Latvijā pagājušajā gadā miruši 34 142 iedzīvotāji, kas ir lielākais reģistrētais mirušo skaits pēdējo 20 gadu laikā, informē Centrālajā statistikas pārvalde (CSP).

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka no 2005.gada līdz 2019.gadam Latvijā mirušo skaitam bija tendence samazināties, bet 2020.gadā, kad sākās Covid-19 pandēmija, mirušo skaits pieauga nedaudz - salīdzinājumā ar 2019.gadu mirušo skaits palielinājās par 1135 jeb 4%. Savukārt 2021.gadā situācija mainījās un mirušo skaits, salīdzinot ar 2020.gadu, pieauga par 5288 jeb 18%.

Lielākais mirušo skaita pieaugums bija 2021.gada nogalē - oktobrī un novembrī, kad mirušo skaits bija par 24% lielāks nekā vidēji 2021.gada mēnešos.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn dzimstība bija viena no zemākajām pēdējo 100 gadu laikā, proti, Latvijā reģistrēti 17 115 jaundzimušie.

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Latvijā pagājušā gada novembrī reģistrēti 1053 jaundzimušie, kas ir līdz šim mazākais jaundzimušo skaits viena mēneša laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati, kas pieejami kopš 1995.gada janvāra.

Attiecīgajā periodā starp pieciem mēnešiem ar mazāko reģistrēto jaundzimušo skaitu ir četri 2022.gada mēneši - 2022.gada novembris, kā arī 2022.gada oktobris, kad Latvijā tika reģistrēti 1192 jaundzimušie, 2022.gada februāris, kad tika reģistrēti 1214 jaundzimušie, un 2022.gada aprīlis, kad tika reģistrēti 1260 jaundzimušo. Seko 1997.gada novembris, kad Latvijā tika reģistrēti 1263 jaundzimušie.

Kopumā pagājušā gada 11 mēnešos Latvijā reģistrēti 14 466 jaundzimušie, kas ir par 10% jeb 1616 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā. Tostarp visvairāk jaundzimušo pērn reģistrēts jūnijā - 1452 jaundzimušie, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gada jūnijā.

Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 15 535 jaundzimušie, kas ir par 10,8% jeb 1885 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Statistikas pārvaldē arī atzīmē, ka 2022.gadā Latvijā bija zemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā.

Tostarp visvairāk jaundzimušo pērn reģistrēts jūnijā - 1452 jaundzimušie, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gada jūnijā, bet vismazāk jaundzimušo reģistrēts novembrī - 1053, kas ir par 23,4% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2022.gadā piedzimuši 7945 zēni, kas ir par 11,4% mazāk nekā 2021.gadā, un 7590 meitenes, kas ir samazinājums par 10,2%.

Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties! 

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri...

Vienlaikus 2022.gadā Latvijā reģistrēti 30 346 mirušie, kas ir par 12,3% jeb 4254 mazāk nekā 2021.gadā, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē mirstība bija augstākā pēdējo 20 gadu laikā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka pirms pandēmijas - no 2012.gada līdz 2019.gadam - mirušo skaitam bija tendence samazināties, savukārt 2022.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, mirušo skaits palielinājās par 9,5%.

Dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990.gada, bet 2022.gadā mirušo skaits, tāpat kā gadu iepriekš, bija divas reizes jeb par 14 811 cilvēkiem lielāks nekā dzimušo skaits. Vislielākā starpība bija 2021.gadā, kad mirušo bija par 17 180 vairāk nekā dzimušo.

2022.gadā tika reģistrētas 12 110 laulības, kas ir par 7,9% jeb 882 laulībām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pērn noslēgto laulību skaits ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī, kad sešu gadu laika posmā (2014.-2019.gadā) tas pārsniedza 12 000, savukārt gados, kad tika noteikti pulcēšanās ierobežojumi, noslēgto laulību skaits bija samazinājies līdz 10 702 laulībām 2020.gadā.

2023.gada 1.janvārī provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1,891 miljons, kas ir par 15 200 vairāk nekā 2022.gada 1.janvārī, jo Ukrainas iedzīvotāji, kuri devušies bēgļu gaitās, tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šāda prakse tiek piemērota visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras uzņem Ukrainas bēgļus.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, 2023.gada 1.janvārī Latvijā dzīvesvietu bija reģistrējuši 39 800 Ukrainas valstspiederīgo, kuri devušies prom no Ukrainas karadarbības dēļ.

2023. gadā būs vissliktākie dzimstības rādītāji Latvijas vēsturē. Latvijas valdības politika pēdējos piecpadsmit gadus ir bijusi vērsta pret bērnu dzimšanu. 2006. gadā bērna piedzimšanas pabalsts bija 4,6 minimālo mēnešalgu lielumā. Šogad bērna piedzimšanas pabalsts ir ievērojami mazāks par minimālo mēnešalgu.

Līdz 2022. gadam Latvija bija viena no pasaules līderēm mirstībā (mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem). 2021. gadā pēc kopējā mirstības līmeņa Latvija bija 4. vietā pasaulē. Sliktāks mirstības līmenis par Latviju bija tikai Bulgārijā, Serbijā un Ukrainā. Nedaudz zemāks mirstības līmenis par Latviju bija Rumānijā, Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā. Savukārt pēc mirstības pieauguma starp 2021. un 2020. gadu Latvija bija trešajā vietā pasaulē. Mūs apsteidza tikai Bulgārija un Kuba. Kopumā 2021. gadā Latvija pēc dabiskā pieauguma bija ceturtā sliktākā valsts pasaulē, atpaliekot tikai no Bulgārijas, Ukrainas un Serbijas.

Lietuvai bija piektais sliktākas rezultāts pasaulē. Plašāk tas tika aplūkots DB 27. jūnijā rakstā Latvija ir pasaules līdere mirstībā un mirstības pieaugumā. Ar visu lielo mirstību Latvijas dzimstības rādītāji līdz 2022. gadam nebija tie sliktākie. Tomēr ievērojams lūzums dzimstībā Latvijā aizsākās 2022. gadā, kad, atbilstoši CSP apkopotajai statistikai, Latvijā jaundzimušo skaits (15 954 jaundzimušie) bija vismazākais kopš 1920. gada. Tomēr 2022. gadā dzimstība (jaundzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem) nebija viszemākā Latvijas vēsturē. 2022. gadā Latvijā piedzima 8,5 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem.

Jaundzimušo skaits Latvijā turpina samazināties. Kā liecina CSP apkopotā statistika, tad 2023. gada oktobrī Latvijā piedzima vēl mazāk bērnu nekā 2022. gada oktobrī. 2023. gada oktobrī Latvijā bija reģistrēti 1158 jaundzimušie, bet gadu iepriekš oktobrī - 1219 jaundzimušie.

Savukārt 2021. gada oktobrī tika reģistrēti 1388 jaundzimušie. 2021. gada pirmajos desmit mēnešos tika reģistrēti 14,7 tūkstoši jaundzimušo, 2022. gada pirmajos desmit mēnešos - 13,8 tūkstoši jaundzimušo (par 6,3% mazāk), bet šī gada pirmajos desmit mēnešos reģistrēti 12,0 tūkstoši jaundzimušo jeb par 13,1 % mazāk nekā 2022. gadā.

Dzimstība Latvijā šogad samazinājās katastrofāli. Turklāt 2023. gada pirmajos desmit mēnešos jaundzimušo bija gandrīz par piekto daļu (par 18,5%) mazāk nekā pirms diviem gadiem. Ņemot vērā to, ka šogad no augusta līdz pat novembrim (par decembri dati vēl nav publiskoti) Latvijā bija mazāks maternitātes pabalstu saņēmēju skaits nekā 2022. gadā (VSAA dati), tad tas neļauj būt optimistiem par stāvokļa uzlabošanos tuvākajā laikā, jo maternitātes pabalstu saņem topošās māmiņas un māmiņas pēc dzemdībām.

Latvijā šogad «mirušo» uzņēmumu skaits par vairāk nekā 50% pārsniedz «jaundzimušo» skaitu, pērn aizsākusies tendence pieņemas spēkā

To liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām.

Dati rāda, ka šā gada nepilnos septiņos mēnešos jau ir likvidēti 12 309 uzņēmumi, bet reģistrēti tikai 6127, tādējādi «mirušo» skaits par 16 182 pārsniedz jaundibināto uzņēmumu skaitu. Turklāt likvidēto pārsvars pār jaunreģistrētajiem salīdzinājumā ar 2016. un 2017. gada datiem pieaug. Ja pērn visā gadā «mirušo» uzņēmumu skaita pārsvars pār «dzimušajiem» sasniedza 6270, tad šogad nepilnos septiņos mēnešos tas jau ir 6182. Šogad jau ir likvidēti (12 309) vairāk nekā visa 2016. gada laikā (12 228).

Tendence saglabāsies

Vairāki DB aptaujātie uzskata, ka uzņēmumu skaita samazināšanās ir saistīta ar neaktīvo uzņēmumu likvidāciju, kam iemesls ir neveiksmīga uzņēmējdarbība, biznesa izmaksu pieaugums vienlaikus ar iedzīvotāju pirktspējas pārmaiņām un valstī dzīvojošo skaita sarukums. No Rīgas attālākajos reģionos par būtiskāko tiek minēts tirgus sarukums un patērētāju mazā pirktspēja. Proti, ja patērētāju skaits Latvijā kopumā sarūk, tad arī loģiski, ka tirgotājiem pieaug konkurence un kāds to nespēj izturēt. Savukārt tas, kurš pārdzīvojis konkurenta «nāvi», nevar būt drošs par rītdienu, jo potenciālo pircēju skaits sarūk un perspektīvā šis process turpināsies. Lauku veikalu liktenis pēc vairāku jomu optimizācijas, piemēram, mazo skolu slēgšanas, atrodas zem jautājuma zīmes, jo īpaši tāpēc, ka jaunu, stabilu darba vietu rašanās ir reta parādība, savukārt ļoti liels šajās vietās dzīvojošo skaits ir cienījamā vecumā.

Ir jābūt daudz liekākiem atbalsta mehānismiem ikvienai ģimenei, kura gādā par to, lai nākotnes Latvijā būtu iedzīvotāji – Latvijas pilsoņi. Otrs virziens ir papildu nodokļi tiem, kas nevēlas radīt pēcnācējus nākotnes Latvijai.

Kā liecina CSP apkopotā statistika, tad 2022. gada pirmajos desmit mēnešos pēc jaundzimušo skaita Latvija ir sasniegusi pēdējo 25 gadu laikā vēl nepieredzētu vēsturisko minimumu. 2022. gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā piedzima 13,4 tūkstoši bērnu, 2021. gada pirmajos desmit mēnešos jaundzimušo skaits bija 14,7 tūkstoši, bet 2020. gadā -14,9 tūkstoši.

2022. gadā dzimušo skaita antirekords ir zemākais pēdējo 25 gadu laikā. Pat 1998. gadā, kad notika Krievijas “defolts”, kas Latvijā izpaudās kā nozīmīga ekonomikas lejupslīde, Latvijā piedzima 15,4 tūkstoši bērnu. Pieaugot ekonomiskajai labklājībai gadsimtu mijā jaundzimušo skaits Latvijā palielinājās sasniedzot savu maksimumu 2008. gadā. 2008. gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā piedzima 20,7 tūkstoši mazuļu. 2008. gads pēc piedzimušo skaita bija visražīgākās Latvijas jaunākajā vēsturē, jo pēc tam Latvijā dzimušo bērnu skaits samazinājās. Bērnu dzimstību Latvijā smagi skāra 2009. un 2010. gada krīze.

Jaundzimušo skaits Latvijā turpina samazināties, liecina šodien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

2017. gadā piedzima 20,8 tūkstoši bērnu – par 1,1 tūkstoti mazāk nekā 2016. gadā. 2018. gada provizoriskie dati rāda, ka dzimušo skaits vairs nesasniegs pat 20 tūkstošus un varētu būt par 1,2 tūkstošiem mazāks nekā gadu iepriekš.

Šogad pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 330 bērni – ir par gandrīz 300 mazuļiem mazāks nekā 2018. gada attiecīgajā periodā.

Mirušo skaits pēdējos divos gados ir samērā nemainīgs – 28,8 tūkstoši. Šā gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti 7 739 mirušie, kas ir par 265 mazāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs. 2019. gada pirmajos trīs mēnešos iedzīvotāju skaits valstī, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājās par 3 469 cilvēkiem (attiecīgajā periodā 2018. gadā – par 3 392).

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus.

Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt.

Prioritāte – lai nodokļi būtu

Sabiedrības uzmanība bieži vien tiek piekalta nodokļu pārdalītāju runām un secinājumiem, jo visiem vajag un visiem vienmēr nepietiek. Pārdales tirgus kņada bieži vien nomāc un novārtā atstāj tos, kuri ar savu darbu visus pēdējos 30 gadus un arī pašreizējos nemierīgajos laikos rada naudu, kas nodokļu veidā ieplūst valsts makā. Tieši uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus gan pašmāju, gan arī ārvalstu tirgiem, ir tā vieta, kur rodas «nauda» nodokļiem. Nereti iestādes lepojas ar samaksāto nodokļu apjomu, tomēr būtībā tās vispirms no uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem saņem naudu, no kuras attiecīgu daļu samaksā nodokļos vēlreiz. Patēriņa – akcīzes un pievienotās vērtības – nodokļi rodas tāpēc, ka uzņēmumi maksā algas saviem darbiniekiem un nodokļus, kurus valsts pārdala. Tālāk, saņemot pensiju, iedzīvotāji var doties un iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, un atkal ir nodokļu ieņēmumi. Šo valsts labklājības algoritmu nedrīkst ignorēt, jo uzņēmumi ir valsts dzīvības asinsrite! Proti, prioritāte ir, lai nodokļu ieņēmumi vispār būtu un tikai pēc tam notiktu pārdale.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Latvijā šogad «mirušo» uzņēmumu skaits par trešdaļu pārsniedz jaundzimušo skaitu, pērn aizsākusies tendence pieņemas spēkā

To liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām.

Dati rāda, ka šā gada septiņos mēnešos jau ir likvidēti 7922 uzņēmumi, bet reģistrēti tikai 5997, tādējādi mirušo skaits par 1925 pārsniedz jaundibināto uzņēmumu skaitu. Turklāt likvidēto uzņēmumu pārsvars pār jaunreģistrētajiem salīdzinājumā ar 2016. gada datiem (1020) faktiski teju vai dubultojies.

Vairāki DB aptaujātie uzskata, ka uzņēmumu skaita samazināšanās ir saistīta ar neaktīvo uzņēmumu likvidāciju, ko veicinājis noteiktais 50 eiro nodoklis par tukšu uzņēmumu.

Proti, šo kompāniju īpašnieki, samaksājuši minēto 50 eiro nodokli, devās uz Uzņēmumu reģistru un iesniedza pieteikumu savu uzņēmumu likvidācijai. Tomēr tas neesot uzskatāms par vienīgo iemeslu, jo daudz būtiskāks esot tirgus sarukums un patērētāju mazā pirktspēja.

Līdz ar pandēmijas krīzi savu ekonomisko ietekmi ievērojami audzējusi Ķīna. Šī valsts bija vienīgā lielā tautsaimniecība, kas 2020. gada iespēja augt (par 2,3%). Ja tic oficiālajiem datiem, tad Ķīnas cīņa ar pandēmiju bijusi visai efektīva.

Ķīnas tirdzniecībai katapultēties augstāk šajā periodā palīdzējis, piemēram, tas, ka daudzas pasaulē nepieciešamās lietas – sejas maskas, medicīniskais aprīkojums un mājsēdei nepieciešamie priekšmeti – nākušas tieši no tās. Arvien biezāk nomanāmas aplēses, ka Ķīna nākamajos dažos gados neizbēgami, aizsteidzoties priekšā ASV, kļūs par pasaules lielāko tautsaimniecību. Faktiski - ja vēl 2000. gadā Ķīna veidoja nepilnus 12% no ASV ekonomikas, tad tagad aiz kalniem vairs nav tas brīdis, šī valsts kļūs par pašu lielāko pasaules ekonomiku.

Ne viss gan šai Tālo Austrumu lielvalstij ir ideāli. Viens no galvenajiem faktoriem, kas Ķīnas ambīcijas var sabremzēt, ir šīs valsts demogrāfiskā bilde. Tiek gaidīts, ka Ķīna pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā gados – jeb kopš šīs valsts “Lielā bada” 60-to gadu beigās, kas noveda pie desmitiem miljoniem cilvēku nāves (“blakusefekts” Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna “Lielā lēciena” kursam) - varētu ziņot par savu iedzīvotāju skaita kritumu. Proti, 2019. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,4 miljardus.

Jaunus uzņēmumus reģistrē mazāk, bet esošos likvidē vairāk, vienlaikus pieaug juridisko personu - nodokļu maksātāju un pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits.

Šādu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodokļu maksātāju skaitu un SIA Lursoft dati par uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar analogu laiku iepriekš.

Bizness kopē demogrāfiju

Šā gada pirmajā ceturksnī tika reģistrēti 2406 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 3062. Tādējādi likvidēto (mirušo) uzņēmumu skaits būtiski — par 28% jeb 656 - par šo daudzumu samazināja arī kopējo Latvijā juridiski dzīvo uzņēmumu skaitu. „Uzņēmējdarbība ir sava veida indikators tam, kas un kā notiek valstī,” vērtē Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka jaundibināto un likvidēto uzņēmumu proporcija savā ziņā ir spogulis demogrāfiskajai situācijai Latvijā, jo jaundzimušo skaits ir būtiski mazāks par mirušo skaitu. Kopējā uzņēmumu skaita sarukuma cēlonis ir iedzīvotāju skaita sarukums, kā rezultātā pašmāju tirgū esot sarucis potenciālo klientu skaits, radies darbaspēka, kas būtu gatavs strādāt, trūkums. „Uzņēmējdarbība ir cieši saistīta ar demogrāfiju un iedzīvotāju skaitu,” uzsver E. Egle. Gan viņa, gan arī vairāki citi aptaujātie pieļauj, ka pēdējo gadu notikumu dēļ ir salīdzinoši daudz tukšo uzņēmumu.

Ja mājoklim ir dabasgāzes apkure, tad ziemas pavadīšana Taizemē būs lētāka nekā ziemošana Latvijā.

Visai ilgstoši galvenais Latvijas iedzīvotāju skaita sarukuma cēlonis bija starptautiskā ilgtermiņa migrācija – Latvijas iedzīvotāju aizceļošana uz valstīm ar lielākām ienākumu iespējām. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2016. gadā Latvijā piedzima 21,8 tūkstoši bērnu, bet mirušo skaits bija 27,8 tūkstoši.

Dabiskā pieauguma (dzimušo skaits mīnus mirušo skaits) ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 5982 cilvēkiem. Tajā pašā 2016. gadā ilgstošai palikšanai uz ārzemēm no Latvijas izbrauca 20,4 tūkstoši iedzīvotāju, bet ilgstošai palikšanai Latvijā no ārzemēm iebrauca 7,6 tūkstoši personu. Ilgtermiņa starptautiskās migrācijas ietekmē (no ārzemēm iebraukušo cilvēku skaits mīnus uz ārzemēm izbraukušo iedzīvotāju skaits) Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 12 859 cilvēkiem. No tā izriet, ka 2016. gadā iedzīvotāju skaita samazināšanās cēlonis 68% gadījumu bija iedzīvotāju aizceļošana uz ārzemēm, bet 32% gadījumu – mirstības pārsvars pār dzimstību (negatīvais dabiskais pieaugums).

Baltija virzās uz kolektīvo pašnāvību

Katastrofālā dzimstības samazināšanās Latvijā turpinās. Atbilstoši CSP datiem, salīdzinot 2024. gada janvāri ar 2023. gada janvāri, Latvijā piedzima par 7,9% mazāk bērnu. Savukārt gan 2021., gan 2022. gadā Latvijā bija otra visaugstākā mirstība Eiropā. Līdz šim vairākās publikācijās DB bija pievērsis uzmanību Latvijas demogrāfiskajām problēmām un kā Latvijas migrācijas un demogrāfiskie radītāji izskatās uz citu pasaules valstu fona.

Procesi, kas notiek Latvijā, ir briesmīgi. 2023. gadā Latvijā piedzima tikai 14,1 tūkstotis bērnu, kas bija par 11,5% mazāk nekā 2022. gadā, kad jaundzimušo skaits bija 15,95 tūkstoši (jau tolaik tas bija vismazākais kopš 1920. gada). Ja salīdzinām ar 2021. gadu, kad Latvijā piedzima 17,4 tūkstoši bērnu, tad sanāk, ka 2023. gadā piedzima gandrīz par piekto daļu mazāk bērnu nekā 2021. gadā. Savukārt, rēķinot dzimstību – jaundzimušo skaitu uz 1000 iedzīvotājiem –, tad 2023. gadā Latvijā bija viszemākā dzimstība Latvijas vēsturē, kopš šāda uzskaite tiek veikta, – 7,50 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem. Pirms tam tikai 1998. gadā dzimstība Latvijā samazinājās līdz 7,6 jaundzimušajiem uz 1000 iedzīvotājiem, taču tolaik iedzīvotāju skaits Latvijā bija par 538 tūkstošiem lielāks nekā pašlaik. Viens no secinājumiem, publicējot šos datus, bija – Latvijas valdības īstenotās politikas rezultāts ir virzība uz valsti bez bērniem. Diemžēl arī šogad nekādi uzlabojumi neparādās. Atbilstoši CSP datiem, 2024. gada janvārī Latvijā piedzima 1050 mazuļi. Savukārt jaundzimušo skaits 2023. gada janvārī bija krietni lielāks – 1140bērni. Tas nozīmē, ka, salīdzinot 2024.gada janvāri ar 2023. gada janvāri, Latvijā piedzima par 7,9% mazāk bērnu. Tā turpinot, dzimstības ziņā vēsturiski viszemākais punkts Latvijas vēsturē šogad var tikt pārsniegts.

Kopš 2016. gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties – 2017. gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Arī 2018. gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā.

Mirušo skaits pēdējos četros gados ir samērā nemainīgs – 28,5 tūkstoši. Šī gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti 8 004 mirušie, kas ir par 27 mazāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs. 2018. gada pirmajos trīs mēnešos iedzīvotāju skaits valstī, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājās par 3 392 cilvēkiem , bet attiecīgajā periodā 2017. gadā - par 3 083.

2018. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 925 tūkstoši.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Pēdējos trīs gados dzimušo skaits Latvijā ir salīdzinoši nemainīgs – 22 tūkstoši gadā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem provizoriskajiem demogrāfijas rādītājiem, 2017. gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie. Salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, tas ir par 990 mazuļiem mazāk.

Jāņem vērā, ka jaundzimušo skaitā nav iekļauti bērni, kuri dzimuši ārzemēs, mātei (Latvijas pastāvīgajai iedzīvotājai) īslaicīgi atrodoties ārpus Latvijas. Datus par šogad ārzemēs dzimušajiem bērniem pieskaitīs 2018. gada aprīlī.

Mirušo skaits pirmajā pusgadā ir līdzīgs kā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos – reģistrēti 14 923 mirušie (par 10 vairāk nekā gadu iepriekš).

Dabiskais pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs jau no 1991. gada. Šogad pusgadā iedzīvotāju skaits valstī, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājās par 4 748 cilvēkiem (attiecīgajā periodā 2016. gadā – par 3 748).

2017. gada 1. jūlijā provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 938 tūkstoši.

2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,908 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 12,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2019. gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 3,4 tūkst., kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – par 8,9 tūkst.

Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016. gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos trīs gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Pēdējos trīs gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,64 % salīdzinājumā ar 0,74 % 2018. gadā un 0,81 % 2017. gadā.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 18,8 tūkst. bērnu (par 528 mazāk nekā 2018. gadā) un nomira 27,7 tūkst. cilvēku (par 1 101 mazāk). Mirušo skaits pērn bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā – pēdējo reizi tik zems mirušo rādītājs (27,3 tūkst.) bija 1972. gadā. Samazinoties mirušo skaitam, negatīvais dabiskais pieaugums ir sarucis un bija 8,9 tūkst (2018. gadā tas bija 9,5 tūkst.).

#Vīna pazinēji jau sen ir apgāzuši izplatīto mītu – jo vecāks vīns, jo labāks. Tā vietā tiek runāts par šad tad sastopamo «mirušo vīnu».

Vīna pazinēji jau sen ir apgāzuši izplatīto mītu – jo vecāks vīns, jo labāks. Tā vietā tiek runāts par šad tad sastopamo «mirušo vīnu».

Proti, katram vīnam atkarībā no vīnogu šķirnes ir savs ieteicamais dzīves cikls, un, kad tas ir pagājis, tad dzēriena garšas buķete kļūst neizteiksmīga – vīns ir nomiris. To var dzert, bet nekāda lielā baudījuma nav. Runājot analoģijās, šāds miris vīns ir tikko palaistā e-veselības sistēma, kas ietver e-receptes un e-darbnespējas lapas. Tāpat kā miruša vīna gadījumā pie vainas nav vīnogas vai vīna raudzēšana, bet gan pārlieku ilga noturēšana, tā e-veselības gadījumā pie vainas nav tehnoloģijas, bet gan pārlieku ilgais sistēmas ieviešanas process. Proti, e-veselības projektu un pirmos iepirkumus sāka izstrādāt pirms desmit gadiem. Pa to laiku ir nomainījušies 11 veselības ministri, projekts ir mētāts no vienas valsts pārvaldes iestādes uz otru, mainījušies uzstādījumi un tehnisko specifikāciju rakstītāji. Rezultātā projekts ir piedzimis nedzīvs. To, ka e-veselības garšas buķete ir jau novadējusies, atzīst arī Nacionālais veselības dienests. Prasības, kas bija adekvātas pirms desmit gadiem, šodien vairs tādas nešķiet. Bet, mīļie draugi, ja jūs paši atzīstat, ka pa desmit gadiem tik daudz kas ir mainījies, tad kādēļ jūs tik spītīgi piedāvājat šo mirušo produktu? Varbūt tomēr prātīgāk būtu bijis sadarbībā ar izstrādātāju Lattelecom e-recepšu un e-darbnespējas lapu moduļus pilnveidot tā, lai tie atbilst šodienas prasībām, un tikai tad piedāvāt lietotājam?

2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, pēc mirstības pieauguma Latvija bija trešajā vietā pasaulē. Mirstības pieauguma pasaules 2021. gada čempionātā Latvija ir izcīnījusi bronzas medaļu! Varbūt ir vērts tā dēļ izsludināt brīvdienu, lai kopīgi sapulcētos pie Brīvības pieminekļa un mēs visi varētu raudāt un vaimanāt.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas ikvienā valstī, pilsētā vai novadā ietekmē tikai divi komponenti - migrācija un dabiskā kustība. Dabiskā kustība ir starpība starp jaundzimušajiem un mirušajiem. Ja bērnu dzimst vairāk par to cilvēku skaitu, kas nomirst, tad dabiskais pieaugums ir pozitīvs. Ja pie šādiem apstākļiem migrācijas saldo (izbraukušie mīnus iebraukušie) būs nulle, tad tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaits palielināsies. Ja jaundzimušo bērnu ir mazāk par aizsaulē aizgājušo cilvēku skaitu, bet migrācijas saldo būs nulle, tad iedzīvotāju skaits samazināsies.

Tas pats ir ar migrāciju. Ja no kādas zemes vairāk cilvēku aizbrauc, nekā tajā iebrauc, bet dabiskais pieaugums ir nulle (nomirst tieši tikpat, cik piedzimst), tad iedzīvotāju skaits samazināsies. Tas pats būs pretēji Ja kādā zemē vairāk cilvēku iebrauc, nekā no tās aizbrauc, bet dabiskais pieaugums ir nulle, tad iedzīvotāju skaits palielināsies. Gadījumā, ja iebraukušo un izbraukušo skaits ir vienāds un arī vienāds ir dzimušo un mirušo skaits, tad iedzīvotāju skaits nemainīsies. Tā ir vienkārša aritmētika. Latvijā gandrīz 35 gadus gan migrācijas saldo, gan iedzīvotāju dabiskais pieaugums bija negatīvi, un tas noteica to, ka iedzīvotāju skaits Latvijā nepārtraukti samazinājās. Latvijas iedzīvotāju skaits vēsturisko minimumu - 1869 tūkstošus iedzīvotāju - sasniedza 2022. gada 1. martā. Pēc tam, nedaudz svārstoties, iedzīvotāju skaits sāka palielināties, un šī gada 1. maijā Latvijā jau dzīvoja 1885 tūkstoši iedzīvotāju. Pieaugumu nodrošināja Ukrainas bēgļu plūsma. Savukārt dabiskais pieaugums joprojām ir negatīvs. Atbilstoši CSP datiem, 2022. gadā Latvijā uz 1000 iedzīvotajiem bija 16,4 mirušie un 8,5 jaundzimušie, līdz ar to migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem bija -7,9.

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412 vairāk nekā pērn visā gadā kopumā.

To liecina SIA Lursoft dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Šā gada desmit mēnešos tika reģistrēti 8538 jauni uzņēmumi, bet likvidēti teju trīs reizes vairāk – 21 157. Tādējādi likvidēto (mirušo) uzņēmumu skaits būtiski pārsniedza jaundzimušo uzņēmumu skaitu – par 12 619 – un par šo daudzumu samazināja arī kopējo Latvijā juridiski dzīvo uzņēmumu skaitu. Šā gada desmit mēnešos ir likvidēts vairāk uzņēmumu nekā visā 2018. gadā kopumā.

Cita situācija

Jāatgādina, ka pēdējo reizi, neskaitot 2018., 2017. un 2016. gadu, šāda situācija, kad likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedza jaundibināto, bija vērojama pirms 19–20 gadiem. Proti, 1997. un 1998. gadā uzņēmumu likvidāciju ietekmējis pienākums uzņēmējiem pārreģistrēt uzņēmumu pamatkapitālu (SIA no 100 Ls (142 eiro) līdz 2000 Ls (2840 eiro)), ko neizdarot, tika uzsākta uzņēmuma likvidācija, kā arī Krievijas ekonomikas krīze, kura ietekmēja daudzu Latvijas uzņēmumu maksātspēju. Ir gan kāda nianse, proti, savulaik likvidācija notika likuma prasības neizpildes dēļ, savukārt pēdējos gados – biznesa lēmuma un tukšo, nestrādājošo uzņēmumu «izslēgšanas» dēļ.

Latvijā pašlaik ir nelikvidētas zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, kā arī viena dalībnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru īpašnieks ir miris.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pašlaik Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nedaudz vairāk kā 24 tūkstoši aktīvu zemnieku saimniecību, tomēr, analizējot šo saimniecību īpašniekus, redzam, ka 14% gadījumu to īpašnieki ir miruši. Vēl lielāks mirušo īpašnieku īpatsvars ir zvejnieku saimniecībām – 20%. Savukārt šobrīd aktīvo individuālo uzņēmumu vidū mirušo īpašnieku īpatsvars ir 19,6%.

Jautājumi ir, bet atbilžu nav

“Tie ir iespaidīgi rādītāji, kas vairāk rada jautājumu nekā atbilžu,” savu pārsteigumu pauž bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, jaunajai valdībai būtu lietderīgi papētīt šos skaitļus un saprast, kur ir problēmas sakne. “Var būt ļoti daudz iemeslu, kāpēc ir situācija, kad īpašnieks ir miris, bet cits neviens viņa vietā nav stājies. Proti, mantojuma lieta var prasīt ne tikai mēnešus, bet pat gadus, it īpaši, ja potenciālo mantinieku vidū ir strīdi, tikpat labi var būt pretēja situācija, kad mirušajam īpašniekam ir parādsaistības, kuras neviens nevēlas uzņemties maksāt, un tāpēc mantojuma lieta pat netiek atvērta,” uz lūgumu minēt kādus iespējamos iemeslus atbild A. Lasmanis. Viņš arī iesaka būtu uzmanīgiem ar šo biznesa subjektu likvidāciju. “Ja mantojuma lieta ir atvērta, tad valsts struktūrām nevajadzētu steigties ar to likvidēšanu (izslēgšanu no reģistra), jo tad var rasties situācija, kad vispirms likvidē un pēc tam būtībā tieši to pašu reģistrē no jauna atkārtoti, tādējādi ieguvēja būs valsts, kura saņems attiecīgās valsts nodevas un pildīs valsts maku, bet ierēdņi varēs atskaitīties par padarīto darbu,” iesaka A. Lasmanis. Viņaprāt, tiem biznesa subjektiem, kuru mirušajiem īpašniekiem mantojuma lietas noteiktā laikā nav atvērtas, gan varētu piemērot piespiedu izslēgšanu no reģistra. “Tas ir uzdevums mūsu gudrajām valstssievām un valstsvīriem,” uz jautājumu, kam tas būtu jādara, atbild A. Lasmanis.

Latvijā pērn bijis trešais lielākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas departamenta «Eurostat» publicētie dati.

Saskaņā ar tiem pērn mūsu valstī dzīvojošo skaits, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, sarucis par 8,1. Vislielākais kritums bijis Lietuvā, kur iedzīvotāju skaits, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, samazinājies par 13,8, un Horvātijā, kur iedzīvotāju skaits, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, sarucis par par 11,8.

Vēl iedzīvotāju skaita samazinājums pērn reģistrēts Bulgārijā (-7,3 uz 1000 iedzīvotājiem), Rumānijā (-6,2), Grieķijā (-2,7), Ungārijā (-2), Portugālē (-1,8) un Itālijā (-1,7).

Emigrē zemā atalgojuma dēļ

Kopumā iedzīvotāju skaita kritums pērn reģistrēts deviņās ES dalībvalstīs, bet 19 bloka zemēs tas pieaudzis.