Zolitūdes lielveikala Maxima traģēdijas lietā aizdomās turētā statuss piemērots vēl vienai personai, informēja Valsts policijā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešais aizdomās turētais ir arhitekts Andris Kalinka, kurš ir Zolitūdē sabrukušā lielveikala projekta autors. Viņš pats to apstiprināja.

Sastapts policijas vestibilā, Kalinka apliecināja: «Esmu atzīts par aizdomās turamo, un man ir piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.»

Kalinka arī apliecināja, ka izmeklēšanas laikā viņš sadarbosies. To, vai vainu atzīst vai neatzīst, Kalinka un viņa aizstāvis nekomentēja. Arī no citiem komentāriem Kalinka atturējās.

Šodien Zolitūdes kriminālprocesa izmeklēšanā procesa virzītājs atzinis par aizdomās turēto vēl vienu personu, un šai personai kā drošības līdzeklis piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts, informē policija.

Divi no Zolitūdes krimināllietā iesaistītajiem uzņēmumiem, pret kuriem vērsti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, pērn izveidojuši jaunas firmas, vēsta LTV raidījums de facto.

Izpētītais raidījumam liek pieļaut, ka to pārstāvji savulaik, visticamāk, centušies pasargāt sevi no iespējamiem mantu arestiem un iespējamas naudas zaudēšanas.

Arhitekts Andris Kalinka bija Zolitūdē sagruvušā lielveikala projekta autors un ir viens no apsūdzētajiem, tā dēvētajā, Zolitūdes krimināllietā. Pie atbildības tiks saukts arī viņam daļēji piederošais uzņēmums Kubs.

Pēc veikala Maxima sabrukšanas Zolitūdē, saruka arī uzņēmuma apgrozījums. Pērn tas bija 322 308 eiro, savukārt 2013.gadā - 634 395 eiro. Tomēr raidījums vēsta, ka Kubs savu darbību pamazām pārceļ uz citu kompāniju.

Pagājušā gada sākumā tika reģistrēts jauns SIA BB studija. Uzņēmuma birojs atrodas tajā pašā vietā, kur Kubs. BB studija īpašniece ir Baiba Ubaviča. Viņa ir Andra Kalinkas māsas meita. Pārbaudot, kurš reģistrējis BB studija domēnu, atklājas Kalinkas e-pasta adrese. Tāpat Kalinka ikdienā pārvietojas ar BMW markas automašīnu, kas reģistrēta kā BB studijas īpašums. Pērn BB Studijas apgrozījums bijis 164 825 eiro. Iespējams, ka daļu no ienākumiem nodrošināja arī arhitektu firmas Kubs agrākais klients.

Ģenerālprokuratūra uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumu daļām, noskaidroja aģentūra LETA.

Digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto personu mantai uzlikts arests. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka martā piemērots arests Šķēlem piederošajiem 40% uzņēmumā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kur viņa daļu nominālvērtība ir noteikta 88 888 eiro. Šajā uzņēmumā pārējie 60% līdzīgās daļās pieder Šķēles meitām.

Biznesa konsultāciju jomā strādājošais uzņēmums pērn strādājis ar 933 447 eiro apgrozījumu un 103 697 eiro peļņu. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 993 094 eiro, bet peļņa - 8 903 eiro.

Tāpat piemērots arests Šķēlem pilnībā piederošajam uzņēmumam "TA sabiedrība". Šajā uzņēmumā arests uzlikts visām Šķēlem piederošajām daļām 4020 eiro nominālvērtībā. Rīgā, Dzirnavu iela 68, reģistrētais uzņēmums 2019.gadā strādājis bez apgrozījuma, bet ar 971 000 eiro zaudējumiem, savukārt dati par 2020.gadu vēl nav pieejami.

HND Grupa, kurai saistībā ar Zolitūdes traģēdiju piemērots mantas arests, pārsūdzēs piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli, aģentūrai BNS pastāstīja advokāts Artūrs Zvejsalnieks.

Uzņēmums pieder lielveikala Maxima konstruktoram būvinženierim Ivaram Sergetam, kurš ir viens no trim aizturētajiem Zolitūdes traģēdijas lietā. Sergetam kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

HND Grupas pamatdarbības veids ir būvprojektu vadīšana un būvkonstrukciju projektēšana.

2013.gadā "HND Grupa strādāja ar 307,6 tūkstošu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,4% vairāk nekā 2012.gadā, un guva 78,4 tūkstošu eiro peļņu, kas ir pieaugums par 1,8%, liecina datubāzes Lursoft informācija.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka saistībā ar ekonomisko krīzi iepriekšējos gados un Zolitūdes traģēdiju 2013.gadā daudzi iesāktie projekti apturēti uz nenoteiktu laiku, daudzi iepriekš noslēgtie līgumi lauzti, bet citi iesaldēti. Līdz ar to līdz 2013.gada beigām kompānija no darba atbrīvojusi astoņus darbiniekus.

Zolitūdes lielveikala Maxima traģēdijas lietā mantas arests piemērots arī projektēšanas uzņēmumam SIA HND Grupa, kas pieder aizdomās turamajam būvinženierim Ivaram Sergetam, apstiprināja HND Grupas pārstāvis zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks.

Advokāts norādīja, ka arests ir uzlikts diviem uzņēmuma kontiem.

Kā ziņots, kopumā patlaban trīs fiziskās personas atzītas par aizdomās turētajām un pret divām juridiskajām personām nolemts sākt piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesu.

Policija piemērojusi aizdomās turētā statusu sagruvušās ēkas būvinženierim Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim un arhitektam Andrim Kalinkam, kurš ir Zolitūdē sabrukušā lielveikala projekta autors.

Sergetam un Gulbim tiesa vakar piemēroja apcietinājumu, savukārt Kalinkam kā drošības līdzeklis piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts.

Valsts policija aizdomās turētā statusu saistībā ar Zolitūdes traģēdiju piemērojusi būvdarbu vadītājam un būvuzraugam, piektdien žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Uzņēmuma Re & Re būvdarbu vadītājs attiecīgajā periodā bija Staņislavs Kumpiņš, bet būvuzraugs - Mārtiņš Draudiņš.

Uzņēmuma Re & Re advokāts Uģis Grūbe aģentūrai BNS pastāstīja, ka viņa rīcībā pagaidām nav nekādas informācijas.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Kumpiņš uzņēmumā jau nestrādā aptuveni gadu.

Abiem vīriešiem kā drošības līdzeklis noteikts aizliegums izbraukt no valsts, policijas uzraudzībā, kā arī aizliegums tikties ar noteiktiem cilvēkiem.

Grišins piebilda, ka krimināllieta līdz februāra beigām tiks nodota prokuratūrai.

Attiecībā uz divām juridiskajām personām Valsts policija tiesai bija lūgusi tām piemērot mantas amatu, taču tiesa lūgumu noraidīja. Sīkākus komentārus par juridiskajām personām Grišins nesniedza.

Otrdien, 9.augustā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Krimināllikumā un saistītos likumprojektus, kuri izstrādāti ar mērķi novērst aktuālās problēmas un trūkumus noziedzīgi iegūtas mantas krimināltiesiskajā, kriminālprocesuālajā un izpildes regulējumā un risinātu atsevišķus jautājumus attiecībā uz cietušā kaitējuma kompensācijas piedziņu, informē ministrija.

Lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa direktīvu par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju, ar likumprojektiem paredzēts mantas konfiskācijas tiesisko pamatu ietvert Krimināllikumā un paredzēt skaidru mantas īpašās konfiskācijas regulējumu. Tāpat paredzēts pilnveidot noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas kriminālprocesuālo regulējumu un noteikt jaunu pierādīšanas standartu attiecībā uz mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu; precizējot procesuālās normas attiecībā uz rīcību ar konfiscēto noziedzīgi iegūto mantu un paplašinātas iespējas konfiscēt noziedzīgi iegūtu mantu pirmstiesas kriminālprocesā; kā arī paredzētas trešo personu, kuru mantai ir uzlikts arests, bet, kuras nav aizdomās turētie vai apsūdzētie, tiesības aktīvi iesaistīties kriminālprocesā, lemjot jautājumu par mantas konfiskāciju.

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ nonāks tiesā. Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad uzņēmums gatavs stāstīt par notiekošo, kas precīzi sakrīt ar Dienas Biznesā iepriekš izteiktajām bažām 2019.gada nogalē un 2020. gada sākumā par likumu pakārtošanu mantas konfiskācijas vajadzībām.

Sākotnējie secinājumi: lielākais vairums uzsākto lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek izskatītas steigā, formāli un, lai lietu nodotu tiesai naudas līdzekļu konfiskācijai, pietiek vien ar izmeklētāju aizdomām un pieņēmumiem, ka darījumi ir neloģiski.

Stāsta likumdošanas priekšvēsture

2019. gada sākumā tika grozīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums, kas šobrīd atkal atvērts un tieši pieļauto likumdevēja kļūdu dēļ. Tā paša gada nogalē tika ieviesti ar legalizāciju saistīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, būtiski atvieglojot izmeklēšanas darbību un paredzot cilvēka vainas nodalīšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakta, kas pēc būtības būtu jāgroza pirmkārt, jo tieši tur tiek noteikts, ka pierādīšanas priekšmets var būt manta, kas, visticamāk, ir ar noziedzīgu, nevis likumīgu izcelsmi. Tālāk seko legālā fakta prezumpcija, kur atslēgvārdi ir “spēt ticami izskaidrot”, pēc noklusējuma pasakot, ka procesa virzītājam nav obligāti jātic un nekādi ticības kritēriji līdz šim nav izstrādāti. Toties banku un apsūdzības zināšanai pērn tika izstrādāta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) tipoloģija, kā saskatīt līdzekļos iespējami noziedzīgo izcelsmi, kas pēc institūciju norādes ņemtas no starptautiskām institūcijām kā vadlīnijas, taču Latvijā ieguvušas jau gandrīz tādu spēku, kas stāv pat virs normatīvajiem aktiem.

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria”, pieteikuma Nr. 265/17 un 26473/18, kas stājies spēkā 2024. gada 19. februārī.

Šajā spriedumā secināts, ka, lai mantas konfiskācija tiktu uzskatīta par atbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. pantam, nacionālajām tiesām ir būtiski norādīt ziņas par noziedzīgiem vai administratīviem nodarījumiem, kuru rezultātā tika iegūta konfiscējamā manta, kā arī jāparāda saikne starp šādu nodarījumu un konfiscējamo mantu (sprieduma 124. punkts). Mantas uzskatīšana par “nelikumīgi iegūtu” tikai tāpēc, ka pieteikuma iesniedzēji nebija pierādījuši nekādus likumīgus ienākumus, kas attaisnotu tās iegūšanu, nevar attaisnot mantas konfiskāciju un nevar tikt atzīta par atbilstošu Konvencijas 1. protokola 1. pantam (sprieduma 130. un 136. punkts).

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmdien apmierināja Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā iesaistīto uzņēmumu advokātu iesniegtos lūgumus par mantas aresta atcelšanu.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Tiesnesis Imants Dzenis cita starpā norādīja, ka tiesas rīcībā nav informācijas par to, ka manta tiktu slēpta.

Būvnieku advokāti pirms tiesas lēmuma vēlreiz tiesā sniedza savus argumentus, kāpēc mantas arests būtu atceļams. Piemēram, Friteks LV pārstāvis Gijs Rūsiņš norādīja, ka līdz ar kontu bloķēšanu uzņēmumam ir problēmas samaksāt nodokļus. «Pretējā gadījumā jāiet uz maksātnespēju. Ar valsti norēķināties nevar, ar apakšuzņēmējiem nevar, ar darbiniekiem nevar», viņš uzsvēra.

Re&Re un pilnsabiedrības SBRE aizstāvis advokāts Jānis Muižnieks jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka SBRE ir arestēti līdzekļi 715 347 eiro apmērā, savukārt Re&Re - 946 744 eiro apmērā. Advokāts norādīja uz konta pārskatu no 2014.gada 1.janvāra līdz šā gada 13.februārim, kurā redzams, ka darījumu kontā tika iemaksāti 4 857 937 eiro. No iemaksas brīža līdz šodienai SBRE un tās sastāvā iekļautās kompānijas ir veikušas ugunsgrēka seku novēršanas darbus par vairāk nekā diviem miljoniem eiro.

Būvuzņēmums Re&Re neatzīst tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas civillietas prasību, piektdien Rīgas apgabaltiesā skatāmajā civillietā pauda būvuzņēmuma Re&Re pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe.

Tiesas sēdē Grūbe, atsaucoties uz prasības pieteikumu un tā pamatojumu, pauda, vai tiešām Satversmes tiesību normas civiltiesiskos strīdos piemērojamas tieši, norādot, ka nē un jebkurā gadījumā tās nav iespējams piemērot atrauti no citiem normatīvajiem aktiem.

Izsakoties par ēkas Zolitūdē pirmās un otrās kārtas būvniecību, advokāts teica, ka Re&Re īstenoja darba aizsardzības pasākumus. Grūbe uzsvēra, ka labiekārtošanas darbiem nepieciešamie materiāli uz lielveikala jumta tika izveidoti vienmērīgi, būvnieks rūpējās, lai nevienā jumta vietā papildu svars un pārslodze nerastos.

Tāpat Re&Re uzskata, ka nepamatota ir prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema norāde, ka notikuma sekas, proti, notikusī traģēdija, skaidri parādīja, ka būvniecības otrās kārtas veikšana ir darbība, kas saistīta ar paaugstinātu bīstamību, un viņš kļūdaini pieļauj, ka jumta iebrukums notika tieši labiekārtošanas darbu rezultātā, minot, ka tie ir pieņēmumi vai pat spekulācijas.

Zolitūdes traģēdijas lietā Maxima Latvija pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs šodien pauda, ka sociāli atbildīgs uzņēmums neveic cilvēku evakuāciju un nedzenā viņus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime.

Uz prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema jautājumu, vai Maxima pirms un pēc traģēdijas rīkojās sociāli atbildīgi, Rozenbergs atbildēja apstiprinoši, izklāstot, ka pirms lielveikala jumta iebrukšanas Maxima ievēroja un turpināja ievērot normatīvo aktu prasības. Gobzems papildināja jautājumu, norādot, ka viņu interesē tieši, kāpēc netika veikta veikala apmeklētāju un darbinieku evakuācija. Rozenbergs pauda, ka evakuācija nebija jāveic, tā nebija nepieciešama.

«Protams, tas bija sociāli atbildīgi. Sociāli atbildīgi bija nedzenāt cilvēkus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime. Šī signalizācija neko citu nespēj «pareģot» kā vien ugunsgrēku - ugunsgrēks šajā veikalā nav bijis un tas netika konstatēts, par to strīda nav. Līdz ar to neevakuēšana bija pilnīgi loģiska, pamatota un saprātīga,» rezumēja advokāts.

Uzlikts arests skaistumkopšanas jomas uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres pastarpināti piederošajām daļām uzņēmumā SIA "Kolonna Invest", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, informē "Lursoft" pārstāvji.

"Lursoft" informē, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļa pieņēmusi lēmumu par nodrošinājuma piemērošanu "Kolonna Invest". Arests uzlikts aizdomās turētās Plaudes-Rēlingeres kā patiesā labuma guvējas mantai - AS "Lawrence Asset Management" piederošajām daļām uzņēmumā "Kolonna Invest".

Vienlaikus "Firmas.lv" informācija liecina, ka 2023.gada 9.februārī ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas 6.februāra lēmumu par aresta uzlikšanu mantai ir piemērots arests Plaudes-Rēlingeres kā patiesā labuma guvējas mantai - "Lawrence Asset Management" piederošajām daļām uzņēmumā "Kolonna Invest".

Rīgas apgabaltiesa pirmdien nolēma atbrīvot no apcietinājuma Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aizdomās turēto veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi un būvinženieri Ivaru Sergetu.

Drošības līdzekļus abiem aizdomās turētajiem tiesa pārskatīja atsevišķās sēdēs. Abi aizdomās turētie pēc tiesas lēmuma ar žurnālistiem runāt nevēlējās, un policijas konvojs, žurnālistiem neredzot, viņus no apcietinājuma atbrīvoja nedaudz vēlāk, pēc tiesas sēdes.Kā aģentūrai LETA sacīja Gulbja advokāte Vaida Davidsone, rīt, 27.janvārī, viņas klientam plānots piemērot citu drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Davidsones vērtējumā, acīmredzot tiesa uzskatīja, ka Gulbis nevar traucēt izmeklēšanai un neizvairīsies no izmeklēšanas. Pēc viņas vārdiem, pirmās instances tiesa savā lēmumā bija uzskaitījusi «veselu buķeti» iemeslu, kādēļ Gulbis jāapcietina, tostarp tika minēta iespējamība, ka viņš varētu izvairīties un pretdarboties izmeklēšanai.

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Latvijas Saeimu, iespējams, ir sašķēlis kāds spriedums Cūgas kantona tiesā Šveicē. Advokāts Rūdolfs Meroni tajā ir zaudējis prāvā par mantas izšķērdēšanu uzņēmumā Ost Service AG, un spriedums ir stājies spēkā 26.oktobrī.

Uzņēmums Ost Service AG ir viens no tiem, kura akcijas ir arestētas tā saucamajā Aivara Lemberga lietā, bet Rūdolfs Meroni ir valsts ieceltais mantas glabātājs šajos uzņēmumos. Šveices tiesas lēmums ir izvirzījis vissmagāko jautājumu, kas var kļūt liktenīgs Rūdolfam Meroni, proti, vai ar Šveices tiesas lēmumu atzīts mantas izšķērdētājs var turpināt būt mantas glabātājs Latvijas valsts arestētajos Ventspils uzņēmumos? Tomēr tas vēl ir mazākais jautājums. Jūs taču saprotat, ka mantas izšķērdēšana lielos apjomos ir kriminālnoziegums, par kuru draud cietums.

Latvijas valsts institūcijas nezināmu iemeslu dēļ gadiem ilgi ir pievērušas acis uz Meroni rīcību arestētajos uzņēmumos. Savā DB rakstā 2017.gada 27.maijā Valsts nekontrolē Meroni rīcību atklāju faktu, ka Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta no valsts puses. Kā zināms, preses rīcībā jau sen ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, visticamāk, paša Meroni personīgajām vajadzībām iegādājoties pat helikopteru, jahtu un villu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Saldējuma ražotājam «Druva food» ir apstiprināts mantas pārdošanas plāns, un mantas pārdošanas termiņš noteikts 30.aprīlis, liecina informācija «Firmas.lv».

Atbilstoši «Druva food» mantas pārdošanas plānam iecerēts pārdot kustamo mantu - automašīnu «Mercedes Benz 2528» ar piespiedu pārdošanas vērtību 6000 eiro, nekustamo īpašumu, tostarp dzīvokli Dārza ielā 2-4, Saldū un veikalu Striķu ielā 7-1A, Saldū, kuru vērtību plānots precizēt, izdarot papildinājumus mantas pārdošanas plānā. Tāpat iecerēts pārdot arī patentu valdē reģistrētas preču zīmes - «Druvas produkti», kas attiecas uz uzņēmuma ražotajiem gaļas izstrādājumiem, termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem un pelmeņiem, kā arī preču zīmi «Studentu pelmeņi», kas attiecas uz pelmeņiem. Abu preču zīmju kopējā iespiedu pārdošanas vērtība ir 6000 eiro. Prognozējamo līdzekļu apmērs, kurus plānots iegūt pēc neieķīlāto parādnieka mantu pārdošanas, vēl tiks precizēts.

Ceturtdien, 2. novembrī, Saeima 1. lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu «Grozījumi Civilprocesa likumā», kas paredz būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā īstenojams piespiedu izpildes līdzeklis – piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, piedziņas vēršana uz apbūves tiesību, kā arī grozījumus saistībā ar zvērinātu tiesu izpildītāju veikto dokumentu piegādi.

Likumprojekta grozījumi veikti ar mērķi attīstīt izpildu procesu, veidojot to mūsdienīgu, efektīvu un atbilstošu esošajai sociālekonomiskajai situācijai.

Izmaiņas paredzētas attiecībā uz parādniekam piederošas kustamas mantas izsoļu organizēšanu elektroniskajā vidē.Elektroniskas formas izsoļu plašāka ieviešana spriedumu izpildē, tās attiecinot arī uz kustamas mantas izsolēm, veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Kustamas mantas izsoles notiks elektronisko izsoļu vietnē:https://izsoles.ta.gov.lv.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, atzīmējot vienu no būtiskākajiem ieguvumiem elektroniskās formas izsoļu attiecināšanā uz kustamas mantas izsolēm, uzsver, ka, pateicoties jaunajai izsoļu kārtībai, samazināsies arī krāpšanas risks, līdz ar to ieguvēji būs gan kreditori, gan parādnieki, gan valsts kopumā.

Rubika kubiks vēl joprojām ik gadu tiek pārdots vairākos miljonos eksemplāru

Šī ģeniāli vienkāršā grozāmā puzle varbūt nav populārākā, bet droši var teikt, ka tā ir visvairāk pārdotā rotaļlieta: pēc pēdējiem pieejamajiem datiem, pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 5,25 miljoni Rubika kubu. Tas gan diezgan vāri iekļaujas rotaļlietu segmentā, ja ar to saprotam lietas, ar kurām spēlējas tikai bērni, jo ar to pilnīgi noteikti neaizraujas tikai viņi. Un vispār – ar šo kubiku nemaz nespēlējas, to vienkārši groza, mēģinot salikt katrā no sešām skaldnēm pa krāsai. Nekā vienkārša gan arī te nav: esot iespējami 43 kvintiljoni dažādu kombināciju (kvintiljons ir skaitlis ar 18 nullēm). Un, ja nu kāds iedomāsies izmēģināt visas šīs iespējamās kombinācijas, tam būs nepieciešami 1,4 triljoni gadu, ja pieņemam, ka ātrums ir viens pagrieziens sekundē (triljons savukārt ir skaitlis ar 12 nullēm). Salīdzinot ar mūslaiku smalko elektroniku, kubs ir pat vienkāršs, bet, pateicoties tam, ka tas tik jauki ieguļas cilvēka plaukstā un to var izspēlēt daudzos un dažādos variantos, tas ir kļuvis par tādu pašu nezūdošu vērtību kā šahs vai dambrete. Tikai, atšķirībā no tām, Rubika kubs ir solo spēle.

Torņa iela Vecrīgā biznesam ir labvēlīga – tur pulcējas daudz tūristu un teju vai katrs nams ir vēstures piemineklis, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bieži vien rīdzinieki, vecpilsētas viesi ceļu uz leģendām apvīto Torņa ielu mēro caur Zviedru vārtiem, uz šīs ieliņas sastopami arī daudzi Saeimas deputāti, kuri steidz ieturēt biznesa maltītes restorānos, pusdienas pārtraukumos palutina sevi ar nonākšanu SPA debesīs. No augšas visus modri vēro vēsturiskais Pulvertornis, kurš, kā izrādās, nebūt nav vienīgais ievērības cienīgais tornis šajā ielā.

Dažādo suvenīru veikaliņu, restorānu, skaistumkopšanas salonu un tūrisma aģentūru, kas iemitinājušās Jēkaba kazarmās, īpašnieki atzīst, ka atrasties Torņa ielā ir prestiži.

Izīrē vēsturi

Ir daudz projektu, kas tiek finansēti, piesaistot ES atbalstu, turklāt šo projektu vidū ir arī lieli infrastruktūras objekti. Man patiešām ir prieks, ka daudz jaunu objektu top tieši Latvijas reģionos. Tur ir mazāk jaunu projektu nekā, teiksim, Rīgā, un tāpēc reģionos jaunie objekti ir labāk pamanāmi, intervijā laikrakstam Diena saka Latvijas Arhitektu savienības prezidente, arhitekte Gunta Grikmane.

«Piemēram, mūzikas un mākslas skola Saldū vai augstskola Rēzeknē ir ļoti labi projekti, kas dod lielu pievienoto vērtību videi. Prieks arī, ka mums ir jaunas kultūras celtnes – koncertzāle Cēsīs, Latgales vēstniecība Gors un Austrumlatvijas Radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs Rēzeknē. Drīzumā jau būs pilnībā gatava koncertzāle Lielais dzintars Liepājā. Veiksmīgas rekonstrukcijas piemērs ir Marka Rotko Mākslas centrs Daugavpilī. Reizēm dzirdu apgalvojumu: «reģionos nekas nenotiek», bet tā nav taisnība,» saka G.Grikmane.

Fragments no intervijas

Daudzi būvniecības nozares pārstāvji teikuši, ka Zolitūdes traģēdija, pirmkārt, iedragāja būvniecības nozares prestižu, otrkārt, nozarē strādājošajiem pašiem iekšēji lika pārvērtēt attieksmi pret savu darbu. Vai var teikt, ka arī arhitektu prestižu šī traģēdija apēnoja un ka daudzi arhitekti iekšēji pārvērtēja attieksmi pret darbu?

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aizdomās turētais Maxima veikala būvinženieris Ivars Sergets pārsūdzējis lēmumu par piemēroto apcietinājumu, aģentūrai LETA norādīja viņa aizstāvis zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks.

Sūdzība Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā iesniegta šodien. Tiesā aģentūrai LETA norādīja, ka nekāda informācija par šo lietu netiks sniegta. Ja sūdzība tiks pieņemta, to vērtēs Rīgas apgabaltiesa.

Jau ziņots, ka šonedēļ Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par aizdomās turētajām atzītas trīs personas - sagruvušās ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis un sabrukušā lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka. Sergets un Gulbis apcietināti, savukārt Kalinkam piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts.

Tāpat šajā lietā mantas arests uzlikts arhitektu birojam SIA Kubs un SIA HND Grupa. Kuba īpašnieki ir Dace Putniņa (92,54%) un Andris Kalinka (7,46%), savukārt HND Grupa pieder Sergetam.

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.