Viedokļi

Mazie uzņēmumi jauno izaicinājumu priekšā

Dagnis Iljins, "Noviti Finance" Biznesa finansēšanas vadītājs, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Covid-19 pandēmija Latvijā būtiski nobremzēja ekonomikas attīstību, tajā skaitā ļoti negatīvi ietekmēja arī mazo un vidējo uzņēmumu darbību. Lieki piebilst, ka karš Ukrainā problēmas saasinās vēl vairāk.

Mūsu valstī ir liels šādu uzņēmumu ar apgrozījumu līdz 2 miljoniem eiro gadā un līdz 10 darbiniekiem īpatsvars, tas sasniedz aptuveni 80 procentus no visiem uzņēmumiem. Tagad, kad atkal esam attīstības fāzē, mazie uzņēmumi bieži vien smagāk nekā lielie izjūt problēmas, kas radušās jaunajā situācijā, tomēr to darbības normalizēšana ir nozīmīga visas tautsaimniecības atveseļošanai.

Pašlaik ir izveidojusies savdabīga situācija - pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem aug, pasūtījumi ir, darba it kā netrūkst. Taču vienlaikus strauji aug izmaksas. Darba tirgū trūkst darbinieku, un, lai viņus piesaistītu, nākas palielināt darba samaksu. Būtiski aug energoresursu – elektroenerģijas, gāzes, degvielas cenas.

Palielinās arī izejvielu cenas. Daudziem uzņēmumiem, kas pandēmijas laikā strādāja izdzīvošanas un vispārējas taupības režīmā, tagad pienācis laiks modernizēt ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, iegādāties jaunas iekārtas. Redzams, ka lielai daļai mazo uzņēmumu akūti trūkst apgrozāmo līdzekļu un uzņēmumi stagnē.

Ražojošajiem uzņēmumiem arī jārēķinās, ka jau pavisam drīz izejvielas maksās vēl dārgāk, tāpēc būtu izdevīgi tās iegādāties ilgākam laikam tagad un veidot uzkrājumus. Tiem, kas izejvielas iepirks tagad, kad cenas ir zemākas, vēlāk šāda rīcība atmaksāsies. Arī piegādes termiņi pandēmijas rezultātā ir kļuvuši ilgāki un, iespējams, turpinās palielināties, tāpēc jāveido lielākas rezerves. Lai to izdarītu, daļai uzņēmumu nepieciešams palielināt noliktavu platības. Jebkurā gadījumā ne tikai pieaug izdevumi, bet papildus tiek iesaldēti apgrozāmie līdzekļi un to trūkst.

Protams, ka šāda situācija liek meklēt iespējas aizņemties. Taču Latvijā mazie uzņēmumi pret aizdevumiem vienmēr ir bijuši piesardzīgi – tie nemīl iet pie bankām, kur nu vēl pie alternatīvajiem finansētājiem, bet līdz pēdējam cenšas iztikt ar pašu finansējumu.

Ko šādos apstākļos mazie uzņēmumi var darīt?

Pirmkārt, tie jau ir aktivizējušies savas darbības efektivizēšanā un interesējas par finansējuma piesaisti dažādiem uzlabojumiem, sākot ar vienkāršu neefektīvā apgaismojuma nomaiņu pret LED spuldzēm, saules paneļu uzstādīšanu un ēku siltināšanu, lai samazinātu tēriņus par apkuri. Var teikt, ka pandēmija ir aktualizējusi Zaļo kursu – ja ilgāku laiku to uztvēra par kārtējo kampaņu, kas tāpat reiz beigsies pati no sevis, vai vismaz par Latvijas mazajam biznesam neaktuālu, tad tagad redzams, ka daudzi tajā paredzētie pasākumi uzņēmumiem jāievieš, jo tiem būs atdeve.

Otrkārt, arī finanšu sektors reaģē uz jauno situāciju, bankas jau piedāvā aizdevumus ar zemākām likmēm pasākumiem, kuru īstenošana uzņēmumiem ļaus ekonomēt resursus. Līdzīgi rīkojas arī alternatīvie kreditētāji, tajā skaitā mēs, “Noviti Finance”, sadarbībā ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) piedāvāsim līdzīgus produktus. Latvijā “Attīstības finanšu institūcija Altum” atšķirībā no līdzīgas iestādes Lietuvā nesadarbojas ar alternatīvajiem finansētājiem, tāpēc atbalsta pasākumus nākas īstenot “pa tiešo”.

Mazo uzņēmumu situācija nav vienkārša, un jaunie izaicinājumi ir nopietni. Taču arī celt paniku pašlaik būtu nevietā, jo līdzīgas situācijas jau ir bijušas un nav nekas neredzēts. Problēmas ir iespējams pārvarēt, taču nepieciešama gan pašu uzņēmumu iniciatīva un rūpīgs darbs, gan pārdomāts valsts atbalsts, gan sadarbība ar partneriem, kam savukārt uzņēmumiem, kuros bieži vien īpašnieks ir arī vienīgais darbinieks, jāpiedāvā iespējami vienkārši, saprotami noteikumi, kā bez liekas birokrātijas iegūt darbībai un attīstībai nepieciešamo finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā. 2022. gada martā Rīgā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1130 pabeigtu dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati.

Vēl aptuveni tikpat jauno dzīvokļu, kas pieejami iegādei, bija būvniecības stadijā. Šādu mājokļu apjomu, saglabājoties 2021. gada pārdošanas tempam, iespējams izpirkt viena gada laikā. Ko pašreizējā situācija ar jauno mājokļu pieejamību nozīmē nozarei un patērētājiem, skaidro “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Vairākus gadus pēc 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes Rīgā joprojām bija vērojams relatīvi liels dzīvokļu atlikums, kas būvēti pirms krīzes, un aktīva šo dzīvokļu tirdzniecība notika līdz pat 2017. gadam, kad tirgū sāka ienākt jauni attīstītāji un straujāk atsākās jaunu projektu būvniecība. Sākot no 2018. gada, tirgū pakāpeniski palielinājās jaunu dzīvokļu skaits. Vienlaikus, pieaugot vidējās darba samaksas apmēram un kļūstot pieejamākam banku finansējumam, auga arī pārdošanas apjomi, veidojot veselīgu balansu starp uzbūvēto un nopirkto. Situācija mainījās 2020. gada pavasarī, kad pasauli satricināja Covid-19 pandēmija. Neziņas un nenoteiktības ietekmē būvniecības apjomi uz brīdi sabremzējās, savukārt pretēji prognozēm pieprasījums pēc jauniem mājokļiem pieauga, kā rezultātā krasi samazinājās tirgū pieejamo pabeigto dzīvokļu skaits. Tika izpārdoti pat tādi projekti, par kuriem pircēju interese iepriekš bija neliela. Tāpat strauji pieauga darījumu skaits ar būvniecības stadijā esošiem dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Abpusēji ieguvumi: kāpēc lielie uzņēmumi pievēršas jaunuzņēmumiem?

Zanda Šadre, Rimi Baltic korporatīvās komunikācijas vadītāja, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieli, veiksmīgi uzņēmumi arvien biežāk sadarbojas ar jaunuzņēmumiem, kas vēl tikai sper pirmos soļus biznesā.

Prakse gan pasaulē, gan tepat Latvijā liecina, ka šāda partnerība ir abpusēji izdevīga: jaunuzņēmumi var dalīties ar saviem ātrajiem un inovatīvajiem risinājumiem, savukārt pieredzējuši komersanti sniedz zināšanas un nodrošina vajadzīgo bāzi izaugsmes atspērienam.

Darbības atšķirības pievieno vērtību

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pieredzējuši uzņēmumi sadarbojas ar jaunuzņēmumiem, ir nepieciešamība īsā laikā pārbaudīt un ieviest dažādas inovācijas. Lielos uzņēmumos inovāciju ieviešana var ilgt gadu un pat ilgāk, savukārt jaunuzņēmumi ir elastīgāki un šo procesu paveic ātrāk.

Nav nekāds noslēpums, ka lielie uzņēmumi bieži vien ir iestrēguši savos ikdienas procesos un jaunu risinājumu izstrāde prasa daudz vairāk laika. Tādējādi sadarbību starp jaunuzņēmumu un lielu uzņēmumu var raksturot kā priekšrocību apmaiņu: jaunuzņēmumi var darboties ātri, bet tiem ir ierobežoti finanšu resursi, savukārt lielie uzņēmumi darbojas lēnāk, taču tiem ir plašākas iespējas piesaistīt straujai attīstībai nepieciešamo biznesa attīstības atbalstu – pieeju klientiem, atpazīstama zīmola spēku, kā arī finansējumu . Tādējādi sadarbības partneri var viens otru papildināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielāka valsts un nebanku finanšu uzņēmumu partnerība veicinās mazā biznesa attīstību

Linas Armalys, “Noviti finance” izpilddirektors, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Maldināšanas cena ir ļoti augsta

Indriķis Liepa, advokātu biroja “COBALT” zvērināts advokāts un līdzīpašnieks, 18.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts institūciju noteiktie sodi un kompensācijas patērētājiem var būt tikai neliela daļa no naudas summas, no kuras būs jāšķiras uzņēmumam, kas īstenojis jebkāda veida maldināšanas, tostarp zaļmaldināšanas, praksi.

Kādam tie būs daži tūkstoši, kādam - pat vairāki desmiti miljardi eiro. Un tas, neskaitot zaudējumus, ko sev līdzi nes sagrauta reputācija.

Līdz šim man vairākkārt ir nācies skaidrot, kāpēc mūsu Rīgas birojā nav, piemēram, melnādainu advokātu. Lai gan šī iemesla dēļ mēs neatbilstam daudzu globālu uzņēmumu noteiktajai dažādības politikai, šāda situācija ir izveidojusies objektīvu iemeslu dēļ. Proti, Latvijā nav neviena melnādaina persona, kura būtu kvalificēta kā advokāts vai advokāte.

Jāatzīst, šī skaidrošana un mūsu biroja klientu pārliecināšana par to, ka ir jāpiemēro izņēmums viņu politikā, aizņem daudz laika un pūles. Tāpēc dažkārt ir ļoti liels kārdinājums vienkārši ievilkt ķeksīti, ka uzņēmumā tiek ievērota tā vai cita politika (piemēram, dažādības vadības politika), turklāt bez nekādām piebildēm vai skaidrojumiem, jo – gan jau neviens nepārbaudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2022. gada prognozes būvniecības nozarē

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas ir ierasts laiks kopsavilkumiem un nākotnes prognozēm. Nekustamo īpašumu attīstība Rīgā zināmā mērā ir miglā tīta, jo to nākamgad ietekmēs vairāki šobrīd ne sevišķi precīzi prognozējami faktori, taču mēs vismaz zinām, no kuras puses šos izaicinājumus gaidīt. Un ir arī tādas jomas, kur varam cerēt uz pozitīvām pārmaiņām.

Kopumā aizejošais gads nekustamā īpašuma nozarei ir bijis labvēlīgs. Nekustamo īpašumu attīstītājiem nav trūcis iespēju pārdot jaunos mājokļus: pircējiem ir bijis operatīvi pieejams banku finansējums un “Altum” apsaimniekotās valsts atbalsta programmas, un pandēmijas laikā ne vienam vien pieauguši uzkrājumi, ko, uztraucoties par inflāciju, gribas gudri ieguldīt. Tā kā akciju tirgus daudziem šķiet sarežģīts, cilvēki izvēlas gadsimtiem senu un pārbaudītu ieguldījumu veidu – nekustamo īpašumu, bieži vien – jaunajos projektos, rēķinoties, ka ekspluatācijas izmaksas jaunam mājoklim ir krietni mazākas labākas energoefektivitātes dēļ un vidējā termiņā nebūs vajadzīgas papildu investīcijas, kas ir neizbēgamas vecākā mājoklī. Tāpat līdz ar Covid-19 ienākšanu mūsu ikdienā daudz vairāk novērtējam funkcionalitāti un ērtības, ko var sniegt mājoklis: ja jāvada sapulce, bet koncentrēties traucē kaimiņa televizora skaņas, cilvēki ātri vien pieņem lēmumu par dzīves telpas uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā Latvijas uzņēmējdarbības vidē iezīmējās pozitīvas tendences ar plāniem par attīstību un tālāko izaugsmi, un kopējais finansējuma apjoms, ko Luminor banka izsniedza uzņēmumiem aizvadītajā gadā, bija ap 300 miljoniem eiro.

TOP 5 nozares, kuras pērn visaktīvāk attīstījušas savu uzņēmējdarbību ar bankas finansējuma atbalstu, ir nekustamo īpašumu nozare, transports un loģistika, būvniecības nozare, apsaimniekošanas sektors, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības jomas.

Arī šobrīd, ekonomiski sarežģītajā laikā, banka ir uzņēmēju atbalsts un kreditēšana turpinās.

Kopumā aizvadītajā gadā bija saskatāmas pozitīvas tendences uzņēmumu finansiālajos rezultātos - Luminor pērnā gada rudenī veiktās mazo un vidējo uzņēmēju aptaujas ietvaros vairāk nekā puse uzņēmumu vadītāju atzina, ka ir izdevies saglabāt vai pat palielināt apgrozījumu. Tajā pašā laikā aptuveni trešdaļa šī gada laikā plānoja paplašināt darbību, izstrādājot jaunus pakalpojumus vai preces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 5. līdz 9. septembrim AS Latvenergo un biedrība Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris rīko Enerģētikas hakatonu, kura laikā ikvienam interesantam būs iespēja iesaistīties jaunu rīku radīšanā un pretendēt uz 5000 eiro naudas balvu.

Hakatona organizatori pašlaik uzstādījuši trīs galvenos izaicinājumus, ar ko plānots strādāt pasākuma laikā. Pirmais no tiem ir saistīts ar programmas radīšanu, kas ļautu piekļūt vairāku ražotāju invertoriem, klientu saules moduļu datus integrējot Elektrum mājaslapā un mobilajā aplikācijā. Otrais izaicinājums ir uzlādes staciju stāvvietu kontroles rīka izveide, kas varētu uzlabot stāvvietu pareizu lietošanu un to pieejamību elektromobiļu uzlādei, bet trešais - risinājums, kas palīdzētu mājsaimniecībām analizēt elektroenerģijas patēriņu, identificējot patēriņa veidotājus.

Hakatonam pieteikties aicināti gan informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi, datu analītiķi un programmētāji, gan IT studenti un citi interesenti, atzīmē organizatori. Hakatons piecu dienu garumā norisināsies tiešsaistē, taču 9.septembrī visiem dalībniekiem būs iespēja tikties klātienē, Impact Hub Liepāja telpās. Detalizēta informācija par pasākumu un reģistrācijas anketa atrodama Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera mājaslapā, kā arī klastera Facebook profilā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Valdībai savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā

Māris Ķirsons, 13.12.2021

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru padomi vadīs Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Db.lv, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju kļuvusi Zlata Elksniņa Zaščirinska, kas amatu pārņēmusi pēc Māra Gruzniņa, Schwenk Latvija valdes locekļa, atkāpšanās no FICIL valdes priekšsēdētāja amata.

“Gan valstis, gan uzņēmumi šobrīd ir daudzu izaicinājumu priekšā - vēl joprojām cīnāmies ar pandēmijas sekām, kad klāt nākuši arī ģeopolitiskie notikumi. Papildu tam jānotur ES fokuss zaļās ekonomikas un digitalizācijas virzienā. Līdz ar to FICIL šobrīd ir liels uzdevums – panākt Latvijā investoriem stabilu, paredzamu un drošu vidi, kurā attīstīt biznesus, līdz ar to veicinot arī valsts ekonomisko izaugsmi. Šajos apstākļos FICIL prioritātes būs enerģētiskā drošība, zaļā kursa sasniegšana, darbaspēka pieejamība un ēnu ekonomikas mazināšana. To varam sasniegt ar pārdomātām publiskā sektora reformām, kā arī digitalizāciju,” stāsta FICIL valdes priekšsēdētāja, PwC Latvia vadošā partnere Zlata Elksniņa Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, 20. oktobrī, Rīgā notiks pirmais Ziemeļeiropas drošības tehnoloģiju samits, kas iezīmē zināmu pavērsienu drošības un aizsardzības industrijā. Kaut gan šīs nav pirmais starptautiskais drošības pasākums, tas tomēr atšķiras ar jaunu tendenci – runātāju ģeopolitiskās uzrunas savīt ar vietējās industrijas produktu un pakalpojumu klāstu, un prezentēt tieši vietējās tehniskās spējas. Kaut gan “Nordic SecTech Summit 2022” ir tikai viens pasākums, tas ir daļa no lielākas tendences drošības un aizsardzības industrijas attīstībā, par kuru var teikt, ka 30 gadus pēc neatkarības Latvijā top jauna, aizraujoša, eksportspējīga industrija.

Fiziskās drošības tirgus augs par 62,75 Miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

Pasaules tirgus izpētes uzņēmums Technavio ir publicējis 2022.-2026. gada prognozi un analīzi par fiziskās drošības tirgu, kurā prognozēts, ka turpmāko četru gadu laikā tas palielināsies par 62,75 miljardiem euro.

Technavio lēš, ka 33% no šīs nākotnes izaugsmes radīsies Eiropā, un galvenie tirgi ir Apvienotā Karaliste un Vācija.

“Terorisms un noziedzība nav raksturīgi tikai jaunattīstības valstīm; šādu incidentu skaits pieaug arī attīstītajās valstīs,” norāda Technavio. “Tāpēc uzņēmumi, kā arī komerciālie un dzīvojamie kompleksi izmanto fiziskās drošības risinājumus, kas ietver videonovērošanu, piekļuves kontroli un citas drošības tehnoloģijas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai riskējam saskarties ar vēl lielāku jauno mājokļu deficītu?

Mareks Kļaviņš, SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstoši būvniecības nozare ir saskārusies ar strauju būvniecības izmaksu kāpumu, ko galvenokārt ietekmēja pandēmijas radītās piegāžu ķēžu problēmas un krasas energoresursu cenu svārstības.

Lai arī tas nepārprotami radīja spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu - pieauga nekustamo īpašumu cenas, samazinājās projektu attīstības tempi -, vismaz bija skaidrība par to, no kuras puses izaicinājumus gaidīt. Bija cerības un pat prognozes, ka, pierimstot vīrusa izplatībai un sakārtojoties materiālu un izejvielu loģistikai, situācija varētu atgriezties ja ne pirmspandēmijas līmenī, tad vismaz nostabilizēties, tādējādi veidojot labvēlīgus nosacījumus straujākai nozares attīstībai. Tomēr, neskatoties uz prognozēm, ir noticis tas, ko tā īsti negaidīja neviens, - reāls karš tepat Eiropā, kas jau satricinājis lielāko daļu pasaules ne tikai emocionāli, bet arī ekonomiski. Ģeopolitiskās situācijas sekas noteikti būs jūtamas ilgtermiņā, tajā skaitā arī nekustamo īpašumu tirgū, kas saņēmis kārtējo triecienu, turklāt šoreiz īpaši sāpīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan 2021. gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija, un uzņēmējdarbību bremzēja dažādi ierobežojošie pasākumi, jauno uzņēmumu skaits pērn nedaudz palielinājies.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2021. gadā Latvijā reģistrēti 9227 jauni uzņēmumi, kas ir par 288 vairāk nekā gadu iepriekš.

Lursoft pētījis, kurās pašvaldībās jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pērn palielinājies visstraujāk, kā arī skatījis, kā mainījies likvidēto uzņēmumu skaits sadalījumā pa pašvaldībām.

Līdz ar jaunreģistrēto uzņēmumu dinamikas līknes augšupeju, jaunu uzņēmumu skaits 2021. gadā audzis vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām. Lursoft izpētījis, ka pērn, salīdzinot ar 2020.gadu, vairāk jaunu uzņēmumu reģistrēts 28 pašvaldībās, savukārt Gulbenes novadā jaunreģistrēto uzņēmumu skaits saglabājies nemainīgs, jo gan 2021., gan arī 2022. gadā reģistrēti 70 jauni uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Blinkens: Ķīna rada lielāko ilgtermiņa izaicinājumu pašreizējai pasaules kārtībai

LETA--DPA, 27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ASV valdība uzskata Ķīnu par lielāko izaicinājumu starptautiskajai kārtībai ilgtermiņā, ceturtdien paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

"Pat turpinoties prezidenta [Vladimira] Putina karam, mēs joprojām koncentrēsimies uz visnopietnāko ilgtermiņa izaicinājumu starptautiskajai kārtībai. Un to rada Ķīnas Tautas Republika," sacīja Blinkens runā Džordža Vašingtona universitātē Vašingtonā.

Viņš piebilda, ka Ķīna ir vienīgā valsts, kam ir gan nodoms pārveidot starptautisko kārtību, gan ekonomiskā, diplomātiskā, militārā un tehnoloģiskā vara, lai to izdarītu.

Blinkens norādīja, ka ASV prezidenta Džo Baidena valdība jau no sākuma ieņēmusi stingru nostāju attiecībā pret Ķīnu un ir atzinusi, ka Ķīnai ir īpaša vieta ASV ārpolitikā - tā ir lielākā ASV konkurente.

Ķīna un ASV ir divas lielākās ekonomikas pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas jauno projektu dzīvokļu tirgus pagājušajā gadā attīstījies dinamiski – 2021. gadā dzīvokļu īpašumu segmentā reģistrēti 166 darījumi, kas ir par 11 % vairāk nekā 2020. gadā.

Arī apartamentu īpašumu segments bijis aktīvs – tur pērn reģistrēti 208 darījumi, tādējādi kopumā Jūrmalā notikuši 374 jauno mājokļu darījumi. Pēc kritiskā 2015. gada, kad pilsētā tikuši reģistrēti vien 74 darījumi, šī segmenta attīstība bijusi stabili augoša, norāda “ARCO REAL ESTATE” valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Analizējot cenu attīstību, eksperts atzīst, ka tā bijusi mainīga: “Pēdējos gados ir samazinājusies darījumu cena. Faktiski ir sašaurinājušās cenu šķēres, proti, pieaugot darījumu zemākai cenai, lielākais darījumu skaits tika reģistrēts vidējā cenu segmentā, tajā pat laikā samazinājās cenu augstākā sliekšņa darījumu skaits. 2021. gadā jauno projektu segmenta vidējā cena bija 2081 eiro par kvadrātmetru un reģistrēti darījumi cenu robežās no 651 līdz pat 5 656 eiro par mājokļa kvadrātmetru.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāna "Vincents" jaunais šefpavārs, kurš turpinās īstenot Latvijas Pavārmākslas leģendas- Mārtiņa Rītiņa, iedibinātās restorānu kultūras vērtības, būs Uvis Janičenko, kurš pirms tam apguvis pavāra arodu pasaulslavenos Michelin zvaigžņu restorānos.

Restorāna "Vincents" valdes loceklis Emīls Jakrins uzsver, ka restorāns "Vincents" visu savu pastāvēšanas laiku bijis etalons Latvijas restorānu sfērai un Mārtiņš Rītiņš vienmēr bija šī restorāna dvēsele, tieši šī iemesla dēļ Vincents valde aicināja Mārtiņu atgriezties Vincentā, lai turpinātu dot neizmērojamo pienesumu Latvijas restorānu kultūrai.

Diemžēl, šī gada ieskaņā Mārtiņš devās mūžībā. E.Jakrins atzīst, ka tas bijis īsts izaicinājums nodefinēt restorāna nākotni bez Mārtiņa, taču kopā ar partneriem tika pieņemta vienošanās turpināt Mārtiņa iesākto un saglabāt restorānu Vincents, kā līderi gan Latvijas, gan Baltijas restorānu vidū.

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš devies mūžībā 

73 gadu vecumā mūžībā devies pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, vēsta Latvijas Radio,...

Arī valdes locekle Mona Martinsone piekrīt: "Esam apņēmības pilni turpināt Mārtiņa iesākto un kā viņš pats teiktu "Censties izdarīt labāko, ko vari!" Mēs turpināsim piepildīt Mārtiņa pašmērķi - vienmēr būt soli priekšā citiem, it īpaši kvalitātes ziņā. Vincents bija Mārtiņa ģimene un mājas, tāpēc arī turpmāk mēs vēlamies, lai katrs viesis šeit jūtas gaidīts. Restorāna komanda turpinās rūpēties par ikkatra viesa vēlmēm. Un ar vārdu ikkatru, es vēlos uzsvērt, ka turpināsim īstenot katra klienta īpašās vēlmes un ņemsim vērā ēšanas paradumus, piedāvājot ēdienus gan veģetāriešiem, gan vegāniem. Protams, liela nozīme restorānā vēl aizvien tiks piešķirta produktu izcelsmei un kvalitātei. Nenoliedzami, turpināsim sadarboties ar vietējiem zemniekiem un saimniecībām. No savas puses darīsim visu, lai ikviens izejot ir par vienu neaizmirstamu atmiņu bagātāks un ar vēlmi atgriezties pie mums."

Neprognozējams iespēju laiks 

Šobrīd cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, tādēļ jaunatvērtā...

Jauno šefpavāru U.Janičenko Mārtiņš jau ilgi vēlējās redzēt savā komandā, jo saskatīja viņā lielu potenciālu. Uvis atzīst, ka Mārtiņš noteikti ir Latvijas šefpavāru tēvs un apzinās, ka viņam uzticēta liela atbildība un aiz cieņas pret Mārtiņu, Uvis šo izaicinājumu ir pieņēmis. Viņš uzsver, ka svarīgi apzināties, ka pārmaiņas nenotiek vienā dienā, taču ceļa virziens ir skaidrs, turpināt Mārtiņa iesākto. Jautāts, vai tuvākā nākotnē ir mērķis iegūt arī Michelin zvaigzni? Uvis atbild: "Ir jātiecas uz mēnesi, lai lidinātos starp zvaigznēm, kas zina varbūt kādā jaukā dienā Michelin zvaigznes ieradīsies arī šeit."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads finanšu tirgos iesācies ar pamatīgu cenu ļodzīšanos. Kopš decembra beigām ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir samazinājusies jau gandrīz par 10%.

Savukārt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš janvāra sākuma virsotnēm sarukusi jau vairāk nekā par 15% (te gan nav ietverta piektdienas tirdzniecības sesija).

Daudz spriedumi par to, ka finanšu tirgiem arī priekšā varētu būt gaidāms nelīdzenāks ceļš. Protams, kādi šādi pesimistiskāki spriedumi ir visai regulāri, un kāda uzticēšanās tiem nu jau ļoti ilgi atmaksājusies nav.

Vai pazūd aizmugure

Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes – tātad aptuveni 13 gadus - jebkāda straujāka ASV akciju cenu atkāpšanās bijusi visai īslaicīga, ko ātri vien pēc tam nomainījuši vēl spēcīgāki cenu pieaugumi līdz arvien jaunām virsotnēm. Lielā mērā vispārējais pieņēmums ir, ka šādu situāciju noteikuši pasaulē ietekmīgāko centrālo banku naudas plūdi. Proti, centrālās bankas ar zemām procentu likmēm un savām likviditātes drukāšanas programmām nodrošinājušās ļoti labus apstākļus akciju cenu pieaugumam. Tirgū ieplūdusi neiedomājami gigantiska naudas masa, un, procentu likmēm esot ļoti zemām, tirgus dalībniekiem bijis jāraugās uz kādu papildu risku uzņemšanos, lai nopelnītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīgs ir jauno mājokļu tirgus pašreizējās megainflācijas apstākļos?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsta inflācija, bailes par tuvojošos apkures sezonu ar astronomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām un neziņa par nākotni noteikti neveicina iedzīvotāju vēlmi tērēt uzkrājumus jauna mājokļa iegādei. Un tomēr es teiktu, ka tiem, kuriem jauna mājokļa iegāde ir aktuāla, šo lēmumu nevajadzētu atlikt.

Pirmkārt, mājokļa izmaksas neveido tikai dzīvokļa pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Otrkārt, neviens nezina, kā attīstīsies situācija otrreizējā mājokļu tirgū – vai dzīvokļi tipveida projektos kļūs lētāki, vai to cena būtiski nemainīsies, un kā tas ietekmēs pieprasījumu. Tāpat par jauno mājokļu pieejamību būtu jādomā valstiskā mērogā, veicinot atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.

Kādi pašlaik ir būvniecības nozares lielākie izaicinājumi? Kad sākās Covid-19 pandēmija, daudzi bija neziņā, jo Latviju un visu pasauli bija skāris pavisam jauns, līdz šim nepieredzēts drauds, kas īsā laikā būtiski ietekmēja gandrīz ikvienu nozari, vissmagāk skarot ražošanas, tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Uzņēmumiem un iestādēm bija jāspēj ātri pielāgoties un meklēt iespējas, kā pārstrukturēt savu darbību. Un jāsaka, ka lielai daļai tas arī veiksmīgi izdevās. Manuprāt, savu artavu tam bija devusi arī 2008. un 2009. gada krīze, kas mūs bija labi sagatavojusi un iemācījusi rīkoties tālredzīgi un gudri. Protams, kopējā ekonomikas izaugsme bija palēlinājusies, taču kopumā tikām cauri, tēlaini runājot, ar izbīli un skrambām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Šogad paredz zemāku investīciju īpašuma objektu pārdošanas piedāvājumu skaitu

LETA, 28.03.2022

Ļoti audzis pieprasījums pēc komercapbūves zemes - noliktavu vai "stock office" (noliktavu/veikalu/biroju) būvniecībai. Tomēr saistībā ar nelielo šādu zemju piedāvājumu, tiek izskatītas arī jau uzbūvētas noliktavas, nereti pat padomju laikā būvētās.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma investīciju objektu tirgus Latvijā aizvadītajā gadā bija izteikti aktīvs visos segmentos, bet šogad paredzams zemāks investīciju objektu pārdošanas piedāvājumu skaits, prognozēja nekustamā īpašuma uzņēmumu "Starlex Real Estate" un "Starlex Investments" vadošais partneris Egīls Smilktiņš.

Viņš norāda, ka pieaugošās investīcijas nekustamajā īpašumā sekmēja Covid-19 izraisītie apstākļi, pieaugošā inflācija, zemās banku procentu likmes, kā arī potenciāli lielākas peļņas iespējas pret citām Eiropas valstīm un Latvijas kaimiņvalstīm.

Pērn Latvijā bijis līdz šim lielākais investīciju apmērs komercīpašumos - virs 650 miljoniem eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, informē Smilktiņš. Skatoties Baltijas mērogā investīciju apjoms Latvijā pārsvarā ir mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr 2021.gadā Latvijā investīciju apjoms bija lielāks nekā Igaunijā un tikai nedaudz mazāks nekā Lietuvā. Ievērojamu daļu no kopējā investīciju apjoma veidoja daži Latvijas tirgum izteikti lieli darījumi kā tirdzniecības centra "Alfa" un biroju kvartāla "Jaunā Teika" pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Čaulas veidojumi – vai vienmēr slikti?

Olavs Cers, zvērinātu advokātu biroja "CersJurkāns" partneris, Harijs Bašs, "CersJurkāns” jurista palīgs, 01.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārdu salikums “čaulas veidojums” un “čaulas kompānija” jeb angliski “shell company” cilvēkam, kas ikdienā nav saistīts ar finanšu nozari vai jurisprudenci, visbiežāk asociējas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas kādā valstī vai noziedzīgi iegūtas naudas “atmazgāšanu”.

Šāds uzskats kļuvis par valdošo arī Latvijā. Taču cilvēki aizmirst, vai drīzāk nezina, ka čaulas veidojumi var būt dibināti arī pilnīgi legāli, piemēram, kā starpnieki ar mērķi attīstīt jau esoša uzņēmuma darbību, t.i., atvieglot kādas komercdarbības veikšanu vai dažkārt pat sākotnēji padarīt to vispār par iespējamu.

Kas tad īsti ir šis mistiskais “čaulas veidojums”? Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 1. panta 151. punktā no 2017. gada 26. oktobra grozījumiem ir ieviesta “čaulas veidojuma” definīcija. Vienkāršoti sakot, tā ir juridiskā persona, kurai piemīt viena vai vairākas no šīm pazīmēm: 1) neveic faktisku saimniecisko darbību vai tās darbība neveido ekonomisko vērtību, 2) reģistrācijas valstī tā nesniedz nodokļu administrācijai finanšu pārskatus par savu darbību, 3) reģistrācijas valstī tai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 7. septembrī, patiesi ekskluzīvā pirmizrādē Latvijā tika atklāts jaunās paaudzes Range Rover Sport. Baudot iespēju klātienē iepazīt Range Rover sportiskā SUV izcilo dizainu un tehnoloģijas, viesi gremdējās lieliskā atmosfērā, kuru jo īpašu padarīja prezentācijas vieta.

Pasākums notika FBO Riga biznesa aviācijas centrā, kur klienti, auto žurnālisti, Land Rover pārstāvji, auto cienītāji un partneri spožu lidaparātu ielenkumā noskatījās satriecošu priekšnesumu, kura vizuālie un skaņas efekti neatstāja vienaldzīgu nevienu. Savukārt par neaizmirstamu svētku gaisotni rūpējās 36. Līnija & Chivas Regal.

Ilgi gaidītā trešās paaudzes Range Rover Sport prezentācija bija turpinājums jaunā modeļa nervus kutinošajai starptautiskajai debijai. Atgādinām, ka tajā Džeimsa Bonda jaunākās filmas kaskadiere ar jauno Sport veica pasaulē pirmo braucienu augšup pa applūdinātu Kárahnjúkar dambja pārgāzni Islandē, kur ūdens plūst ar intensitāti 750 tonnas minūtē. Biedējošais un ārkārtīgi bīstamais izaicinājums tika pārliecinoši pārvarēts un apliecināja jaunā Range Rover Sport spējas un tehnoloģijas, kas to padara par visu laiku jaudīgāko Range Rover.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vai Latvijas Pasts pieliks punktu drukātās preses nozarei?

Jānis Goldbergs, 18.08.2022

Valsts pēc būtības ir ar sociālu funkciju, un mans jautājums ir, vai Latvijas Pasts kā valsts uzņēmums šādā laikā tiešām neko citu nevar darīt sabiedrības labā, kā vien doties uz SPRK un pieprasīt jaunus tarifus. Kāda ir šī uzņēmuma sūtība, kāpēc ir šis nosaukums, ja tas neko nenozīmē un rīcība ir kā komersantam?” jautā SIA Izdevniecība Dienas Mediji un SIA Izdevniecība Dienas Bizness īpašnieks Edgars Kots.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preses izdevēju brīdinājumi, ka VAS Latvijas Pasts pēdējā brīdī iesniegtais preses izplatīšanas cenas palielinājums draud drukāto presi pazudināt uz visiem laikiem, jo īpaši, ja Latvijas Pasts ir monopolists šajā tirgū un cita izvēle izdevējiem nepastāv, līdz šim nav sadzirdēti – atbildīgās amatpersonas klusē, bet, uzņēmuma ieskatā, satraukumam neesot pamata.

Uz Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) augusta sākumā nosūtīto vēstuli valsts pirmajām amatpersonām un vairākiem ministriem, aicinot nepieļaut piegādes tarifu apstiprināšanu, atbildes reakciju nedēļas laikā tā arī nav. Satiksmes ministrija vien paziņojusi par papildu divu miljonu finansējuma pieprasījuma sagatavošanu piegāžu kompensācijām, kas nepieciešams, lai segtu valsts daļu, bet izdevējiem par savas daļas palielināšanos jādomā pašiem.

Fragments no raksta

Abonentiem – centos, izdevējiem – tūkstošos eiro

Dienas Biznesa primārā interese ir par cenu kā biznesa komponenti visā strīdā. Proti, Latvijas Pasts norāda, ka izdevējiem piegādes izmaksas pieaugs par vienu centu uz vienu izdevuma vienību vai piegādi. Pasts, visticamāk, apzināti norāda uz žurnāliem, kur, šādi rēķinot, abonentam piegādes cena izmainās vien par 52 centiem gadā žurnālam.

Komentāri

Pievienot komentāru