Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Šovakar plkst. 21.00 Arēnā Rīga koncertu sniegs ASV ņūmetāla spīdekļi Korn. Apmeklējuma ziņā Korn koncerts Rīgā pulcēs vislielāko cilvēku skaitu Eiropā, aiz sevis atstājot Tallinu un Sanktpēterburgu, informēja koncertaģentūra FBI.

Korn Rīgā ieradīsies koncertturnejas ietvaros. Turneja tika uzsākta 2007. gada 27.septembrī ASV pilsētā Rīno (Nevadas štats) un kopumā grupa turnejā iecerējusi sniegt 58 koncertus. Latvijā Korn spēlēs pēc skaita jau četrdesmit ceturto turnejas koncertu, kas izrādījies līdz šim vislabāk pārdotais koncerts visā turnejā.

Izmaksu ziņā šī turneja ir dārgākā Korn pastāvēšanas vēsturē.

Arēnas Rīga durvis koncerta apmeklētājiem tiks atvērtas no plkst. 18.00. Pirms grupas Korn uz skatuves plkst. 19.10 kāps zviedru grupa Deathstars, bet plkst. 20.00 amerikāņu rokgrupa Flyleaf, kas katra uzstāsies ar apmēram 30 minūšu garu priekšnesumu. Korn savu uzstāšanos sāks plkst. 21.00 un tā ilgs aptuveni pusotru stundu.

Koncertaģentūra FBI paziņo, ka 2008. gada 11. februārī Arēnā Rīga koncertu sniegs ņūmetāla pamatlicēji — ASV grupa Korn.

Mūziķi Latvijā uzstāsies pirmo reizi un šeit ieradīsies koncertturnejas B#%ch We Have a Problem Tour ietvaros. Kā uzskata Korn grupas biedri, šī Eiropas turneja koncertu apmeklētājiem un smagās mūzikas faniem atmiņā paliks vēl ilgi.

Grupa Korn, kas tika nodibināta Kalifornijas pilsētā Beikersfīldā, pasaules uzmanību sev pievērsa 1994. gadā ar savu debijas albumu Korn, kura producents bija par ņūmetāla krusttēvu dēvētais Ross Robinsons (strādājis kopā ar Fear Factory, Sepultura, Deftones, Slipknot, W.A.S.P un Limp Bizkit). Piesātinātais koncertturneju grafiks kopā ar tādiem mūzikas grandiem kā Ozijs Osborns, Megadeth un Merilins Mensons ļāva debijas albumam ieņemt arvien augstāku vietu mūzikas topos. Rezultātā tas sasniedza zelta statusu — kopā tika pārdoti vairāk nekā 700 000 albuma kopiju. Kopš debijas albuma grupa ir laidusi klajā vēl septiņus studijas albumus un ir saņēmusi divus Grammy apbalvojums.

Pastāv cieša sakarība starp CO līmeni nesmēķētāju izelpā un CO saturu izelpā pēc smēķētāja izsmēķētas cigaretes - kad smēķētāji izelpo vairāk CO, arī nesmēķētājiem palielinās CO līmenis plaušās, liecina pētījums.

Kampaņas HELP: par dzīvi bez tabakas ietvaros veikts pētījums par oglekļa monoksīda piesārņojuma līmeni izelpā Eiropas Savienības iedzīvotājiem, informēja kampaņas pārstāvis Latvijā Kaspars Līcītis.

Oglekļa monoksīda jeb toksiskās tvana gāzes mērījumi, kas palīdz noteikt tabakas izraisīto piesārņojuma līmeni izelpā, ir viena no Eiropas Komisijas pretsmēķēšanas kampaņas HELP: Par dzīvi bez tabakas galvenajām aktivitātēm. Nepilna pusotra gadā laikā visā Eiropā ir veikti aptuveni 200 000 mērījumu, kuru rezultāti tagad apkopoti pētījumā.

Oglekļa monoksīda satura izelpā mērīšanas kampaņa norisinās kopš 2006. gada 26. marta, kad to atklāja ES komisārs Markoss Kiprianu. Līdz šim brīdim ir veikti aptuveni 200 000 mērījumu, kas krietni pārsniedz sākotnēji uzstādīto mērķi - veikt 50 000 CO mērījumus.

Pēc trīs atceltiem koncertiem Eiropā thrash-metal grupa Anthrax paziņojusi, ka Eiropas turneja pilnībā tiek atcelta, visticamāk, tas noticis mūziķu nesaskaņu dēļ. Līdz ar to atcelts 26.jūlijā plānotais Anthrax koncerts Rīgā, klubā Melnā piektdiena, raksta Diena.lv.

Nenotiks arī iepriekš plānotā Amerikas turneja kopā ar grupu Slipknot. Vienīgā Anthrax uzstāšanās būs 1.augustā Sonisphere festivālā, kas notiks Kenvortā, Anglijā, liecina grupas paziņojums. Anthrax arī apstiprina, ka vokālists Dens Nelsons ir pametis grupu.

Tajā pašā laikā grupas Anthrax nu jau bijušais vokālists Dens Nelsons izplatījis paziņojumu, kurā apgalvo, ka nebūt nav bijis slims, kā bija teikts grupas izplatītajā relīzē, arī lēmumu atcelt turneju pieņēmuši pārējie grupas dalībnieki, jo viņš esot bijis gatavs darīt savu darbu. Tāpat arī viņa izslēgšana no grupas notikusi, pašam Nelsonam to nezinot, līdz tika izplatīti publiski paziņojumi. Vēl neesot zināms, vai no jau gatavajiem ierakstiem tiks izdzēsta Dena Nelsona balss.

Madonnas koncerta biļešu tirdzniecības pirmajā pusstundā mājas lapā www.ticketpro.lv radušās problēmas, un tajā biļetes iegādāties nevar.

Jau ziņots, ka šodien plkst. 10 tika uzsākta biļešu tirdzniecība uz 4. augustā Tallinas Dziesmu svētku estrādē paredzēto slavenās mūziķes Madonnas vienīgo koncertu Baltijā. Sticky & Sweet Tour pasaules koncertturneju, kuru Madonna uzsāka pagājušajā gadā, kopumā jau apmeklējuši vairāk nekā 2 miljoni cilvēku 58 valstīs. Šī turneja kļuvusi par veiksmīgāko mākslinieces karjerā un tās ieņēmumi 2008. gadā veidoja iespaidīgu summu – aptuveni 280 miljonus dolāru, liecina informācija koncertaģentūras FBI mājas lapā.

Jau ziņots, ka no 2. marta biļetes varēja iegādāties FBI koncertu kluba biedri, un jau tad bija radušās tehniskas problēmas, taču bija solīts, ka tās līdz biļešu tirdzniecības brīdim būs novērstas.

4.decembrī Arēnā Rīga notiks Kanādas rokmūziķa Braiena Adamsa koncerts, informēja organizatori. Tas iekļauts mūziķa Eiropas turnejā, kas sākās 23.martā Itālijā, Milānā.

Turnejas ietvaros mūziķis viesosies visās trīs Baltijas valstīs – 3.decembrī viņš sniegs koncertu Viļņā, bet nākamajā dienā pēc Rīgas koncerta dosies uz Tallinu. Turneja noslēgsies 10.decembrī Maskavā.

Biļešu iepriekšpārdošana uz Rīgas koncertu sāksies 15.oktobrī Biļešu servisa un Reklamarket tirdzniecības vietās visā Latvijā un www.bilesuserviss.lv. Stāvvietu cena sākotnēji – Ls 15, sēdvietu biļešu cena – no Ls 20.

Braiens Adamss jau viesojies Latvijā 1999.gada 15.jūlijā, un tas bija pirmais tāda mēroga populārās mūzikas izpildītājmākslinieka koncerts Latvijā.

Nākamā gada 25. maijā Skonto futbola stadionā uzstāsies slavenā britu apvienība DepecheMode, kas izpelnījusies kulta grupas statusu ne vien Latvijā, bet arī citviet Eiropā un ASV, liecina koncertaģentūras FBI mājas lapā ievietotā informācija.

„Gaidīšana ir galā,” komentē Radio SWH dīdžejs Artis Dvarionas. Pēc vairāku gadu klusēšanas, šodien, 6. oktobrī, Berlīnes Olimpiskajā stadionā notiks preses konference, kurā tiks paziņots par grupas jauno turneju Tour of the Universe, kuras ietvaros Depeche Mode koncertēs arī Latvijā.

Jaunā Depeche Mode turneja, kurā paredzēti vairāk nekā 30 brīvdabas koncerti norisināsies Eiropas lielākajās norises vietās un šī būs viena no grandiozākajām tūrēm grupas vēsturē un 2009. gadā kopumā. Koncerta skatuves noformējumu veidos slavenais mākslinieks un fotogrāfs Antons Korbīns, kas ir arī daudzu Depeche Mode un U2 klipu režisors un grupas iepriekšējās turnejas scenogrāfs. Visos tūres koncertos grupa uzstādīs tikai līdzi vesto aprīkojumu, kas garantēs augstākās klases šovu.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa šodien nākusi klajā ar otro ziņojumu par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām, ziņo Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Lai pilnveidotu valsts pārvaldes modeli, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli.

Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi, stingri vadoties no fakta, ka Latvija ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

BILŽU BIROJS Rīgā, Lielajā Ģildē 9.jūlijā plkst.19:00 rīko koncertu VIVA TANGO!.

Koncertā piedalās:

Rolando & Fernando Marzan quintett (Argentīna):

Rolando Pomo - balss

Fernando Marzan - klavieres

Daniel Buffa - bandonjona

Alejandro Sancho - elektriskā ģitāra, akustiskā ģitāra

Roberto Santocono - kontrabass

Karina Piazza - dejotāja

Hector Falcon - dejotājs

Īpašie viesi:

Dzintars Beitāns - vijole

Laimis Rācenājs - balss

Vidzemes kamerorķestris (diriģents Andris Veismanis)

Rolando Pomo

Rolando Pomo ir dzimis 1955. gadā Buenosairesā Argentīnā. Viņš mācījās klasisko ģitāru un studēja mūzikas konservatorijā Buenosairesā. 1978. gadā viņš dodas uz Zviedriju un 1983. gadā sāk studijas kora diriģēšanā Stokholmas mūzikas institūtā.

Rolando Pomo uzsācis karjeru astoņdesmitajos gados, strādājot ar koriem un vokālām grupām. Viņš nodibināja vokālās grupas Abril un Octaedro, kā arī latīņamerikāņu kori un Rinbekijas (Rinkeby) starptautisko kori.

Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ik gadu vismaz reizi dodas ceļojumā ārpus valsts, kamēr salīdzinoši līdzīgs skaits – 51,5% nav ieplānojuši tuvākajos gados doties nevienā ceļojumā.

Tas noskaidrots DNB bankas aptaujā par Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumiem.

Kā liecina DNB bankas īstenotā pētījuma dati, aptuveni puse jeb 51,5% Latvijas iedzīvotāju tuvāk gadu laikā neplāno doties ceļojumā ārpus valsts. Tikmēr gandrīz puse (44,3%) atbildēja, ka pieļauj tādu iespēju un ļoti labprāt to darītu. Pavisam neliela daļa aptaujāto atzina, ka ceļojumā noteikti dosies un jau noskatījuši savu galamērķi (2,1%), bet tikpat liels skaits aptaujāto patlaban vēl plāno savu nākamo galamērķi.

Vidēji puse no respondentiem ceļojumos dodas ik gadu – vairāk nekā katrs ceturtais aptaujātais ceļo aptuveni reizi gadā (26,7%), aptuveni katrs sestais (15,2%) to dara vidēji divas reizes gadā, bet četros un vairāk ceļojumos gadā dodas vien neliela daļa jeb 4% aptaujāto. Tajā pašā laikā apmēram katrs trešais respondents (34,9%) atklāja, ka ceļojumos ārpus Latvijas dodas ik pēc dažiem gadiem, bet teju katrs piektais (19,2%) atzina, ka ārpus Latvijas neceļo nekad. Aptaujas dati atklāja arī to, ka visaktīvākie ceļotāji (ceļo vairākas reizes gadā) ir vecāko vecuma grupu respondenti (46-55 un 56-65 gadi), bet atbildi, ka ārvalstu ceļojumos nedodas nekad, visbiežāk sniedza aptaujātie vecumā no 18 līdz 45 gadiem (aptuveni 21,5%).

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību, šodien uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, bet ilgtermiņā - kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Prezidenta ieskatā, ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai.

"Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka kā vidēji Eiropā, taču risinājums nav esošā kopprodukta pārdale. Tas var būt tikai plāksteris. Risinājums nevienlīdzības mazināšanai var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums, un tam ir jābūt straujākam kā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs un straujākām kā Eiropā vidēji," pauda valsts pirmā persona.

Levits sacīja, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi rūpīgi piestrādājot pie katra no elementiem un to sazobes. Šie elementi ir skolas izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācija, ražošana un eksports. Prezidents akcentēja, ka tieši šādā kārtībā galarezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.

Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles (VK) liecinot, ka "situācija ir gana nopietna", un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.

Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.

Lai gan prezidentūras dēļ aktīvi ceļojošie ierēdņi ēnā atstājuši biznesa cilvēkus, viņi darījuma braucienos dodas tikpat bieži kā iepriekš , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savukārt galamērķos palēnām iezīmējas jaunu noietu tirgu meklējumi. «Vairāk nekā iepriekš brauc darījumu braucienos uz NVS valstīm, Tuvajiem Austrumiem, Vidusāziju,» novērojusi FTB Latvia direktore Anta Jokste. Āzijas valstis, kas šobrīd, piemēram, pārtikas ražotājiem tiek piedāvāta teju kā panaceja zaudētajām iespējām Krievijā, biznesa cilvēku interešu lokā bijusi arī iepriekš. Uz Ķīnu, Honkongu vairumtirgotāji brauca arī iepriekš, līdz ar to nevar teikt, ka FTB klientu vidū būtu būtiski pieaugusi interese par šo reģionu, novērojumos dalās A. Jokste. Tomēr kopumā secināms, ka pieaugusi uzņēmēju aktivitāte piedalīties starptautiskās izstādēs, konferencēs, kongresos. DB jau iepriekš (03.02.) ziņoja, ka pieaugusi Latvijas uzņēmumu interese par dalību starptautiskās izstādēs, kas ir viens no instrumentiem eksporta tirgu iekarošanai.

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

Cienījamās Saeimas deputātes un godājamie deputāti!

Godājamais Ministru prezidenta kungs!

Godājamie ministri!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Latvijas un Krievijas attiecības kā divām suverēnām valstīm sāka atjaunoties pēc tam, kad 1991. gada augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas valsts neatkarību, balstoties uz Augstākās padomes pieņemto Konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu.

Pirmajos gados gan Latvija, gan Krievija vēl tikai meklēja savu vietu pasaulē. Gan vienā, gan otrā valstī bija spēki, kas vēlējās virzīt savu valsti neiespējami pretējos virzienos. Latvijā bija spēki, kas vēlējās pāršķirt jaunu lapu un aizmirst visu, kas nodarīts Latvijas tautai piecdesmit okupācijas gados. Citi spēki neatlaidīgi noliedza Latvijas Republikas atjaunošanas likumību, bet Augstāko Padomi un vēlāk - Saeimu - godāja par pretlikumīgā 4. maija režīma institūcijām. Krievijā konfrontēja tie, kas vēlējās Krieviju padarīt par rietumu demokrātiju un tie, kas loloja cerības par impērijas atjaunošanu - vienalga kādā veidolā.

«Tiem, kuri vēlas ar festivālu nodarboties ilgtermiņā, ir atbildības sajūta, bet ik pa laikam ir gadījumi, kuri diemžēl liek brīnīties, ka tādas lietas var notikt, lai arī tas ir saprotami - šī industrija Latvijā ir jauna un niecīga, kaut spēcīgāka nekā pirms desmit gadiem,» citējot Positivus organizētāju Ģirtu Majoru, raksta laikraksts Diena.

Positivus šodien izsludina nākamā gada festivāla norises datumus, un tie ir 18., 19. un 20. jūlijs. Tāpat Positivus ir viens no desmit pretendentiem uz Eiropas festivālu balvu par labāko mūziķu izvēli. Nomināciju sarakstu izveidojusi starptautiska žūrija, kurā darbojas industrijas aģenti, eksperti un žurnālisti. Tas ir liels sasniegums, jo Positivus ir iekļuvis nominantu sarakstā, kur pārējie konkurenti ir daudz lielāki festivāli, - saka festivāla Positivus organizētājs Ģ. Majors. «Visiem šiem festivāliem ir daudz lielāks budžets nekā Positivus. Mums ir mazāk nekā viens miljons eiro, ko festivāls tērē māksliniekiem, bet pārējiem ir no diviem līdz pat 10 miljoniem,» viņš stāsta.

Mūziķu sniegums uz skatuves ir darba redzamā daļa, rūpīgā ikdienas darba saldākie augļi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā mūzikas industrijā galvenais peļņas avots ir koncertēšana. Dziedātāji un grupas dodas koncertturnejās, uzstājas korporatīvajos pasākumos, privātajās ballītēs, piedaloties dažādos festivālos un pašvaldību organizētos pilsētas svētkos un citos pasākumos. Viena no ienākumu daļām ir honorāri, kas tiek saņemti par koncertēšanu, otra daļa – autoratlīdzība par skaņdarba vai fonogrammas atskaņošanu. Savukārt ar albumu (CD) izdošanu peļņas gūšana jau ir pagātne. Tas pašlaik tiek uztverts kā atskaites punkts par noteiktā laikā paveikto, taustāms prieciņš pašiem, kā iegansts veidot jaunu koncertprogrammu un doties turnejā.

Pirmdien Ministru prezidents Aigars Kalvītis, uzsākot darba vizīti Krievijā, tikās ar Viņa Svētību Maskavas un visas Krievzemes Visusvētīgo Patriarhu Aleksiju II. Šodien, 27.martā, Ministru prezidents un Krievijas Federācijas premjerministrs parakstīs Latvijas un Krievijas robežlīgumu, kā arī notiks abu premjerministru tikšanās un kopīgs preses brīfings.

Pirmdien, 26.martā, Ministru prezidents Aigars Kalvītis, uzsākot darba vizīti Krievijā, tikās ar Viņa Svētību Maskavas un visas Krievzemes Visusvētīgo Patriarhu Aleksiju II.

Patriarhs Aleksijs II ļoti augstu un atzinīgi novērtēja savu pagājuša gada vizīti Latvijā, kuras laikā viņu sirsnīgi uzņēma Latvijas iedzīvotāji un par kuru viņam paliks vislabākās atmiņas.

Patriarhs Aleksijs II un Ministru prezidents pārrunāja baznīcas nozīmi sabiedrībā, tos notikumus, kas Padomju Savienības laikā iznīcināja visa veida garīgās vērtības, tai skaitā, baznīcas. Patriarhs augstu novērtēja gan Latvijā, gan Krievijā notiekošos apjomīgos darbus dažādu reliģisku celtņu atjaunošanā, kas apliecina sabiedrības izpratni par garīgajām vērtībām.

Darbaspēka mobilitāte no valstīm, kas pievienojušās Eiropas Savienībai (ES) 2004. un 2007. gadā, ir pozitīvi ietekmējusi dalībvalstu ekonomiku un nav izraisījusi nopietnus traucējumus viņu pašu darba tirgos, liecina tikko publicētais Eiropas Komisijas ziņojums.

Darbaspēks no ES jaunajām dalībvalstīm ir devis lielu ieguldījumu stabilā ekonomikas izaugsmē, būtiski neaizstājot vietējos darbiniekus un nesamazinot viņu algas. Gan ES kopumā, gan lielākajā daļā valstu darbaspēka plūsmas bijušas ierobežotas salīdzinājumā ar darba tirgu lielumu un pieplūdumu no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

"Tiesības strādāt citā valstī ir ES iedzīvotāju pamatbrīvība. Mobilais darbaspēks dodas turp, kur ir darbs, un tas nāk par labu ekonomikai," sacīja nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs Vladimirs Špidla. "Ņemot vērā šodienas ziņojumā ietvertos pierādījumus, aicinu dalībvalstis apsvērt, vai brīvās pārvietošanās pagaidu ierobežojumi vēl aizvien ir vajadzīgi," komisārs piebilda. "Ja tagad atceltu ierobežojumus, tam būtu ne vien ekonomiska nozīme, bet varētu arī labāk risināt tādas problēmas kā nedeklarēts darbs un fiktīva pašnodarbinātība."