Finanses

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem pērn izmaksāts vairāk kā miljons eiro

Dienas Bizness, 17.01.2014

Jaunākais izdevums

2013.gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja 737,6 tūkstošus latu jeb 1,05 miljonus eiro. Laika posmā no 1. janvāra līdz 31. decembrim Maksātnespējas administrācija sedza 1 418 darbinieku prasījumus 128 maksātnespējīgajos uzņēmumos.

Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam bija Ls 520 jeb 740 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2013. gadā izmaksātas MSIA Gādība 184 darbinieku prasījumu apmierināšanai 109 tūkst. Ls(155,3 tūkst. eiro), MSIA Namu apsaimniekošana 116 darbinieku prasījumu apmierināšanai 41,9 tūkst. Ls (59,6 tūkst. eiro) un MSIA GT Auto 44 darbinieku prasījumu apmierināšanai 27,5 tūkst. Ls (39,2 tūkst. eiro) apmērā u.c.

«Pēdējos gados samazinājās gan izmaksātā kopsumma no darbinieku prasījumu garantiju fonda, gan darbinieku skaits, kam no darbinieku prasījumu garantiju fonda segti darbinieku prasījumi. Summas samazinājums būtībā saistīts gan ar to, ka samazinājies maksātnespējīgo darba devēju skaits, gan ar to, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamo summu aprēķins piesaistīts valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai. Ja segto darbinieku prasījumu apjomu un skaitu salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, tad, piemēram, 2012.gadā darbinieku prasījumi tika segti vairāk kā 1 milj. latu apmērā kopumā 2 tūkst. maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem, savukārt 2011.gadā izmaksātā summa sasniedza gandrīz 2 milj. latu un tika segti 3 870 darbinieku prasījumi,» norāda Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

Šogad Maksātnespējas administrācija prognozē lielāku naudas līdzekļu izmaksu no darbinieku prasījumu garantiju fonda, jo maksātnespējīgajā AS Liepājas Metalurgs vien ir ap 1 800 darbinieku, kuru darbinieku prasījumi tiks segti no darbinieku prasījumu garantiju fonda.

Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus veido uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa, dāvinājumi un ziedojumi, kā arī maksātnespējas procesa administratoru atgūtās summas.

Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi glabājas Valsts kasē un tiek izlietoti tikai darbinieku prasījumu apmierināšanai darba devēja maksātnespējas gadījumā un administratora atlīdzības samaksai par darbinieku prasījumu iesniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Dienas tēma: Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls tautsaimniecisks labums?

Māris Ķirsons, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls ilgtermiņa labums tautsaimniecībai, atgūstot pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru interesēs un, vēlamajā variantā, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju - tas ir būtiskākais jautājums, uz ko būtu jāatbild maksātnespējas nozares politikas pamatdokumentam.

Dienas Biznesa rīkotajā apaļā galda diskusijā, kas veltīta maksātnespējas problēmām, uzņēmēji, tajā skaitā ārvalstu investori, Valsts kontrole, kā arī paši administratori norādīja uz vairākiem problēmu aspektiem maksātnespējas procesā, kuru efektīvam risinājumam sākotnēji būtu nepieciešams pilnvērtīgs informācijas apkopojums un uz tās pamata skaidri definēts nozares politikas dokuments ar konkrētiem sasniedzamajiem maksātnespējas procesa mērķiem. Tam būtu jānovērš patlaban nereti vērojamā dilemma maksātnespējas procesa administratoru darbībā, nosakot, vai procesa ātrums var būt svarīgāks par ilgtermiņa saimniecisko labumu: maksimāli lielu naudas līdzekļu atgūšanu kreditoru interesēs un, ideālā gadījumā, paša uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu. Uz šāda nozares dokumenta pamata tad arī būtu jāveido attiecīgie grozījumi normatīvajā regulējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tieslietu ministra atvadu sveiciens maksātnespējas administratoriem

Olavs Cers, zvērināts advokāts, biedrības „Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija” padomes loceklis, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns pašreizējās valdības pēdējās dienās – 2014.gada 10.janvārī – iesniedzis Saeimā priekšlikumus maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveidei, tas ir, grozījumus Maksātnespējas likumā, kas vērsti uz fundamentālām izmaiņām maksātnespējas procesa regulējumā. Šie grozījumi, kas vispār nav tikuši diskutēti pirmajos divos lasījumos, ir iesniegti neilgi pirms Maksātnespējas likuma grozījumu skatīšanas Saeimas trešajā lasījumā, kas ir pretrunā kvalitatīvu tiesību aktu izstrādes un pieņemšanas kārtībai.

Kā divi būtiskākie priekšlikumi jāuzsver administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonai un administratoru sertifikācijas nomaiņa uz eksamināciju, tādējādi atņemot valsts deleģētās funkcijas biedrībai Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija).

Ņemot vērā, ka apmēram puse no maksātnespējas procesa administratoriem ir zvērināti advokāti, tieslietu ministrs savos priekšlikumos gan norāda, ka «administratora amats ir savienojams ar zvērināta advokāta, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja amatu». Taču tieslietu ministram Bordānam, kurš vienlaikus ir arī zvērināts advokāts, šķiet, jāatgādina advokatūras pamatprincipi, saskaņā ar kuriem advokāta darbs nav savienojams ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu. Piemēram, saskaņā ar valsts amatpersonas pienākumu deklarēt savus ienākumus, publiski būs iegūstama informācija, kuras personas ir maksājušas honorāru zvērinātam advokātam. Acīmredzot ministram nav ienācis prātā, ka šāda situācija apdraud visbūtiskāko advokāta un klienta attiecību principu – konfidencialitāti. Līdz ar to, neskatoties uz šo tieslietu ministra «reveransu» kolēģiem, zvērināti advokāti tomēr būs spiesti izstāties no administratoru rindām, zaudējot, iespējams, kvalitatīvāko administratoru korpusa daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vajadzīgs jauns Maksātnespējas likums

Sandris Točs, speciāli DB, 19.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Principā advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams - tā intervijā saka Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.

Fragments no intervijas

Valsts kontrole savā revīzijas atzinumā pauž viedokli, ka «valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika». Ko nozīmē šis atzinums? Esošais likums taču nosaka to rāmi, kurā notiek process, – tātad politiku. Vai tas nozīmē, ka nepieciešams jauns Maksātnespējas likums?

Jā, absolūti, – ir kardināli jāmaina normatīvo aktu kopuma centrs, šis Maksātnespējas likums. Un tam ir konceptuāli jāatšķiras no tā visa nevajadzīgā un kopā salīmētā, kas ir esošajā likumā. Ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas, kurām ir jābūt saistībā ar Valsts kontroles atklātajām nozares problēmām. Ir jāredz viss process kopumā, nevis pa gabaliņam, atsevišķi. Pašlaik kaut kas tiek darīts, bet pagaidām Tieslietu ministrijas rīcība diemžēl man atsauc atmiņā padomju laika teicienu, kam bija dziļa jēga – «udarim po bezdorožju avtoprobegom» (krievu val.). Kas nozīmē apmēram – «sakārtosim ceļus ar autopārbraucienu». Darbības ir nevis vērstas uz ceļu sakārtošanu, respektīvi, sistēmu, bet problēmas «risināšanu», pārejot uz «bobikiem». Mēs nevis konceptuāli nomainām veco ar visām problēmām, bet taisām sīkus remontus. Pašlaik Tieslietu ministrija virza jautājumus, ignorējot gan Satversmes tiesas procesus, gan Valsts kontroles atzinumu. Tomēr ir nepieciešams jauns, pārdomāts, kodolīgs, pārskatāms un viegli uzraugāms maksātnespējas procesa regulējums. Tagad galvenais lozungs ir «uzraudzība». Tātad pie tā visa, kas eksistē, pielikt klāt vēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzraudzību. Uzraudzība ir jāvienkāršo un jāpadara efektīvāka. Pašlaik ir daudz uzraugu, bet nav efekta. Sistēma dublējas un nav pietiekami centralizēta attiecībā uz maksātnespējas procesu. Uzskatu, ka ir nepieciešams maksātnespējas administratoru «brīvais tirgus», kas nozīmē, ka administratoru procesam izvēlas kreditori. Protams, šajā gadījumā valstij ir jāparūpējas par fiktīvo kreditoru «radīšanas» iespēju izskaušanu. Tāpat, iespējams, ir vajadzīga tiesu nolēmumu apstrīdēšana atsevišķos gadījumos. Taču, kāpēc šis process tika veidots pēc principa kā neapstrīdams…

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavniekam aizdomas par tiesneses un maksātnespējas administratora saskaņotu rīcību parādnieka interesēs

Dienas Bizness, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam Dobeles dzirnavnieks radušās aizdomas par maksātnespējas administratora un tiesneses darbību saskaņošanu, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata Dobeles dzirnavnieks. Par konkrētās tiesneses un maksātnespējas procesa administratoru darbībām arī iepriekš bijušas sūdzības, taču abi turpina savu darbu. Dobeles dzirnavnieks uzskata, ka Tieslietu ministrijai jādara viss iespējamais, lai šādi pakalpojumi vairs nebūtu iespējami, jo tie grauj uzņēmējdarbības vidi.

Vidzemē graudu pārstrādātāja produkciju tirgoja zemnieku saimniecība Zemzari. Sadarbība ilga trīs gadus, taču saimniecība Dobeles dzirnavniekam palika parādā vairāk nekā 163 tūkstošus eiro. Zemzari grasījās sākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) un Dobeles dzirnavnieks paļāvās, ka Zemzari parādus nokārtos. Tomēr tagad lielais graudu pārstrādes uzņēmums atklājis, ka ir piemānīts - zemnieku saimniecība iztukšota un nekas no tās nav palicis pāri, bet Dobeles dzirnavnieks, kā arī citi uzņēmumu - Rīgas dzirnavnieks un Saldus labība - palikuši ar garu degunu. Zemzaru īpašnieks Kaspars Liepiņš no uzņēmuma aizgājis, bet vērtīgākā Zemzaru manta dīvainā kārtā nonākusi K. Liepiņa un viņa radinieku firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz inflācijas slāpēšanas pasākumiem, ko īstenoja Eiropas Centrālā banka, paaugstinot procentlikmes un tādējādi apcērpot patēriņu, pērn Latvijā salīdzinājumā ar 2022. gadu ir sarucis gan juridisko, gan arī fizisko personu maksātnespējas procesu skaits

To rāda Maksātnespējas kontroles dienesta dati. Proti, pērn ierosinātas 308 juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas un tā rezultātā pasludināti 242 juridiskās personas maksātnespējas procesi. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir vērojams juridiskās personas maksātnespējas procesu skaita kritums, sasniedzot 2021. gada skaitu, kad spēkā bija dažādi maksātnespējas procesa uzsākšanas ierobežojumi Covid-19 seku mazināšanai. 2024. gada sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā kopumā ir 2240 maksātnespējas procesi un 85 tiesiskās aizsardzības procesi. 2023. gada sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā kopumā bija 2400 maksātnespējas procesi un 86 tiesiskās aizsardzības procesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas sakārtošanai nepietiek tikai ar grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos, nepieciešams arī maksātnespējas politikas dokuments, kurā būtu formulēti rezultāti, kādus valsts sagaida.

Ar šādu ideju valsts kontroliere Elita Krūmiņa ir vērsusies pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas un tieslietu ministra Dzintara Rasnača. Valsts kontrole lūdz valdības vadītāju iesaistīties maksātnespējas jomas sakārtošanā atbilstoši sabiedrības interesēm, uzdodot Tieslietu ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus maksātnespējas sistēmas attīstības plānošanas dokumenta izstrādē. Proti, par maksātnespējas politikas izstrādāšanu un īstenošanu atbildīgā Tieslietu ministrija nav uzskatījusi par nepieciešamu sagatavot maksātnespējas politikas plānošanas dokumentu. Tieslietu ministrijas darbības ir koncentrētas maksātnespējas likuma izstrādāšanā un tā pilnveidošanā, bet nav vērstas uz sabiedrības interešu ievērošanu, par ko liecina pastāvīgā maksātnespējas jautājumu problemātika un pēdējā gada laikā iesniegtie, pieņemtie un atliktie grozījumi normatīvajos aktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ar jauno Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu cer palielināt jomas caurspīdīgumu

LETA, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) cer palielināt maksātnespējas jomas caurspīdīgumu un atvieglot maksātnespējas procesu uzraudzību, izmantojot jauno Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu (EMUS), 2.jūlijā preses konferencē skaidroja Tiesu administrācijas vecākā referente Ieva Zepa.

Viņa norādīja, ka EMUS darbība tika uzsākta 1.jūlijā un tajā lietotāji var iegūt informāciju par maksātnespējas administratoriem, to profesionālo pieredzi, konstatētajiem pārkāpumiem, kā arī viņu darbības rādītājiem. Viņa skaidroja, ka sistēma vēl aizvien tiek izstrādāta un laika gaitā tai tiks pievienotas jaunas funkcionalitātes, piemēram, no nākamā gada 1.janvāra EMUS nodrošinās maksātnespējas administratoru un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošo personu darba vidi.

Savukārt MKD vadītāja pienākumu izpildītāja Baiba Banga medijiem norādīja, ka vēl aizvien turpinās izmeklēšana saistībā ar jūnijā sākumā konstatēto iespējamo iejaukšanos maksātnespējas administratoru rindā. Viņa gan norādīja, ka visticamākais, ka nav notikusi ļaunprātīga iejaukšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strīdā ar Reverta iesaistītā maksātnespējīgā SIA Delfīns partneri tikusi pie kārtējā – nu jau trešā – administratora.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu iecelt par maksātnespējīgās SIA Delfīns partneri (DP), kas pilnībā pieder agrāk labi pazīstamajai nekustamo īpašumu attīstītājai Larisai Svirodovai, citu administratoru – Gati Upenieku.

Lēmumu par līdzšinējās uzņēmuma maksātnespējas administratores Ilzes Krastas atcelšanu tiesa pieņēma jau pagājušā gada jūnijā, taču viņa par šo lēmumu iesniedza blakussūdzību Rīgas apgabaltiesā, kas to atstāja bez izskatīšanas, turklāt norādot, ka lēmums nav pārsūdzams. Taču arī par šo tiesas lēmumu I. Krasta iesniedza blakussūdzību, kas aizceļoja tālāk uz Augstāko tiesu, kas attiecīgi lēma, ka blakus sūdzība atstājama bez izskatīšanas. Tādējādi šobrīd ir stājies spēkā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas lēmums par viņas atcelšanu no administratores pienākumu pildīšanas DP maksātnespējas lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas procesa administratoru profesionālās Ētikas komisiju vadīs zvērināts advokāts un maksātnespējas procesa administrators Armands Rasa, informē Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas pārstāve Justīne Plūmiņa.

Par viņa kandidatūru vienbalsīgi vienojušies Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas Ētikas komisijas locekļi 2015.gada 4.martā, sanākot uz pirmo Ētikas komisijas sēdi.

Par komisijas priekšsēdētāja vietnieci ievēlēta zvērināta advokāte un maksātnespējas procesa administratore Ilze Bagatska.

Kā galveno Ētikas komisijas uzdevumu Ētikas komisijas priekšsēdētājs A.Rasa norāda profesionālo ētikas standartu ievērošanas veicināšanu administratoru profesionālajā darbībā, savukārt rupju ētikas normu pārkāpumu gadījumos Ētikas komisijai ir jānodrošina, ka administratora profesijā nedarbojas personas, kuras apzināti vai neapzināti rīkojas neatbilstoši profesionālajiem un ētikas standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Administratorus kontrolēs stingrāk; rosina to darbību pielīdzināt valsts amatpersonām

LETA, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu «Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu», kurā viens no priekšlikumiem ir administratorus amata darbībā pielīdzināt valsts amatpersonām.

Kā informēja ministrijā, ziņojumā ietverta tieslietu ministra Jāņa Bordāna pieteiktā iniciatīva maksātnespējas sistēmas pilnveidei būtība turpmākai iestrādei normatīvajos aktos, tostarp Maksātnespējas likumā un Ministru kabineta noteikumos.

Pašreizējais maksātnespējas procesa administratora profesijas regulējums administratoram paredz plašas pilnvaras juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesā, tostarp pilnvaras pārņemt parādnieka mantu un rīkoties ar to, pieņemt lēmumus, kas ietekmē kreditoru intereses, kā arī kļūt par maksātnespējīga komersanta faktiski vienīgo likumīgo vadītāju ar visplašākajām tiesībām lēmumu pieņemšanā un darījumu noslēgšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni puiši mirst, bet veci politiķi dzīvo

Sandris Točs - speciāli DB, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gribu atvainoties Mārtiņa Bunkus radiniekiem, ja kāds ir aizskarts par viedokli, ko paudu iepriekšējā rakstā. Redziet, publiskas personas, kuru dzīve un nāve ietekmē visu sabiedrību, nav pasargātas no diskusijas, kura parasti pieklust, ja nomirst parasts cilvēks. Sabiedrība nevar klusēt, kad tiek aizskartas tās intereses. Ir brīži, kad svarīgāk būt atklātam, nekā sentiments, ko izjūtam visi.

Vai Mārtiņam Bunkum vajadzēja mirt? Nekādā gadījumā. Man ir ļoti žēl, ka tā noticis. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs, ārkārtīgi izglītots jauns cilvēks, augstākās klases profesionālis, kam vajadzēja dzīvot un dzīvot. Kas ir vainīgs jaunā puiša nāvē bez tā, ka katrs cilvēks, protams, pats pieļauj kādas kļūdas? Bet tādēļ nav jānošauj.

Sistēma, kas ļāva tam notikt. Vieglā peļņa, ko var gūt maksātnespējas jomā, vilina daudzus jaunus un talantīgus puišus. Sapnis par labu dzīvi, luksusa auto, grezniem birojiem un skaistām meitenēm ir neizturami vilinošs. Bet vai jūs esat dzirdējuši par fantastiski bagātajiem maksātnespējas administratoriem Vācijā? Varbūt par maksātnespēju kā galveno «nacionālo nozari» Zviedrijā? Kā tas var būt, ka maksātnespējas procesos ir iespējama tāda virspeļņa? Kā tā var būt, ka ir likumi, kas atļauj šmaukt? Kā tā var būt, ka ir policija, KNAB un SAB, kas saņem iesniegumus un nereaģē? Maksātnespējas administrācija. Tiesas. Iekšlietu ministrs. Tieslietu ministrs. Finanšu ministre. Premjers. Valdība. Saeima. Opozīcija. Kur, pie joda, ir pat vienmēr tarkšķošā opozīcija šajās dienās? Kā tā var būt, ka visi zina, bet klusē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maksātnespējas administratori pieņem Ētikas kodeksu

Dienas Bizness, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (Administratoru asociācija) turpmāk būs tiesīga lemt par maksātnespējas procesa administratoru sertifikāta darbības izbeigšanu, ja tiks rupji pārkāpts Maksātnespējas procesa administratoru profesionālās ētikas kodekss.

Jaunais Ētikas kodekss no 1.marta būs saistošs visiem maksātnespējas procesa administratoriem, kā to paredz grozījumi Maksātnespējas likumā, informē Administratoru asociācijas pārstāve Justīne Plūmiņa.

«Šis ir vēsturisks lēmums maksātnespējas procesa administratoru vides sakārotošanai Latvijā, jo līdz šim Administratoru asociācijai šādu tiesību nebija. Jaunajā Ētikas kodeksā īpaši akcentēts jautājums par maksātnespējas procesa administratoru objektivitāti un godīgumu, uzliekot administratoram pienākumu atturēties no tādas rīcības vai uzvedības, kas var radīt šaubas par viņa objektivitāti, godīgumu vai taisnīgumu,» norāda Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot informāciju no policijas, Maksātnespējas administrācija (MNA) nepieciešamības gadījumā lems par apcietināto administratoru atcelšanu no procesiem vai viņu sertifikāta anulēšanu, intervijā Latvijas Radio sacīja MNA direktore Inese Šteina.

Šteina apliecināja, ka MNA oficiāla informācija par aizturētajām personām aizvien nav, tāpēc piektdien Valsts policijai (VP) nosūtīts informācijas pieprasījums. MNA cer atbildi saņemt šodien, lai, izvērtējot sniegto informāciju, lemtu par tālākajām darbībām.

Kā skaidroja Šteina, ja konkrētajām personām būs aizliegts ieņemt amatu, tad MNA nekavējoties vērsīsies tiesā par administratoru atcelšanu no procesiem. Ja tiks piemērots, piemēram, tāds statuss kā apsūdzētais, tiesājamais, tad MNA arī varēs operatīvi lemt par maksātnespējas administratora sertifikāta darbības izbeigšanu.

MNA direktore pauda, ka pārkāpumi jebkurā nozarē ir normāla situācija. «Protams, ir jāvērtē, cik tie ir būtiski un sistemātiski,» viņa norādīja Tāpat ir svarīgi, lai Maksātnespējas administrācijai ir pietiekošs instrumentu klāsts šo pārkāpumu konstatēšanai un lēmumu pieņemšanai, viņa uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesai radušās aizdomas, ka Bunkus manipulējis ar informāciju Rego Trade maksātnespējas procesā

LETA, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš trešdien, 30.maijā, tika nogalināts pie Meža kapiem Rīgā, iepriekš, iespējams, manipulējis ar viņa rīcībā esošo informāciju SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā, lai panāktu vismaz 721 186,20 eiro piedziņu no trim bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem - Mihaila Uļmana, Aleksandra Budovska un Dana Vapnes.

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv «nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību».

Augtākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Uļmans, Budovskis un Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - MNA vērsusies policijā un Cert.lv par, iespējams, nesankcionētu maksātnespējas administratoru rindas ietekmēšanu

LETA, 04.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Bordāns Saeimā iesniedz priekšlikumus maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveidei

Žanete Hāka, 10.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpildot Ministru kabineta (MK) 10.decembra sēdē nolemto, tieslietu ministrs Jānis Bordāns nosūtījais Saeimai priekšlikumus likumprojektam «Grozījumi Maksātnespējas likumā», informē Tieslietu ministrija.

Priekšlikumos ietvertas Jāņa Bordāna iepriekš pieteiktās un MK apstiprinātās iniciatīvas maksātnespējas sistēmas pilnveidei, tostarp administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām, kas stātos spēkā līdz ar likuma spēkā stāšanos, tas ir, bez pārejas perioda, jo to ieviešanai nav nepieciešami papildu resursi.

Savukārt pārējās izmaiņas, kuru ieviešana prasa laika un finanšu resursus, stātos spēkā ar 2015.gada 1.janvāri. Tas attiecas uz grozījumiem, kas saistīti ar administratora iecelšanu amatā, amata apliecības izdošanu, kā arī administratora atbrīvošanu no amata.

«Šobrīd - ar priekšlikumu iesniegšanu Saeimā - maksātnespējas administratoru darbības uzraudzības sistēmas reformas nebūt nav galā. Turpmāk svarīgi būtu sekot, kad un kādā redakcijā Saeima apstiprinās Maksātnespējas likuma grozījumus. Savukārt pēc izmaiņu stāšanās spēkā nopietni būs jāstrādā pie Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanas, lai tā ar 2015.gada 1.janvāri varētu pilnvērtīgi veikt jaunos pienākumus. Pretējā gadījumā situācija ietver ļoti augstu risku, ka uzsāktās reformas praksē de facto vēl visa šī gada laikā iespējams apturēt vai pārvirzīt citā virzienā,» skaidro Jānis Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pret 25 000 eiro drošības naudu atbrīvots maksātnespējas administrators Durevskis

LETA, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pirms vairākām nedēļām nolēmusi pret 25 000 eiro drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot no amata atstādināto maksātnespējas procesa administratoru Nauri Durevski, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesa 11.oktobrī nolēmusi turpināt Durevskim piemērot apcietinājumu, taču to var atcelt, ja iemaksā drošības naudu. Jau nākamajā dienā tiesa saņēmusi dokumentu, kas apliecina 25 000 eiro drošības naudas iemaksu un Durevskis no cietuma atbrīvots. Viņš apcietinājumā atradās kopš jūnija, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tiesa maksātnespējas administratoru Durevski patur apcietinājumā

Maksātnespējas administrācija no amata atstādinājusi Sprūdu, Krūmu un Durevski

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas likvidators par pusgada darbu nopelnījis 2,9 miljonus eiro

LETA, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Raidījums skaidroja, ka tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, paši piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas. Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, Rasa atlīdzībā saņemtu likumā paredzētos 2-5% no atgūtajiem līdzekļiem.

TKB kreditors Aleksandrs Gutorevs, kuram bankā palicis vairāk nekā miljons eiro, esot neizpratnē par tik lielu administratora atlīdzību. Lai gan formāli pagājušā gada novembrī notikušajā kreditoru sapulcē arī viņš it kā esot nobalsojis par Rasas atlīdzības celšanu, faktiski viņa vietā šo balsi atdevis pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmo reizi zaudējumus piedzīs no maksātnespējas administratora

Sergejs Rudāns, zvērinātu advokātu birojs COBALT, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Delfīns partneri jau otro reizi mainīsies maksātnespējas administrators

Elīna Pankovska, 30.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa atstāja bez izskatīšanas maksātnespējīgās SIA Delfīns partneri administratores Ilzes Krastas blakussūdzību saistībā Zemgales priekšpilsētas tiesas lēmumu atcelt viņu no pienākumu pildīšanas. Tas nozīmē, ka MSIA Delfīns partneri, kas ir ierauts tiesvedībās ar kredītu atgūšanas kompāniju Reverta, gaidāms jauns administrators.

Kurš varētu būt jaunais administrators, iespējams, būs zināms pēc dažām nedēļām. Nākamo kandidātu rindas kārtībā ieteiks Maksātnespējas administrācija, bet apstiprinās tiesa. Galvenie iemesli, kāpēc tiesa lēma atcelt I.Krastu no pienākumu pildīšanas ir saistīti ar to, ka viņa ilgstoši nerīkoja izsoli īpašumam Rembates ielā 4, Jūrmalā. Šī ir vienīgā Delfīns Partneri manta, ko var realizēt maksātnespējas procesā, un tādējādi kreditori varētu atgūt kādu daļu savu līdzekļu. Viņa arī mudinājusi kreditorus pieņemt lēmumu par izsoles nerīkošanu, kā arī tiesa atklājusi citus pārkāpumus viņas darbībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

MNA: Pārsvarā ar «maksātnespējas tūrismu» nodarbojas Lietuvas pilsoņi; tā nav masveidīga tendence

LETA, 22.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas normatīvajos aktos piešķirtās tiesības atbrīvoties no parādsaistībām, piemērojot fiziskās personas maksātnespējas procesu, izmanto citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un pārsvarā ar «maksātnespējas tūrismu» nodarbojas Lietuvas pilsoņi, pastāstīja Maksātnespējas administrācijā (MNA).

MNA norādīja, ka ir zīmīgi, ka arī Lietuvas nacionālajos normatīvajos aktos ir regulēts fiziskās personas maksātnespējas process, bet, tā kā lietuvieši šo tiesisko procedūru izvēlas izmantot Latvijā, tad ir jāsecina, ka Latvijas regulējums ir labvēlīgāks - iespējams, ātrāks, lētāks un efektīvāks.

Tomēr precīzu statistikas datu par to, cik ārvalstu pilsoņiem ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process Latvijā, MNA rīcībā nav. Tomēr tā noteikti nav masveidīga tendence, piebilda administrācija.

Šorīt Latvijas Kredītņēmēju asociācijas vadītājs Jānis Āboliņš Latvijas Radio norādīja, ka arvien vairāk ārvalstu pilsoņu, pārsvarā lietuviešu, izvēlas fizisko personu maksātnespējas procesu īstenot Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kvalifikācijas eksāmenu jūnijā nav nokārtojuši deviņi maksātnespējas administratori

Db.lv, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratora kvalifikācijas eksāmenu, kas norisinājās jūnijā, kārtoja 62 administratori, informē Maksātnespējas administrācija.

Eksāmenu sekmīgi nokārtoja 53 administratori, kuri ar Maksātnespējas administrācijas direktora rīkojumu iecelti administratora amatā, savukārt deviņiem administratoriem izbeigta sertifikāta darbība.

Kvalifikācijas eksāmena pirmajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma seši administratori, savukārt vienu pirmās daļas darbu eksaminācijas komisija nevērtēja, jo tas tika identificēts. Atbilstoši normatīvajam regulējumam eksaminācijas komisija nevērtē darbu, kurš identificēts, izdarot par to ierakstu darba vērtēšanas lapā. Līdz ar to kopā pirmajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma septiņi administratori.

Otrajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma seši administratori. Četri administratori saņēma negatīvu vērtējumu gan pirmajā daļā, gan otrajā daļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Nodrošinās nekustamā īpašuma izsoles elektroniskajā vidē

Žanete Hāka, 18.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesu administrācija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Maksātnespējas administrāciju un Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju ir izstrādājusi nepieciešamos Elektroniskās izsoles vietnes papildinājumus, kas nodrošina iespēju maksātnespējas procesu administratoriem publicēt nekustamo īpašumu izsoļu sludinājumus, informē Tiesu administrācija.

Tāpat kā zvērinātu tiesu izpildītāju organizētās izsoles, arī maksātnespējas procesu administratoru organizēto izsoļu publicēšana, tika izveidota ar mērķi samazināt personu negodprātīgu vai prettiesisku rīcību nekustamā īpašuma izsolēs un padarīt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi. Tādejādi tiek nodrošināts, ka izsolēs piedalās lielāks skaits dalībnieku un nekustamo īpašumu iespējams pārdot par lielāku summu kreditoru prasījumu segšanai.

Vietne maksātnespējas administratoriem nodrošina iespēju izveidot nekustamā īpašuma izsoļu sludinājumus, veikt personas atbilstības dalībai izsolē pārbaudi un to autorizāciju, noturēt izsoli, veikt paziņojumu nosūtīšanu tās dalībniekiem, kā arī citas ar izsoles organizēšanu un norisi saistītas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

LETA, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru