Jaunākais izdevums

Izvēloties mākoņskaitļošanas pakalpojumus, lietotājiem vajadzētu ņemt vērā tehnoloģiju spēju tikt galā ar dažādiem draudiem, šifrēšanas iespējas un pakalpojuma sniedzēja atbilstību drošības prasībām , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mākoņskaitļošana ir datu pārstrādes forma, kas pēc būtības var aizstāt datu uzglabāšanas infrastruktūras izvietošanu uzņēmumu telpās. Līdz ar to nav būtisku atšķirību starp datu drošības un konfidencialitātes prasībām datu uzglabāšanas iekārtām uzņēmumu telpās un mākoņos, DB norāda Microsoft Centrālās Eiropas un Austrumeiropas reģiona vadītājs sabiedrības drošības un aizsardzības jautājumos Roberts Kosla. Mākoņskaitļošanas pakalpojumu sniedzējiem jāsaprot un jāatbilst lietotāju prasībām, tāpat kā par to rūpējas IT administratori, kas apkalpo ierīces uzņēmumos. Tādēļ mākoņskaitļošanas pakalpojumu sniedzējiem ir svarīgi atbilst pakalpojumu un regulatoru prasībām. Izvēloties šos pakalpojumus, lietotājiem vajadzētu ņemt vērā tehnoloģiju spēju tikt galā ar dažādiem draudiem, šifrēšanas iespējas, uzstādīšanas sarežģītību, atbilstību drošības prasībām, īpaši starptautiskajiem standartiem un neatkarīgu drošības ekspertu vērtējumu par attiecīgo tehnoloģiju, uzskaitīja R. Kosla.

Vairāki modeļi

«Mākoņošanai ir vairāki modeļi. Kad cilvēki par to runā, tad it kā par kaut kādu vienu mākoni, bet tāda jau nemaz nav. Ir datu mākoņi, kas tiek nodrošināti tikai noteiktām organizācijām. Un dažkārt tās ir dalītās platformas visdažādākajos izkārtojumos un kombinācijās. Pamatā mākonis nozīmē lietotāju starpā dalītu informācijas infrastruktūru un vidi. Dažādi ir dalīšanās modeļi – tas var notikt vienas organizācijas robežās vai kopienas robežās, vai plašāk,» DB skaidro IBM kiberdrošības izlūkošanas pakalpojumu globālais vadītājs Niks Kolmans. Jautājums mākoņa jomā, pēc viņa novērojumiem, ir viens – vai, izmantojot mākoņdatu pakalpojumus, lietotājs ir pārliecinājies par datu drošības prasībām un par to, ko pakalpojumu nodrošinātājs šai sakarā dara. «Piemēram, kāda neliela juristu kompānija mums sacīja, ka, pārceļoties mākonī, viņiem ir daudz augstāks datu drošības līmenis, jo pirms tam viņiem bija kāds čalis, kas kaut ko šai ziņā darīja, bet nevienam nebija pilnīgi skaidrs, ko viņš dara. Pārceļot datus mākonī, viņiem ir sertificēti, neatkarīgi auditēti un saprotami procesi un režīmi, kas kurā brīdī ar viņu datiem notiek. Pēc viņu vārdiem atšķirība starp čali vienā istabā viņu pašu ēkā un mūsu datu centru ar integrētu drošības sistēmu ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Ar to es gribu teikt, ka jums jābūt specifiskām prasībām – kādi datu uzglabāšanas un procesu pakalpojumi jums ir vajadzīgi, un tad varēsit pielietot arī patiešām spēcīgu mākoņdatu modeli kā procesu kvalitātes, tā drošības ziņā.

Visu rakstu Mākonis un tā drošības spilvens lasiet 9. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Amazon dibinātājs dažas stundas bijis pasaules bagātākais cilvēks

LETA--AFP, 28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta veikala Amazon dibinatājs Džefs Bezoss ceturtdien uz dažām stundām kļuva par pasaules bagātāko cilvēku, pateicoties Amazon akcijas cenas kāpumam, kas ļāva viņam pārspēt turībā Microsoft dibinātāju Bilu Geitsu.

Žurnāls Forbes, reālajā laikā sekojot bagātnieku turībai, konstatēja, ka Bezosa bagātība ceturtdienas rītā sasniegusi 90,5 miljardus ASV dolāru, apsteidzot Geitsa 90 miljardus dolāru.

Pēc dažām stundām, Amazon akcijas cenai mainoties uz leju, Bezoss noslīdēja atpakaļ uz otro vietu pasaules bagātnieku sarakstā.

