkal būs problēmjautājumi, no kuriem nevajadzētu novērst uzmanību vīrusa dēļ. Viens no tādiem ir kūdras nozare Latvijā.

Pastāv drauds nozari iemainīt pret Eiropas Savienības zaļo plānu. Viens no nozares rūpju faktoriem ir siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana. Latvijai ir jāpārliecina ES institūcijas, ka Latvijas kūdras nozare nav kurināmā ražotāja, bet gan aprites ekonomikas stiprinātāja.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 10. marta numurā:

  • aktuāli - "Rimi Riga Marathon" skaitļos
  • tēma - koronavīrusa ietekme uz biznesu
  • intervija - Vija Kilbloka, "Zvaigzne ABC" līdzīpašniece un vadītāja
  • eksports - Latvijas ekonomikas virzītājspēks
  • ražošana - "ARBO Windows" investē 2,3 miljonus logu ražotnē
  • lauksaimniecība - visu izšķirs pavasaris
  • lauksaimniecība - "Kolumbos" audzē bioloģiskos lopus
  • lauksaimniecība - uzmanības centrā kaņepes
  • pie stūres - "Audi Q7" apskats
  • brīvdienu ceļvedis ar Lotti Tīsenkopfu-Iltneri, "Madara Cosmetics" līdzīpašnieci un vadītāju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 12.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Pārsteigumu nav – tā var teikt par statistikas datiem, kuri rāda uzņēmējdarbības vidi aprīlī.

Bezdarbnieku skaits pieaudzis, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits sarucis. Vēl šā gada martā PVN maksātāju skaits bija 79 032, bet maija sākumā – 72 947. Seši tūkstoši PVN maksātāju mēneša laikā izgaisuši.

Līdz 30. aprīlim bankas no uzņēmumiem bija saņēmušas vairāk nekā 2,6 tūkstošus pieteikumu piešķirt kredītbrīvdienas. Būtiski arī sarucis kredītu pieteikumu apjoms.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 12. maija numurā:

  • viedokļi - Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana
  • aktuāli - restarts prasa palielināt valsts lomu
  • aktuāli - jauni uzņēmumi rodas uz pusi mazāk
  • tēma - kreditēšanas standarti kļūst striktāki
  • ekonomika - pandēmija maina valdību lomu sabiedrības dzīvē
  • enerģētika - līderi nemainās; elektroenerģijas cenas; zaļā enerģija
  • tehnoloģijas - ieguvēji tie, kas prot pielāgoties
  • transports/loģistika - taksometri cieš zaudējumus kopā ar tūrismu
  • transports/loģistika - "Bolt Latvija" ātri pielāgojās situācijai
  • veselības aprūpe - zālēm jākļūst vēl pieejamākām
  • biznesa psiholoģija - strauji notikumi prasa ātru reakciju
  • bizness reģionos - uzlabotais restorāns "Kest" Cēsīs
  • iepakojums - "Madara Cosmetics" izmanto OWP (Ocean Waste Plastic) materiālus
  • brīvdienu ceļvedis - Artūrs Gailītis, SIA "Rezidence" un organizācijas #viedi izveidotājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas advokātu birojs "Primus Derling", Igaunijas "Derling Primus" un Lietuvas "Walless" ir pieņēmuši lēmumu apvienot spēkus, lai veidotu jaunu, vienotu Baltijas mēroga advokātu biroju, kas strādās ar nosaukumu "Walless".

Jaunā "Walless" biroja mērķis ir kļūt par pirmo izvēli juridisko pakalpojumu nozarē – gan klientiem Latvijā, gan tiem, kas strādā starptautiski.

Trīs valstu biroji turpmāk strādās, lai veidotu pilnībā integrētas juristu komandas. Jaunais "Walless" birojs apvienos simts juristus birojos Rīgā, Tallinā, Tartu un Viļņā. "Walless" komandai ir iegūta prakse uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumos, kapitāla tirgu jautājumos, banku un finanšu nozarēs, kā arī fintech, nekustamo īpašumu un nodokļu jomās, kā arī juridiskās palīdzības sniegšanā "balto apkaklīšu" noziegumu jautājumos.

"Mēs redzam, ka arvien biežāk mūsu klientu darbības dimensija sniedzas ārpus Latvijas robežām. Tādēļ spēja piedāvāt patiesi integrētas, dažādu kompetenču speciālistu komandas visas Baltijas mērogā ir ikdienas nepieciešamība. Mēs mērķtiecīgi veidojam jauno "Walless" biroju, lai ietu vienā solī ar šīm nozares tendencēm," komentē "Primus Derling" partnere Kristīne Gaigule – Šāvēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkls "Apotheka" jaunā biznesa virzienā "Apotheka Beauty" iegulda vairākus simtus tūkstošus eiro.

