Simts gados kopš neatkarīgas valsts izveidošanas Latvijai bijis iemesls lepoties ar izciliem ķīmiķiem, biologiem, inženieriem un viņu spīdošajiem izgudrojumiem. To vidū ir medikamenti, kosmosa un informācijas tehnoloģiju risinājumi. Tomēr dižākais izgudrojums Latvijā ir VEF Minox fotoaparāts – vismaz tā uzskata šodienas tehnoloģiju nozares līderi.

Aicināti nosaukt trīs izcilākos Latvijas teritorijā kopš 1918.gada tapušos izgudrojumus, viņi kā pirmo piemin tieši Valtera Capa leģendāro fotokameru, kas savulaik izraisīja apvērsumu fotografēšanas pasaulē.

Juris Binde, Latvijas Mobilā Telefona prezidents

Konstruktora Valtera Capa radītais miniatūrais fotoaparāts Minox, šķiet, ir zināmākais no Latvijas izgudrojumiem. Savā laikā tas bija unikāls ar mazo izmēru un augsto fotogrāfijas kvalitāti un tika dēvēts par «spiegu kameru». Minox fotoaparātus no 1938. līdz 1943. gadam ražoja Valsts Elektrotehniskajā fabrikā (VEF), bet pēc 2. pasaules kara Vācijā tika nodibināta rūpnīca Minox GmbH. Minox ir zināmākais, bet ne vienīgais inovatīvais produkts, kas saistās ar VEF vārdu un spilgti iemieso tā inovāciju garu, ko šodien pārmanto no VEF saknēm izaugušais Latvijas Mobilais Telefons.

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Lai iedrošinātu izgudrojumu un inovāciju attīstību, ieinteresētu tehniskajā jaunradē, Latvijas Izgudrotāju biedrība, CONNECT Latvija un Latvijas Zinātņu akadēmija kopā ar partneriem reģionos organizē izstāžu-festivālu ciklu MINOX 2018.

Starptautiskajai izstādei MINOX 2018 Rīgā savu dalību jau pieteikusi virkne ārvalstu pārstāvju no Bahreinas, Ēģiptes, Igaunijas, Krievijas, Lietuvas, Meksikas, Šrilankas, Taivānas, Vācijas ar izgudrojumiem dažādās nozarēs, t.sk., lauksaimniecībā un enerģētikā.

Jauno izgudrotāju idejas ir ļoti daudz un dažādas.

Viens no izgudrojumiem ir jaunas luminiscentas krāsvielas bioloģiskiem objektiem. Šobrīd Daugavpils Universitātē notiek pētījumi, kuru galvenais mērķis ir izveidot jaunas luminiscentas krāsvielas un pārbaudīt to vizualizācijas spējas dažādiem bioloģiskiem objektiem. Par pētījuma objekta piemēru tika izvēlētas trīs dažādas parazītisko trematožu sugas Diplostomum spathaceum izdalīti no zivīm, Diplodiscus subclavatus un Prosotocus confuses izdalīti no vardēm un nematode Trichinella britovi un T. spiralis no savvaļas plesējiem. Rezultātā tika iegūtas kvalitatīvas parazītu bildes ar skaidri redzamu iekšējo un ārējo uzbūvi, kas apliecina jauno krāsvielu pielietošanas aktualitāti. Svarīgi atzīmēt, ka trihinellas izraisa cilvēkam bīstamo slimību trihinelozi un epizootiskās dabas un ekonomiskā sloga dēļ, kas saistīts ar invāzijas nokļūšanu cilvēka pārtikas ķēdē tā ir nopietna pārtikas izcelsmes zoonoze. Fluorescentās krāsvielas ļauj vizualizēt hromosomu struktūru, tādējādi šo metodi var izmantot patogēno sugu noteikšanai, ko var pielietot dažādu dzīvnieku patogēnu diagnostikai veterinārmedicīnā.

Engurē tiks atvērts vietējā ražotāja SIA “Unda” zivju konservu veikals “Diplomats”, informē uzņēmums.

“Diplomats” ir zivju pārstrādes uzņēmuma SIA “Unda” preču zīme, ko tas izmantota jau kopš 1931. gada. Tolaik - galvenokārt šprotu un ķilavu konservu eksportam uz ASV. Līdz pat 2017. gadam SIA “Unda” lielākoties visu savu produkciju eksportēja. Arī šobrīd eksports nodrošina lielāko apgrozījumu, taču uzņēmumam ir svarīga atpazīstamība arī vietējā tirgū. Sākotnēji 2022. gadā tika atvērts neliels kiosks Engurē, kur bija nopērkama “Diplomats” produkcija. Tagad tas ir pārtapis par veikalu.

“Daudzus gadus mūsu produkcija Latvijā nebija nopērkama, jo mēs visus spēkus veltījām eksporta attīstībai. Cilvēki bieži jautāja kāpēc Engurē ražotos konservus Engurē nevar iegādāties? Tā savulaik dzima ideja par mūsu produkcijas kiosku. Tas nebija plānots kā peļņas projekts, bet pēc viena gada nostrādāšanas bija skaidrs, ka ideja bijusi ļoti veiksmīga. Taču kiosks nav tā ērtākā iepirkšanās vieta – nav redzami visi produkti. Šāds “Diplomats” veikaliņš ir mūsu uzņēmuma seja un tam jāizskatās glīti, jābūt pārdomātam un ērtam. Tajā jābūt iespējai apskatīt un iegādāties visu mūsu sortimentu. Mēs gribam, lai Engures iedzīvotājiem un pilsētas visiem ir iespēja iegādāties vietējā ražojuma zivju konservus. Mēs lepojamies ar savu piejūras ciematu. Pateicoties uzņēmīgiem vietējiem cilvēkiem un tādiem zināmiem uzņēmumiem kā “Engure Cafe”, “Kafff”, “Kukul” un daudziem citiem, pilsēta ik gadu kļūst arvien populārāks galamērķis tūristiem gan no Latvijas, gan kaimiņvalstīm.,” stāsta uzņēmuma SIA “Unda” valdes priekšsēdētājs Artūrs Bubišs.

Jauno rudens/ziemas sezonu uzsākot, veļas ražotājs Lauma Lingerie nācis klajā ar jaunu veļas kolekciju un kaļ plānus par jaunu tirgu «iekarošanu».

Uzņēmums klientus centīsies piesaistīt, jaunākajā kolekcijā galveno uzsvaru likot uz «sievietes trauslumu, jutekliskumu un kārdināšanas mākslu».

«Man ir prieks, ka zīmols Lauma Lingerie kļūst aizvien globālāks un spēj uzrunāt sievietes ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Šobrīd mūsu ražotā produkcija ir nopērkama arī tādās salīdzinoši tālās zemēs kā Albānija un Saūda Arābija. Tas motivē paplašināt uzņēmuma veikalu tīklu, kas ir arī viens no mūsu nākotnes plāniem,» komentē Lauma Linegrie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone.

AS Lauma Lingerie ir veļas ražotājuzņēmums, kas savu darbību aizsāka 2005. gada nogalē. Šobrīd Lauma Lingerie produkcija ir nopērkama vairāk nekā 20 pasaules valstīs 54 zīmola firmas veikalos, no kuriem 20 atrodas Latvijā.

A/S Lauma Lingerie turpina attīstīt franšīzes biznesu, 2014. gada otrajā un trešajā ceturksnī atverot piecus veikalus. Tagad zīmola produkcija nopērkama Rēzeknē un Talsos, kā arī divos jaunos veikalos Albānijā un Rīgas iepirkšanās centrā Galleria Riga.

Turpinot ekspansiju Albānijas tirgū, A/S Lauma Lingerie franšīzes partneri atvēra vēl divus jaunus veikalus. Tagad albāņi var iegādāties zīmolus Lauma Lingerie un Laumelle piecos veikalos ne tikai galvaspilsētā Tirānā, bet arī Albānijas dienvidrietumos, pilsētā Fiēra (Fier).