53 gadys vecajam Bezosam pieder apmēram 17% akciju kompānijā Amazon, kas no savas sākotnējās tiešsaistes mazumtirgotāja misijas paplašina darbību citās tehnoloģiju jomās – mākoņskaitļošanā, tiešsaistes video, datoru programmatūrā un mākslīgajā intelektā.

Kompānija arī nesen paziņoja par plāniem iegādāties ASV pārtikas preču tirdzniecības uzņēmumu Whole Foods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Lietuvas IT kompānija Blue Bridge nostiprinās Baltijā

Anda Asere, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadu Lietuvas IT kompānija Blue Bridge plāno pabeigt ar nelielu pieaugumu apgrozījumā. Apgrozījums provizoriski paredzams 20 miljonu eiro apmērā

Savukārt 2017. gads gan kompānijai nebija pārāk veiksmīgs, bija neliels kritums apgrozījumā. «Skatoties arī uz mūsu konkurentiem, izskatās, ka samazinājums bija visā tirgū un visiem bija kritums. Viens no iemesliem ir tas, ka bija samazinājums pasūtījumos valsts sektorā. Taču biznesa pusē viss bija ierastajos apjomos,» teic Daļus Butkus (Dalius Butkus), Blue Bridge UAB direktors.

IT kompānijas Blue Bridge pirmsākumi meklējami pirms 26 gadiem, un tolaik uzņēmējdarbība sākās ar datoru tirdzniecību. Uzņēmums dabiski attīstījās un laika gaitā sāka piedāvāt arī dažādus pakalpojumus, risinājumus, pakāpeniski mainījās produktu portfelis, arī darbinieku skaits no viena pieauga līdz teju simt. «Industrija mainījās, un mēs sekojām tās attīstībai. Tagad kompānija nodrošina IT infrastruktūru tādā veidā, kā klientam nepieciešams – kā pakalpojumu, procesu, risinājumu vai tehnoloģiju,» stāsta D. Butkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā un krietni atpaliek pat no Baltijas kaimiņiem.

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadiem uztur adreses publiskos e-pasta servisos, ar tālruni uzņemtās fotogrāfijas noglabā ražotāja piedāvātajās mākoņkrātuvēs un pat visu kontaktu grāmatiņas saturu, privātas sarakstes un svarīgus dokumentus uzticējuši datu centriem, kuru atrašanās vietu vairākums pat nenojauš. Personīgo informāciju bez īpašas domāšanas esam nodevuši dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un par to pārāk neraizējamies. Taču atliek kādam kolektīvā ieminēties par uzņēmuma datu pārnešanu uz mākoņkrātuvēm, lai kā lava no vulkāna sāktu velties kolēģu bažas par drošības riskiem un apdraudējumu kompānijas eksistencei. Šo ainu pazīst un personīgi ar to saskārušies ļoti daudzi vietējo uzņēmumu darbinieki. Par spīti tam, ka mīlam sevi dēvēt par tehnoloģiski attīstītu un inovācijām atvērtu valsti, Latvijas biznesa vidē ir piektais zemākais mākoņpakalpojumu izmantošanas īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), apsteidzot vien Grieķiju, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Mēs atpaliekam ne tikai no skandināviem un Rietumeiropas, bet arī abiem Baltijas kaimiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā programmatūru kompānija "Crayon", kas darbojas visā pasaulē, ir uzsākusi savu paplašināšanos Austrumeiropas tirgū, sākotnēji atverot pārstāvniecības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Uzņēmumā, kas piedāvā risinājumu izstrādi mākslīgajam intelektam (MI), mašīnmācībai, mākoņpakalpojumiem un programmatūrām, šobrīd strādā vairāk nekā 1,5 tūkstoši cilvēku 35 valstīs, un uzņēmums kotējas Oslo biržā.

"Crayon" jau ir ienācis Centrāleiropas tirgū un veiksmīgi atvēris birojus Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā, Serbijā, Ukrainā un Krievijā. Šobrīd uzņēmums turpina paplašināties un saskaņā ar "Crayon" grupas izpilddirektora Austrumu un Centrālajā Eiropā Aleksandra Kutovska (Alexander Kutowski) teikto Baltija ir loģisks sākumpunkts uzņēmuma tālākai paplašināšanai Austrumeiropā.

"Austrumeiropas reģionam ir liels potenciāls IT jomā, un mēs redzam, ka spējam palīdzēt to attīstīt ātrāk un efektīvāk. Jau daudzus gadus Baltijas valstis ir slavenas ar saviem progresīvajiem IT risinājumiem un uzņēmumiem. Gan darbinieki, gan uzņēmumi šeit pievērš lielu uzmanību IT zināšanu un infrastruktūras uzlabošanai, tāpēc tas ir lielisks darbalauks mūsu ekspertīzes risinājumiem," stāsta A. Kutovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Accenture vasarā plāno apmācīt 300 cilvēku

Db.lv, 06.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture šajā vasarā plāno apmācīt aptuveni 300 cilvēku karjeras sākšanai IT nozarē.

Pašlaik uzņēmumā Latvijā strādā vairāk nekā 1800 darbinieku. Novērots, ka pandēmijas ietekmē aizvien vairāk cilvēku un studentu no citām nozarēm apsver profesijas maiņu un uzsāk karjeru IT jomā.

"Šobrīd uzņēmumi un organizācijas daudz aktīvāk ievieš digitālos risinājumus un servisus, kas sekmē nozares un IT uzņēmumu izaugsmi. Februāra beigās noslēdzās Accenture Latvijas filiāles finanšu gada pirmais pusgads. Lai gan precīzi finanšu dati būs pieejami gada beigās, tomēr pirmo sešu mēnešu laikā vērojams apgrozījuma un peļņas pieaugums. Ņemot vērā cilvēku interesi sākt karjeru IT jomā, sagaidu, ka gada laikā uzņēmuma darbinieku skaits Latvijā varētu sasniegt 2000," uzsver Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitalizācijas un ilgtspējas tandēms

Rinalds Sluckis, biznesa tehnoloģiju uzņēmuma “Digital Mind” izpilddirektors, 23.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2024. gadu Eiropas Savienība ieviesīs obligātu prasību uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 500 darbinieku, ik gadu sniegt standartizētu atskaiti par tādu biznesa procesu un sistēmu ieviešamu, kas mazina ietekmi uz klimatu un veicina sociāli atbildīgu attieksmi pret darbiniekiem un sabiedrību kopumā.

Divus gadus vēlāk šāda prasība attieksies arī uz vidējiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 250 darbiniekiem. Tas nozīmē, ka vides un ilgtspējas mērķi būs jāievieš uzņēmumu biznesa modelī un ilgtermiņa stratēģijā, bet tas būs iespējams tikai tad, ja mainīsim domāšanu un veidu, kā strādājam - efektīvāk izlietojot resursus, izvēloties caurspīdīgākas piegādes ķēdes, mazāk patērējot enerģiju.

Kā liecina tehnoloģiju uzņēmuma “Workiva” aptauja, šobrīd viena no galvenajām uzņēmumu problēmām ir labas kvalitātes datu trūkums par biznesa un piegādes ķēžu ietekmi uz vidi un sabiedrību, un uzņēmējiem nav uzticības pašlaik pieejamajiem datiem, lai kvalitatīvi izpildītu prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

ZZ Dats izstrādātā sistēma VIDDIS saņem godalgu nominācijā Valsts digitālā transformācija

Db.lv, 01.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) konferencē "LIKTA(I)2023" pasniegta informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares gada balva "Platīna pele 2023" – nominācijā "Valsts digitālā transformācija" pakalpojumu kategorijā godalgu saņēma Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) ar Vispārējo Dziesmu un Deju svētku datu pārvaldības informācijas sistēmu "VIDDIS" – projekta izstrādātājs ir informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA “ZZ Dats”.

“Bija gandarījums šogad būt daļai no Dziesmu un deju svētkiem, izstrādājot un nodrošinot elektronisko reģistrāciju svētku dalībniekiem gan Latvijā, gan ārzemēs. Ikdienā strādājam, lai valsts un pašvaldību pakalpojumi kļūtu ērtāki un iedzīvotājiem pieejamāki. Mums kā Latvijas uzņēmumam šī bija nenovērtējama pieredze palīdzēt Dziesmu un deju svētkiem iet līdzi laikam. Prieks, ka svētku dalībniekiem noderēja kolēģu paveiktais, kā arī mums nozīmīgs ir profesionāļu augstais novērtējums – tas sniedz pārliecību turpināt uzņēmumam iesaistīties līdzīgos plašai sabiedrībai nozīmīgos projektos,” saka SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos mobilo lietotni aktīvi izmantoja 72% svētku dalībnieku jeb 29 077 personas, liecina tās izstrādātāja un uzturētāja SIA “ZZ Dats” apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru