Jaunākais izdevums

"Santa Maria" tortiļu sastāvā vairs neizmanto cukuru un konservantus, savukārt 35% no līdzšinējā polietilēna iepakojuma aizstāj ar nebalinātu papīru, tādējādi uzņēmumam gadā ietaupot līdz 150 tonnām plastmasas.

“Mums ir svarīgas gan gardākas maltītes, gan labāks klimats un esam spēruši nākamo soli ilgtspējīgas nākotnes virzienā – ir izveidots jauns, videi draudzīgāks tortiļu iepakojums. Jaunajam iepakojumam ir par 35% mazāka CO2 ietekme, salīdzinot ar iepriekšējo iepakojumu," stāsta "Santa Maria" un "Paulig" zīmolu mārketinga vadītāja Latvijā Inga Auziņa.

Pilnīga pāreja uz papīra iepakojumu pagaidām uzņēmumā nenotiks. I. Auziņa skaidro, ka iemesls tam ir nepieciešamība pielāgot rūpnieciskos risinājumus, kas patreiz vēl ražotnē nav ieviesti: "Attīstības darbs turpinās pakāpeniski, ieguldot papildu investīcijas, un mēs izvēlamies darīt pēc iespējas vairāk vides labā, cik ātri vien iespējams. Jau tagad gadā ietaupīt tik daudz plastmasas, cik sver 50 pieauguši ziloņi, noteikti ir labāk, nekā turpināt atstāt visu, kā ir," paskaidro I.Auziņa.

Katru gadu Eiropā "Santa Maria" pārdod miljoniem tortiļu iepakojumus. Ilgtspējība esot uzņēmuma galvenā prioritāte, un nākotnē tas apņēmies aktīvi turpināt rūpes par vidi un dabu. Līdz 2025. gadam "Santa Maria" ir apņēmusies, ka produktu iesaiņošanā izmantos par 25% mazāk plastmasas, plānojot iepakojumu gatavot tikai no atjaunojamiem vai pārstrādātiem resursiem.

Uzņēmuma pārstāve I.Auziņa iesaka tortiļu lietotājiem atdalīt iepakojuma augšējo un apakšējo daļu un attiecīgi atsevišķi utilizēt kā papīru un plastmasu.

"Santa Maria" ietilpst "Paulig" Grupā, un tās ražotnes atrodas Somijā, Zviedrijā, Beļģijā, Lielbritānijā un Igaunijā. "Paulig" Grupas galvenais birojs atrodas Helsinkos, Somijā. "Paulig" Grupā 13 valstīs strādā 2000 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes darbnīcā "TingPrint" top t-krekli, kuru dizains vēsta par Covid-19 laiku. T-kreklu apdrukas dizainu radījušas dažādās Eiropas vietās dzīvojošas mākslinieces.

Katrs t-krekls ir apdrukāts ar roku sietspiedes tehnikā pašmāju ģimenes darbnīcā "TingPrint", ko izveidojuši savulaik Norvēģijā dzīvojušie Artis un Zane Babri. Pirms gada abi atgriezās uz dzīvi Latvijā. Esot prombūtnē, viņi iepazinuši vairākus māksliniekus, kas tika uzrunāti un atsaucās projektam. Katrs krekla dizainā atspoguļojis piedzīvotās sajūtas pēdējos mēnešos, kad vīrusa Covid-19 dēļ apstājies ierastais dzīves ritms.

"Šis joprojām ir īpašs un unikāls laiks. Uzskatām, ka ir svarīgi to dokumentēt. Vieni to iemūžina bildēs, citi filmās un mūzikā. Bet mēs darām to, ko protam vislabāk – apdrukājam," stāsta Z. Babre.

Savus stāstus "TingPrint" ir uzticējušas latviešu mākslinieces – Santa Siliņa no Īrijas, Paula Apse no Norvēģijas, Kristīne Lagzda - Haapanen no Zviedrijas, Kristīne Kazāka un Vivianna Maria Staņislavska no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jaunā transportēšanas iepakojuma sistēma ļauj ietaupīt resursus

Andris Skakauskis, SIA BEPCO vadītājs Latvijā, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms daudziem gadiem transportēšanas iepakojuma nozarē bija tik liela neskaidrība, ka tas pat varēja apdraudēt galapatērētāju. Tagad, it īpaši Baltijā, situācija ir pavisam citāda.

Aprites ekonomika vairs nav svešs termins. Kā arī līdz šim dīvainais termins "koplietošanas ekonomika" vairs nešķiet dīvains. Koplietošanas ekonomika ir starptautiski strauji augoša nozare, kas maina tradicionālās ekonomiskās vides darbību un nozīmi. Mobilās ierīces (Uber, Bolt (Taxify)) koplietošana, dzīves telpas koplietošana (Airbnb), līdzfinansējums un citas platformas ir palīdzējušas cilvēkiem pārdot brīvus vai pārpalikušos resursus. Tas ir kā pretējs risinājums tradicionālajai pakalpojumu ekonomikai, kur uzņēmums pārdod pakalpojumu ar saviem līdzekļiem – taksometru uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, rīkjoslām, bankām u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ražotājs: Nepastāv ilgtspējīgs produkts neilgtspējīgā iepakojumā

Lelde Petrāne, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija "Mars" (tostarp "Mars Latvia"), kas ražo produkciju ar tādiem zīmoliem kā "Snickers", "Twix", "Dove", "Royal Canin", "Whiskas", "Skittles" un citiem, sekojot tendencēm pasaulē, pārorientē savu darbību, lai tā kļūtu videi draudzīgāka.

"Mars" ražo un pārdod dažādus produktus gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem. Lai nodrošinātu, ka produkti ir atbilstoši tirgus standartiem, iepakojumam ir liela nozīme. Tas aizsargā izejvielas, kuras tiek pārvietotas no saimniecībām uz rūpnīcām, kā arī gatavos produktus, kad tie tiek aizvesti uz veikalu plauktiem un visbeidzot nonāk pie patērētājiem, skaidro Skaiste Sruogaite, "Mars" Korporatīvās komunikācijas direktore Baltijas, Balkānu un Adrijas jūras valstīs. Iepakojums palīdz produktiem saglabāt svaigumu un sniedz noderīgu informāciju patērētājiem, piemēram, par uzturvērtību un norādījumus par porcijām. Tāpat tas nodrošina ērtības un palīdz izcelt zīmolus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pārtikas inovāciju hakatonā aktualizē pasaulē karstākās tēmas

Anda Asere, 18.02.2020

Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece (no kreisās) un Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajās dienās pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" dalībnieki meklē jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē un labākās idejas prezentēs jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē "TechChill".

Hakatonu organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā. Kā liecina organizatoru rīcībā esošā informācija, šis ir pirmais šāda veida un mēroga pasākums Latvijā. Līdzīgu pasākumu organizēja IT klasteris, bet tas bija vairāk saistīts ar IT risinājumiem.

"Mūsu gadījumā izvirzītās tēmas ir daudz plašākas. Mūsu mērķis nav piesaistīt tikai mazos vai jaunuzņēmumus, bet ideju autorus, kuri pasākuma laikā var satikt līdzīgi domājošos un varbūt izveidot jaunu komandu, kā arī gūt būtiskas zināšanas no mentoriem un ekspertiem," saka Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Iepakojums sazobē ar ražotājiem

Kristīne Stepiņa, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojuma materiālu izplatītāju tirgus Latvijā ir visnotaļ piesātināts, konkurence palielinās, it īpaši videi draudzīgajā segmentā.

Uzņēmumi, kas darbojas iepakošanas materiālu izplatīšanas jomā, paplašina ekoloģisko produktu klāstu, nodrošinot daudzveidīgu iepirkšanās pieredzi. Pēdējā laikā būtiski auguši iepakojuma materiālu pārdošanas apjomi interneta tirdzniecības vietnēs.

Pilns servisa cikls vienuviet

Polipaks grupas uzņēmums SIA Multipack šogad svin 25 gadu jubileju. Tas ir viens no tirgus līderiem iepakojuma materiālu izplatīšanā Latvijā gan pēc apgrozījuma, gan piedāvātā produktu sortimenta, gan tirgus daļas, pauž SIA Multipack direktors Romāns Filatovs. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 20,6 miljoni eiro. Tā produktu portfelī ir vairāk nekā 5000 dažādu preču – iepakojuma materiālu. «Tas, ka SIA Multipack ir tirgus līderis, nav nekāds tukšs sauklis, tuvākā konkurenta apgrozījums ir vismaz četras reizes mazāks,» viņš apgalvo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Neapstiprinās pieņēmums par pārtikas produktu zemāku kvalitāti Austrumeiropā

LETA, 24.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pirmdien publicēja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs veiktas pārtikas produktu testēšanas kampaņas rezultātus, kuri neapstiprina pieņēmumu, ka viena zīmola produktiem, kuri tiek pārdoti Austrumeiropā, būtu zemāka kvalitāte nekā tāda paša zīmola produktiem, kuri tiek piedāvāti pircējiem Rietumeiropā.

Pētījumā konstatēts, ka dažiem produktiem ir vienāds vai līdzīgs zīmols un iepakojums, bet atšķirīgs sastāvs, taču šīs atšķirības nevar sagrupēt pēc ģeogrāfiskā principa, norādīts EK paziņojumā.

EK pētījumā tika testēti produkti ES dalībvalstīs, izmantojot vienu metodiku, nolūkā gūt labāku izpratni par pārtikas produktu divējādu kvalitāti ES. Pētījumu veica EK iekšējais zinātnes un zināšanu dienests — Kopīgais pētniecības centrs —, analizējot 128 pārtikas produktu 1380 paraugus no 19 ES valstīm.

Noskaidrots, ka vairumā gadījumu produktu sastāvs bija atbilstošs to noformējumam: 23% produktu bija identiska iepakojuma priekšpuse un identisks sastāvs, savukārt 27% produktu sastāvs dažādās ES valstīs atšķīrās, bet uz šīm atšķirībām norādīja atšķirīga iepakojuma priekšpuse.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kronis lēnām kāpina apgrozījumu – par aptuveni 10% gadā.

Uzņēmuma valdes loceklis Aivars Svarenieks uzsver, ka SIA Kronis ir neliels pārtikas ražotājs, kas nepārtraukti attīstās, bet ne strauji un lēcienveidīgi. Tas notiek lēnām un pakāpeniski iespēju robežās no pašu iegūtiem līdzekļiem vai piesaistītajiem no dažādiem projektiem un fondiem.

Apbalvotās stāvpakas

Tā pēc aptuveni pusotra gada darba šovasar izdevās prezentēt slāvu ēdienu kolekciju jeb trīs zupas – rasoļņiku, zirņu zupu ar gaļu un sēņu zupu – mīkstajās stāvpakās. Inovatīvais iepakojums ir Latvijas Pārtikas kompetences centra atbalstīta projekta rezultāts, piesaistot ES struktūrfondu līdzfinansējumu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei pārtikas nozarē. Tajā ieguldīti aptuveni 280 tūkst. eiro, un uzņēmums var lepoties ar iegūto sudraba godalgu septembrī notikušajā starptautiskajā pārtikas ražotāju izstādē Riga Food 2019 rīkotajā konkursā Iepakojums Nr. 1, piekāpjoties vien igauņu kolēģiem. Tie piedāvā līdzīgu produktu, bet A. Svarenieks skaidro: «Atšķiramies ar to, ka zupas koncentrāts tiek iepildīts 4–5 slāņu (polimērs un alumīnijs) iepakojumā un tad termiski apstrādāts 121 grāda vai vēl augstākā temperatūrā.» Pēc tam produkts ir droši izmantojams, pie kam ar divu gadu realizācijas termiņu, kas daudziem ir ļoti svarīgi. Latvijā šobrīd SIA Kronis ir vienīgais, kas strādā ar šādu iepakojumu, un arī pasaulē tas dienasgaismu ieraudzījis salīdzinoši nesen. Vizuāli atšķirības nav manāmas, bet apstrādes procesā pret materiālu ir krietni augstākas prasības. Tur arī slēpjas sarežģītība. Vienlaikus nav atmests ar roku arī vecajām labajām burkām. Jaunajam iepakojumam ir lielāks dabas resursu nodoklis, bet, ņemot vērā, ka to rēķina no materiāla svara, tad mīkstā stāvpaka ir uzņēmējam izdevīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tirgotāji: Pārtikas mazumtirdzniecībā vides aizsardzības prasības būs arvien aktuālākas

LETA, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu perspektīvā pārtikas mazumtirdzniecības nozares dienaskārtībā aktuāla būs vides aizsardzības prasību īstenošana, atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norādīja, ka vides aizsardzības jēdziens ietver ne tikai patlaban visvairāk apspriesto jautājumu par dzērienu iepakojumu un depozīta sistēmu, bet arī tādas tēmas kā pārtikas atkritumi, videi draudzīgs iepakojums, energoefektivitāte un efektivitāte kopumā, kas ir sasniedzama, samazinot resursu patēriņu visos produkta dzīves cikla posmos.

Tāpat Krūzītis sacīja, ka nākamajā gadā Latvijā jāsāk darbs, lai 2022.gadā sekmīgi ieviestu depozīta sistēmu.

"Gan ražošanas, gan tirdzniecības jomas pārstāvji meklē risinājumus, kā plastmasas iepakojumu aizstāt ar papīru, kartonu, citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem vai citām videi draudzīgām alternatīvām. Tas ir tehnoloģiski sarežģīts process un nav paveicams vienā dienā, jo jāņem vērā gan pircēju ērtības, gan pārtikas drošības prasības," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rimi ievieš maisiņus no pārstrādātām plastmasas pudelēm

Zane Atlāce - Bistere, 03.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtidzniecības veikalu tīkls "Rimi" saviem klientiem piedāvā jaunus iepirkumu maisiņus, kas pilnībā izgatavoti no pārstrādātām plastmasas pudelēm, informē uzņēmumā.

Pieejami arī divu izmēru jauna dizaina papīra maisiņi, kā arī plastmasas maisiņi ar paaugstinātu pārstrādātā materiāla saturu.

"Atbildība pret apkārtējo vidi ir viena no "Rimi" izaugsmes stratēģijas prioritātēm, vienas no tās mērķiem ir ilgtermiņā samazināt plastmasas izmantošanu un veicināt ilgtspējīgas izvēles. Mēs apzināmies, ka no plastmasas nevar atteikties vienas dienas laikā, bet došanās uz veikalu ar atkārtoti lietojamu papīra vai plastmasas, vai auduma maisiņu ir viens no veidiem, kā mazināt ietekmi uz klimata izmaiņām. Katra diena kļūst mazliet labāka, ja ikdienā izmantosim kaut par vienu plastmasas maisiņu mazāk. Tāpēc mūsu plastmasas samazināšanas stratēģija ir vērsta uz klientu paradumu maiņu, piedāvājot videi draudzīgas alternatīvas," stāsta "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn datorspēļu klaviatūras ražotājs "Azeron" pircējiem izsūtīja tūkstoš klaviatūras un šā gada pirmajos mēnešos ceļu pie klientiem ir uzsākuši jau trīs tūkstoši tastatūru.

"Tie, kuri nespēlē datorspēles, to sauc par peli, jo veids, kā to tur rokās, ir līdzīgs. Taču tā ir klaviatūra," stāsta Jānis Kūlbārdis, SIA "Azeron" valdes loceklis. Ideja par šādu produktu radās viņa kolēģim Imantam Daiginam 2012. gadā, kad iznāca spēle "Guild Wars 2", ko bija neērti spēlēt ar tradicionālo klaviatūru, jo veiksmīgai spēlēšanai jāspēj veikli darboties ar dažādām taustiņu kombinācijām. Viņš sāka domāt, kā uzlabot spēlēšanas apstākļus, un izgatavoja tastatūru no koka. Ar laiku 3D printeri kļuva pieejamāki, viņš iemācījās 3D modelēšanu un sāka drukāt šādas klaviatūras.

SIA "Azeron" dibināts pērn jūlijā, pirmie divi darbinieki tika pieņemti augustā un gads tika noslēgts ar 20 cilvēku komandu. Šobrīd kompānijai ir 350m2 ražotne Ventspilī un ap 50 3D printeri. "Ražošanas jauda ir palielinājusies, jo darbinieki ir iemācījušies strādāt efektīvāk. Tagad mēs varam saražot daudz vairāk ar daudz mazāk darbiniekiem, nekā bijām domājuši," saka J. Kūlbārdis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Buržuja komplekts klauvē pie durvīm

Ilze Žaime, 07.04.2020

Restorāna "Buržujs" austeru eksperts Renārs Purmalis (no kreisās), piegādes speciālists Jānis Žīgurs un vadītājs Gaitis Burba

Foto: ILZE ŽAIME

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties spējai iedrošināt klientus nebaidīties ēdienu līdz galam pagatavot pašiem, restorāns "Buržujs" atradis veidu, kā līdz klientu mājām nogādāt restorāna kvalitātes maltīti.

2012.gadā dibinātā SIA "Jummis" darbu uzsāka ar veikalu "Idille" izveidošanu un pirms pieciem gadiem tiem piepulcēja arī restorānu "Buržujs".

Uzņēmuma vadītājs Gaitis Burba stāsta, ka kopš tā laika uzņēmums strādājis divos virzienos. Viens ir Latvijas mazo uzņēmumu un mājražotāju bioloģiskās pārtikas un ekoproduktu mazumtirdzniecība, otrs - klientu apkalpošana restorānā, kas piedāvāja gan jūras veltes, gan citas maltītes. Patreiz restorāns ir slēgts, bet tā virtuvē rosība turpinās.

Izglābšanos tur savās rokās

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žāvētu augļu un auzu pārslu batoniņu ražotājs SIA "apedd", rūpēs pret dabu un cilvēkiem, piedāvā iegādāties veselīgo našķi ilgtspējīgā papīra iepakojumā.

Uzņēmumu Covid-19 krīzes sākumā dibināja draugi Alda Lūse, Matīss Dunkers un Paula Kalniņa, kas ir arī uzņēmuma dvēsele, batoniņu garšu ģeneratore un ideju realizētāja. Viņa ir vegāns un ik dienu saskaras ar to, ka tirgū ir mazs piedāvājums veselīgai produkcijai vegāniem, īpaši našķiem, tādēļ vēlējās radīt pati savus našķus un piedāvāt tos citiem, kuriem arī rūp un interesē tas, ko viņi patērē. Tāpat viņa ir arī "apedd" finanšu projektu vadītāja, seko līdzi uzņēmuma naudas plūsmai un, sadarbojoties ar Kurzemes Biznesa inkubatoru, kopīgi kārto uzņēmuma grāmatvedību.

A.Lūse ir "apedd" pārdošanas projektu vadītāja, veido saturu un tēlu uzņēmuma profilam sociālajos tīklos un interneta veikalam, kā arī raksta blogu par uzņēmumam svarīgām un aktuālām tēmām. Savukārt, M. Dunkers uzņēmumā pilda projektu vadītāja funkciju. Pašlaik viņš risina jautājumu par ražošanas telpu paplašināšanu un ražošanas automatizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lietuva pieciem pārtikas ražotājiem lūdz skaidrot produktu sastāva atšķirības

LETA--BNS, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība pieciem starptautiskiem pārtikas ražotājiem lūgusi izskaidrot, kādēļ to produkti, kas piegādāti Lietuvas tirgum, pēc sastāva ir atšķirīgi no tāda paša zīmola produktiem, kas tiek pārdoti citviet Eiropas Savienībā.

Lietuvas tieslietu ministra vietniece Irma Gudžjūnaite paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norādīja, ka gadījumā, ja kompāniju skaidrojums nebūs pietiekami pārliecinošs, Lietuva varētu sākt izmeklēšanu par iespējamu negodīgu komercpraksi. Par tādu pārkāpumu draud naudas sods līdz 100 000 eiro.

«Mēs esam atlasījuši konkrētus produktus, un esam lūguši to ražotājiem izskaidrot, kādēļ noteiktu preču sastāvs Lietuvā atšķiras no sastāva citās Eiropas Savienības dalībvalstīs,» viņa paskaidroja.

Produkti atlasīti, ņemot vērā iespējamās kaitīgās sastāvdaļas, piemēram, palmu eļļu, kā arī produktu popularitāti un citus faktorus.

Kompānijām, kuru nosaukumi netiek atklāti, līdz oktobra beigām savas atbildes uz Lietuvas institūciju jautājumiem jāiesniedz Valsts patērētāju tiesību aizsardzības pārvaldē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brīvais vilnis izveido produktu Āzijas tirgum

Jeļena Šaldajeva, 17.10.2019

Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris

Foto: Maksims Frederiks Šaldajevs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noturētu savas pozīcijas tirgū, AS Brīvais vilnis pastāvīgi uzlabo produkcijas kvalitāti un tās daudzveidību, saglabājot ražošanas tradīcijas.

AS Brīvais vilnis uzsāk jaunu ražošanas sezonu ar apņēmību īstenot jaunas idejas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris norāda, ka, izstrādājot jaunus produkcijas veidus, tiek ņemtas vērā ne vien garšas īpašības, bet arī ietekme uz veselību. Pateicoties termiskajai apstrādei, konservi nesatur mākslīgos pārtikas produktu konservantus, un uzņēmums nelieto garšas pastiprinātājus.

A. Babris piebilst, ka tiek uzlabota ne vien produkta garša, bet arī tā iepakojums. Brīvais vilnis sadarbībā ar Šveices uzņēmumu O Klein izstrādāja caurspīdīgo vāciņu, kurš nu jau kļūst ļoti populārs un pieprasīts. Plastmasas vāciņu ir vieglāk atvērt, un caur to ir redzams produkts. Kopā ar Vācijas kompāniju Vaidenhamer tika iegūta augstvērtīga plastmasas caurspīdīga konservu kārba, kura ir labāka par stiklu un kurā produkta garša ir labāka nekā jebkurā citā iepakojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Plastmasa "kož" pretī

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: imago images/Jochen Tack/Scanpix/LETA

Neskatoties uz populāro vēlmi dzīvot zaļāk, no plastmasas tik viegli atvadīties var neizdoties. Pandēmija lielā daļā pasaules apliecinājusi, ka pieprasījums pēc vienreiz izmantojamās plastmasas var pat augt.

Covid-19 ēra nozīmējusi, ka uzņēmumiem un patērētājiem jāpielāgojas jauniem nosacījumiem. Rezultātā plastmasas iepakojums un šādi vienreiz izmantojamie priekšmeti (tai skaitā sejas maskas, cimdi) tiek lietoti vairāk, lai mazinātu vīrusa izplatību.

Tiek arī izteikts pieņēmums, ka lielāks pieprasījums pēc dažāda iepakojuma nācis komplektā ar pandēmijas radīto e-komercijas uzplaukumu. Piemēram, ēdiena piegāde uz mājām nozīmējusi, ka tas tiek iesaiņots pārtikas plēvēs. Daudzviet novērota arī agrāk sludināto plastmasas iepirkumu maisiņu aizliegumu atcelšana.

Nepatīkamais šajā stāstā ir tas, ka vienreiz izmantojamo plastmasu ir grūti pietiekami efektīvi šķirot un pārstrādāt. Šajā ziņā cerības tiek liktas uz tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Veselības ministrija nolēmusi uz jaunā koronavīrusa dēļ noteiktās karantīnas laiku ierobežot bezrecepšu medikamentu un dezinfekcijas līdzekļu pārdošanu aptiekās, nosakot, ka katram cilvēkam vienā iepirkšanās reizē var tikt pārdots tikai viens iepakojums zāļu.

Savukārt aptiekāri uzskata, ka cilvēki, īpaši seniori, šā lēmuma dēl būs spiesti biežāk apmeklēt aptiekas.

Rīkojums, ko izdevis veselības ministrs Aurēlijs Verīga, kas vada Valsts Ārkārtējo situāciju operāciju centru, paredz, ka aptiekām pēc iespējas jāierobežo arī vienam pircējam pārdodamo dezinfekcijas līdzekļu daudzums, lai tie būtu pieejami iespējami lielākam cilvēku skaitam.

Ministrija aicina visas aptiekas karantīnas laikā pienācīgi organizēt pircēju plūsmas, bet cilvēkiem iesaka labāk iepirkies internetā, ja tas iespējams. Aptiekām aizliegts rīkot akcijas, izsludināt atlaižu stundas vai veikt citus pircēju piesaistei paredzētus pasākumus. Aptiekās pašlaik arī aizliegts strādāt darbiniekiem, kuri nesen atgriezušies no ārvalstīm vai kontaktējušies ar inficētām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru