Jaunākais izdevums

Mājokļu kredītu likmes ir zemas, bet tas ir īslaicīgs efekts – uzlabojoties situācijai eirozonā un piemērojot stingrākas prasības bankām, procentu likmes nākotnē, visdrīzāk, augs.

Mājokļu kredītu kopējais portfelis gada griezumā vēl turpina samazināties – septembra beigās tas bija 3,8 miljardi latu, kas ir par 11% mazāk nekā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, bet 3. ceturkšņa laikā aizdevumu apjoms sarucis par nepilniem 2%. Nordea Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja Sandra Rasnača gan norāda, ka, lai arī kopš augstākā punkta mājokļu kredītportfelis ir samazinājies gandrīz par 25%, kopumā šis gads iezīmē banku sektora kredītportfeļa stabilizāciju, jo atsevišķos mēnešos tas jau spēj uzrādīt pieaugumu.

Tāpat palielinās interese par jaunu mājokļu iegādi, jo aug iedzīvotāju ienākumi, kā arī aizdevumi patlaban ir lēti zemo procentu likmju dēļ. Tomēr, kā skaidro Swedbank eksperti, likmes tik zemas nebūs vienmēr, un, atrisinoties problēmām eirozonā, tās, visdrīzāk, augs.

Vismaz tuvāko pāris gadu laikā aizdevumu likmes gan būtiski neaugs. Tomēr, ņemot vērā, ka mājokļu kredīti tiek aizdoti uz ilgāku termiņu, nākotnē procentu maksa, visdrīzāk, sadārdzināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju divu gadu krituma mājokļu pieejamība Rīgā mazliet atguvās. Mājokļu pieejamības indekss palielinājās, neto algas pieaugumam ceturtajā ceturksnī saglabājoties straujam un kompensējot nelielo procentu likmju un mājokļu cenu kāpumu, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss.

Arī Viļņā un Tallinā, noņemot vienreizēju faktoru ietekmi, mājokļu pieejamība uzlabojās. Tomēr kopumā vidējai mājsaimniecībai kaimiņvalstu galvaspilsētās dzīvokļi ar kredīta palīdzību turpināja būt nesasniedzami. Kopējo mājokļu pieejamību Rīgā arvien nodrošināja salīdzinoši lētie sērijveida dzīvokļi, kamēr mājokļus, kas būvēti vai renovēti pēc 2000. gada vidēja Rīgas mājsaimniecība pērnā gada nogalē nevarēja atļauties iegādāties. Algu kāpuma turpināšanās un zemākas aizņemšanās likmes šogad uzlabos mājokļu pieejamību gan Rīgā, gan kaimiņvalstīs.

Pērnā gada izskaņā mājokļi Baltijas valstu galvaspilsētās kļuva mazliet pieejamāki. Taču gan Tallinas, gan Viļņas mājokļu pieejamības indekss* (MPI) saglabājās zem 100 punktu atzīmes, 88,7 un 89,3 punkti attiecīgi. Rīgā indeksa vērtība pieauga, sasniedzot 147,6 punktu atzīmi. Šāda vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi bija par 47,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV mājokļu tirgus sāk nopietni atdzist. Kādas var būt sekas?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no ASV un pasaules ekonomikas dzīvības indikatoriem – ASV mājokļu tirgus – būvnieku sentimenta un pircēju aktivitātes ziņā sasniedzis līmeņus, kas nav pieredzēti kopš pandēmijas sākuma. Kādi tam iemesli, un vai notikumi ASV var ietekmēt mājokļu tirgu Latvijā?

ASV nekustamā īpašuma tirgu var uzskatīt par zināmu kanārijputniņu ASV ekonomikā. Augot pircēju aktivitātei, aug arī investīcijas būvniecības sektorā un tēriņi jauno mājokļu iekārtošanai – iekšzemes kopprodukta apjoms palielinās, tiek radītas jaunas darba vietas, ekonomikā viss ir labi. Mājokļi ir arī viens no svarīgākajiem mājsaimniecību aktīviem – augstākas mājokļu cenas palielina iedzīvotāju labklājību un mudina tērēt.

Nekustamā īpašuma segments pēdējos divos gados piedzīvojis strauju uzplaukumu daudzās valstīs, un, it sevišķi, ASV. Masīvie fiskālie un monetārie stimuli pandēmijas laikā būtiski kāpināja ASV mājsaimniecību pieprasījumu pēc it visa, ko neskāra vīrusa ierobežojumi, arī pēc jauniem mājokļiem. Veidojoties pārdošanai pieejamo mājokļu deficītam, strauji auga arī mājokļu cenas. Šā gada aprīlī jauno mājokļu vidējās cenas ASV bija par 50 % augstākas nekā pirms pandēmijas, lietotiem mājokļiem – par 30 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea banka aicina mājokļa kredīta ņēmējus apdomāt un ar savas bankas speciālistiem pārrunāt Euribor likmju fiksēšanu garākiem periodiem, ja patlaban kredīts ir ar mainīgo likmi uz, piemēram, trīs vai sešiem mēnešiem.

«Lielākais 2013.gada izaicinājums būs klientiem izskaidrot pārmaiņas saistībā ar eiro ieviešanu 2014.gadā. Paredzam, ka aktuālo jautājumu vidū būs aizdevumu līgumi, maksājumu kārtība eiro valūtā u.c. Ieteiktu vērsties bankās pie saviem speciālistiem, lai šos jautājumus pārrunātu un, iespējams, plānotu Euribor likmju fiksēšanu garākiem periodiem, jo tik zemas likmes ilgtermiņā ir neiespējamas attīstoties Eiropas ekonomikai,» tā Nordea Mājokļu kredītu pārdošanas eksperte Sandra Rasnača. Vērtējot 2012.gada mājokļu kredītu tirgus pozitīvāš tendences, viņa prognozēja, ka tuvākos gadus nekustamā īpašuma un mājokļu kreditēšanas tirgu virzīs divi galvenie segmenti - banku meitas uzņēmumu īpašumu realizācija un nerezidentu pieprasījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 48,6 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2009. gada.

To iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustamā īpašuma cenas palielināsies, pārliecinoši aug jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Martā nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 54,6% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir augstākais radītājs indikatora vēsturē kopš 2009. gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 21,8%. Savukārt 17,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā ceturksnī audzis banku izsniegto mājokļu kredītu apjoms, db.lv uzzināja bankās.

Gada sākumā Nordea banka ir izsniegusi jaunus hipotekāros kredītus 200 mājsaimniecībām par kopējo summu gandrīz 10 miljoni latu, sacīja Nordea Mājokļu kredītu pārdošanas eksperte Sandra Rasnača. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, apjomi palielinājušies par 5,5%. Savukārt šogad, salīdzinājumā ar pērnā gada 1.ceturksni, kredītus saņēmušas par 13,5% vairāk mājsaimniecību.

Arī SEB bankā audzis izsniegto kredītu apjoms - 1.ceturksnī izsniegti 415 jauni kredīti 10,3 miljonu latu apmērā, uzrādot pieaugumu par 27%.

«Šogad 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 1.ceturksni, mājokļu kredītu skaits bankā Citadele ir pieaudzis par 15%,» pastāstīja bankas Citadele Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītāja Baiba Lojāne. Tāpat pieaugušas arī izsniegto kredītu vidējās summas. Šogad 1.ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, vidējā summa eiro kredītos ir pieaugusi par 25%, bet latu kredītos – par 40%. Atkarībā no savas maksātspējas iedzīvotāji izvēlas pirkt mājokļus gan jaunajos projektos, gan sērijveida namos, norāda eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī finansiālais slogs, iegādājoties mājokli jauno projektu ēkās, inflācijas un pieaugošo banku bāzes procentu likmju dēļ ir būtiski palielinājies, pirmreizējā tirgus dzīvokļu pircēju profils saglabājies gandrīz nemainīgs – tās joprojām galvenokārt ir ģimenes ar bērniem un jaunie speciālisti, secinājuši mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” un bankas “Luminor” eksperti.

Vienlaikus pircēji kļuvuši racionālāki, veltot vairāk laika, lai pieņemtu lēmumu par jauna mājokļa iegādi, kā arī nereti pirms dzīves svarīgākā pirkuma noskaidrojot citu jauno projektu iemītnieku pieredzi.

Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau sešas reizes pēc kārtas paaugstinājusi galveno bāzes procentu likmi līdz 3,5% šobrīd, tā turpinot cīņu pret joprojām augsto un ieilgušo inflāciju eirozonā. ECB lēmumi liek arī komercbankām pārskatīt savas bāzes procentu likmes, kas pamatā sastāv no starpbanku kredītu procentu likmes jeb Euribor. Patlaban Euribor likme ir sasniegusi pēdējā desmitgadē augstāko līmeni. Augot bāzes procentu likmēm, dārgāka kļūst arī aizņemšanās un hipotekārie kredīti, ietekmējot jauno mājokļu pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sarucis iedzīvotāju skaits, kuri prognozē mājokļu cenu kāpumu

Žanete Hāka, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) 2016. gada beigās samazinājusies līdz 36,5 punktiem.

Tomēr kopumā pērn iedzīvotāji bija noskaņoti optimistiskāk nekā 2015. gadā. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Decembrī SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība sarukusi no 38,3 punktiem līdz 36,5 punktiem. Mājokļa cenu pieauguma prognozētāju skaits samazinājās no 47% aptaujāto oktobrī līdz 45,8%. Cenu samazināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā prognozē 9,3% (oktobrī – 9%), savukārt neitrāli noskaņoto iedzīvotāju skaits, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, veido 27,8% (oktobrī - 30%). 17,1% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad mājokļu cenu kāpumu Latvijā prognozē mazāks skaits iedzīvotāju nekā pērn, liecina SEB Mājokļu cenu pētījuma dati. Mājokļu cenu kāpumu prognozētāju skaits sarucis visos Latvijas reģionos, tostarp arī Rīgā, kur iedzīvotāji tradicionāli ir bijuši visoptimistiskāk noskaņotie attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (attiecība starp cenu kāpumu un cenu kritumu prognozētāju skaitu) jau otro ceturksni pēc kārtas turpinājusi sarukt, sasniedzot zemāko atzīmi kopš 2012. gada decembra. Salīdzinājumā ar 2014. gada septembrī veikto aptauju, indikatora vērtība samazinājusies par 9.4 punktiem, sarūkot līdz 25.8 punktiem. Tas saistīts ar iedzīvotāju noskaņojuma maiņu attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu kāpumu. Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu šogad prognozē 41% aptaujāto iedzīvotāju (iepriekšējā aptaujā cenu kāpuma prognozētāju skaits sasniedza 46%).

Savukārt mājokļa cenu krituma prognozētāju skaits palielinājies par četriem procentpunktiem - cenu samazināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā prognozē 15% iedzīvotāju (septembrī tādu atbildi sniedza 11% respondentu). Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, skaits pieaudzis līdz 26% no kopējā respondentu skaita (iepriekšējā aptaujā šādi atbildēja 24% aptaujāto iedzīvotāju). Tāpat kā iepriekšējā aptaujā, arī šoreiz 18% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu kredītu tirgus Baltijas valstīs pēc vairāku gadu krituma sāk uzrādīt stabilizācijas pazīmes – Igaunijā kopējais mājokļu kredītu apjoms gada otrajā ceturksnī bija par 0,14% lielāks nekā pirms gada, savukārt Lietuvā kritums bija tikai 0,34%.

Savukārt Latvijā kopējais mājokļu kredītu apjoms šogad turpina samazināties – 2.ceturkšņa beigās tas bija par 4,7 % mazāks salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina jaunākais SEB bankas Mājsaimniecību finanšu apskats.

Neraugoties uz negatīvo mājokļa kredītportfeļa dinamiku, Latvija šogad uzrāda visstraujāko no jauna izsniegtā mājokļu kredīta apjoma pieauguma tempu Baltijā. Latvijā šā gada pirmajā pusgadā mājokļu iegādei vai remontam tika izsniegti kredīti 72,6 miljonu latu apmērā, kas bija par 25% vairāk nekā 2012. gada atbilstošajā laika periodā, tomēr šie apjomi ir būtiski mazāki nekā pirmskrīzes periodā. Gada 2. ceturksnī no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjomi Latvijā pieauguši par 29% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, Igaunijā šā gada 2. ceturksnī izsniegts par 20%, bet Lietuvā – par 5,7% lielāks jauno mājokļu kredītu apjoms, salīdzinot ar to 2012. gada 2.ceturksni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK atļauj veikt Nordea Bank AB Latvijas filiāles pāreju AS DNB Banka īpašumā

Žanete Hāka, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar gada sākumu ievērojami pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustamā īpašuma cenas pieaugs.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 46 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2014. gada sākuma. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Septembrī nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 52.2% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6.2%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 23%. Turklāt 18.5% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu pakalpojumu sniedzējs Luminor paziņojis par jaunas stratēģiskas korporatīvās partnerības uzsākšanu ar konsorciju, kura vadībā būs investīciju fonds Blackstone Group L.P. («Blackstone»).

Darījuma ietvaros «Blackstone» iegādāsies 60% Luminor akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem Nordea Bank AB («Nordea») un DNB Bank ASA («DNB»).

Šis ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, uzsver darījumā iesaistītie.

Apvienojot Nordea un DNB biznesu Baltijas valstīs, Luminor tika izveidota 2017. gadā un ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs reģionā ar 23% tirgus daļu kreditēšanā, kopējiem bankas aktīviem 15 miljardu apmērā, aptuveni 3000 darbiniekiem un 64 klientu apkalpošanas centriem visā Baltijas reģionā.

Nordea un DNB saglabās vienādas kapitāldaļas 20% apmērā, turpinot atbalstīt Luminor ar ilgtermiņa finansējumu, zināšanām un pārstāvniecību Luminor Grupas padomē. Tāpat arī «Blackstone» un Nordea noslēguši papildu vienošanos par Nordea 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka pērn izsniegusi mājokļu aizdevumus 50 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka 2015. gadā izsniegusi vairāk nekā 1400 mājokļu aizdevumus 50 miljonu eiro apmērā. No tiem vairāk nekā 310 kredīti par kopējo summu 14,6 miljoni eiro ir piešķirti ģimenēm ar bērniem valsts atbalsta programmas ietvaros, informē bankā.

Lai arī 2015. gada sākums mājokļu kreditēšanā bija ļoti gauss saistībā ar likumdošanas izmaiņām, 3. un 4. ceturksnī pieprasījums pēc finansējuma ievērojami pieauga. 4. ceturksnī vien tika izsniegti mājokļu kredīti par 19 miljoniem eiro, kas veido 38% no visa gada laikā piešķirtajiem.

«Salīdzinājumā ar 2014. gadu piešķirtā finansējuma apjoms mājokļu iegādei pieauga par 6%. Tomēr, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā joprojām ir zemākais mājokļu kredītu apjoms Baltijas valstīs. Lietuvā un Igaunijā bankas izsniedz trīs reizes vairāk kredītu nekā pie mums. Piemēram, SEB Lietuvā pērn ir piešķīrusi vairāk nekā 6,5 tūkstošus kredītu par vairāk nekā 273 miljoniem eiro. Tam ir vairāki iemesli, taču galvenais ir biznesa vides stabilitāte un prognozējamība,» uzskata SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brauders: Caur Nordea atmazgāti 405 miljoni dolāru no kontiem Danske Bank Igaunijas filiālē un Ūkio bankas

LETA--BNS, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku «Nordea» atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā «Ūkio bankas», vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu «Nordea» bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm.

Pēc Braudera sniegtajām ziņām, šie naudas atmazgāšanas gadījumi notikuši no 2007. līdz 2013.gadam.

Brauders pieļāvis, ka vēlāk varētu kļūt zināmi jauni fakti par naudas atmazgāšanu caur banku «Nordea», un ka atmazgātā summa varētu būt vēl lielāka.

«Galīgais skaitlis nav zināms,» intervijā «Bloomberg» teicis Brauders.

«Mēs turpinām apstrādāt datus, kas ir mūsu rīcībā, un mēs turpinām saņemt datus no dažādām valstīm,» viņš piebildis.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Polijas banka PKO varētu iegādāties apvienoto Nordea un DNB banku Baltijā

LETA--BNS, 11.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu banku Nordea un DNB iecerēto apvienoto banku Baltijas valstīs pēc izveidošanas varētu pārdot vienai no lielākajām Polijas bankām PKO, kas pirms trim gadiem iegādājās Nordea biznesu Polijā, piektdien, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja Lietuvas ziņu portāls 15min.lt.

Tāda iespēja ir īpaši svarīga ziņai Igaunijai, kur paredzēts izvietot apvienotās bankas galveno biroju. Polijas bankas pārstāvji paziņoja, ka banka plāno jaunus pārņemšanas darījumus ārvalstīs, kas ir ietverti arī pagājušajā nedēļā prezentētajā PKO jaunajā stratēģijā.

«Tas būtu loģiski, jo banka jau iegādājās Nordea Polijā,» 15min.lt teica anonīms avots Igaunijā.

«PKO nesen apstiprināja jauno stratēģiju. Tā paredz uzņēmējdarbības modeļa paplašināšanu ārvalstīs, tādējādi atbalstot mūsu klientu intereses,» ziņu portāls citēja PKO komunikācijas vadītāju Izabelu Švidereku-Kovaļčiku.

Paredzēts, ka DNB un Nordea apvienošanas rezultātā tiks izveidota otrā lielākā banka Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Asociācija: Bankas kredītos mājokļu iegādei šogad izsniegušas 230 miljonus eiro

LETA, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmajā pusgadā bankas kredītos mājokļu iegādei izsniegušas 230 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

Kopumā bankas iedzīvotājiem šogad izsniegušas kredītus 340 miljonu eiro apmērā, no kuriem lielākā daļa jeb 230 miljoni eiro ir mājokļu iegādei, bet pārējie - cita veida kredīti.

Viņa atzīmēja, ka mājokļu kreditēšanā ir jūtama «pozitīva līkne», taču par tirgus pārkaršanu nav pamata runāt. Bankas rūpīgi uzrauga situāciju un ieguldītāju un kredītņēmēju intereses tiek sabalansētas.

Kā būtisku atbalstu mājokļu tirgū Liepiņa minēja valsts atbalsta programmu pirmā mājokļa iegādei, kas tiek īstenota ar «Attīstības finanšu institūcijas Altum» starpniecību. Šīs programmas ietvaros valsts atbalstu ir saņēmušas 6200 ģimenes ar deviņiem tūkstošiem bērnu tajās. Tādejādi ģimenes mājokļa iegādei nepieciešamo pirmo iemaksu ir spējušas sakrāt apmēram gada laikā. Bez valsts atbalsta tas prasītu četrus un pat vairāk gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB mājokļu kreditēšanas apjomi divu gada laikā pieauguši par 59%

Žanete Hāka, 23.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada laikā SEB banka ir izsniegusi jaunus mājokļu kredītus privātpersonām 60,85 miljonu eiro apjomā, kas ir par 59% vairāk nekā 2011. gadā un par 5% vairāk nekā 2012. gadā, informē SEB bankas pārstāvji.

SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere norāda, ka pēdējo pāris gadu laikā vērojams, ka pieaugusi iedzīvotāju interese un iespējas iegādāties jaunus mājokļus, lai varētu uzlabot savas ģimenes dzīvošanas apstākļus.

Bankas dati apliecina, ka gan izsniegto mājokļu kredītu apjoms, gan to vidējā summa pakāpeniski pieaug. 2011. gada laikā SEB banka piešķīra mājokļu kredītus 38,27 miljonu eiro apjomā ar vidējo aizdevuma summu 32,74 tūkstoši eiro, bet pērn vidējā aizdevuma summa bija 34,63 tūkstoši un mājokļu labiekārtošanas un iegādes finansējuma apjoms sasniedza 60,85 miljonus.

Salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, iedzīvotāji šobrīd daudz vairāk uzmanības velta mājokļa meklēšanai un tā atbilstībai savām faktiskajām vajadzībām, skaidro I. Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

https://www.youtube.com/embed/c15gfzLlTRM

Pakalpojuma sniedzējs: Nordea Bank AB Latvijas filiāle

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Nordea bankas vadītāju Latvijā Jāni Buku

Lelde Petrāne, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks. «Nordea ir viena no retajām bankām Eiropā ar AA- reitingu, kas ir augstāks nekā Latvijas valstij. Tāpat Nordea ir viena no 29 sistēmiskajām bankām pasaulē, kas nodrošina globālo finanšu stabilitāti,» par savu darbavietu stāsta J. Buks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmkārt šī ir viena no visdinamiskākajām un straujāk augošajām nozarēm. Ja paskatāmies uz banku darbību pirms desmit gadiem un šodien, tad tās ir fundamentāli atšķirīgas nozares. Ja mēģinām iedomāties, kā bankas izskatīsies pēc desmit gadiem – tas būs kaut kas pilnīgi atšķirīgs no šodienas. Atcerēsimies, ka pirmie bankomāti un attālinātie norēķini tika ieviesti tikai pirms 30 gadiem. Industrija strauji mainās katru gadu un tas ir ļoti interesanti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada sākumā Nordea izveidojusi jaunu Tirgus analīzes nodaļu Baltijas valstīs, par kuras vadītāju kļuvis pašreizējais Nordea bankas Galvenais ekonomists Lietuvā Žīgimants Maurics (Žygimantas Mauricas). Viņš turpmāk būs arī atbildīgs un nodrošinās ekspertu analīzi un sniegs komentārus par makroekonomikas procesiem un norisi Baltijas valstīs un pasaulē.

«Baltijas valstis līdzdarbosies Nordea Grupas Tirgus analīzes organizācijas ietvaros, kas šobrīd pastāv 19 valstīs visā pasaulē. Šādas izmaiņas nodrošinās iespēju ātrāk reaģēt uz izmaiņām tirgū,» komentē Ž. Maurics.

Jaunā struktūrvienība sadarbībā ar globālo Nordea Tirgus analīzes organizāciju nodrošinās izpētes procesus, rezultātus publicējot Nordea ekonomikas apskata (Nordea Economic Outlook) tīmekļa vietnē nexus.nordea.com. Tāpat arī tiks piedāvāta detalizētāka izpēte un analīze par Baltijas valstu un pasaules ekonomiku, kā arī Nordea ekonomisti visās Baltijas valstīs cieši sadarbosies, apmainoties ar labāko pieredzi un praksi, veicot izpēti un paužot komentārus par makroekonomikas procesiem vietējos tirgos – Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Aizdevumu ar nolikto atslēgu principu izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji

Dienas Bizness, 22.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusgada laikā, kopš Latvijā ir spēkā kārtība, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var izvēlēties slēgt aizdevuma līgumu ar t.s. «nolikto atslēgu» principu, to piecās bankās izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji, kas uz kopējā hipotekāro kredītņēmēju skaita nieks vien ir, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Banku pārstāvji uzsver: tieši nepietiekama pirmā iemaksa, kā arī valstī pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus, ir šķēršļi, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas saņemt hipotekāro kredītu. Tāpēc eksperti aicina domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras. Par to liecina banku pārstāvju teiktais LANĪDA.