«Neskatoties uz to, ka pirmais Lauma Lingerie veikals Albānijā tika atvērts 2010. gada oktobrī, lai izveidotu savu uzticīgo klientu loku bija nepieciešams daudz laika un darba, jo ir grūti uzticēties kvalitātei, ja neatpazīsti zīmolu. Toties pēc četru gadu aktīvas darbības, 2014. gada jūnijā Lauma Lingerie tika piedāvāta telpa Tirānas vecākajā un pazīstamākajā tirdzniecības centrā QTU. Tajā pašā laikā tika atvērts Lauma Lingerie veikals Albānijas dienvidrietumos, Fiērā, kas atrodas 110 km attālumā no Tirānas,» stāsta EuroBridge sh.p.k. valdes priekšsēdētājs Rubins Lami (Rubin Lami).

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

SIA Kurzemes sēklas lielāko apgrozījumu nodrošina mazdārziņu īpašnieku segments, kas iegādājas sēklas mazajos iepakojumos

Šajā sezonā lielveikalos realizācijas apjoms pieaudzis par 15–17%.

Katram četras paciņas

Lielveikalu plauktos Kurzemes sēklu produkcija sezonas laikā nopērkama jau desmit gadu. «Ar sēklām nonākt lielveikalu plauktos nepavisam nebija viegls uzdevums, bet vairāku gadu laikā tas ir izdevies, un pieprasījums ir tikai audzis. Sākotnēji pat nebijām gatavi nodrošināt tik lielus produkcijas apjomus, tādēļ sēklas tirgojām pamatā mūsu firmas veikalos. Sadarbībai ar lielveikaliem ir zināma specifika, jo mūsu produkcijas realizācijas sezona ir četri līdz pieci mēneši. Pēc tam no veikalu plauktiem tā tiek izņemta, līdz ar to jāplāno loģistika un jārēķinās ar papildu izmaksām,» stāsta Kurzemes sēklu valdes priekšsēdētājs Andris Kiršentāls. Par spīti tam, ka Latvijā vairs neesot neviens līdzīga profila uzņēmums, konkurenci uztur un veicina ārvalstīs ražota produkcija, kas plašā klāstā pieejama veikalu plauktos. «Konkurence nemitīgi liek attīstīties – domāt par sortimenta paplašināšanu un sēklu paciņu dizainu. Patlaban sortimentā ir apmēram 1000 dažādu dārzeņu, garšaugu un puķu šķirņu, un katru gadu pircējiem piedāvājam vairāk kā 30 jaunumu,» norāda A. Kiršentāls. Šajā biznesā esot jāplāno vismaz gadu uz priekšu un jāparedz, ko patērētāji pieprasīs. Kādreiz modē esot bijuši pamatā tikai gurķi, tomāti, bietes un burkāni, bet tagad pircēji kļuvuši prasīgāki un zinošāki. Meklē ko interesantu. Veselīgā dzīves veida propagandas rezultātā pēdējos gados uzvaras gājienā iet dažādu eksotiskāku dārzeņu un garšaugu sēklas.

Pretvēža preparāts Rigvir pievilina medicīnas tūristus, bet citu zemju pacienti reti tiek pāri atbilstošu klīniku neesamības, infrastruktūras trūkuma un pacientu servisa zemā līmeņa barjerai

«Ārzemēs par mums runā vairāk nekā šeit. Un ārsti ārpus Latvijas par mums zina vairāk nekā šeit, tāpat publikācijas un klīnikas, ar ko sadarbojamies, ir ārzemēs,» saka holdinga kompānijas Rigvir valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš.

Rigvir tiek dēvēts par unikālu Latvijas produktu, to salīdzina ar VEF Minox un airDog. Vai tas ir pamatoti?

Rigvir ir daudz nozīmīgāks kaut vai no tā viedokļa, ka dod ieguldījumu tai cilvēku daļai, kas daudz cieš, jo ir slimi ar vēzi. Pretvēža medikaments ir unikāls ne tikai Latvijai, bet arī visai pasaulei. Tikai šodien zinātnieki pasaule nonāk pie tām atziņām, kuras preparāta izgudrotāja Aina Muceniece savā monogrāfijā aprakstīja jau 70. gados. Otrs attāli līdzīgs pretvēža vīruss ir radīts tikai tagad ASV, kur to reģistrēs novembrī. Šo vīrusu amerikāņu kompānija pirms trim gadiem nopirka par miljardu dolāru un tad ieguldīja miljonus, lai to varētu reģistrēt. Tad pasaulē būs divi šādi preparāti – Rigvir un šis otrs, kas gan būs ģenētiski modificēts, kādēļ var rasties dažādi blakusefekti. Rigvir tik un tā paliks nepārspējams, pateicoties dabīgajai izcelsmei, augstajai efektivitātei un nekaitīgumam. Jo preparātam praktiski nav nekādu nozīmīgu blakņu. Rigvir šobrīd kā vienīgais medikaments pārstāv veselu onkoloģijas nozari – vēža viroterapiju. Uzskatu, ka šis ir pašlaik onkoloģijā vishumānākais pasaulē pieejamais ārstēšanās veids, kāds vien ir iespējams, veicot ārstēšanos tā, kā to bija paredzējis Hipokrāts – galvenais ir palīdzēt un nekaitēt. Ja pretvēža terapija parasti saistās ar lielām blaknēm un ciešanām un pieeja ir – mēģināsim iznīcināt vēzi, cerībā, ka cilvēks to visu pārdzīvos, tad šeit ir pavisam cita pieeja. Tas ir Dieva radīts nekaitīgs vīruss, ko cilvēks ir veiksmīgi atradis un «apmācījis» cīnīties ar vēža šūnām. Domāju, ja vērtē pēc ieguldījuma cilvēcei, tad Rigvir pārspēj visu, ko Latvijā jebkad kāds ir izdomājis.

Latvijas augu spēku Laura Kreišmane iesaiņo pudelītē, bet sertifikāts Ecocert apliecina viņas produkcijas dabiskumu.

Sākot mājas apstākļos gatavot kosmētiku, parasti cilvēki izvēlas taisīt lūpu krāsas vai krēmus, t.i., kaut ko tehnoloģiski vienkāršu. Savukārt Laura izvēlējusies iet citu ceļu. Gatavojot ziepes vai krēmus, visbiežāk sapērk visas sastāvdaļas un samaisa kopā, skaidro Laura. Savukārt viņa gatavo produktu pilnīgi no jauna. «Redzu gan pašu sākumu, gan beigas. Gribējās izcelt Latvijas spēku un dabu,» saka Laura Kreišmane, SIA Dabba īpašniece. Viņas uzņēmums ražo dabisku, sertificētu kosmētiku. Pagaidām kosmētikas klāstā ir tikai ziedūdeņi, kas gatavoti no Latvijas augiem un ir ievākti bioloģiski sertificētās saimniecībās.

2020.gadā nekustamā īpašuma kompānija "Hanner" pabeigs Jaunās Teikas kvartālu, citu attīstības plānu tai pagaidām nav, ņemot vērā ne pārāk spožo situāciju tirgū.

Paralēli šobrīd uzņēmums pabeidz dzīvojamās mājas Vesetas ielā 26 pēdējo dzīvokļu pārdošanu, kā arī turpina pārvaldīt biroju centru "Place Eleven" Skanstes apkaimē.

Jaunā Teika atrodas Rīgā, aiz VEF kultūras pils un LMT ēkas; starp Gustava Zemgala gatvi un Ropažu ielu. Noslēgumam tuvojas 16 stāvu biroju ēkas "Henrihs" un pēdējās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecība. Iznomājamā biroju platība "Henrihā" ir 22,3 tūkst. m2.

DB.lv pērn decembrī ziņoja, ka viens no pirmajiem nomniekiem šajā ēkā būs "Cabot Latvia". Gan "Henrihs", gan līdzās esošais "Teodors" (pabeigts 2018.gadā) celti atbilstoši ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem. "Teodorā" ir izveidota jau otrā šī kvartāla kopdarba telpa "Teikums", sporta klubs "Squad Hour", kurš aprīkots ar jaunākās paaudzes tehnoloģijām un piedāvā dažādas trenažieru un grupu nodarbības, kā arī kokteiļbārs "Minox" un pasākumu telpas.

Šis gads saldumu ražotājai SIA Taste Caps! sācies ar pārcelšanos uz jaunām telpām Rīgā, Jaunajā Teikā, kur apvienots gan veikals ar kafejnīcu, gan ražotne.

«Uzņēmuma izdzīvošanas likums prasa regulāri palielināt apgrozījumu. Pērn tas bija aptuveni 160 tūkstoši eiro liels, turklāt sasniegts vēl iepriekšējās 60 m2 telpās. Mums pēc iespējas ātrāk jāsasniedz 500 tūkstošu eiro apgrozījums. Būtu ideāli tam tuvoties šī gada laikā. Ja ne, tad nākamgad vajag apgrozīt jau 700 tūkstošus eiro. Mums priekšā ir labs biznesa izaicinājums. Jaunās telpas mūsu rokās ir ielikušas daudz labu instrumentu, lai to visu sasniegtu,» saka Ilze Garanča, SIA Taste Caps! īpašniece. Pērn uzņēmums «sarullēja» 251 tūkstoti konfekšu jeb trīs tonnas, kopā ar cepumiem – piecas tonnas saldumu. «Vēlamies šo apjomu daudzkāršot,» apņēmīgi norāda uzņēmēja.

Augsto tehnoloģiju uzņēmums HansaMatrix janvārī pabeidzis darbu pie trīs jaunu attēlu projekcijas objektīvu izstrādes un izveidojis to ražošanas līniju. Uzņēmumam tas ļaus izstrādāt un ražot virkni sarežģītu elektronisko-optisko produktu.

Šādi produkti plaši tiek izmantoti, piemēram, medicīnas tehnoloģijās, robotikā, autonomi vadāmos automobiļos, kā arī robotizētās ražošanas iekārtās. Par optikas sistēmām nopietnu interesi izrādījuši klienti no ES un ASV. Jau ir saņemti pirmie optisko sistēmu produktu izstrādes un ražošanas pasūtījumi.

«Augstas izšķirtspējas optikas ražošanas uzsākšana ir nozīmīgs solis uzņēmuma un Latvijas inovāciju vides attīstībā. Augstas kvalitātes attēlu objektīvi Latvijā nav ražoti kopš 1937. gada, kad VEF sāka ražot pasaulē plaši pazīstamos Minox fotoaparātus,» uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

Uz tirdzniecības centriem cilvēki bieži vien dodas pavadīt brīvo laiku, tāpēc pārdevējam pircējs jāuzrunā gudri un neuzbāzīgi, secinājis biznesa galda spēles Oligo autors Haralds Salmiņš. Oligo par vienu no labākajiem projektā Biznesa eskalators atzīst arī eksperti.

«Projekts ir interesants, domāju, ka tas ir liels atbalsts jauniem uzņēmējiem un mums, lai īpaši pirmajā mēnesī, spēlei ienākot tirgū, par to pastāstītu, pareklamētu,» saka Haralds Salmiņš, biznesa galda spēles Oligo autors. Viņš spriež, ka gadījumā, ja kādam projekta Biznesa eskalators gaitā t/p Alfa tik labi nav veicies finansiāli, tad reklāmas ziņā gan – šādas aktivitātes veicina produkta atpazīstamību.

Apjomi aug

Novembrī SIA Oligo izstrādātā spēle pirmo reizi nonāca tirdzniecībā, un pirmie rezultāti esot labi. Pašā sākumā klientu esot bija mazāk, produkts bija jauns. Analizējot datus, bija redzams, ka katru nedēļu pārdošanas apjomi pieauga. «Tā tam jābūt, jo katrs nākamais, kurš redz spēli vai ir spēlējis, pastāsta citiem,» saka H. Salmiņš.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 2024.gada nogalē veikalos noņēma vairākus medus paraugus, pamatojoties uz aizdomām, ka tiek tirgots viltots medus, informē Zemkopības ministrija.

Laboratorijā Igaunijā veiktās DNS analīzes norāda, ka daļa no veikalos tirgotā medus ir ražots rūpnieciski, nevis to ir ievākušas bites, tāpēc tas ir mākslīgs, nevis dabīgs produkts, līdz ar to nebilst ES direktīvā noteiktajam, ka medus ir dabīga, salda viela, ko bite (Apis mellifera) ražo no augu nektāra. Tai pašā laikā PVD norāda, ka patlaban nepastāv ES mēroga oficiāla metodika medus DNS testu rezultātu izvērtēšanai.

Zemkopības ministrs Armands Krauze ir uzdevis ministrijas un PVD amatpersonām bez kavēšanās sākt sarunas ar Eiropas Komisiju, lai sakārtotu dabīga medus autentiskuma kontroli, lai patērētājiem, kas uzturā vēlas lietot dabīgu medu, un uzņēmumiem, kas to izmanto pārtikas produktu ražošanā, būtu pārliecība par iegādātā medus dabisko izcelsmi.

Vienā tirgus placī – jauninājumi no dažādām jomām un svara kategorijām. Tā varētu raksturot nedēļas nogalē notikušo izgudrojumu izstādi Minox 2013, kurā tika prezentētas vairāk nekā 60 izgudrojumu un jauninājumu idejas.

Izstādē piedalījās pārstāvji no Latvijas augstskolām (RTU, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Daugavpils Universitātes un Ventspils Augstskolas), pētniecības institūtiem (Elektronikas un datorzinātņu institūta, Latvijas Valsts koksnes un ķīmijas institūta), jaunieši no Jūrmalas, Liepājas, Madonas, Rīgas, Tukuma, Ventspils un individuālie, kā arī uzņēmumu izgudrotāji.

«Šis ir tirgus, kur izgudrotāji var parādīt savu veikumu,» saka Izgudrotāju dienu organizatoru pārstāvis, biedrības Connect Latvia izpilddirektors Elmārs Baltiņš. Izstādē vienkopus redzami dažādi zinātnisko ideju, jauninājumu izgudrojumi – sākot no ārstniecībai domātām iekārtām un 3D printeru prototipiem līdz koka rotaļlietām un jauna veida ceļojumu spilveniem.

Labrīt!

Atklājies, ka spāņu vilcienu ražotāja CAF skiču neatļauta izmantošana Pasažieru vilcienam (PV) var draudēt ar dārgu tiesvedību un kompensāciju maksāšanu. Tas izriet no Dienas Biznesa aptaujāto juristu komentāriem par vizuālo materiālu iespējami neatļautu izmantošanu PV iepirkumā.

Pazīmes liecina, ka Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Rīgas ūdens dibinātā meitasuzņēmuma Aqua Riga projekts varētu nogrimt, pat vēl nesācis reāli darboties. Kā raksta laikraksts Diena, Ekonomikas ministrija izstrādā Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumu. Gaidāmais likums varētu «noraut stopkrānu» minētajam projektam.

Diemžēl Latvijā darbojas audzētāji, kuri savai produkcijai mēdz piemaisīt klāt lēto produkciju no ārvalstīm un uzdot to kā savējo, jo nespēj paši izaudzēt nepieciešamos apjomus, biznesa portālam db.lv stāstīja kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja, biedrības Zemnieku saeima pārstāve šīsdienas sarunās ministrijā Edīte Strazdiņa. Līdz ar to arī šādā slēptā veidā lētā poļu produkcija varētu nonākt uz Latvijas patērētāju šķīvjiem.

Viņa gan piebilda, ka lielveikalu ķēdes savus piegādātājus kontrolē, taču šāda veida produkcija varētu «iziet cauri» Centrāltirgum, mazajiem tirgiem un ielu tirdzniecības vietām.

Kā vēstīts, šodien Zemkopības ministrijā notika sarunas, lai spriestu par situāciju saistībā ar tirgus izmaiņām Krievijas noteiktā Polijas dārzeņu importa aizlieguma dēļ. Kā pauduši zemnieku pārstāvji - pastāv ļoti lielas bažas, ka poļu lētā produkcija tagad plūdīs uz Latviju, nelabvēlīgi ietekmējot pašmāju zemniekus. Turklāt, kā biznesa portālam db.lv atzina Zemkopības ministrijā, Polijā šogad ir ļoti laba raža, īpaši ogu raža.

Orkla Foods Latvija ražotnē Babītes novada Spilvē ražoto dresingu (salātu mērču) pārdošanas apjomi 2016. gada septiņos mēnešos (janvāris – jūlijs) pieauguši par 21,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu posmu, ziņo uzņēmums.

Lielākais dresingu pārdošanas apjoma pieaugums (+38,7%) novērojams eksporta tirgos; Latvijā salātu mērču pārdošana pieaugusi par 8%.

«Tik ievērojams dresingu pārdošanas pieaugums eksporta tirgos ir bijis iespējams, pateicoties šīs kategorijas produktu eksporta uzsākšanai uz Dāniju šā gada pirmajā pusē. Dāņu tirgum tiek piegādāti četru veidu Premium dresingi – Mango, Pesto, Itāļu un Balzamiko. Tie visi ir Latvijā radīti un ražoti, kā arī Latvijas tirgū pieejami produkti,» informē Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Latvijā un daļā eksporta tirgu uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražotās salātu mērces pazīstamas ar zīmolu Spilva. Savukārt Dānijai dresingi tiek ražoti un šīs valsts veikalu plauktos pieejami kā dāņu tirgū labi pazīstama zīmola Beauvais produkcija.

Bizness nav rozēm kaisīts ceļš, taču uzkrātā pieredze ļauj mācīties ko jaunu, padarītais sniedz gandarījumu. «Prieks, ka man ir izdevies realizēt šo ideju, uzņēmums darbojas un sniedz zināmu finansiālu labumu. Ir gandarījums, ka no šī produkta ir iznācis mazs, stabils ģimenes biznesiņš,» saka Gints Strazdiņš, karstās šokolādes ChocoSpoon ražotāja SIA Gardmutis īpašnieks.

Ražotāja kārtā

Sākotnēji Ginta uzņēmums bija mājražotāja statusā. Samērā īsā laikā viņa piedāvātajam produktam uzradās savs cienītāju loks, tāpēc Gints sāka apsvērt domu, kā no mājražotāja kļūt par reģistrēto ražotāju, lai varētu savu produkciju piedāvāt veikaliem, ne tikai ar to piedalīties tirdziņos. «Atradām telpas – vienu izbijušu kafejnīcu Jūrmalā, kas krīzes laikā bija paputējusi, un sākām darboties. Izpildījām visas PVD prasības un 2012. gada maijā kļuvām par reģistrētiem ražotājiem,» stāsta Gints. Formalitāšu nokārtošana bijusi samērā vienkārša, jo pirms tam viņš bija konsultējies par niansēm, un bija nepieciešams nokārtot vien dažas lietas, piemēram, iegūt apstiprinājumu, ka formas, kurās lej šokolādi, ir piemērotas pārtikas produktu ražošanai.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Kafijas zīmola Paulig pirmsākumi meklējami 1876. gadā, kad savu pirmo uzņēmumu, kas nodarbojās arī ar kafijas tirdzniecību, Somijā dibināja Gustavs Pauligs. Latvijas tirgū zīmols Paulig ir pārstāvēts kopš 1994. gada.

Paulig grauzdē kafiju kopš 1904. gada. Pirms tam kafija tika pārdota tikai neapstrādātā veidā un to grauzdēja mājās.

Patlaban Paulig rūpnīca Vuosāri, Helsinkos ir viena no lielākajām grauzdētavām Eiropā, un tajā atrodas arī Paulig Grupas galvenais birojs. Grauzdēšanas procesā tiek izmantota tikai biogāze.

2010. gadā Paulig atvēra jaunu kafijas grauzdētavu Tveras reģionā Krievijā, kuras produkcija nonāk Krievijas un NVS tirgos. Latvijas tirgū gan nopērkama tikai Somijā saražotā produkcija.

«Cilvēki Latvijā pamazām apgūst zināšanas par kafijas kultūru, meklē plašāku informāciju, taču esam vēl ļoti tālu no tā, lai uz kafijas paciņas, piemēram, norādītu konkrētā ražas gada skaitli, plantācijas valsti, jo pagaidām to novērtētu ļoti maz cilvēku. Runājot par vecumu - gan Latvijā, gan pasaulē ir tendence, ka kafiju sāk dzert aizvien agrākā vecumā,» viesojoties Paulig Vuosāri rūpnīcā, biznesa portālam db.lv stāstīja SIA Paulig Coffee Latvia valdes locekle Margarita Aļabjeva-Vaišļa.