Pirmais skaistuma veikals tiek atvērts šodien t/c "Riga Plaza", bet līdz gada beigām paredzēts atvērt vēl vienu šāda tipa veikalu, kā arī internetveikalu.

"Mēs vienmēr esam rūpējusies par veselību un organisma stiprināšanu, bet pēdējos gados šis jautājums kļūst daudz plašāks un ietver arī ādas veselību. Arvien biežāk cilvēki lieto aptiekas kosmētiku un šai kategorijai ir liela nozīme. Tomēr aptieku telpas ir ierobežotas, tāpēc nolēmām spert soli tālāk un atvērt speciālo skaistuma veikalu, kurā ir plašs produktu klāsts – gan dermatoloģiskā kosmētika, gan arī skaistuma pakalpojumi un sejas procedūras," saka Jānis Kūliņš, SIA "Apotheka" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Izstrādā kosmētiku cilvēkiem ar rozāciju

Anda Asere, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas zīmola "Labrains" mērķauditorija ir cilvēki ar ļoti jutīgu, reaktīvu ādu, kam ir rozācija vai dermatīts – pasaulē katram desmitajam cilvēkam ir šādas problēmas.

"Es pati pēc bērna piedzimšanas saskāros ar smagu rozāciju. Ārstējos, gāju pie dažādiem ārstiem, bet nebija kosmētikas līdzekļu, ar ko kopt ādu. Latvijā pieejami daži produkti rozācijai, bet to ķīmiskais sastāvs neatbilst šādas ādas kopšanas prasībām – to sastāvā ir daudz vielu, kas ilgtermiņā kairina ādu. Manā gadījumā neviens no šiem krēmiem nederēja. Risinājums bija taisīt savu kosmētiku, par ko biju domājusi jau agrāk – studējot ķīmiju Rīgas Tehniskajā universitātē," biznesa portālam db.lv stāsta Līga Brūniņa, SIA "Labrains" īpašniece.

Skaidrojot, kas ir rozācija, L. Brūniņa teic, ka tā ir sarežģīta un līdz šim vēl pilnībā neizprasta slimība, bet, uzkrājoties lielākam skaitam zinātnisko pētījumu, par galveno patoģenēzes faktoru tiek uzskatīti imūnsistēmas traucējumi, kā rezultātā organisms veido iekaisumu procesus ādā, kam tur nevajadzētu būt. Ādā visu laiku ir iekaisums, paplašināti asinsvadi, tūska u. tml. Ja cilvēkam ir rozācija, tā būs visu mūžu. To var kontrolēt, lietojot pareizu kosmētiku. "Pētījumi rāda, ka apmēram 46% cilvēku iegūst rozāciju un tā saasinās, lietojot nepiemērotu kosmētiku. Tā ir ģenētiski predisponēta slimība, bet to var arī iegūt dzīves laikā – aktīvi sportojot, ēdot asus ēdienus, lietojot alkoholu, sauļojoties. Jo laicīgāk ierauga rozāciju, jo labāk to var kontrolēt. Pie pirmajām pazīmēm to var ārstēt ar lāzerterapiju un atbilstošu ikdienas kosmētiku, bet smagākās formās ārstē ar antibiotikām. Jebkurā stadijā milzīga nozīme ir ķermeņa kopšanas līdzekļiem. Protams, krēms nav panaceja. Tas strādā komplektā ar medikamentiem un dzīvesveida pārmaiņām," viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas zīmola "Livonijas dzintars" produktos izmanto Baltijas dzintaru.

"Dzintarskābe ir mūsu ķermenī esoša viela, kurai ir nozīmīga funkcija vielmaiņas procesos. Jau labu laiku Krievijā ir izpētīta dzintarskābes iedarbība, arī Rīgas Stradiņa universitātē notiek pētījumi par dzintarskābes pielietošanu. Pasaulē tieši Baltijas dzintars ir ļoti pieprasīts tajā esošās lielās dzintarskābes koncentrācijas dēļ. Visi citi pasaules dzintari šo vielu satur daudz mazāk. Baltijā dzintarā ir 3 līdz 5% dzintarskābes, bet baltajā dzintarā līdz pat 11%," saka Daiga Šķiņķe, SIA "Livonijas dzintars" īpašniece.

Ideja par kosmētiku ar dzintaru viņai radās pirms septiņiem gadiem, kad savām vajadzībām sāka nodarboties ar krēmu izgatavošanu. Viņai tuvs cilvēks nodarbojās ar masāžām, apguva dzintara terapiju un lūdza uztaisīt kādu produktu, ko izmantot viņa privātpraksē. "Es tolaik biju izmācījusies aromterapiju un savām vajadzībām sāku šo to gatavot un blakus esošie cilvēki to novērtēja. Viens Lietuvas uzņēmums padalījās pieredzē par to, cik daudz dzintarskābes jāpievieno. Tā eksperimentu ceļā tapa mani produkti, kādu Latvijā iepriekš nebija," stāsta D. Šķiņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā radīta kosmētika cilvēkiem ar problemātisku ādu

Db.lv, 09.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabiskās kosmētikas tirgū sevi pieteicis jauns vietējais ražotājs ar zīmolu "Labrains", kas paredzēts cilvēkiem ar problemātisku sejas ādu.

Uzņēmuma ķīmiķi ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi kosmētikas jomā trīs gadus pētījuši Ziemeļu mitrāju augu dabisko aktīvo vielu iedarbību. Kopā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniekiem "Labrains" laboratorijā izdevies radīt krēmu, kas mazina sejas ādas novecošanās pazīmes un rozācijas izpausmes. Kosmētikas dermatoloģiskā testēšana veikta SIA "Veselības centrs 4".

"Man ir liels gandarījums, ka "Labrains" laboratorijā mums pirmajiem pasaulē, ko apliecina tirgus izpēte, izdevies radīt unikālu dabiskās dermokosmētikas produktu. Trīs gadus ilgā pētījumu un izmēģinājumu laikā, kad katram produktam veidojām vidēji 200 variantu, esam sasnieguši rezultātu, ar ko varam lepoties - unikālu krēmu, kas vēl nav neviena kosmētikas ražotāja piedāvājumā. Tas ir 100% dabisks krēms, kurš spēj atjaunot sejas ādu, neradot kairinājumu, bet gluži pretēji - vienlaikus nomierina apsārtušu, rozācijas skartu ādu," stāsta "Labrains" vadītāja, dr. oec. Līga Brūniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB, 15.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam plānā paredzēts būtisks produktivitātes un eksporta ieņēmumu pieaugums. Dienas Bizness pēta, kā uzņēmējdarbības vide vērtē plāna izstrādi un mērķus.

Plāna ambiciozais un pozitīvais mērķis, ir audzēt eksportu no 18 miljardiem eiro 2019. gadā līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā. Taču šāda mērķa sasniegšana ir nereāla, ja netiek paredzēts adekvāts atbalsts eksporta veicināšanas pasākumiem.

Lasi žurnāla #DienasBizness 15. decembra numurā:

  • viedokļi - vai ambiciozie industriālās politikas mērķi ir sasniedzami?
  • tēma - valsts industriālā politika pieprasa eksporta pieaugumu
  • Eiropas Savienība - varbūt parādi vienkārši jāatceļ
  • militārais bizness - Ķīna izskatās muskuļaināka
  • patentēšana – Temperatūra patentu kontekstā ir pozitīva
  • veselība - medicīnas tūrisms uz pauzes
  • kosmētika - vietējā tirgū ielecis kosmētikas ražotājs “Marence”
  • jaunuzņēmumi - rodas Latvijā, konkurē starptautiski
  • biroji- darba vide iegūst jaunus vaibstus
  • brīvdienu ceļvedis - Ieva Kalēja, zīmola Mammalampa radītāja, SIA Mammastudio radošā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izmanto saldūdens dūņu potenciālu

Monta Šķupele, 22.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs Marence vēlas, lai Latvijas iedzīvotāji ne tikai saskata saldūdens dūņu potenciālu, bet arī importa produktu vietā izvēlas vietējo.

Uzņēmuma attīstība tika uzsākta pirms četriem gadiem. Izmantojot Latvijas nozares profesionāļu zināšanas, tika izstrādāta produktu receptūra, tehnoloģijas, dizains. “Man tas bija kaut kas jauns, un es biju pozitīvi pārsteigts, cik mums ir pieredzējuši zinātnieki. Es varu teikt, ka Latvijā mums ir potenciāls daudzām lietām,” stāsta kosmētikas zīmola Marence līdzīpašnieks Aivars Burģis.

Iepriekš viņš darbojies nekustamo īpašumu nozarē, 20 gadus bijis viesnīcas akcionārs, darbojies loģistikas biznesā. “Nolēmu, ka jāattīsta citi virzieni, un mani personīgi uzrunāja Latvijas dabas bagātība – sapropelis,” stāsta A. Burģis. Iepazīstoties ar šo materiālu, uzņēmējam bija iespēja iegādāties saldūdens dūņu ieguves vietu – ezeru Rāznas Nacionālā parka teritorijā, kur zinātnieki jau iepriekš bija veikuši izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dzintars kļūst par H.A. Brieger

Db.lv, 08.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Dzintars” kosmētikas ražotne turpmāk strādās ar zīmolu “H.A. Brieger”. Turpmāk tāds būs arī arī SIA “Dzintars Production” juridiskais nosaukums.

Kosmētika ar zīmolu “Dzintars” veikalu plauktos nonāks jau šā gada martā, prognozē uzņēmuma pārstāvji, ja COVID-19 izplatība un valsts noteiktie ierobežojumi būtiski neietekmēs uzņēmuma darbību.

Udalova kļuvusi par Dzintars Production līdzīpašnieci 

Šomēnes notikušas izmaiņas kosmētikas ražotāja SIA "Dzintars Production" dalībnieku sarakstā,...

“Mēs sāksim ar “Dzintars” produkciju, pakāpeniski veidojot jaunas produktu līnijas ar jauniem zīmoliem,” skaidro “H.A. Brieger” vadītāja un līdzīpašniece Anastasija Udalova.

“Strādājot pie “Dzintars” produktu izveides, īpašu uzmanību pievērsām tam, lai produkcija būtu maksimāli dabiska, bet vienlaikus pieejama plašai sabiedrībai. Mūsu mērķis ir vismaz 94% dabisku sastāvdaļu produktā, lai cilvēkam veikalā nebūtu jāizvēlas starp cenu un dabiskumu,” skaidro A.Udalova, norādot, ka “Dzintars” produktu līnija saglabās iepriekšējo cenu kategoriju – pieejamu plašai auditorijai.

Plāno atjaunot ražošanu Dzintarā 

Igaunijas industriālā grupa "Skinest Group" plāno dažu mēnešu laikā atjaunot ražošanu maksātnespējīgajā...

“H.A. Brieger” šobrīd strādā gandrīz 40 darbinieki. Paredzams, ka pakāpeniski, paplašinot un audzējot darbības apjomus, tiks palielināts arī ražotnes darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārliecinoties, ka nepieciešams steidzami risināt Covid-19 atbalsta saņemšanas jautājumu skaistumkopšanas nozarē, jāveido nozarei specifisks atbalsta pasākums, lai sniegtu atbalstu.

Tā trešdien pēc tikšanās ar skaistumkopšanas nozares pārstāvjiem izteicās finanšu ministrs Jānis Reirs. “Skaistumkopšanas nozare ir viena no visvairāk cietušajām nozarēm Covid-19 krīzē, turklāt, atšķirībā no pagājušā gada novembra un decembra, šā gada janvārī šīs nozares darbība būs pilnībā ierobežota. Nozarē strādā aptuveni 9000 speciālistu, tomēr atbalstam līdz šim pieteikušies tikai pusotrs tūkstotis. Redzējām, ka nepieciešams steidzami risināt šo jautājumu, tādēļ pilnveidosim informēšanu par pieteikšanos atbalstam, kā arī veidosim nozarei specifisku atbalsta pasākumu, lai sniegtu atbalstu,” norāda J. Reirs.

Finanšu ministrija sadarbībā ar nozares asociācijām sākusi darbu pie speciāla atbalsta instrumenta izstrādes, jo nozarē strādājošo struktūra ir ļoti atšķirīga, proti, tās pārstāvji strādā dažādos nodokļu režīmos. Piedāvātais risinājums paredz palīdzības atbalstu ārkārtējās situācijas laikā darba ņēmējam, individuālajam komersantam, pašnodarbinātajai personai vai patentmaksātājam, kas sniedz friziera, manikīra un pedikīra, kosmētiķa, kosmetologa un masiera pakalpojumus. Plānots, ka pabalsta apmērs būs ne mazāks kā 500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas un higiēnas preču, medikamentu un rotaļlietu viltojumu aprite Latvijā veido 33 miljonu eiro zaudējumus oriģinālo preču ražotājiem, kā arī var radīt bīstamas un neatgriezeniskas sekas cilvēku veselībai un drošībai.

Turklāt šādu viltotu preču aprite ar katru gadu palielinās, secināts dažādu valsts iestāžu apkopotajā informācijā par viltojumu apjomu Latvijā.

Lai informētu sabiedrību par sekām, kādas var rasties, iegādājoties viltotas preces, Patentu valde atklājusi informatīvu kampaņu "Viltotā realitāte… joprojām realitāte", kas rīkota sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldi, Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi (ENAP).

"Cilvēki mēdz izvēlēties lētākas preces, nerēķinoties ar riskiem, ka tās var kaitēt gan pašu, gan tuvinieku veselībai," saka Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru