Enerģētika

Mainīsies atbalsta aprēķināšana mazām dabasgāzes koģenerācijas stacijām

Zane Atlāce-Bistere, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Ministru kabinets šā gada 20. jūnijā atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr.221 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, atbalsta aprēķināšanas formulu koģenerācijā saražotajai elektroenerģijai piemērojot situācijai pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas.

Izmaiņas aprēķinos attieksies uz 95 dabasgāzes koģenerācijas stacijām ar elektrisko jaudu līdz 4 MW, kurām piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

Ar izmaiņām aprēķina formulā dabasgāzes koģenerācijas stacijām tiek saglabāts pašreizējais elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas noteikšanas princips un netiek palielināts esošais atbalsta līmenis.

Pašreizējā iepirkuma cenas aprēķina formulā esošais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs sastāv no dabasgāzes tirdzniecības cenas un tirdzniecības, pārvades, uzglabāšanas un sadales pakalpojuma tarifa. Taču, kā zināms, līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu no 2017. gada 3. aprīļa vairs nav SPRK apstiprināts dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs (izņemot saistītajiem lietotājiem).

Līdz ar to līdz šā gada 30. jūnijam par norēķiniem par obligātā iepirkuma ietvaros pārdoto elektroenerģiju cenas aprēķināšanas formulās dabasgāzes koģenerācijas stacijām ir izmantojami SPRK apstiprinātie tirdzniecības gala tarifi, kādi tie bija piemērojami par aprīli.

Taču sākot ar 2017. gada 1. jūliju tiek veiktas izmaiņas nosacījumos, kā aprēķināt cenu, par kādu iepirkt dabasgāzes koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Līdz ar apstiprinātajiem grozījumiem SPRK apstiprinātais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs tiek aizstāts ar lielumu, ko veido:

- regulētajā dabasgāzes cenā saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām) iekļautā dabasgāzes tirdzniecības cena,

- tirdzniecības, pārvades, uzglabāšanas un sadales pakalpojuma tarifi tādā līmenī, kādi tie bijuši pirms dabasgāzes tirgus atvēršanas un bijuši iekļauti SPRK apstiprinātajā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifā atkarībā no dabasgāzes patēriņa apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#AS «Gaso» vērsies SPRK, iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu.

AS «Latvijas gāze» meitasuzņēmums AS «Gaso» vērsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz samazināt dabasgāzes sadales cenu par 18-46% vairāk nekā 95% no dabasgāzes lietotājiem, aģentūru LETA informēja «Gaso» pārstāvji.

Projektā vienlaikus paredzēts ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

«Mūsu piedāvātais sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projekts ir rūpīgi izsvērts un pārdomāts solis, kas jāveic, lai pielāgotos jaunajai situācijai dabasgāzes tirgū un varētu nodrošināt noteikto dabasgāzes tīkla drošības standartu ievērošanu. Gāzes infrastruktūras drošība skar visus patērētājus, tāpēc nepieciešams atjaunot un uzturēt gāzes sadales tīklu, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespējas,» uzsvēra «Gaso» valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saražotais elektroenerģijas daudzums koģenerācijas1 stacijās turpina pieaugt un 2016. gadā bija 3 767,4 gigavatstundas (GWh), kas veido 59 % no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma Latvijā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinājumā ar 2015. gadu, saražotās elektroenerģijas daudzums koģenerācijas stacijās 2016. gadā palielinājies par 7 %, bet saražotais siltumenerģijas daudzums palielinājies par 14 % un bija 6 023,1 GWh.

Pērn Latvijā darbojās 198 koģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 1 292,1 megavati (MW). Kopš 2007. gada koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda ir divkāršojusies un salīdzinājumā ar 2015. gadu pieaugusi par 1 % jeb 17,0 MW.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 81 % no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 63 % no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām darbojās Rīgā, viena – Zemgales reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Karnīte: Par zaļo enerģiju ir ļoti daudz nepatiesas informācijas

Līva Melbārzde, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK saskata iespējamu Sadales tīkla pārkāpumu lietā par krāpšanos ar OIK

LETA, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja AS «Sadales tīkls» parakstījis aktu par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā pirms tas reāli noticis, tad tas ir pārkāpums, šodien žurnālistiem stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mediju pārstāvjus informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) gatavos ziņojumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā tiks ietverts vērtējums par SPRK atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām. Ministrs gan detalizētāk nekomentēja SPRK atbildību.

Savukārt Irklis stāstīja, ka lietā par iespējamu krāpšanos ar darbu nesākušām koģenerācijas stacijām figurē akti, kas balstīti uz SPRK izdotiem noteikumiem.

«SPRK noteikumi ir ietverti EM noteikumos par obligāto iepirkumu, jo tādējādi ministrija var pārliecināties, ka stacija ir nodota ekspluatācijā un ir pieslēgta sistēmai. Tātad EM izmanto SPRK izdotos noteikumus, lai pārliecinātos par pareizi realizētu obligātā iepirkuma atļauju,» skaidroja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Augstsprieguma tīkls kļūst par Conexus Baltic Grid akcionāru

Armanda Vilcāne, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstsprieguma tīkls (AST) noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid.

Par to 19.decembrī preses konferencē paziņoja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsvēra, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā AST īpašo pieredzi enerģijas pārvades aktīvu pārvaldībā un infrastruktūras ekspluatācijā.

Ziņa papildināta no 5. rindkopas

AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks norādīja, ka, ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, amatu varētu pamest līdzšinējais Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Darījuma summa joprojām netiek atklāta.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka saskaņā ar valdības lēmumu AST ir noslēdzis darījumu ar Uniper par tam piederošo 18,31% akciju iegādi Conexus. AST un Uniper darījuma cena un citi tā nosacījumi ir konfidenciāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada spēkā būs jauni dabasgāzes sadales tarifi, kas šī produkta patērētājiem liks pārvērtēt savas dabasgāzes pieslēguma jaudas, savukārt gāzes apgādes sistēmas operatoram - pārliecību par spēju īstenot uzticētās funkcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Viņa atzīst, ka spēkā esošais tarifs, kas apstiprināts pirms 10 gadiem, ir balstīts tikai uz patērētās gāzes apjomu, ņemot vērā citu gāzes patēriņa līmeni. Līdz ar to Gaso ar sadales pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas pilnībā netiek segtas.

Fragments no intervijas

Kāpēc bija nepieciešams pārskatīt dabasgāzes sadales tarifus?

Divi iemesli. Iepriekšējie tarifi tika noteikti pirms 10 gadiem, turklāt šajā laikā ir notikušas dažādas izmaiņas. Proti, savulaik bija viens uzņēmums AS Latvijas Gāze, pašlaik tā vietā ir trīs. Bez tam vienotā uzņēmumā bija iespējas īstenot šķērssubsīdijas vienas vai otras patērētāju grupas atbalstam bez tarifu pārskatīšanas. Šobrīd gāzes sadales sistēmas operators ir Gaso, kuram ir savs peļņas zaudējumu aprēķins un kuram nav nekādu šķērssubsīdiju iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AS Gaso, reaģējot uz iedzīvotāju lielo interesi, ieviesis tālruni par jaunajiem dabasgāzes sadales tarifiem

Db.lv, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz iedzīvotāju lielo interesi par jaunajiem dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem un to piemērošanas kārtību, dabasgāzes sadales operators AS «Gaso» atklājis jaunu informatīvo tālruni – 67369938.

Patērētājiem aktuālākie ir jautājumi par jaunajiem dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem, to piemērošanas kārtību un skaitītāju rādījumu nodošanu.

Informatīvo dabasgāzes sadales tarifu salīdzināšanas kalkulatoru mājsaimniecībām un juridiskajiem klientiem, ko izstrādājis AS «Gaso» un kas arī pieejams uzņēmuma mājaslapā, izmantojuši jau vairāk nekā 44 tūkstoši klientu.

Aktivitāte pieaugusi tieši pēdējo divu nedēļu laikā, kad iespēju ātri un vienkārši modelēt tarifu radītās izmaiņas, kalkulatorā norādot dabasgāzes patēriņu un skaitītāja atļauto maksimālo slodzi, izmantojuši ap 10 tūkstošiem klientu.

Iedzīvotāju lielās intereses dēļ AS «Gaso» Klientu apkalpošanas centra informatīvā tālruņa 155 jaudas ir pārslogotas, tādēļ klientiem savienojums ir ilgi jāgaida. Maksu par zvanu uz tālruni 155 nosaka klienta izvēlētais sakaru operators un GASO šīs klienta izmaksas ietekmēt nevar. Lai samazinātu neērtības telefoniski noskaidrot aktuālos jautājumus par dabasgāzes sadales tarifiem, atklāts jauns informatīvais tālrunis 67369938, kas izmaksu ziņā atbilst parastam analogās sistēmas tālrunim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) pārvadītais dabasgāzes apjoms 2020. gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 15%, salīdzinot ar 2019. gada periodu, un sasniedzis 17 TWh, liecina uzņēmuma finanšu pārskats par gada pirmajiem sešiem mēnešiem.

Conexus 2020. gada pirmajā pusgadā nodrošināja nepārtrauktu dabasgāzes piegādi Latvijas un kaimiņvalstu vajadzībām. Gan dabasgāzes pārvades, gan uzglabāšanas segmentos šajā pusgadā sasniegti augstāki darbības rādītāji kā iepriekš, ko pozitīvi ietekmējusi vienotā dabasgāzes tirgus atvēršana 1. janvārī, informē uzņēmumā.

Igaunijas un Somijas dabasgāzes starpsavienojums "Balticconector", kas tika atklāts pērn un iekļaujas vienotajā dabasgāzes tirgū, bijis viens no faktoriem apjoma pieaugumam pārvades segmentam, radot iespēju piegādāt dabasgāzi Somijas lietotājiem 4,4 TWh apmērā. Tajā pašā laikā netipiski siltie laika apstākļi Latvijā būtiski ietekmēja dabasgāzes pieprasījumu apkures vajadzībām, kā rezultātā pārvadītās dabasgāzes apjoms Latvijas vajadzībām samazinājies par 19% salīdzinājumā ar pērnā gada periodu, un sasniedzis 6 TWh. Neskatoties uz to, kopumā pārvadītais dabasgāzes apjoms gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2019.gadu ir pieaudzis par 15%, sasniedzot 17 TWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu ar dabasgāzes apgādi saistītus riskus un izvairītos no enerģētiskās krīzes, šajā apkures sezonā Inčukalnā paredzēts uzglabāt vismaz 300 miljonus kubikmetru aktīvās dabasgāzes.

Šā gada maijā Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus noteikumos Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātās enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā. Tie nosaka: lai enerģētiskās krīzes laikā nodrošinātu nepieciešamo dabasgāzes izņemšanas jaudu no Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK), laika periodā no konkrētā krātuves cikla dabasgāzes iesūknēšanas sezonas beigām līdz nākošā kalendārā gada 1. martam tajā jāatrodas konkrētam dabasgāzes daudzumam, kas paredzēts Latvijas dabasgāzes apgādes nodrošināšanai. Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne atklāj, ka, pateicoties tirgotāju iesaistei krātuves operatora rīkotajās izsolēs, šobrīd nepieciešamās rezerves jau ir uzkrātas gandrīz pilnā apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Sadales tīkls maldinājis par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā

LETA, 31.10.2017

AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis (no kreisās) un bijušais valdes loceklis Rolands Lūsveris

Foto: Evija Trifanova/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena Latvijā bija par 2,60 EUR/MWh augstāka nekā 2016. gadā, eksperti prognozē, ka cena turpinās kāpt

Lai gan laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam dabasgāze Latvijā un Eiropā kļuva lētāka, no 2017. gada atkal vērojams cenu kāpums, liecina Enefit apokopotā informācija. Vācijas Gaspool biržā dabasgāzes cena šā gada augustā bija par 5,20 EUR/MWh augstāka nekā 2017. gada janvārī, savukārt Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) biržā cena pieaugusi par 4,73 EUR/MWh. Tiek prognozēts, ka cenas Gaspool un TTF biržās turpinās kāpt, rudenī sasniedzot 25 EUR/MWh atzīmi, liecina Powernext 23. augusta cenu prognozes. Attiecīgi dabasgāze varētu kļūt dārgāka arī Latvijā.

Nākotnē dabasgāzes cenas ietekmēs daudzi savstarpēji saistīti faktori, tostarp dabasgāzes cenu svārstības biržās un ģeopolitiskie notikumi pasaulē, uzsver Geton Energy izpilddirektors Kristaps Muzikants. «Raugoties uz šā brīža situāciju pasaulē un Eiropā, jāsecina, ka dabasgāzes cenām nav pamata samazināties, līdz ar to tās, visticamāk, varētu pieaugt, bet pēc tam – stabilizēties,» prognozē K. Muzikants, uzsverot, ka Geton Energy regulāri seko līdzi dabasgāzes cenu izmaiņām un ar to saistītajiem procesiem, līdz ar to ir gatavi operatīvi pielāgoties tirgus situācijai. Arī enerģētikas eksperts Edgars Vīgants uzskata, ka šoruden gaidāms dabasgāzes cenu pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikapstākļi būtiski ietekmē enerģētikas nozari - tā kā šī gada ziema gan Latvijā, gan visā Eiropā bijusi netipiski silta, energoresursu cenas šobrīd kritušās līdz rekordzemām atzīmēm.

Situācija ir izdevīga Latvijas enerģijas patērētājiem, jo sniedz iespēju fiksēt labvēlīgos cenu līmeņus, ļaujot ietaupīt līdz pat 30% no enerģijas izmaksām 2020. un arī tālākos gados, norāda uzņēmumu grupas "AJ Power" pārstāve Gita Deniškāne .

Relatīvi augsts nokrišņu līmenis, ārgaisa temperatūras rekordi un arvien aktīvāka tirdzniecība ar trešajām valstīm ir faktori, kas izraisījuši elektroenerģijas cenu zemo līmeni Latvijā. Siltās temperatūras nodrošina to, ka, sasnieguši zemi, nokrišņi neveido biezas sniega un ledus segas, bet uzreiz uzsāk savu ceļu lejup pa upju baseiniem. Tas, savukārt, nodrošina augstus ūdens pieteces līmeņus visā Eiropas ziemeļu daļā, piepildot ietilpīgos Skandināvijas hidrorezervuārus vai, Latvijas gadījumā, nodrošinot augstu izstrādi Daugavas HES kaskādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad martā vidējā svērtā vairumtirgus cena, ko maksā Latvijas dabasgāzes tirgotāji par dabasgāzes iegādi, sasniedza zemāko līmeni kopš tirgus atvēršanas - 11,50 EUR/MWh, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Salīdzinājumā ar cenu 2019.gada martā tā ir aptuveni divas reizes mazāka. Pateicoties dabasgāzes vairumtirgus cenu lejupslīdei samazinājās arī cenas mazumtirgū. Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotajiem datiem šogad 1. ceturksnī vidējā svērtā dabasgāzes cena mājsaimniecībām samazinājās līdz 16,76 EUR/MWh, bet juridiskajiem lietotājiem līdz 19,17 EUR/MWh. Salīdzinot ar 2019.gada 1. ceturksni, cena mājsaimniecībām ir par 40,63% zemāka, bet juridiskajiem lietotājiem par 26,24%.

Sagaidāms, ka mājsaimniecību saistītajiem lietotājiem šogad 2. pusgadā tarifs būs par 6,7% līdz 10,8% zemāks. Dabasgāzes iegādes cenas galvenokārt ir piesaistītas cenu izmaiņām Eiropas dabasgāzes tirdzniecības biržā, piemēram, Vācijas Gaspool, Nīderlandes TTF, Beļģijas ZTP. Straujais biržas cenu kritums sekmēja zemāko cenu līmenī pēdējo 10 gadu laikā, kas bija vērojams šogad aprīlī un maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 2017.gada 19.decembra sēdē pieņēma lēmumu, ka valsts iegādāsies arī no SIA «ITERA Latvija» tai piederošās Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora 16,05% akcijas. Saskaņā ar šo lēmumu Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šodien ir noslēdzis darījumu ar SIA «ITERA Latvija» par tam piederošo 16,05% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā «Conexus Baltic Grid» (Conexus).

AST un SIA «ITERA Latvija» darījuma cena un citi tā nosacījumi ir konfidenciāli.

Tādējādi Latvijas valstij kopumā piederēs Conexus 34,36% akciju.

Balstoties uz atbildīgo institūciju un piesaistīto neatkarīgo konsultantu veikto vērtējumu un atzinumiem, valdība ir secinājusi, ka Conexus akciju iegāde ir svarīgs valsts enerģētiskās neatkarības un drošības jautājums. Vienlaikus, iegādājoties Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora akcijas, valsts mērķis ir turpināt virzību uz Baltijas valstu un Somijas reģionālā gāzes tirgus izveidošanu līdz 2020. gadam.

Valdības definēto mērķi pilnībā būs iespējams sasniegt, nodrošinot arī attiecīgas infrastruktūras attīstību (Igaunijas-Somijas starpsavienojumu - Balticconnector un Lietuvas-Polijas starpsavienojumu - GIPL), sasniedzot augstu tirgus efektivitāti un vienlīdzīgu konkurenci, kā arī nodrošinot dabasgāzes cenu izlīdzināšanos ar centrālo Eiropu. Vienlaikus Conexus akciju iegāde ir Latvijas valstij ekonomiski izdevīgs darījums, balstoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstoši starptautiski atzītām novērtējuma metodēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātais modelis obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai atstās destruktīvas sekas uz Latvijas tautsaimniecību, samazinot iekšzemes kopproduktu (IKP) par vairāk nekā 1%, uzskata eksperti

Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus, kam valsts atbalsts ir attaisnojams, no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par obligātā iepirkuma (OI) sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Nozares eksperti EM centienus reformēt pastāvošo sistēmu sauc par bumbu ar laika degli, jo izstrādātais scenārijs, kas drīzumā tiks skatīts Ministru kabinetā (MK), var atstāt graujošas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus: Aukstā laikā Krievija tehniski nespēs piegādāt dabasgāzi Latvijas patērētājiem

Dienas Bizness, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika apstākļi pēdējā nedēļā ir pierādījuši, ka aukstā laikā Krievija tehniski nespēs piegādāt dabasgāzi Latvijas patērētājiem, uzsver AS «Conexus Baltic Grid», kuras pārvaldībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne. Viņa rosina atgriezties pie jautājuma par obligāto dabasgāzes rezervju ieviešanu Latvijā.

«Šī brīža gaisa temperatūra nav ne tuvu zemākā, kādu pieredzējusi Latvija. Un, lai gan aukstais laiks ilgst relatīvi īsu brīdi – tikai nedaudz ilgāk par nedēļu - tieši šis brīdis pierāda, ka krīzes brīdī vai aukstā laikā tiešā dabasgāzes piegāde no Krievijas nebūs iespējama. Kā redzam no pēdējā laika pieprasījumiem, Krievija ne tikai tehniski nevar piegādāt dabasgāzi Latvijas patērētājiem, bet nevar izpildīt saistības pret saviem Igaunijas un Krievijas klientiem,» saka Z. Kotāne.

Viņa atzīmē, ka tādējādi vienīgais risinājums Latvijas un arī plašāka reģiona drošai apgādei ar dabasgāzi ziemā ir Inčukalna oazemes gāzes krātuves piepildīšana rudenī. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, 2017. gadā krātuvē tika iesūknēts vēsturiski zemākais dabasgāzes apjoms. «Uzskatu, ka steidzamības kārtā ir jāizstrādā tiesiskais regulējums, kas paredzētu ne tikai sistēmas operatora atbildību, bet arī sistēmas lietotāju un tirgotāju iesaisti stabilas dabasgāzes apgādes nodrošināšanā. Šī vidēji aukstā ziemas nedēļa ir pierādījusi, ka ir nepieciešams vēlreiz atgriezties pie jautājuma par obligāto dabasgāzes rezervju ieviešanu Latvijā. Tāpat šis ir brīdis, kad «klauvēt» pie kaimiņvalstu durvīm, norādot, ka arī viņiem ir jāpiedalās reģionālas apgādes drošības sistēmas izveidē, jo Eiropā ir regulējums, kas uzdod dalībvalstīm izstrādāt šādus vienotus apgādes drošības modeļus,» uzskata Z. Kotāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) atkal varētu sasniegt 100% piepildījumu.

To intervijā DB norāda AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne, piebilstot, ka šādu mērķi izdosies sasniegt, ja tiks nodrošināts pakāpeniski pieaugošs pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas. Z. Kotāne atzīmē, ka 2019./2020. gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna PGK rezervēts par 24,4% vairāk jaudas, nekā sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu. Šajā sezonā paredzēts iesūknēt vēl par 25% vairāk dabasgāzes nekā iepriekšējā gadā.

Fragments no intervijas

Kas veicināja interesi par iespējām glabāt gāzi Inčukalnā?

Šis gads vēlreiz apliecina, ka dabasgāze ir globāls resurss un tās cenu ietekmē globāli faktori. Šis ir pirmais gads, kad dabasgāzes tirgū ir sašķidrinātās dabasgāzes pārprodukcija – dabasgāzes pieprasījums ir mazāks, nekā ražotāji var piedāvāt. Tā rezultātā strauji kritās dabasgāzes cenas, sasniedzot 8,9 EUR/MWh, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā. Līdz ar to tirgotāju interese par iespējām izveidot dabasgāzes uzkrājumus, reaģējot uz cenu izmaiņām globālajā tirgū, auga. Vienlaicīgi cenu prognozes 2019./2020. gada ziemai saglabājas iepriekšējā līmenī, radot interesi par krātuvju izmantošanu. Šobrīd Eiropā vidēji krātuvju piepildījums jau sasniedzis 80%, kas ir netipiski augsts. Ja salīdzinām piepildījumu augusta sākumā ar situāciju pirms gada, tad šogad krātuves ir piepildītas par aptuveni 20% vairāk. Arī Latvijas tirgotāji darbojas līdzīgi kā citviet Eiropā. Lai gan sezonas sākumā veiktās tirgus dalībnieku aptaujas liecināja, ka interese par krātuvi būs līdzīga iepriekšējo gadu rādītājiem, kam arī bijām gatavi, dabasgāzes cenas samazinājuma dēļ tā būtiski pieauga, turklāt salīdzinoši vēlu iesūknēšanas sezonā. Proti, krātuves produktu rezervācija tika uzsākta jau gada pirmajos divos mēnešos, sasniedzot 4,15 TWh, taču lielākais rezervāciju apjoms tika sasniegts maijā – 10,2 TWh, kam sekoja rezervētas 1,36 TWh jūnijā un 2,78 TWh jūlijā. Diemžēl lielākajām krātuves rezervācijām nesekoja atbilstoša apjoma piegādes iesūknēšanai, atliekot tās uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Plāno attīstīt dabasgāzes izmantošanu transporta sektorā

Armanda Vilcāne, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotājs EG Energija plāno paplašināt savu pakalpojumu portfeli, piedāvājot dabasgāzi arī sauszemes un jūras transportam

EG Energija mātes kompānija Eesti Gaas ir viens no retajiem uzņēmumiem Baltijā, kuram ir pašam savas uzpildes stacijas, stāsta EG Energija izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte, norādot, ka līdzīgu attīstības stratēģiju Latvijā izvēlējusies arī meitas kompānija, kas dabasgāzi un elektroenerģiju uzņēmumiem Latvijā piedāvā kopš šā gada janvāra. D. Skulte atklāj, ka attiecībā uz dabasgāzes tirgu EG Energija plāni ir ambiciozi – tuvāko gadu laikā plānots iekarot 20% jeb piekto daļu Latvijas dabasgāzes tirgus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc lemts par labu iesaistei Latvijas tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumiem jāpielāgojas patēriņa izmaiņām

Armanda Vilcāne, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados Baltijas valstu un Somijas patēriņš samazinājies par aptuveni četriem miljardiem kubikmetru, radot lielus izaicinājumus dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumiem.

To DB norāda Eesti Gaas valdes loceklis Rauls Kotovs, uzsverot, ka infrastruktūras uzņēmumiem joprojām jāspēj sabalansēt pieaugošās uzturēšanas izmaksas, tajā pašā laikā nodrošinot arī nepieciešamās investīcijas un nepalielinot pakalpojumu cenu. Eesti Gaas ir viens no lielākajiem un senākajiem enerģētikas uzņēmumiem Igaunijā, kurš Baltijas gāzes tirgū darbojas jau kopš 1865. gada. Šā gada janvārī Latvijā darbību sāka Eesti Gaas meitas uzņēmums EG Energija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Laika gaitā dabasgāzes tirgus Baltijā ir krietni mainījies, atzīst R. Kotovs. «2008. gadā būtībā eksistēja tikai trīs dabasgāzes uzņēmumi, taču šobrīd Baltijas tirgū darbojas aptuveni simts dažādu ar gāzes industriju saistītu uzņēmumu, tostarp tirgotāji, importētāji, sistēmas pakalpojumu operatori, biogāzes ražotāji un citi. Tāpat jāpiebilst, ka pēdējos desmit gados būtiski samazinājies arī dabasgāzes patēriņa apjoms, tāpēc darbošanās šajā sfērā kļūst arvien izaicinošāka,» norāda Eesti Gaas valdes loceklis, piebilstot, ka šobrīd dabasgāzes tirgū konkurence ir ļoti aktīva, tāpēc visu laiku jādomā, kā uzlabot savus sniegtos pakalpojumus, lai klients joprojām izvēlētos Eesti Gaas kā savu primāro enerģijas piegādātāju. R. Kotovs uzskata, ka līdz ar Polijas–Lietuvas starpsavienojuma izbūvi būtiskas izmaiņas tirgu sagaida arī turpmāk. «Jaunais savienojums visiem dabasgāzes nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem dos reālu pieeju pārējās Eiropas gāzes tirgiem. Daļēji jau šobrīd to nodrošina arī Lietuvā esošais Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālis, kas kalpo kā alternatīvs dabasgāzes piegādes avots, taču pagaidām piegāde un tirdzniecība pa caurļvadiem ir krietni elastīgāka,» domā R. Kotovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izstrādātais dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumu projekts tā pašreizējā redakcijā nav atbalstāms, jo varētu veicināt būtisku tarifu pieaugumu, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd spēkā ir 2008. gada 16. jūlija noteikumu redakcija, norāda SPRK, uzsverot, ka ar jauno noteikumu projektu paredzēts pilnveidot dabasgāzes sistēmas pieslēgumu ierīkošanas tiesisko regulējumu, nosakot gan kārtību, kādā potenciālais pārvades sistēmas lietotājs iesniedz pieteikumu, lai ierīkotu pieslēgumu, gan atļautās maksimālās slodzes maiņu un citas nianses. Atsevišķi tirgus pārstāvji gan domā, ka iecerētās izmaiņas dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumos biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes lietotājiem varētu mazināt konkurenci un radīt papildu finansiālo slogu.

Nepieciešams izvērtējums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad tiks apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi, kuros būs ietverts atsevišķs maksājums par dabasgāzes sadali un pārvadi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā rezultātā mājsaimniecībām, kas ir mazie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir līdz 6 kubikmetriem stundā, bet patēriņš ir nulle, rēķins varētu pieaugt par 1,77 eiro. Savukārt šīs pašas grupas patērētājiem, kuru patēriņš ir 2400 kubikmetri gadā, rēķins samazināsies par 1,88 eiro. To DB uzņēmēju klubā stāstīja tā viešņa, AS Latvijas Gāze meitasuzņēmuma, gāzes sadales operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa arī stāsta, ka juridisko klientu grupā, kas ir lielie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir no 105 380 001 līdz 1 054 000 000 kilovatstundām, 51% lietotāju gala tarifs par dabasgāzi saskaņā ar jaunajiem tarifiem samazināsies, bet 16% pieaugs. Tajā pašā laikā lielākajai daļai klientu, kuriem maksājums pieaugs, tā palielinājums nepārsniegs 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās par diviem uzņēmumiem sniegtu nepamatotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalstu 500 000 eiro apmērā.

Valsts kontrole ceturtdien publiskojusi revīziju "Vai Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga atjaunojamās enerģijas politika?", kurā analizēti atjaunojamās enerģijas sadārdzinājuma un neefektivitātes iemesli. Revīzijas laikā Valsts kontrole konstatējusi nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas "izkūpināšanas gaisā", kā arī nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka no 2011. līdz 2019.gadam obligātā iepirkuma sistēma, kuras ietvaros sniegts atbalsts arī atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi miljardu eiro. Vienlaikus sabiedrībā izskan aizdomas par krāpšanos atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijas stacijās, tāpat ir sākti kriminālprocesi par pārkāpumiem obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Īsteno Eiropā unikālu projektu vienota dabasgāzes tirgus izveidei starp trīs valstīm

Lelde Petrāne, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) uzsākusi Eiropas mēroga publisko konsultāciju vienota dabasgāzes tirgus izveidei starp Somiju, Igauniju un Latviju.

Tās mērķis – skaidrot izstrādāto dabasgāzes tarifa metodiku, kā arī uzklausīt priekšlikumus, lai līdz 2020.gada 1.janvārim izveidotu vienotu dabasgāzes tirgu. Eiropā šāda mēroga projekts, kas paredz izveidot vienotu tarifu zonu starp trīs valstīm, ir unikāls un tiek īstenots pirmo reizi, norāda Regulators.

«Šādu starptautiska mēroga konsultāciju procesu kopš pērnā gada īsteno arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis, un tāda notiek pirmo reizi. Latvijas, Igaunijas un Somijas gadījumā šis process ir īpašs, jo pirmo reizi Eiropā ir arī paredzēts izveidot vienotu tarifu zonu. Tarifu noteikšana, harmonizējot tos starp trīs valstīm, ir ļoti sarežģīts un unikāls process. Šai iniciatīvai ir pievērsta arī pastiprināta interese no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un institūcijām. Pastāv iespēja, ka arī citi reģioni sekos mūsu piemēram, un virzība uz ciešāku tarifu zonu integrāciju tiks izstrādāta nākamajā Eiropas Savienības enerģētikas likumdošanas paketē,» skaidro Regulatora priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka parakstījusi garantijas līgumu 16 miljonu eiro apmērā ar vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru Latvijā - AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"), lai uzņēmums ar līdzfinansējumu varētu piedalīties Lietuvas – Polijas gāzes starpsavienojuma (GIPL) izveidē.

Gāzes vads, kas savienos Lietuvu un Poliju, būs pirmais gāzes starpsavienojums starp Baltijas jūras reģiona austrumu daļu un kontinentālo Eiropu.

Tādējādi, līdz ar projekta īstenošanu, visām projektā iesaistītajām valstīm būs pieeja Eiropas Savienības gāzes tīklam, nodrošinot, ka dabasgāzes lietotājiem būs iespēja izmantot dažādus-alternatīvus dabasgāzes avotus.

"Atbalstot šī projekta īstenošanu, kā rezultātā Baltijas valstīs tiks attīstīta vienota, neatkarīga gāzes infrastruktūra, tādējādi palielinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas enerģētisko stabilitāti, mēs kā banka apliecinām, ka mums ir svarīgi, lai tiktu realizēti ilgtspējīgi, valstiski nozīmīgi projekti. Turklāt laikā, kad ir tik mainīga ekonomiskā situācija, atbalstīt stratēģiski nozīmīgu valsts uzņēmumu, kuram ambīcijas nav mazinājušās, ir ne tikai likumsakarīgs, bet uz nākotni balstīts solis," komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Komisija konceptuāli atbalsta grozījumus vienota reģionālā dabasgāzes tirgus atvēršanai

Žanete Hāka, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 9.oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kuru mērķis ir novērst šķēršļus reģionālā dabasgāzes tirgus izveidei un nodrošināt, ka vienotā Somijas, Igaunijas un Latvijas ieejas-izejas tarifu sistēma sāk funkcionēt no 2020.gada 1.janvāra.

«Šis ir nozīmīgs solis, uz kuru esam ilgi gājuši, tāpēc ir nepieciešams rīkoties nekavējoties un ieviest vienoto gāzes tirgu, lai gala patērētājam nodrošinātu izdevīgāku dabasgāzes cenu un kvalitatīvu pakalpojuma saņemšanu,» pēc sēdes norādīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs J.Vitenbergs, uzsverot, ka likumprojekts ir nozīmīgs arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves kontekstā.

Tirgus atvēršana novērstu iepriekšējos gados novēroto problēmu, ka, Latvijas tirgum nenodrošinot pilnvērtīgu krātuves izmantošanu, tā netiek pilnībā piepildīta. Reģionālā dabasgāzes tirgus atvēršanu šobrīd apgrūtina likumā noteiktās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ierobežotās tiesības, sacīja J.Vitenbergs, piebilstot, ka grozījumi likumā sniegs regulatoram tiesības saskaņot vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas lietošanas noteikumus. Bez šiem grozījumiem vienotās dabasgāzes pārvades sistēmas darbības uzsākšana no 2020.gada 1.janvāra nebūs iespējama, uzsvēra J.Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru