«2005. gads tieši vētras dēļ ir unikāls mežizstrādātājiem, jo tāds nav ilgi bijis un ar iepriekšējo — 1967. un 1969. gada vētras seku savākšanas pieredzi var lepoties tikai neliels skaits cilvēku,» secina Latvijas mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis. Viņš arī atgādina, ka tirgus ekonomikas apstākļos tik liela — ap 7.4 milj. m3 — vētras seku likvidācija līdz šim nebija bijusi. Pagājušā gada janvārī — maijā pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumiem ievērojami pārsniedza esošās mežizstrādes jaudas Latvijā, bet vēlāk, kad mežu īpašnieki (apsaimniekotāji), lai panāktu koksnes cenu pieaugumu, pieturēja koksni, to necērtot, tad atkal daudziem mežizstrādātājiem nācās iztikt ar uzkrātiem «taukiem», ja vien tādi bija. «Mašinizētā (izmantojot harvesterus) mežizstrādē Latvijā tiek izcirsta apmēram trešdaļa no visa apjoma, tāpēc vēl joprojām nevarētu teikt, ka šāda veida mežizstrādes jaudu Latvijā būtu pārāk daudz un tās «sausuma laikā» stāvētu pie sētas,» atzīst A. Cunskis. Viņš norāda, ka mežizstrādātāju vidū turpinās zināma noslāņošanās, kad ir daži Latvijas mērogiem ļoti lieli mežizstrādātāji, bet lielākā masa tomēr joprojām ir nelielie — ar vienu vai diviem hārvesteriem vai vispār bez tiem, skaidro A. Cunskis. Viņaprāt, ir savas priekšrocības un trūkumi gan lielajiem, gan arī mazajiem mežizstrādātājiem. Proti, ja mazais neuzvar, piemēram, a/s Latvijas valsts meži mežizstrādes pakalpojumu konkursa kādā sadaļā, tad viņam jau rodas problēmas un ir jādomā, kam un par kādu cenu sniegt šos pakalpojumus, lai izvairītos no dīkstāves, kamēr lielajiem ir lielākas variācijas iespējas un atsevišķa mehānisma ierobežotais noslogojums varbūt nerada tik paliekošas sekas. Savukārt mazie bieži ir daudz fleksiblāki nekā lielie.

«Krievijas biznesmeņi esot «iekrituši» ar to, ka viņiem nesamaksāja ārzemju pircēji, tāpēc viņi vēlas strādāt ar jau saņemtu priekšapmaksu vai sliktākajā gadījumā pēc akreditīva Krievijas bankā, kas nebūt nav izdevīgākie nosacījumi Latvijas kokrūpniekiem,» atzīst koktirdzniecības SIA Hansa Silvesters direktors un kokapstrādes SIA Riika Wood meža resursu direktors Māris Liopa. Viņš norāda, ka vidēji Krievijā zāģbaļķi maksā ap 20 Ls/m3, kamēr vietējās celulozes ražotnes papīrmalku iepērk par 12 Ls/m3. Tā kā dzelzceļa pārvadājumu tarifi Krievijas iekšienē ir lētāki par tarifiem eksporta kravu pārvadāšanai, tad ir jārēķinās ar pārkraušanu, bet katrā vagonā tiek iekrauti vidēji ap 65 m3 apaļkoksnes vai ap 75 m3 zāģmateriālu. Par sava veida trūkumiem M. Liopa uzskata neritmiskās piegādes, kā arī koksnes kvalitātes prasības, kuras ne vienmēr Krievijas kompānijas ievēro. Turklāt daudzas Krievijas kokmateriālu tirdzniecības kompānijas ir ieinteresētas ilgtermiņa darījumu attiecībās, nevis veikt vienreizējus pasūtījumus. Turklāt krievu apaļkoku tirdzniecības kompānijas, strādājot ar vairākiem mežizstrādātājiem, ir iemācījušās nodrošināt pasūtītās apaļkoksnes apjomus. «Iespējams, ka lētāk apaļkoksni ir iegādāties tieši no vietējiem mežizstrādātājiem, tomēr Krievijā joprojām mežizstrāde tiek veikta, balstoties uz stumbru tehnoloģiju (garina 6 m garos baļķos, papīrmalku – 3 m), un reti kurš pielieto sortimentu tehnoloģiju,» skaidro M. Liopa. Tādējādi tikai dažiem mežizstrādātājiem pārsvarā Sanktpēterburgas un Maskavas apkaimē pieder forvarderi un vēl mazāk harvesteri un tie galvenokārt strādā, lai nodrošinātu Skandināvijas kompāniju pasūtījumus. «Var arī Latvijas kokrūpnieki koksnes resursu iegādei Krievijā veidot savas meitas kompānijas vai kopuzņēmumus, tomēr manuprāt izdevīgāk to darīt tieši caur Krievijā strādājošajām kompānijām, jo vietējie cilvēki bieži vien zina «zemūdens akmeņus», kas un kā jādara konkrētā situācijā gan saskarsmē ar valsts un pašvaldības institūcijām, gan arī attiecībās ar konkurentiem un saviem sadarbības partneriem,» skaidro M. Liopa.

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija (LNMA) ir nosūtījusi ministru prezidentam Ivaram Godmanim atklātu vēstuli, lai informētu par krīzes situāciju mežistrādes nozarē Latvijā.

"Augstā inflācija, tirgus situācijas izmaiņas Eiropā un ASV, kā arī citu ekonomisko faktoru ietekmē šodien krīze ir vairākām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Taču atšķirībā no ārējiem faktoriem, kas ietekmējuši daudzus Latvijas uzņēmumus, kas šodien bankrotē, samazina vai aptur savu darbību, Latvijas mežizstrādātājiem bankrota draudus rada Latvijas valsts kompetencē ietilpstoši jautājumi," teikts vēstulē.

LNMA vadītājs Andis Araks atklātajā vēstulē norāda, ka valstij piederošā akciju sabiedrība Latvijas Valsts meži ir izsludinājusi kārtējo pakalpojuma iepirkuma konkursu apaļkoku izstrādei, uzverot satraucošo faktu, vairāku gadu līgumos, kas tiek slēgti ar pakalpojumu sniedzējiem, tiek garantēts, ka tiks kompensēts inflācijas kāpums un dīzeļdegvielas sadārdzinājums. Tas arī vienmēr tiek izpildīts. Taču problēma ir tā, ka uz mežizstrādi nevar attiecināt tos Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas aprēķinus, kas raksturo kopējo inflācijas kāpumu valstī, jo Statistikas pārvalde nevāc datus par cenu sadārdzināšanos specifiskās jomās – industriālās tehnikas servisa, rezerves daļu sadārdzināšanos utt.

SIA Latsin valdes loceklis un direktors Varis Sīpols tāpat kā vairāki citi mežizstrādātāji atzīst, ka pēdējā gada laikā būtiski mežizstrādātājus ietekmē valsts mežu apsaimniekotāja īstenotā politika un pieņemtie lēmumi. Proti, apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelī viņi kļūst par vienkāršu pakalpojumu mežizstrādes un mežsaimniecisko darbu veicējiem. Tā kā līdz šim mežizstrādātāji tika līgti tikai uz vienu gadu (tikai pērnā gada nogalē radās ilgāka termiņa līgumi uz 3 gadiem), tiem, kuri investēja mežizstrādes tehnikā — hārvesteros un forvarderos —, nebija garantijas par šādu pakalpojumu iegūšanu nākamajamā gadā. Tas palielināja gan šo kompāniju tālākās izaugsmes risku, gan jau ieguldīto līdzekļu (kredītu, līzingu) atpelnīšanu, kas lielākoties kā Damokla zobens karājās pār ne vienu vien uzņēmumu. Tā kā valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu konkursantiem tiek pieprasīta izziņa par to, ka nav nodokļu parādu, nevis cik ir samaksāts nodokļos, tad vairākiem mežizstrādātājiem tas liek izteikt pieņēmumu par to, ka, lai noturētos tirgū, vairāki mežizstrādātāji ir spiesti veikt mežizstrādes pakalpojumus par ekonomiski maz pamatotu cenu, kura labākajā gadījumā nodrošina izdzīvošanu, bet nevis attīstību. Pēc daļas aptaujāto domām, neuzvarot valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas konkursā, mežizstrādātājiem būs grūti izdzīvot. «SIA Latsin nevar attīstīties pie šādas valsts mežu apsaimniekotāja politikas nosacījumiem, taču kas tā par nozari, ja tā nevar ģenerēt līdzekļus attīstībai un jāmeklē kāds cits rūpals,» atzīst V. Sīpols. Viņaprāt, nav normāla situācija, kad mežizstrāde jāsāk stutēt, piemēram, ar koktirdzniecību, granulu ražošanu utt., tad tas vairs nav bizness, bet gan sociāla joma. Šobrīd daļa jaunās — kontraktoru sistēmas agrāko piekritēju jau esot «aplauzušies» un uz savas ādas izbaudījuši šīs sistēmas priekšrocības un trūkumus. V. Sīpols ir pārsteigts par to, ka par šīs spožās medalas otro negatīvo pusi liecināja arī Igaunijas pieredze, taču to Latvijā ignorējot un brīnoties, kāpēc šajā jomā ir problēmas. Labiem kadriem ir jāmaksā pienācīga alga, taču to vismaz legāli maksājot visus nodokļus nevar izdarīt, ja ir maza samaksa par mežizstrādes pakalpojumiem, tāpēc kvalificēta darabaspēka noturēšanai ir nepieciešamas subsīdijas no kādiem citiem biznesa veidiem, skaidro V. Sīpols.

Lielākajiem mežizstrādātājiem pērn bijis sarežģīts gads, un daļa nozares uzņēmēju spējuši palielināt savus apjomus, daļai tie sarukuši.

To liecina DB pētījums par lielākajiem mežizstrādātājiem Latvijā 2011. gadā. Tiesa gan, lielāko mežizstrādātāju virsotnē pērn būtiskas pārmaiņas nav notikušas, jo lielākā Latvijas mežizstrādātāja statusu, tāpat kā pēdējos sešus gadus, saglabāja SIA Latsin, liecina DB apkopotā informācija. Nav izslēgts, ka DB sastādītajā lielāko mežizstrādātāju topā kāds uzņēmums nav iekļuvis, tomēr līderi ir redzami. Galvenie iemesli, kuri ietekmē mežizstrādi, ir klimatiskie apstākļi (īpaši sala iztrūkums - gada nogalē), apaļkoksnes (īpaši papīrmalkas pieprasījuma kritums) cenas tirgū.

Šobrīd lielākie mežizstrādātāji lielākoties ir tie, kuri gan cērt apsaimniekošanā esošajos mežos, pērk augošu koku cirsmas un arī sniedz pakalpojumus citiem mežu īpašniekiem - apsaimniekotājiem -, it īpaši lielākajam mežu apsaimniekotājam valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM). Savukārt otra daļa mežizstrādātāju ir pakalpojuma sniedzēji. Lai arī katrai no šīm uzņēmēju grupām ir nedaudz atšķirīga pozīcija, tomēr abas vienlīdz stipri ietekmē mežu apsaimniekotāju (īpašnieku) vēlmi savos mežos kaut ko darīt. «Katram biznesa modelim ir savas stiprās un vājās pozīcijas,» situāciju vērtē ilggadējais Latvijas Mežizstrādātāju savienības valdes loceklis Andrejs Cunskis. Viņš nenoliedz, ka mežizstrāde pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojusi fundamentālas pārmaiņas.

Lai mazinātu mežizstrādes jaudu deficītu Latvijā un pēc iespējas ātrāk izstrādātu vētras gāzto/lauzto koku cirsmas, uzņēmēji meklē iespējas iznomāt mežizstrādes tehniku kaimiņvalstīs.Šobrīd valsts mežu apsaimniekotājs ir piesaistījis lauvas tiesu visu Latvijas mežizstrādes jaudu, bet privātīpašniekiem lielākoties vien atliek paļauties uz agrāk noslēgtiem līgumiem ar mežizstrādātājiem vai arī pašiem sakopt vētras radītos postījumus. Turklāt, neraugoties uz milzīgo darba apjomu, peļņā uz Zviedriju ir devušies ne tikai kaimiņvalstu, bet arī Latvijas mežizstrādātāji. Līdz ar to brīvu mežizstrādes jaudu nav ne Latvijā, ne arī kaimiņvalstīs, tomēr, neraugoties uz to, viens no lielākajiem Latvijas mežizstrādātājiem SIA Silva no Igaunijas iznomājis sešus tehnikas komplektus (harvesters + forvarders) ar mātes kompānijas Metsaliitto Igaunijas meitas uzņēmuma palīdzību. «Pirmās tehnikas vienības uz Latviju atceļoja jau martā,» skaidro SIA Silva valdes loceklis Juris Antoņevičs. Viņš norāda, ka tehnika ir iznomāta līdz šā gada 1. jūlijam, taču esot iespējas šo nomas līgumu pagarināt. «Tas izmaksā dārgāk nekā tad, ja šo tehniku iznomātu no Latvijas uzņēmumiem, taču šeit brīvu jaudu nav,» sīkākos komentāros par nomas maksas apjomiem neielaižas J. Antoņevičs. Viņš atzīst, ka iznomātās tehnikas vienības galvenokārt strādās SIA Silva ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos, kuras cietušas no janvāra vētras. Uzņēmums visas jaudas koncentrēja uz ilgtermiņa līgumsaistību izpildi. «Nepiesaistot papildu mežizstrādes jaudas, Silva nevarētu likvidēt vētras postījumus ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās,» atzīst J. Antoņevičs. Viņš norāda — jo ilgāk vētrā lauztā/gāztā koksne atrodas mežā, jo tā arvien vairāk zaudē savas kvalitātes īpašības un līdz ar to arī pielietojumu un cenu tirgū. «Ņemot vērā siltos laika apstākļus, ilgi vilcināties nav laika, jo vētras gāztie koki sāk bojāties un to kvalitāte strauji pazeminās,» uzsver SIA Silva valdes loceklis. Viņš atgādina, ka, tikai sakopjot vētras postījumus, ir iespējams novērst kaitēkļu savairošanos nesakoptās mežaudzēs un ugunsbīstamības risku. Turklāt, strādājot vējgāzēs un vējlauzēs, krasi pazeminās darba ražīgums un līdz ar to arī mežizstrādes apjoms. Tāpēc arī, pēc J. Antoņeviča teiktā, pat iznomājot papildus sešus tehnikas komplektus, uzņēmuma mežizstrādes apjoms mēnesī no 55 000 m3 pieaugs līdz 75 000 m3. Šobrīd Silva mežizstrādē izmanto 10 harvesterus, kamēr janvārī uzņēmuma rīcībā bija tikai 2 harvesteri un pāri par 300 koku gāzējiem. «Faktiski līdz šim esam piesaistījuši 8 tehnikas komplektus, no kuriem 6 ir iznomāti no Igaunijas un, ja situācija to prasīs, tad varētu iznomāt vēl kādu,» uzsver J. Antoņevičs.

Visos mežos Latvijā aizliegts dedzināt ciršanas atliekas, kā arī braukt pa mežiem un purviem ārpus ceļiem. To paredz Valsts meža dienesta lēmums izsludināt ugunsnedrošo laikposmu. Ugunsnedrošais periods ar visām no tā izrietošajām sekām un aizliegumiem mežizstrādātajiem ir ikgadējs un līdz ar to uzņēmēji ir iemācījušies strādāt šādos apstākļos, skaidro Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis. Pēdējo desmit gadu laikā Valsts meža dienests katru gadu vidēji dzēš 860 meža ugunsgrēkus. Šogad Valsts meža dienests jau reģistrējis vairāk nekā 60 meža ugunsgrēkus, tie visi galvenokārt ir izcēlušies no aizdedzinātās kūlas. Turklāt liels meža ugunsgrēks — ap 15 ha platībā bija izcēlies Ķemeru nacionālajā parkā, kur ir apgrūtināta pieejamība un līdz ar to ari sarežģīti dzēšanas apstākļi. Valsts meža dienesta rīkojums paredz, ka bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo mežniecību nedrīkst veikt nekādus dedzināšanas darbus, kas rada lielus dūmus un var maldināt ugunsnovērošanas torņa dežurantus, ļoti maldinoši ir arī degošās kūlas dūmi, kas apgrūtina situācijas novērtēšanu.Visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežā šajā laikposmā, ir noteikti atsevišķi aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un kriminālatbildību. Mežizstrādātājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma izsludināšanu mežā ir jāpārtrauc zaru un ciršanas atlieku dedzināšana, bet meža īpašniekiem ir jāatbrīvo meža ceļi un stigas no vētras laikā sagāztajiem kokiem, lai meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Mežos un purvos aizliegts: — nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus; — kurināt ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās; — atstāt ugunskurus bez uzraudzības; — dedzināt sadzīves atkritumus un ciršanas atliekas; — braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem; — ekspluatēt uz meža ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus bez dzirksteļu slāpētājiem. Avots: Valsts meža dienests

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī 2008.gada trešajā ceturksnī bija 486 lati un, salīdzinot ar otro ceturksni, tā pieauga par 1.9%. Visstraujāk algas augušas elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes sektoros.

Mazinās algas pieauguma temps Kopumā sabiedriskajā sektorā algas augušas par 0.7%, privātajā – par 2.7%.

Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, turpina samazināties mēneša vidējās bruto darba samaksas pieauguma temps. Ja šā gada pirmajā ceturksnī tas bija 28.0% un otrajā ceturksnī – 23.6%, tad trešajā ceturksnī tas saruka līdz 20.3%. Neto darba samaksa šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, palielinājās par 22.3% un sasniedza vidēji 355 latus. Darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 15.8%, veidoja 5.6%.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Ārvalstu investoru padome Latvijā uzskata, ka viens no cēloņiem šobrīd Latvijas tautsaimniecībā vērojamajai izaugsmes nesabalansētībai un vairākiem nelabvēlīgiem ilgtermiņa procesiem ir deformēti ekonomiskie stimuli, kurus rada nodokļu sistēmas nepilnības.

Ārvalstu investoru padome Latvijā ir sagatavojusi viedokli par iespējamu Latvijas nodokļu sistēmas pilnveidošanu, informēja Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs Andris Lauciņš.

"Vienlaicīgi vēlamies uzsvērt, ka sagatavotā priekšlikuma mērķis ir kļūt par darba dokumentu un kalpot par pamatu diskusijām šī brīža situācijā, kad aktīvi tiek meklēti risinājumi, lai novērstu Latvijas tautsaimniecībā vērojamās izaugsmes nesabalansētību, un radīt pareizus ekonomikas stimulus, kuri nodrošinātu atbilstošu vidi sabalansētai ilgtermiņa izaugsmei.

Ārvalstu investoru padome Latvijā ir atzinusi, ka viens no cēloņiem šobrīd Latvijas tautsaimniecībā vērojamajai izaugsmes nesabalansētībai un vairākiem nelabvēlīgiem ilgtermiņa procesiem ir deformēti ekonomiskie stimuli, kurus rada nodokļu sistēmas nepilnības. Sistēma ir atpalikusi no vispārējā ekonomikas attīstības procesa un pat to kavē, nenodrošinot atbalstošu vidi sabalansētai ilgtermiņa izaugsmei.

Sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, kas mēnesī pelna mazāk par 300 Ls, algas tiks samazinātas par 15 %, bet tiem, kam algas pārsniedz 300 Ls mēnesī – par 20 %. Savukārt iekšlietu dienestos strādājošajiem algas tiks samazinātas par 20 %, neatkarīgi no to apmēra.

To šodien, atbalstot attiecīgus Finanšu ministrijas sagatavotus Ministru kabineta noteikumu grozījumus, nolēma valdība.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns valdības sēdē pauda neizpratni par to, kādēļ zemāk atalgotajiem iekšlietu struktūru darbiniekiem tiek piemērots lielāks algu samazinājums nekā citiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece apgalvo, ka lielāks samazinājums iekšlietu struktūru darbiniekiem tiek piemērots tādēļ, ka šī gada sākumā, kad citās sabiedriskā sektora nozarēs algas jau tika samazinātas, policistu un citu iekšlietu sistēmas darbinieku algas „aiztiktas netika”, jo izdevumu samazinājums ticis nodrošināts, maksimāli apcērpot tēriņus dažādās citās pozīcijās.

Daudzu lielu nekustamā īpašuma attīstības projektu iesaldēšana izraisījusi zināmu cenu stabilizāciju celtniecības materiālu tirgū.

To Db apstiprināja gan vairāku lielu būvkompāniju vadītāji, gan projektu attīstītāji. Domas dalījās jautājumā, vai atsevišķu celtniecības materiālu cenas šobrīd krīt vai kāpj. Vairāki uzņēmumi - RBSSkals, Kalnozols celtniecība, PBLC - norādīja, ka noteiktas materiālu grupas ir kļuvušas lētākas, taču kompānijas Latvijas energoceltnieks, Skonto būve un SRV Terbelat pārstāvji apliecināja, ka var būt runa par zināmu stabilitāti, taču kopumā būvmateriālu izmaksas tikai kāpj, tiesa, ne tik strauji kā citu gadu. Projektu attīstītāji Valērija Barjera nekustamie īpašumi komercdirektors Jānis Brants stāsta, ka cenu krišanos nav novērojis, savukārt SIA Bauplan Nord valdes loceklis Jans Brinks (Jan Brink) prognozē, ka īpaši augstais pieprasījums pēc būvdarbiem vismaz nākotnē nedaudz samazināsies un tas nozīmē ekstrēmā cenu kāpuma pieauguma pierimšanu. Pirmās pazīmes viņš jau esot pamanījis. 2007. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2006. gada 2. ceturksni, būvniecības izmaksas Latvijā cēlās vidēji par 29.1%, kas ir straujākais izmaksu pieaugums Baltijā, liecina CSP dati.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Mežsaimniecisko darbu veicēji ir nobažījušies, ka ideja viņiem ar 2005. gadu atmaksāt akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu un svinu nesaturošo benzīnu varētu tā arī palikt tikai solījumu līmenī. Šo bažu pamatā ir fakts, ka no Valsts sekretāru sanāksmes tika atsaukti Zemkopības ministrijas sagatavotie grozījumi akcīzes nodokļa likumā, kas paredzēja, ka degvielai, par kuru atmaksās nodokli, jābūt izlietotai mežsaimniecisko darbu veikšanai — augsnes sagatavošanā, mežaudžu kopšanā, apaļo kokmateriālu sagatavošanā, pievešanā, iekraušanā. Tā kā šobrīd valsts institūcijas strādā pie 2005. gada valsts budžeta projekta, tad šāda likumprojekta atsaukšana mežizstrādātājiem šķiet kā signāls tam, ka nauda ir nepieciešama daudz dažādām programmām un tāpēc ir mazas cerības, ka nākošgad varētu tikt atmaksāts akcīzes nodoklis mežsaimniecisko darbu veikšanai, jo valsts makā tas varētu iecirst ap 3 miljonus Ls lielu robu. «Tukši solījumi Latvijā ir modē,» skumji secina SIA Žīguru MRS direktors Ēvalds Macāns. Viņš norāda, ka tukši solījumi kaut kā amortizēt pāreju uz apaļkoku sortimentu tirdzniecību no zemkopības ministra bija ilgtermiņa līgumturētājiem, kuru līguma termiņš beidzās, jo uz papīra tie bija uzlikti, bet vēlāk pateica: to nevar īstenot, jo neļauj normatīvie akti. «Tagad ir tas pats, pasola tad visi nomierinas, bet pēc tam atzīst, ka nesanāca, un turpina solīt ko citu, tāpēc šiem solījumiem vairs neticu,» uzsver Ē. Macāns. Viņš atzīst, ka vismaz šo solījumu ietekmē daļa mežizstrādātāju dzīvoja ar domu — neraugoties uz degvielas cenu kāpumu, ko īpaši ietekmēja akcīzes nodokļa likmes palielināšana, šo pakalpojumu cenas labākajā gadījumā varēs nepaaugstināt vai sliktākajā gadījumā paaugstināt tikai nedaudz. «Tā kā Žīguru MRS atrodas pašā Latvijas nostūrī, jo līdz ostai ir ap 300 km, neesam konkurētspējīgi ar tiem, kuri izmanto kreiso degvielu un esam zaudējuši klientus tikai tāpēc, ka ar akcīzes nodokļa palielināšanu pieauga transporta izmaksas, bet pakalpojumu ņēmēji nav gatavi palielināt transportēšanas izmaksas,» atzīst Ē. Macāns.

Mežizstrādātāji centīsies pārliecināt Saeimas amatpersonas, komisiju un frakciju vadītājus atbalstīt valdības noraidītos grozījumus akcīzes nodokļa likumā par atlaižu piešķiršanu meža darbu veikšanai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tā nolemts Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas sēdē. Tāpat, lai pievērstu uzmanību situācijai nozarē, tiks rīkots pikets. Mežizstrādātāji bija sašutuši un neizpratnē par to, kāpēc Ministru kabinets ir noraidījis sagatavotos grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli». Bija iecerēts, ka nodokli par dīzeļdegvielas izmantošanu atmaksās par augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai; kokmateriālu sagatavošanu cirsmā ar koku gāšanas mašīnu; cirsmā sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam. Tiesa, nodokļa atmaksāšanu tika piedāvāts limitēt, piemērojot dīzeļdegvielas patēriņa normas atkarībā no veiktā darba. Noteikti arī vairāki ierobežojumi, proti, akcīzes nodokļa atmaksa pienāksies tiem, kuri augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai veikuši vismaz 5 ha apjomā, bet kokmateriālu sagatavošana cirsmās ar koku gāšanas mašīnu vai cirsmās sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam veikuši vismaz 200 m3 apjomā.

Kāpēc gan kaut ko darīt vienkārši, ja var sarežģīti, turklāt dārgi – diemžēl tieši šāda gadiem ilgi ir bijusi Latvijas likumdevēja loģika, un, lai gan Saeimas sasaukums laiku pa laikam mainās, tas darbības principi paliek mūžam nemainīgi. Šoreiz tas vistiešākajā mērā ir attiecināms uz Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātu lēmumu, pieļaujot iespēju prasīt a/s Sadales tīkls, lai šis uzņēmums pērk koksni, kas iegūta, attīrot stigas ap energolīnijām.

Ņemot vērā, ka mūsu valstī joprojām ir pietiekami daudz energolīniju, kas nav ieraktas zemē, ir tikai normāli, ka noteiktai mežu teritorijai ap tām ir jābūt attīrītām kaut vai tāpēc, lai katru reizi, kad nokrīt kāds koka zars, vairākos simtos mājsaimniecību un uzņēmumu, vienkārši sakot, nepazustu elektrība.

Ar šādām situācijām elektroenerģijas lietotājiem diemžēl ir jārēķinās gadiem ilgi, ir īpaši brīžos, kad parādās teju niecīgākā vēja pūsma, tāpēc risinājumam šajā jomā ir jābūt. Tāpat jāņem vērā, ka liela daļa energolīniju šķērso privātus mežus, un tas nozīmē, ka mehānismam ir jābūt tādam, lai to īpašnieki neciestu zaudējumus. Piemēram, visām pusēm pieņemams būtu risinājums, ka Sadales tīkls finansē traucējošo koku izzāģēšanu, apmaksā mežizstrādātājiem izcirsto vietu satīrīšanu, kas savukārt tālāk jau paši vienojas ar mežu īpašniekiem par to, kas un ka tiks darīts ar katru nozāģēto priedi, bērzu vai egli. Savukārt tagad, pieļaujot iespēju, ka Sadales tīklam varētu būt jāsamaksā mežu īpašniekiem par nozāģētajiem kokiem, tos atpērkot, deputāti ir parūpējušies par totālu absurdu. Principā sanāk, ka Sadales tīklam varētu tikt uzticēta pilnīgi jauna funkcija – koksnes iepirkšana un, ņemot vērā, ka šā uzņēmuma pamatdarbība neparedz egļu, priežu vai bērzu pārstrādi, faktiski arī pārdošana. Paši mežkopības nozarē nodarbinātie atzīst, ka principā nosacījumi ir radīti tadi, lai nopelnīt varētu visi. Tomēr šeit vajadzētu ņemt vērā pāris būtiskus aspektus, par kuriem attiecīgās Saeimas komisijas deputāti acīmredzot nav aizdomājušies.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas valstī 2007.gada trešajā ceturksnī sasniedza 3,41 latu, kas ir par 6,5% vairāk nekā otrajā ceturksnī. Sabiedriskajā sektorā vienas stundas darbaspēka izmaksas trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro, pieaugušas par 11,1%, bet privātajā sektorā – par 5,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 32,9% jeb par 84 santīmiem stundā. Sabiedriskajā sektorā vienas stundas darbaspēka izmaksas šā gada trešajā ceturksnī bija 4,45 lati un gada laikā tās pieaugušas par 36,4% jeb 1,19 latiem stundā, privātajā sektorā – 3,00 lati un kāpums bija 32,4% jeb 73 santīmi stundā.

Darbaspēka izmaksu divas galvenās sastāvdaļas ir bruto darba samaksa un pārējās darbaspēka izmaksas. Bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā šā gada trešajā ceturksnī bija 2,72 lati un, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, tā ir pieaugusi par 32,8% jeb 67 santīmiem stundā. Pārējās darbaspēka izmaksas bija 0,69 lati stundā un šajā periodā pieaugušas par 32,9% jeb 17 santīmiem stundā. (Pārējās darbaspēka izmaksās iekļauts: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko maksā darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju apdrošināšanas iemaksas, veselības un dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalsti, balvas, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksa, atlaišanas pabalsts, samaksa par dīkstāvēm, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva. Darbaspēka izmaksās nav iekļautas profesionālās apmācības izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar darbinieku pieņemšanu darbā, darba apģērba un uniformu izmaksas, darba dēļ nepieciešamo medicīnisko pārbaužu un vakcināciju izmaksas, speciālu ēdienu un dzērienu izmaksas.)

«Nedomāju, ka nule piedzīvotā vētra ir nopostījusi vairāk nekā 1969. gadā, kad tika nopostīti 2.5 — 3 milj. m3 koksnes,» secina asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņaprāt tolaik nebija tādu mežizstrādes jaudu, kā rezultātā nācās šiem darbiem piesaistīt viesstrādniekus no Ukrainas, kamēr pašlaik ir cits mežizstrādes tehnikas līmenis. Pēc A. Plezera domām, koksnes cenas vētras nopostītās koksnes iepludināšana tirgū nemainīs, viņaprāt problēma varētu būt — šajos klimatiskajos apstākļos — bezsala periodā — izstrādāt vētras nopostītos mežus, jo īpaši mitrās vietās. Tiesa, vēja lauzes ir radījušas papildu darba iespējas mežizstrādātājiem, kaut arī tiek norādīts, ka vēja lauzto koku mežizstrādē ir minimāli izmantojams harvesters un lielākoties nākšoties izmantot kokgāzēju pakalpojumus, kā rezultātā salīdzinājumā ar augošu koku ciršanu, pieaugs mežizstrādes izmaksas un 1 m3 vidējais izstrādes ātrums.

Lai arī tiek uzsvērts, ka vētra ir radījusi postījumus mežiem, taču mežizstrādātājiem tā dod ne tikai darbu, bet arī iespējas risināt savas problēmas. Proti, mežizstrādes izmaksas vējlauzēs ir augstākas nekā cērtot augošus kokus , turklāt lielais vētras postījumu apjoms — ap 7.3 milj. m3 Latvijā un Zviedrijā ap 80 milj. m3 koksnes — dod izvēles iespējas. Tiesa, Zviedrijas piedāvājums 12 — 20 Ls/m3 par mežizstrādes pakalpojumiem ir krietni pievilcīgāks par piedāvājumiem Latvijā, tomēr, dodoties turp, vismaz pēc vairāku aptaujāto domām, var zaudēt iestrādes Latvijā, kā rezultātā, atgriežoties atpakaļ pēc 1 — 1.5 gadiem, būtu problemātiski tikt pie mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas. Strādājot Zviedrijā, nav garantijas, ka pēc šo vējgāžu sakopšanas būs iespējas turpināt iegūt jaunus pasūtījumu mežizstrādes pakalpojumu sniegšanā, jo šiem Latvijas uzņēmējiem varētu tikt izvirzītas dažādas papildu prasības, par kurām šajos ārkārtas apstākļos netiek pieminēts. Lai arī Latvijas kopējās mežizstrādes jaudas tiek lēstas uz 14 milj. m3 koksnes (kas ir nedaudz lielākas par vidēji gadā izcērtamās koksnes apjomu Latvijā), taču nav izslēgts, ka vētras seku likvidēšanas laikā Latvijā varētu parādīties ārvalstu mežizstrādātāju brigādes, piemēram, no vētrā mazāk cietušās Igaunijas vai Lietuvas, kā arī citām valstīm.