META-Regalbau Gmbh & Co izstrādā un nodrošina pilna spektra risinājumus Ananas E-komercijas loģistikas centram.

Nesen META nodeva klientam Ananas E-komercijas pielāgotu noliktavas risinājumu, kas jau veiksmīgi darbojas. Šis loģistikas centrs izcili demonstrē META piedāvātās inovācijas un kompetenci globālajiem klientiem ar savu META-ILS sistēmu (ILS – inovatīvi loģistikas risinājumi).

Ananas E-Commerce, kuru 2020. gadā dibināja Delta Holding, apvieno klientus, tirgotājus un darbiniekus Serbijā, Ziemeļmaķedonijā, Melnkalnē, Bosnijā un drīzumā arī citos reģionos, piedāvājot digitālo platformu, kas ļauj salīdzināt piedāvājumus pēc cenas, piegādes ātruma un vērtējumiem. Ananas ir revolucionizējis e-komercijas nozari Balkānos un mērķē kļūt par galveno iepirkšanās platformu šajā reģionā.

Foto: vecteezy.com/Sompoch Sivakosit

Šodienas digitālā mārketinga ainava nepārprotami uzrāda, ka tradicionālās reklāmas metodes vairs nedarbojas tik efektīvi kā agrāk. Cilvēki ir kļuvuši aizvien prasīgāki – viņi vēlas, lai zīmoli ne tikai pārdod, bet arī sniedz vērtību, izprot viņu vajadzības un piedāvā risinājumus reālām problēmām.

Mākslīgais intelekts ir fundamentāli mainījis to, kā uzņēmumi komunicē ar saviem klientiem sociālajos tīklos. Lai uzrunātu auditoriju, ar skaista attēla un informatīva apraksta publicēšanu vairs nav gana. Ir skaidrs, ka mūslaikos panākumu atslēga slēpjas daudz dziļākā izpratnē par patērētāju vēlmēm, uzvedību un paradumiem. Par to arī turpinājumā.

Digitālā pasaule nepārtraukti attīstās, reaģējot uz globālajām tendencēm un pamatīgām pasaules izmaiņām. Lai saglabātu savas pozīcijas, uzņēmumiem ir jāpārzina esošās tendences un nozares prognozes - attiecīgi pielāgojot tām savas mārketinga stratēģijas biznesa rezultātu sasniegšanai.

“Raugoties uz 2025. gadu, redzams, ka digitālā mārketinga ainava turpinās strauji attīstīties, radot uzņēmumiem gan izaicinājumus, gan milzīgas iespējas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem būs jāpielāgo savas stratēģijas, budžets un resursu sadale. Panākumi vairs nebūs atkarīgi tikai no sekošanas līdzi tehnoloģiskajiem sasniegumiem - šie jauninājumi būs jāizmanto radošā veidā, lai izveidotu dziļāku saikni ar patērētājiem un nodrošinātu personalizētu, saistošu pieredzi dažādās platformās," saka Maiks Dorfmans, digitālā mārketinga aģentūras RocketScience dibinātājs.

"2025. gadā digitālais mārketings būs vairāk saistīts ar precizitāti, nevis apjomu - koncentrēsies uz personīgām, jēgpilnām saiknēm ar auditoriju, izmantojot novatoriskus, taču uz datiem balstītus stratēģiski pielāgotus risinājumus. Mārketinga budžetiem būs jākļūst elastīgākiem, vairāk koncentrējoties uz testēšanu, pielāgošanās spēju un jaunu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, iekļaušanu, kas uzlabo iesaistīšanos un veicina lielāku ieguldījumu atdevi," skaidro Maiks Dorfmans.

Īrijas regulators, kas uzrauga Eiropas Savienības (ES) datu privātuma noteikumu ievērošanu, noteicis 91 miljona eiro sodu sociālās saziņas platformas "Facebook" īpašniecei "Meta" par lietotāju paroļu drošuma pārkāpumiem.

Īrijas Datu aizsardzības komisija kritizēja "Meta" par nespēju ieviest pienācīgus drošības pasākumus, lai aizsargātu lietotāju paroļu datus, un vilcināšanos informēt regulatoru par problēmu.

2019.gada aprīlī izmeklēšana tika sākta pēc tam, kad ASV tehnoloģiju uzņēmuma atzars Īrijā "Meta Ireland" informēja regulatoru, ka "netīši uzglabāja dažas sociālā medija lietotāju paroles" lasāmā formātā savā iekšējā sistēmā, paziņoja Datu aizsardzības komisija.

"Ir vispārpieņemts, ka lietotāju paroles nevajadzētu glabāt atklātā tekstā, ņemot vērā ļaunprātīgas izmantošanas riskus, kas rodas, personām piekļūstot šādiem datiem," sacīja regulatora komunikācijas nodaļas vadītājs Greiems Doils.

ASV uzņēmums "Meta" trešdien paziņoja, ka ir piekritis samaksāt prezidentam Donaldam Trampam 25 miljonus ASV dolāru, panākot mierizlīgumu Trampa ierosinātā lietā par viņa "Facebook" un "Instagram" kontu bloķēšanu pēc Trampa atbalstītāju iebrukuma ASV Kapitolijā 2021.gada 6.janvārī.

Par mierizlīgumu lietā, kuru Tramps 2021.gadā ierosināja pret "Meta" un uzņēmuma vadītāju Marku Zakerbergu, vispirms ziņoja laikraksts "The Wall Street Journal".

Par mierizlīgumu informēti cilvēki pavēstīja, ka 22 miljoni dolāru no šīs summas tiks piešķirti iecerētajai Trampa prezidenta bibliotēkai, bet atlikušie trīs miljoni dolāru segs juridisko pakalpojumu izmaksas un maksājumus citiem prasītājiem šajā lietā.

Mierizlīgums paredz, ka "Meta" neatzīs likumpārkāpuma izdarīšanu Trampa kontu bloķēšanā.

Tramps bija plaši kritizējis sociālo mediju platformas par viņa kontu bloķēšanu pēc 2021.gada 6.janvāra notikumiem Kapitolijā.

Vēlāk Tramps tomēr uzlaboja attiecības ar Zakerbergu un platformas "X" īpašnieku Īlonu Masku, un abi tehnoloģiju milži ieradās uz Trampa inaugurāciju 20.janvārī Vašingtonā.

Pirmdien ASV sākas tiesas prāva pret sociālo mediju uzņēmumu "Meta" saistībā ar apsūdzībām, ka tas ļaunprātīgi izmantojis tirgus stāvokli, lai iegādātos platformas "Instagram" un "WhatsApp".

ASV Federālās tirdzniecības komisija (FTC) uzskata, ka "Meta", kam jau piederēja "Facebook", 2012.gadā iegādājās "Instagram" un 2014.gadā "WhatsApp", lai likvidētu konkurenci, tādējādi uzņēmumam nodrošinot monopostāvokli.

FTC izvērtēja un apstiprināja šos darījumus, taču apņēmās uzraudzīt to rezultātus. Ja FTC šajā tiesas prāvā uzvarēs, tad "Meta" vadītājam Markam Zakerbergam varētu nākties pārdot gan "Instagram", gan "WhatsApp".

"Meta" iepriekš pauda pārliecību par uzvaru tiesas prāvā, un eksperti norāda, ka uzņēmums, visticamāk, pastāvēs uz to, ka "Instagram" lietotājiem pēc šīs platformas pārņemšanas uzlabojusies tās lietošanas pieredze.

Sagaidāms, ka tiesas prāvā liecinās gan Zakerbergs, gan uzņēmuma bijusī izpilddirektore Šerila Sandberga, un prāva varētu ilgt vairākas nedēļas.

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Eiropas Komisija (EK) piemērojusi sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmumam "Meta" 797,72 miljonu eiro naudassodu par konkurences noteikumu pārkāpumiem, kropļojot konkurenci tiešsaistes sludinājumu tirgū.

EK 2021.gadā sāktajā izmeklēšanā konstatējusi, ka uzņēmums ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo tirgus stāvokli un veicis pret konkurenci vērstas darbības.

Komisija norāda, ka, "Meta" kropļo konkurenci, sociālajā tīklā iestrādājot "Marketplace", jo tādējādi "Facebook" lietotājiem automātiski ir piekļuve "Marketplace" neatkarīgi no tā, vai viņi to vēlas. Līdz ar to rodas bažas, ka tas uzņēmumam sniedz priekšrocības attiecībā uz klientu aptveršanu.

Komisija arī konstatējusi, ka ASV tehnoloģiju milzis ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli, nosakot netaisnīgus nosacījumus tiešsaistes sludinājumu biznesa konkurentiem vietnēs "Facebook" un "Instagram".

Eiropas Komisija (EK) trešdien ASV tehnoloģiju lieluzņēmumiem "Apple" un "Meta" piemērojusi naudassodus kopumā 700 miljonu eiro apmērā par Eiropas Savienības (ES) Digitālo tirgu akta pārkāpumiem.

"Apple" piemērots 500 miljonu eiro sods, bet "Meta" 200 miljonu eiro sods. Šos sodus abi uzņēmumi vēl var apstrīdēt tiesā.

EK apsūdz "Apple", ka tas ir ierobežojis lietotņu izstrādātāju iespējas tirgot savus produktus ārpus "Apple" lietotņu veikala un nav "pierādījis, ka šie ierobežojumi ir objektīvi nepieciešami un samērīgi", teikts komisijas paziņojumā presei.

"Apple" jau paziņojis, ka naudassodu apstrīdēs.

"Meta" piemērotais naudassods ir saistīts ar tā dēvēto maksā vai piekrīti modeli, kas bija spēkā no 2024.gada marta līdz 2024.gada novembrim, saskaņā ar kuru "Facebook" un "Instagram" lietotājiem ES bija jāizvēlas starp ikmēneša abonementu platformu versijai bez reklāmām un bezmaksas versiju ar personalizētām reklāmām.

Pieci pasaules bagātākie cilvēki, kas 20.janvārī bija klāt ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijā, kopš tās ir zaudējuši 209 miljardus ASV dolāru akciju tirgu krituma dēļ, pirmdien ziņoja aģentūra "Bloomberg".

Vislielākos zaudējumus 145 miljardu dolāru apmērā cietis miljardieris Īlons Masks, sarūkot viņa elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Inc." akcijas cenai.

Trampa inaugurāciju apmeklējušie miljardieri, tai skaitā Īlons Masks, Džefs Bezoss un Marks Zakerbergs, līdz 20.janvārim bija kļuvuši vēl bagātāki, kāpjot viņu uzņēmumu akciju cenām biržā.

Tomēr nākamo septiņu nedēļu laikā šie miljardieri zaudēja 209 miljardus dolāru, bet Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" samazinājās par gandrīz 7%.

Periods starp Trampa uzvaru prezidenta vēlēšanās un viņa inaugurāciju bija labvēlīgs pasaules bagātākajiem cilvēkiem, jo Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" bija pieaudzis, sasniedzot vairākus vēsturiskus maksimumus. Investori pievērsās akciju un kriptovalūtu tirgiem, paredzot, ka Trampa politika būs izdevīga uzņēmējdarbībai.

Līdz ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) tirdzniecības misijā uz ASV no šodienas līdz

Tik apjomīga uzņēmēju delegācija no Latvijas uz ASV ne reizi nav devusies. Viņš tic, ka vizītes laikā izdosies piesaistīt investīcijas vismaz viena miljarda eiro apmērā.

Savukārt LIAA klāsta, ka tirdzniecības misijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus ekonomisko attiecību attīstībai ar ASV, lai piecu gadu periodā dubultotu tirdzniecības attiecības ar ASV, sasniedzot 1,9 miljardus eiro apgrozījumu. Tāpat plānots, ka uzņēmumu, kas dodas vizītē uz ASV, tirdzniecības apgrozījums ar ASV gada laikā varētu pieaugt par 15%, bet investīciju jomā kā tiešais vizītes mērķis ir identificēt vismaz trīs jaunus investīciju projektus, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt 150 miljonus eiro.

Vašingtonā ir pabeigta Baltā nama Austrumu spārna nojaukšana, lai atbrīvotu vietu ASV prezidenta Donalda Trampa iecerētās deju zāles uzcelšanai par 300 miljoniem ASV dolāru, ceturtdien liecināja satelītattēli.

Nojaukšanas darbi tika pabeigti laikā, kad Baltais nams publicēja deju zāles ziedotāju sarakstu, kurā ir uzņēmumi "Apple", "Google" un "Meta".

Vietā, kur atradās Austrumu spārns, tagad ir redzama pelēkbrūna gruvešu kaudze.

Pirms nepilna mēneša uzņemtos satelītattēlos bija redzams tolaik neskartais Austrumu spārns, kurā atradās ASV pirmās lēdijas biroji.

Austrumu spārna pilnīga nojaukšana notika daudz plašākā apmērā, nekā iepriekš bija paziņojis Tramps.

Kad bijušais nekustamo īpašumu magnāts Tramps jūlijā pavēstīja par saviem plāniem, viņš sacīja, ka iecerētā deju zāle "netraucēs esošajai ēkai" un atradīsies "tuvu tai, bet neskars to".

Kad šonedēļ sākās nojaukšanas darbi, Tramps trešdien paziņoja, ka pēc konsultēšanās ar arhitektiem izlēmis dot priekšroku Austrumu spārna pilnīgai, nevis daļējai nojaukšanai.

Digitālā mārketinga un e-komercijas reklāmas aģentūra 94n Digital, kuras galvenais birojs atrodas Rīgā un filiāle Londonā, ierakstījusi Latvijas vārdu pasaules digitālās reklāmas kartē. Uzņēmums kļuvis par pirmo Latvijas PPC aģentūru, kas ieguvusi septiņas starptautiskas finālistu nominācijas četros nozares prestižākajos pasaules un Eiropas apbalvojumos e-komercijas jomā.

Apbalvojumu sarakstā ir Global Search Awards, Global Digital Excellence Awards, European Paid Media Awards un UK Search Awards, kas atzīst 94n Digital inovatīvo pieeju datu vadītai reklāmai un mākslīgā intelekta izmantošanu, izmantojot pašu izstrādāto platformu AdPeak.ai.

94n pārstāv jauno Eiropas aģentūru paaudzi, kas apvieno reģionālo inovāciju ar starptautisku pieredzi. Darbojoties gan Latvijā, gan Apvienotajā Karalistē, uzņēmums spēj apkalpot klientus visā Eiropā un Ziemeļamerikā, saglabājot augstu kvalitāti un konkurētspējīgu pieeju.

Nominācijas

Global Digital Excellence Awards

• Gada labākā PPC kampaņa B2C segmentā

• Gada labākā apmaksātās reklāmas (Paid Media) kampaņa

Ja ASV iegādāsies daļu "TikTok" akciju, videoplatforma būs ievērojams konkurents "Facebook" un "Amazon", tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis Sandis Šrāders.

Eksperts atgādināja ASV prezidenta Donalda Trampa sacīto pirms inaugurācijas - viņš nāca klajā ar priekšlikumu par to, lai ASV iegādātos 50% "TikTok" akciju, savukārt Ķīnas uzņēmumam "ByteDance", kam pieder "TikTok", piederētu atlikušās akcijas 50% apmērā. Šrāders sacīja, ka šāds sadalījums ir nepieciešams, lai Tramps ļautu videoplatformai "TikTok" darboties ASV un tā būtu pieejama ASV patērētājiem un tirgum.

"Šeit gan jāskatās arī uz to, kādas rekcijas un kādas būs to miljardieru intereses, kas apmeklēja Trampa inaugurāciju, piemēram, "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs un "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss. Platformai "Facebook" viens no lielākajiem un svarīgākajiem konkurentiem ir tieši "TikTok", sacīja eksperts.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pārsvarā kritās, neraugoties uz spēcīgu ASV ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī, kas īslaicīgi uzlaboja investoru noskaņojumu.

Akciju cenas Eiropas biržās lielākoties saruka pēc vairāku uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas, kas radīja vilšanos.

Kritumu šonedēļ bija uzsākuši nelabvēlīgi ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" un interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmuma "Alphabet" ziņojumi par to peļņu.

Kritums turpinājās ceturtdien pēc tam, kad šādus ziņojumus publiskoja arī citas kompānijas.

Investoru noskaņojumu īslaicīgi uzlaboja dati, ka ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 2,8%, tādējādi reģistrēta straujāka izaugsme nekā iepriekšējos trīs mēnešos. Analītiķi bija prognozējuši, ka valsts IKP otrajā ceturksnī palielināsies par 1,9%.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja noteikt jaunus muitas tarifus un eksporta ierobežojumus valstīm, kuras vēršas pret ASV tehnoloģiju uzņēmumiem.

"Digitālie nodokļi, digitālo pakalpojumu likumdošana un digitālo tirgu regulējumi - tie visi ir paredzēti, lai kaitētu amerikāņu tehnoloģijai vai to diskriminētu," Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Viņa draudi bija adresēti valstīm Eiropā un citur, kas ir pieņēmušas likumus par tiešsaistes pasaules regulēšanu.

Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi Digitālo tirgu likumu un Digitālo pakalpojumu likumu, kas regulē konkurenci un digitālā satura pārraudzību. Lielbritānija ir ieviesusi nodokli digitālajiem uzņēmumiem.

Tramps, nenosaucot konkrētas valstis vai reģionus, paziņoja, ka "diskriminējošu darbību" neatcelšanas gadījumā viņš "noteiks būtiskus papildu tarifus" šādu valstu ražojumiem un ierobežojumus ASV tehnoloģiju un mikroshēmu eksportam.

Spānijas konkurences regulators CNMC otrdien Nīderlandes naktsmītņu rezervēšanas aģentūrai "Booking.com" piemērojis rekordlielu - 413 miljonu eiro - naudassodu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu pēdējos piecos gados.

"Šī prakse ir ietekmējusi Spānijā esošās viesnīcas un citas tiešsaistes naktsmītņu rezervēšanas aģentūras, kas konkurē ar šo platformu. Tās noteikumi un nosacījumi rada netaisnīgu nevienlīdzību komercattiecībās ar Spānijā esošajām viesnīcām," teikts CNMC paziņojumā.

"Platformā "Booking.com" labāk pozicionējot viesnīcas ar vairāk rezervācijām, citām tiešsaistes naktsmītņu rezervēšanas aģentūrām tika liegta iespēja ienākt tirgū vai paplašināties," piebilst regulators.

CNMC norāda, ka "Booking.com" tirgus daļa Spānijā izmeklēšanas aptvertajā periodā veidoja aptuveni 70-90%.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) maijā iekļāva "Booking.com" to digitālo uzņēmumu sarakstā, kam tiek piemērotas bloka Digitālo tirgu akta (DTA) prasības.

Septiņus gadus pēc Vispārējās datu aizsardzības regulas (VDAR) stāšanās spēkā gandrīz pusē Latvijas uzņēmumu vairs neatceras tās prasības un attiecīgi regulas nosacījumu ievērošana nav pienācīga.

Pie tāda pārsteidzoša secinājuma nonākusi biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātājkompānija Jumis Pro, aptaujājot 440 uzņēmumus.

Eiropas Savienības mēroga VDAR (General Data Protection Regulation) regula stājās spēkā 2018. gada 25. maijā, un pirmajos mēnešos uzņēmējiem radīja pamatīgu stresu. Tā stingri nosaka personas datu apstrādes mērķus, procesus un tehnoloģiju izmantošanu, un ir saistoša visām organizācijām, kas apstrādā ES pilsoņu datus.

Par regulas prasību neievērošanu tika paredzēts skarbs sods – līdz pat 4 % apmērā no sodītā uzņēmuma gada apgrozījuma, un dažas kompānijas izjuta VDAR bardzību pilnā apmērā. Piemēram, ASV tehnoloģiju gigantam Meta 2023. gadā Īrijā tika piespriests 1,2 miljardu eiro sods par eiropiešu datu pārsūtīšanu uz ASV bez atbilstoša datu aizsardzības mehānisma.

Pastiprinoties bažām par potenciālu krīzi ASV ekonomikā, kā arī strauji izmainoties Japānas jenas vērtībai un procentu likmēm, kopš aizvadītās nedēļas beigām bija vērojami strauji kritumi pasaules lielākajos akciju tirgos un citās atsevišķās aktīvu klasēs. Kā tas ietekmē pensiju plānu dalībniekus Latvijā?

ASV un Japāna rada triecienviļņus pasaules akciju biržās

Akciju tirgus krituma pamatā ir pieaugošās bažas par ASV ekonomiku, konkrēti – publiskotais ziņojums par stāvokli ASV darba tirgū. Bezdarba līmenis ASV jūlijā pakāpās līdz 4,3 % no 4,1 % jūnijā un 3,4 % pērnā gada sākumā. Jūlijā darbā tika pieņemti 114 tūkstoši jauno darbinieku. Tas bija otrais zemākais rādītājs kopš 2019. gada, neskaitot kritumus pandēmijas laikā. Pabalstu saņēmēju skaits ASV turpina pakāpeniski pieaugt, tikmēr jauno bezdarbnieku pieteikumu skaits jūlijā, līdzīgi kā jūnijā, turējās tuvu 240 tūkstošiem nedēļā salīdzinājumā ar vidēji 215 tūkstošiem gada pirmajos piecos mēnešos.

SIA "K2 Ventum" saņēmis pozitīvu atzinumu par ietekmes uz vidi (IVN) ziņojumu vēja parka būvniecībai un elektropārvades pieslēguma izveidei Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, informē "K2 Ventum" pārstāvji.

IVN ziņojuma atzinums dod iespēju "K2 Ventum" uzstādīt 46 lieljaudas vēja turbīnas ar kopējo jaudu 322 megavati (MW).

IVN process tika sākts 2021.gada 30.novembrī, un 2025.gada 30.septembrī saņemtais atzinums no Enerģētikas un vides aģentūras izdots par ceturtā IVN ziņojuma redakciju, kas tika pārstrādāta pēc Vides pārraudzības valsts biroja 2024.gada 17.septembra lēmuma par IVN ziņojuma pārstrādi.

"K2 Ventum" pēc vairākkārtējām konsultācijām un diskusijām gan ar vietējās kopienas pārstāvjiem, gan valsts institūcijām, gan nevalstiskām vides organizācijām, ir ieviesis būtiskus uzlabojumus projekta attīstībā. Vēja turbīnu skaits tika samazināts no 55 līdz 46, tādējādi samazinot tieši divu kilometru rādiusā skarto mājsaimniecību skaitu no 113 uz 60. Vienlaikus palielināts arī vēja turbīnu attālums līdz Pāvilostas promenādei - no 2,4 kilometriem līdz 3,7 kilometriem. Turklāt tika veikta 3D ainavu analīze, kas ļauj novērtēt vizuālo ietekmi 16 kilometru rādiusā ap plānoto vēja parku.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" veic sarunas par iespējām investēt mākslīgā intelekta kompānijā "OpenAI", ceturtdien vēstīja laikraksts "Wall Street Journal".

Laikraksts norāda, ka "OpenAI" uzsācis investīciju kompānijas "Thrive Capital" vadītu finanšu līdzekļu piesaistīšanas kārtu, cenšoties panākt tirgus vērtību 100 miljardu dolāru apmērā.

Jau mēnešiem ilgi izskanējušas ziņas, ka "OpenAI" plāno piesaistīt kapitālu, kas padarītu to par vienu no vērtīgākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē. Jaunu finanšu līdzekļu piesaistīšana nepieciešama, lai palīdzētu kompānijai finansēt jaunu tehnoloģiju izstrādes izmaksas.

Arī ASV datortehnoloģiju gigants "Microsoft", kas ir lielākais "OpenAI" investors, piedalās jaunajā finanšu līdzekļu piesaistīšanas kārtā.

Ziņas par iespējamām "Apple" investīcijām mākslīgā intelekta kompānijā izskan laikā, kad uzņēmums gatavojas prezentēt jaunākos viedtelefonu "iPhone" modeļus, kuros, kā gaidāms, būs pieejamas mākslīgā intelekta tehnoloģiju nodrošinātās iespējas.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās bažās par to, ka ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības politika var novest pasaules lielāko ekonomiku recesijā.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 4,0%, kas bija straujākais kritums kopš 2022.gada, pēc Trampa atteikšanās izslēgt iespējamību, ka ASV ekonomika šogad varētu nonākt recesijā.

"Šis ir pārejas periods, jo mēs darām kaut ko lielu - mēs Amerikai atgriežam labklājību. Tas prasa mazliet laika," svētdien norādīja Tramps.

Trampa mainīgie lēmumi tirdzniecības politikā ir izraisījuši nervozitāti globālajos tirgos un starp patērētājiem. Ir gaidāms, ka trešdien stāsies spēkā ASV 25% muitas tarifi tērauda un alumīnija importam.

"Šķiet, ka prezidents Tramps ir pametis ASV akciju tirgu un ir gatavs stādīt savu politisko vīziju augstāk par tuvākā termiņa prognozi ASV ekonomikai," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Pasaulē bagātākā cilvēka Īlona Maska turība īslaicīgi pārsniegusi pustriljonu ASV dolāru (apmēram 426 miljardi eiro), vēstīja izdevums "Forbes".

"Tesla" un "SpaceX" vadītājs kļuva par pasaulē pirmo cilvēku, kura aktīvu vērtība pārsniegusi 500 miljardus dolāru, jo līdzās citiem sekmīgiem finanšu rādītājiem arī elektromobiļu ražošanas kompānijas "Tesla" akcijas cena pieauga pēc tam, kad pēdējā laikā bija sarukusi Maska neveiksmīgās darbības politikā dēļ.

54 gadus vecā uzņēmēja aktīvu vērtība trešdien sasniedza 500,1 miljarda dolāru atzīmi, bet pēc brīža noslīdēja līdz 499,1 miljardam dolāru, liecina "Forbes" rīka "Real-Time Billionaires" (Miljardieri reāllaikā) dati.

Pasaulē otrs turīgākais cilvēks ir tehnoloģiju kompānijas "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons, kura aktīvu vērtība ir 350,7 miljardi dolāru. Trešajā vietā "Forbes" miljardieru sarakstā ir tehnoloģiju kompānijas "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs, kura aktīvu vērtība ir 245,8 miljardi dolāru.

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

No 13. līdz 17. oktobrim ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vadībā uz Vašingtonu dosies Latvijas uzņēmēju delegācija aptuveni 50 cilvēku sastāvā, lai piedalītos vienā no lielākajām aizsardzības industrijas izstādēm “AUSA Annual Meeting & Exposition”, kā arī Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras (LACC) konferencē “Spotlight Latvia”.

Misijas fokuss ir uz aizsardzības, enerģētikas un IKT industrijas uzņēmumiem un tās galvenais mērķis ir kāpināt Latvijas duālā pielietojuma un aizsardzības industrijas eksportu uz Ziemeļameriku kā arī tuvāko trīs gadu laikā piesaistīt investīciju projektus 1 miljarda eiro apmērā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver: “Mērķis ir Latvijas aizsardzības industrijas eksporta pieaugumu uz ASV palielināt vismaz par 20% trīs gadu laikā. Šī misija ir solis, lai Latvija piesaistītu vismaz 1 miljardu eiro jaunu investīciju aizsardzības, enerģētikas un augsto tehnoloģiju nozarēs. ASV ir mūsu stratēģiskais partneris gan drošības, gan ekonomikas jomā, un tieši tagad ir īstais brīdis stiprināt šo sadarbību. Latvijas uzņēmumi piedāvā pasaules līmeņa risinājumus dronu tehnoloģijās, kiberdrošībā un zaļajā enerģētikā, un mēs vēlamies, lai šie risinājumi tiktu izmantoti arī ASV tirgū. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūst par Baltijas inovāciju un tehnoloģiju centru duālā pielietojuma industrijai, kur top gan jaunas ražošanas jaudas, gan pētniecības projekti ar globālu ietekmi.”