Jāatgādina, ka Saeima pērn, septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām, nobalsoja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmēja, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas nebūtu nekādu saistību pret kreditoru. Vēl toreiz eksperti norādīja, ka nolikto atslēgu princips nebūs pa kabatai lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo pirmā iemaksa tādiem kredītiem ir uz pusi lielāka, nekā kredītiem, par kuriem kredītņēmējs nes pilnu atbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Kaut arī aug pieprasījums pēc kredītiem, to apjomi ir mazi un nerada riskus ekonomikai

Žanete Hāka, 20.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību ienākumu palielināšanās sekmējusi ne tikai privātā patēriņa pieaugumu, bet arī finanšu uzkrājumu, tajā skaitā gan noguldījumu, gan ilgtermiņa uzkrājumu, kāpumu visās trijās Baltijas valstīs.

Līdz ar lielāku finansiālās drošības spilvenu pieaug mājsaimniecību spēja pretoties finansiālajiem satricinājumiem. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sekmē arī pozitīvāku skatījumu attiecībā uz aizņemšanos – mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem palielinās, tomēr to apjomi ir mazi salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu un nerada riskus ekonomikai, liecina jaunākais SEB ekspertu sagatavotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

Mājsaimniecību ienākumi pērn palielinājušies visās trijās Baltijas valstīs. Reālā vidējā darba samaksa (vidējā neto alga, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas) palielinājās par 7,4% Latvijā, 6,9% Igaunijā un 6% Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panamas dokumentu noplūde, kas jau tiek dēvēta par pasaulē vērienīgāko, Ziemeļvalstīs vissmagāk skārusi banku Nordea, kura, kā tiek pieļauts, palīdzējusi turīgajiem klientiem izvairīties no nodokļu maksāšanas, vēsta zviedru laikraksts Dagens Industri.

Laikraksts vēsta, ka šajā informācijas noplūdē par Nordea atrodami vairāk nekā 10 000 dokumentu.

Kā liecina medijos nonākušie dokumenti, Nordea palīdzējusi saviem klientiem izveidot ofšoru uzņēmumus tā dēvētajās nodokļu patvēruma valstīs. Kopumā Nordea piedalījusies 300-400 čaulas uzņēmumu izveidē.

Luksemburgā strādājošā Nordea International Private Banking pārstāvējusi vairāku savu klientu intereses attiecībās ar uzņēmumiem Panamā.

Jau 2009.gadā banka ieviesa iekšējos noteikumus, kas liek bankai informēt varasiestādes par līdzīgu veida darbībām, skaidro Nordea preses pārstāvis Magnuss Nelins. Taču Zviedrijas televīzijas reportieris Joahims Dufermarks vēsta, ka šie noteikumi nav ievēroti, jo šāda veida palīdzība klientiem turpinājusies arī 2010.-2012.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniedzis sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm, vainojot Ziemeļvalstu banku «Nordea» naudas atmazgāšanā.

29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».

Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka jauno sūdzību viņš iesniedzis, pamatojoties viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Zviedrijas prokuratūra apstiprinājusi, ka saņēmusi Braudera sūdzību, kurā viņš aicina izmeklēt aizdomas par krāpšanu, viltošanu, negodīgu rīcību un naudas atmazgāšanu.

«Nordea» apstiprinājusi, ka ir informēta par Braudera sūdzību un sadarbojas ar attiecīgo valstu iestādēm, kā ari norādījusi, ka bankas princips ir detalizēti neiztirzāt šādus jautājumus. Banka arī uzsvērusi, ka tā seko klientu aktivitātēm un par aizdomīgiem gadījumiem ziņo atbildīgajām iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru