Atjaunīgās enerģijas ražotājs Ignitis Renewables, kas ir daļa no enerģētikas grupas Ignitis Group, atklājis savu pirmo saules enerģijas projektu Latvijā – saules enerģijas parku “Vārme” Kuldīgas novadā.

Tas šobrīd ir lielākais atjaunīgās enerģijas projekts Latvijā ar kopējo uzstādīto jaudu 94 megavati (MW). Tas ir pirmais uzņēmuma realizētais atjaunīgās enerģijas projekts Latvijā, kas šovasar uzsācis elektroenerģijas ražošanu un kļuvis par pirmo projektu, kas pieslēgts Latvijas elektroenerģijas augstsprieguma pārvades tīklam.

Saules enerģijas parks “Vārme” atrodas 110 hektāru plašā teritorijā Kuldīgas novadā, kur uzstādīti vairāk nekā 156 000 saules paneļu. Projekta kopējās investīcijas, ieskaitot aktīva iegādi un būvniecības izmaksas, veido aptuveni 66 miljonus eiro.

Papildus tam uzņēmums jau ir veicis un turpina ieguldīt reģiona attīstībā vairāk nekā 640 000 eiro, kas paredz vietējās infrastruktūras uzlabošanu, tostarp ceļu uzturēšanu, seguma atjaunošanu un meliorācijas sistēmu sakārtošanu. No šīs summas aptuveni 195 000 eiro ir novirzīti sabiedrības iesaistei – kopienu atbalsta projektiem un sadarbības iniciatīvām ar vietējo pašvaldību un iedzīvotājiem.

Norvēģijas Karalistes vēstniecībā 1.decembrī parakstīts ūdeņraža ražotāja un termināļa SIA “CIS Liepaja” un vēja enerģijas ražotāja SIA “Vindr Latvia” saprašanās memorands. Tā mērķis ir izpētīt ilgtermiņa atjaunīgās enerģijas piegādes iespējas caur valsts elektrotīklu jaunajai zaļā ūdeņraža ražotnei Liepājā.

Tādējādi sperts būtisks solis pretī vienai no Ziemeļeiropas lielākajām un mūsdienīgākajām zaļā ūdeņraža iniciatīvām – atjaunojamās enerģijas kompleksa un zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Ilgtermiņa vienošanās starp elektroenerģijas ražotāju un pircēju par zaļās enerģijas piegādi noteiktā laika periodā un par iepriekš saskaņotu cenu nodrošinātu stabilu un paredzamu enerģijas piegādi pircējam. Vienlaikus tas ļautu ražotājam garantēt ilgtermiņa investīciju atdevi atjaunīgās enerģijas projektos, kā arī sniegtu būtisku atbalstu atjaunīgās enerģijas attīstībai, Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un uzņēmumu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.

Atjaunīgās enerģijas attīstītājs European Energy pārdevis 50% no Saldus saules parka īpašumtiesībām Dānijas pensiju pārvaldītājam Sampension, veicinot jaunu investīciju piesaisti atjaunīgās enerģijas projektu attīstībai.

Sampension ir viens no lielākajiem Dānijas pensiju fondiem, kas jau vairākus gadus sadarbojas ar European Energy projektiem, galvenokārt Dānijā. Šī gada sākumā Latvija kļuva par pirmo Baltijas valsti, kur tika īstenota šāda veida sadarbība – toreiz Sampension iegādājās 50% no European Energy attīstītā Tārgales saules parka, kas ar 148 MW uzstādīto jaudu ir viens no lielākajiem saules enerģijas projektiem Latvijā. Sadarbība ar institucionālajiem investoriem, piemēram, pensiju fondiem, sniedz iespēju European Energy atkārtoti ieguldīt iegūto kapitālu jaunu atjaunīgās enerģijas projektu attīstībā, tādējādi veicinot Latvijas enerģētiskās neatkarības mērķu sasniegšanu.

Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

Baltijas valstu alternatīvo ieguldījumu pārvaldnieks “INVL Asset Management” publiskā obligāciju piedāvājuma laikā uzņēmumam “REFI Sun” piesaistījis 15 miljonus eiro no Baltijas valstu privātajiem un institucionālajiem investoriem.

“REFI Sun” investē atjaunīgās enerģijas projektos ar “INVL Renewable Energy Fund I” starpniecību. Šie līdzekļi tiks izmantoti esošo finanšu saistību refinansēšanai un atjaunīgās enerģijas projektu finansēšanai strauji augošajos Polijas un Rumānijas tirgos, kuros fonds attīsta saules elektrostaciju projektu portfeli ar 389 megavatu (MW) kopējo jaudu.

Kopējais pieprasījums pēc “REFI Sun” obligācijām sasniedza 15,636 miljonus eiro no 567 investoriem.

"Investori vēlreiz ir apliecinājuši savu uzticību fonda darbībai, attīstot atjaunīgās enerģijas projektus Polijā un Rumānijā. Piesaistītais kapitāls fondam ļaus turpināt veiksmīgi būvēt elektrostacijas šajos tirgos un optimizēt kapitāla struktūru. Vienlaikus investoriem būs iespēja diversificēt savus ieguldījumus strauji augošajos atjaunīgās enerģijas tirgos. Tāpat mēs ar gandarījumu redzam, ka pieaug interese no institucionālajiem investoriem, ja salīdzinām ar iepriekšējiem fonda uzņēmumu obligāciju piedāvājumiem," norāda “INVL Renewable Energy Fund I” vadošais partneris Ļudas Ļutkevičus (Liudas Liutkevičius).

Atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem, Latvenergo ar Elektrum zīmolu turpina paplašināt atjaunīgās enerģijas ražošanu Baltijā.

Klaipēdas reģionā, Lietuvā, darbību sākuši trīs “Elektrum Lietuva” saules parki ar gandrīz 180 MW kopējo jaudu. Tādējādi Latvenergo jaunu AER ražošanas portfelis Baltijas valstīs šobrīd sasniedz 374 MW.

Latvenergo meitassabiedrība “Elektrum Lietuva” Klaipēdas rajonā atklājusi trīs jaunus saules parkus ar kopējo jaudu 176 megavati (MW). Tie izvietoti vairāk nekā 360 hektāru platībā un spēs nodrošināt elektroenerģiju vairāk nekā 100 000 mājsaimniecību gadā. Plānotais gada elektroenerģijas izstrādes apjoms sasniegs 200 000 MWh.

Saules enerģija ir viens no visstraujāk augošajiem atjaunīgās enerģijas avotiem Eiropā. Latvenergo jaunās AER jaudas palīdz mazināt atkarību no fosilajiem resursiem Baltijas mērogā, stiprina Latvijas uzņēmuma pozīcijas starptautiskā tirgū, veicina klimata mērķu sasniegšanu un ir garantija ilgtermiņā zemākām elektroenerģijas cenām. Kā to apliecina dati, katrs +1% atjaunīgās enerģijas īpatsvarā samazina vairumtirdzniecības elektroenerģijas cenu vidēji par 0,6%.

Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) šodien Džūkstē ir atklājis Latvijā pirmo publiski pieejamo biometāna ievades punktu, kas ir nozīmīgs solis biometāna ražošanas veicināšanai valstī.

Šis risinājums padara dabasgāzes pārvades sistēmu pieejamu arī biometāna ražotājiem, kuriem nav tieša pieslēguma pārvades sistēmai, tādējādi sekmējot atjaunīgās enerģijas integrāciju energosistēmā. Tiek prognozēts, ka Džūkstes punktā gadā varētu tikt ievadīti līdz pat 10 miljoniem normālkubikmetru (Nm³) jeb 100 GWh biometāna gadā.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 1,7 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Biometāna ievades punkts Džūkstē darbojas pēc virtuālā gāzesvada principa – biometāns tiek saspiests un transportēts konteineros no dažādiem reģiona ražotājiem līdz ievades punktam. Šāda centralizēta pieeja ļauj apvienot vairākus piegādātājus, tajā skaitā mazākus biometāna ražotājus, kuriem nav ekonomiski pamatoti izbūvēt autonomu tiešo pieslēgumu gāzes pārvades sistēmai. Tieši tāpēc jaunatklātais biometāna ievades punkts būtiski paplašina iespējas iesaistīties atjaunīgās enerģijas tirgū.

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Vindr Latvia SIA plāno attīstīt vēja parku “Vidzeme” Cēsu novadā. Paredzēts, ka projekta ietvaros tiks uzstādītas līdz 43 vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu līdz 309,6 megavatiem.

Informācija Enerģētikas un vides aģentūras mājaslapā liecina, ka IVN procesā pieteiktais un ietekmju novērtējumā pieņemtais VES augstums ir līdz 300 m un katras VES jauda – 8 MW, lai gan turbīnas ar šādu augstumu un jaudu pagaidām vēl neražo (Iesnieguma sagatavošanas brīdī – 2025.g.). Precīzs izbūvējamo VES skaits un novietojums, kā arī uzstādāmo VES modelis un tehniskie raksturlielumi šobrīd vēl nav noteikti. IVN procesa ietvaros ir paredzēts vērtēt vairākus VES modeļus, kopējo uzstādāmo VES skaitu, to izvietojumu un Vēja parka kopējo jaudu. Izpētes teritorijā ietilpst 40 zemes vienības. Izpētes teritorijas platība ir 4760,245 ha. Lai nodrošinātu saražotās elektroenerģijas nodošanu kopējā tīklā, tiks izbūvēta jauna apakšstacija. Apakšstaciju ir paredzēts pieslēgt 330 kV elektropārvades līnijai “Aizkraukle-Valmiera”.

Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšanas rezultātā 2026. gadā degvielas cenas varētu pieaugt par aptuveni 0,06 eiro litrā, bet tas radīs pozitīvu augsni Latvijas vietējo atjaunīgo enerģijas avotu attīstībai, skaidroja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka šobrīd publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par diviem Latvijas transporta nozarei būtiskiem likumprojektiem - "Par piesārņojumu" un "Transporta enerģijas likumu". Abi šie likumprojekti tiek virzīti no ES institūciju puses ar mērķi mazināt Eiropas atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.

Likumprojekts "Par piesārņojumu" paredz to, ka Eiropas transporta nozare, sākot ar 2027. gadu, tiks iekļauta Emisiju tirdzniecības sistēmā 2 (ETS2), kā rezultātā degvielas tirgotājiem būs jāiegādājas oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kvotas par katru tirgū realizēto kaitīgo emisiju tonnu. Vēsturiski emisiju kvotu cenas ir būtiski svārstījušās, un ir grūti prognozēt šo kvotu cenu līmeni nākotnē, tomēr ES institūciju sākotnējās aplēses par emisiju kvotu cenu līmeni 2027.-2030. gada periodam paredz, ka tās tiks definētas ar cenas griestu līmeni 45 eiro tonnā.

Baltijas vadošā alternatīvo aktīvu pārvaldnieka “INVL Asset Management” pārvaldītais fonds “INVL Renewable Energy Fund I”, kas investē atjaunīgās enerģētikas projektos, nākamajā pirmdienā, 18. augustā, plkst. 14.30, noslēgs obligāciju publisko piedāvājumu ar procentu likmi 7,5-8,5 %.

Piedāvājums ir pieejams Baltijas valstu privātajiem un institucionālajiem investoriem.

“REFI Sun” mērķis ir piesaistīt līdz 15 miljoniem eiro, emitējot obligācijas ar 2,5 gadu termiņu. Obligāciju emisijā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti atjaunīgās enerģijas projektu finansēšanai un refinansēšanai Polijas un Rumānijas tirgos. Abi šie tirgi strauji attīstās, un fonds tajos attīsta saules elektrostaciju projektu portfeli ar 389 megavatu (MW) kopējo jaudu.

“Baltijas obligāciju tirgus strauji attīstās un investoru aktivitāte pieaug, tādēļ ar šo publisko obligāciju emisiju “REFI Sun” vēlas paplašināt investoru bāzi un sniegt ieguldījumu iespējas investoriem ne vien Lietuvā, bet arī Latvijā un Igaunijā.“REFI Sun” obligācijas investoriem piedāvā iespēju ģeogrāfiski diversificēt ieguldījumus, jo iegūtie līdzekļi tiek ieguldīti “INVL Renewable Energy Fund I” (REFI) pārvaldītajos atjaunīgās enerģētikas projektos Polijā un Rumānijā. REFI projektu portfelis šajos tirgos atrodas attīstības noslēguma posmā, un Polijas un Rumānijas tirgi attīstītājiem sniedz lielākas iespējas pārdot elektroenerģiju plašākam patērētāju lokam ar izdevīgākiem nosacījumiem nekā Baltijas valstīs,” norāda Linas Tomkevičius, fonda “INVL Renewable Energy Fund I” partneris.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Lietuvā piecās slaucamo govju novietnēs valsts dienvidrietumos apstiprināti pirmie infekciozā katarālā drudža jeb zilās mēles slimības gadījumi, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests informē, ka novietnēs konstatēts infekciozā katarālā drudža trešais serotips, kas pēdējos gados aktīvi cirkulē vairākās Eiropas valstīs.

PVD skaidro, ka slimība dzīvniekiem konstatēta, izmeklējot paraugus laboratoriski, taču inficētajām govīm slimību klīniskās pazīmes nav novērotas.

Dienestā akcentē, ka ar zilās mēles slimību var saslimt liellopi, aitas, kazas un citi atgremotājdzīvnieki. Slimība nav lipīga, bet to strauji izplata asinssūcēju kukaiņi - miģeles. Dzīvnieks dzīvnieku ar zilās mēles vīrusu nevar inficēt. Tāpat zilās mēles slimības vīruss neietekmē cilvēku veselību un pārtikas nekaitīgumu.

Lai nodrošinātu infekciozā katarālā drudža agrīnu noteikšanu un iespējamo izplatību, PVD katru gadu izstrādā un realizē slimības valsts uzraudzības programmu. Programmā miģeļu aktīvajā periodā notiek slimības uzņēmīgo sugu dzīvnieku asins paraugu laboratoriska izmeklēšana uz infekciozo katarālo drudzi. Izmeklējamo paraugu apmērs tiek noteikts no visas valsts teritorijas proporcionāli uzņēmīgo dzīvnieku populācijas blīvumam Latvijas novados.

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) jau devīto gadu sekmīgi darbojas Latgales reģionā, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu. Latgales SEZ šobrīd apvieno 38 kapitālsabiedrības ar īpašo statusu, kas aktīvi attīsta savu darbību reģionā. Kopumā noslēgti 94 investīciju līgumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 111 miljonus eiro.

Par to, kādas ir Latgales SEZ priekšrocības un ko uzņēmēji no tā iegūst, sarunājāmies ar Aldi Adamoviču, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju.

Kā Latgales SEZ veicina uzņēmējdarbības attīstību Latgales reģionā?

Latgales speciālā ekonomiskā zona ir valsts atbalsta instruments, kas sniedz uzņēmējiem – gan ražotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem – iespēju, investējot Latgales reģiona ekonomikā, saņemt valsts garantētas nodokļu atlaides. Mūsu galvenais mērķis ir veicināt jaunu darba vietu radīšanu un uzņēmējdarbības attīstību Latgalē. Latgales SEZ priekšrocības ir pieejamas gan vietējiem uzņēmējiem, kuri plāno paplašināt un dažādot savu ražošanu vai pakalpojumu klāstu, gan ārvalstu investoriem, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību Latgales reģionā. Tas ir nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas tiecas kļūt konkurētspējīgāki gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū. Vienlaikus tā sniedz būtisku ieguldījumu arī reģiona un valsts attīstībā, veicinot nodokļu ieņēmumu pieaugumu un kopējo ekonomisko izaugsmi.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kā valsts politika var ietekmēt elektroenerģijas tirgus attīstību, kā arī uzzināsim, kā globālie procesi attīsta elektromateriālu tirgu.

Kā pēdējos gados valsts politika ir ietekmējusi elektroenerģijas nozari un tās attīstību? Vai bijuši kādi lēmumi, kas kavējuši vai tieši pretēji sekmējuši?

Tāds spilgtākais piemērs ir pirms trīs gadiem valsts uzsāktais atbalsts saules paneļiem privātmājām. Sākotnēji tas radīja lielu iedzīvotāju interesi, bet pēc valsts lēmuma mainīt sistēmu no neto uzskaites uz neto norēķinu, tad, redzams, ka interese būtiski noplaka. Vienlaikus pozitīvi, ka šī maiņa sekmēja interesi par elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām jeb uzkrājošajām baterijām, jo elektrību vairāk saražo vasarā, bet lielāks patēriņš ir rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Valsts arī tam uzsāka atbalsta programmu.

“Lords LB Asset Management” pārvaldītā ieguldījumu sabiedrība UAB “Atsinaujinančios energetikos investicijos” (AEI) sāk publiski izplatīt jaunu obligāciju emisiju. Ieguldītājiem tiek piedāvātas 13 mēnešu obligācijas ar fiksētu gada procentu likmi 8,5 % apmērā. Ieguldīt no 1000 eiro var gan privātie, gan institūciju ieguldītāji Baltijas valstīs. Izplatīšanu organizē ieguldījumu uzņēmums “Orion Securities”.

“Obligāciju ieguldītājiem piedāvājam ienesīgumu, kas balstīts uz jau strādājošiem atjaunīgās enerģijas projektiem Lietuvā un Polijā. Sabiedrība ir pēdējā īpašuma pārdošanas stadijā, lai līdz 2027. gada beigām pārdotu visus attīstītos un attīstāmos projektus. Līgumi par fiksētu elektroenerģijas cenu, skaidra pārdošanas stratēģija, augsti ilgtspējas standarti un konsekventa vērtības radīšana ļauj mums gūt prognozējamu ienesīgumu un ierobežot riskus,” saka AEI pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius).

AEI arī ļauj esošajiem ieguldītājiem apmainīt savas 5 % kupona obligācijas, kuru dzēšanas termiņš ir šā gada 15. decembris, pret jaunemitētām obligācijām ar 8,5 % kuponu proporcijā 1:1.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Kopinvestīciju nekustamajā īpašumā platforma “Letsinvest” visu darbības gadu garumā pulcināja spēcīgu investētāju kopienu, kura finansēja jau vairāk kā 100 projektus dažādās Eiropas valstīs. Vietējās kopienas komandas darbību veic ne tikai Lietuvā, bet arī Spānijā un Portugālē, kur uz vietas analizē potenciālos projektus un uztur tiešos sakarus ar to attīstītājiem. Ekskluzīvajiem “Letsinvest” atlasītajiem projektiem investētāji līdzekļus piešķīra rekordīsā laikā, bet daļā projektu sagaidīja arī starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Aicinām apskatīt nekustamā īpašuma objektus, kuru īstenošanai durvis atvēra “Letsinvest“ investētāju kopiena.

“Pūļa finansējuma platformas bieži veic pirmā posma kreditora funkciju, tāpēc “Letsinvest” kopienas investīcijas kļūst par svarīgu soli veiksmīgai projekta īstenošanai. No platformas darbības sākuma mūsu kopiena jau ir nodarbinājusi vairāk kā 75 milj. EUR un finansēja vairāk kā 100 nekustamā īpašumu objektus Lietuvā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā un Latvijā. Īpaši ātri investētāji līdzekļus piesaista projektiem, kuriem raksturīgs spēcīgs koncepts, attīstītāju vīzija un īpaša vieta”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

“Letsinvest” ievēro konservatīvu risku pārvaldes stratēģiju un piemēro stingru projektu atlasi. Eiropas platforma pēdējo gadu laikā paplašināja savu darbību – vietējās ekspertu komandas pašlaik strādā Lietuvā, Portugālē un Spānijā. Tādā veidā tiek nodrošināti tiešie sakari ar nekustamā īpašuma attīstītājiem, labāka vietējā tirgus dinamikas pārzināšana un kvalitatīva projektu atlase. Ne velti līdz šim “Letsinvest” kredītņēmēji ne vienu reizi nav nokavējuši norēķinu ar investētājiem veikšanu. Jau vairāki Lietuvas un ārvalstu projekti veiksmīgi ir izgājuši visu īstenošanas ciklu – no investēšanas sākuma līdz galējai norēķinu veikšanai ar investētājiem. Vidēji investīciju platformā ir vairāk kā 80 tūkst. EUR.

Latgales reģionā šobrīd top vairāki nozīmīgi projekti – Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra (ALTOP) industriālais parks Daugavpilī, Rēzeknes industriālais parks Ziemeļu rajonā un industriālais parks “Augšdaugava” – Augšdaugavas novadā.

Paralēli arī pārējās Latgales pašvaldības attīsta uzņēmējdarbībai pielāgotu infrastruktūru, sakārtojot industriālās teritorijas, kurās nākotnē varēs ienākt eksportējošie uzņēmumi.

Spēcīgs pamats reģiona izaugsmei

Gan ALTOP, gan Rēzeknes un Augšdaugavas industriālie parki kopā iezīmē jaunu posmu Latgales ekonomiskajā attīstībā. Tie radīs reģionā modernu industriālo telpu, kas veicinās uzņēmējdarbības attīstību, piesaistīs investīcijas un nodrošinās jaunas darba vietas. Šie projekti veido pamatu tam, lai Latgale kļūtu par arvien nozīmīgāku tehnoloģiju un ražošanas centru Latvijā, turpinot attīstīt jau reģionā izveidoto optoelektronikas klasteri, kā arī nodrošinot inovācijām draudzīgu vidi un ilgtermiņa ekonomisko atdevi.

Darbu sācis Lietuvas uzņēmuma "Ignitis Group" meitassabiedrības "Ignitis Renewables" saules enerģijas parks "Stelpe-1" Bauskas novadā, kura izveidē investēti 50 miljoni eiro, informē "Ignitis Group" pārstāvji.

Parks ir daļa no saules enerģijas projekta "Stelpe", kas atrodas Bauskas novadā.

Saules enerģijas parka "Stelpe-1" kopējā teritorija ir 85 hektāri. Tajā uzstādīts vairāk nekā 121 000 saules paneļu ar kopējo jaudu 72,5 megavati (MW). Kopējās investīcijas projektā, ieskaitot teritorijas iegādi un būvniecības izmaksas, sasniedz aptuveni 50 miljonus eiro.

Ar šo projektu "Ignitis Renewables" kopējās uzstādītās jaudas divos saules enerģijas parkos Latvijā - "Stelpe-1" un "Vārme" - sasniedz 166,5 MW.

"Ignitis Renewables" vadītāja Latvijā Baiba Lāce norāda, ka šajā vasarā "Ignitis Renewables" ir sācis komercdarbību divos jaunos saules enerģijas parkos - "Vārme" un "Stelpe-1".

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 37,9 miljonu eiro apmērā uzņēmumam SIA Baltazar, kas ir Latvijas uzņēmums, kurš pieder Dānijas uzņēmumiem European Energy un Sampension.

Finansējums paredzēts, lai atbalstītu liela mēroga saules enerģijas parka un bateriju enerģijas uzglabāšanas sistēmas (BESS) izveidi Saldus novadā. Projekts ir būtisks solis Latvijas atjaunīgās enerģijas jaudu paplašināšanā, kas nākamo gadu laikā ievērojami veicinās enerģētisko neatkarību un drošību.

Saldus hibrīdparks ar 65 MW saules jaudu un 46 MW BESS sistēmu būs viens no modernākajiem šāda veida enerģijas objektiem Latvijā. Izvietots 96 hektāru platībā, šis projekts ir stratēģiski svarīgs solis Latvijas enerģētikas pārejā un Baltijas valstu elektroenerģijas tīkla stabilitātes stiprināšanā.

BESS tehnoloģija nodrošinās būtisku ieguldījumu valsts enerģētiskajā neatkarībā un ilgtspējā, palielinot atjaunīgās enerģijas ražošanu, kā arī nodrošinot tīkla balansēšanu un mazinot cenu svārstības, īpaši pēc atslēgšanās no BRELL starptautiskās balansēšanas sistēmas. Projektu plānots pabeigt nākamā gada augustā.

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

Turpinot atbalstīt atjaunīgās enerģijas attīstību reģionā, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāle piešķīrusi 23,5 miljonu eiro aizdevumu Utilitas Wind grupai.

Finansējums paredzēts jaunu vēja parku attīstības projektiem Baltijā, kā arī otrās liela mēroga elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas iegādei.

Utilitas Wind ir viens no reģiona lielākajiem vēja enerģijas ražotājiem, kas nodarbojas ar vēja parku pārvaldību un attīstīšanu visās trīs Baltijas valstīs.

No OP Corporate Bank plc piešķirtā finansējuma 20,9 miljoni eiro tiks ieguldīti jaunu vēja parku attīstībā Baltijā, bet 2,6 miljoni eiro paredzēti jau otrās 10 MW/ 20 MWh akumulatora enerģijas uzglabāšanas sistēmas iegādei un uzstādīšanai Latvijā. Šī sistēma nodrošinās enerģijas uzkrāšanu, lai saražoto elektroenerģiju lietotājiem nodotu tajos brīžos, kad elektrosistēmā ir elektroenerģijas iztrūkums. To plānots pieslēgt elektrotīklam līdz šī gada beigām.

Lietuvas uzņēmuma "Ignitis Group" meitassabiedrība "Ignitis Renewables" pabeigusi darbu pie saules enerģijas parka "Stelpe", informē "Ignitis Renewables" pārstāvji.

Saules enerģijas parks "Stelpe" sastāv no diviem atsevišķiem parkiem - "Stelpe-1", kas darbu sāka šī gada vasarā, un "Stelpe-2", kas darbu sācis tagad.

"Ignitis Renewables" attīstītais saules enerģijas projekts "Stelpe" atrodas Bauskas novadā un sastāv no diviem atsevišķiem saules enerģijas parkiem Stelpes un Bārbales pagastos, katrs ar 72,5 megavatu (MW) uzstādīto jaudu. Projekta kopējā jauda sasniedz 145 MW, kas ļaus nodrošināt elektroenerģijas patēriņu aptuveni 70 000 mājsaimniecību.

"Stelpe-2" parks Stelpes pagastā aptver 85 hektārus, ir aprīkots ar 121 000 saules paneļu un nodrošina 72,5 MW uzstādīto jaudu. Tā kopējās investīcijas sasniedz 54 miljonus eiro.