Quantcast

Jaunākais izdevums

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Jāsakārto nozare

«Bieži vien esam pirmie, kas zvanu par sēru vēsti ir saņēmuši, un, aizbraucot uz vietas, ir jāizanalizē, vai mirušo drīkst vest uz morgu, vai cilvēks ir gājis pie ģimenes ārsta, vai ir bijusi ātrā palīdzība, vai ir norīkojums uz tiesu medicīnisko ekspertīzi. Lai sākumā ar piederīgajiem varētu runāt, viņi ir jānomierina, jāpierāda, ka esi profesionālis. Tas nav bizness, tas ir kā aicinājums,» uzskata U. Vītols. Šis ir smags darbs, kas netiek pienācīgi novērtēts. Nozarē pastāvot arī negodīga konkurence. Viņaprāt, būtu jāsakārto nodokļi, pensijas un apbedīšanas pabalsti. «Mēs mēnesī samaksājam 6000 līdz 7000 eiro nodokļos, bet citiem uzņēmējdarbība pat nav reģistrēta. Būtu jāizskauž pelēkā ekonomika, pat melnā. Tas ir elementāri izdarāms, bet neviens to nevēlas. Dienā Latvijā ir aptuveni 100 mirušo. Pret 100 miršanas apliecībām katrai pretī būtu jābūt čekam,» stāsta U. Vītols.

Izvēli ietekmē reliģija

U. Vītols teic, ka zārku ražošana ir dārgs hobijs un paštaisīta zārka gala cena ir aptuveni 250 eiro ar PVN, tāpēc pārsvarā visi piedāvātie zārki tiek importēti no Polijas. «Pie mums materiālu nevar nopirkt par tādu cenu, kādu poļu ražotājs piedāvā par gatavu produktu. Latvijā lielākā daļa pārdod Lietuvā ražotus zārkus, bet poļu ražojumam ir augstāka kvalitāte.» Vidusmēra latvietis visbiežāk izvēlas priedes zārku vai arī otrs variants – klienti izvēlas kaut ko ļoti lētu. Pēc viņa domām, ar audumu tapsētie zārki ir sociālisma pārpalikums. Klientu vēlmes atšķiras, ņemot vērā ticību. Ja starp klientiem ir pareizticīgie vai krievu tautības cilvēki, nereti nepieciešamas spīdīgas lietas. Uzņēmums arvien saglabājis arī savu galdniecību, jo tā nepieciešama gadījumos, ja mirušo standarta zārkā nav iespējams apglabāt. Dienestā novērots, ka cilvēki savas dzīves laikā paši sev nepasūta zārku. «Ja cilvēks nopērk pats sev zārku, tad dzīvos vēl divus gadus, kā minimums. Bija gadījums, kad vecs kungs pats sev pasūtīja zārku, noorganizēja visu bērēm un dzīvo vēl šodien. Kādreiz latvieši bija sagatavojuši sev zārku, bēru apģērbu, iekrājuši naudu. Mūsdienās cilvēki tam tā negatavojas,» stāsta U. Vītols. Dārgākais zārks, kuru jebkad pārdevis, ir bijis 2500 latu vērts. Uzņēmējs saskaitījis, ka gadu gaitā kopumā apglabājis aptuveni 40 tūkstošus cilvēku, un novērojis, ka saistībā ar globalizāciju klienti vēlas visu arvien lētāku. Kā norāda U. Vītols, par «pieklājīgām» bērēm var saukt tādas, kuras izmaksā, sākot no 800 eiro. «Anglijā visi apbedīšanas pakalpojumi ir desmit reižu dārgāki. Piemēram, Latvijā izvadītājs bērēs maksā 65–75 eiro, bet Anglijā – 650–750 mārciņu, un tā maksā visi pakalpojumi. Anglijas apbedīšanas birojs nedēļā sarīko 2–3 bēres, mēs – 12–13. Daudziem Latvijā bēru organizēšana ir dārgākais pasākums, ko viņi šajos neatkarības gados rīko,» atzīst U. Vītols.

Pieredzi gūst ASV

Uzņēmums piedāvā arī urnas, kapsulas, mirušo apģērbu, segas un pārklājus. Dienestam Ādažu slimnīcā ir savs morgs, kurā strādā viens no U. Vītola dēliem, kurš ASV ieguvis izglītību un ir sertificēts balzamētājs. U. Vītols stāsta, ka tieši lielākais darbs ir mirušo sakopt.

Viņaprāt, apbedīšanas nozarē emocijas ir jāizslēdz. «Tās parādās tad, ja ir jāglabā bērns. Tam netiek pāri, un tas nav tik vienkārši, tā ir traģēdija jebkuram. Tāpēc apbedīšanas birojos netiek turēti bērnu zārki,» stāsta U. Vītols. Nedrīkst pārdzīvot par katru mirušo, jo tas rada lielu pārgurumu. Viņaprāt, ir jāredz tikai tehniskās lietas, lai viss būtu profesionāli.

U. Vītols stāsta, ka vislabāk atslēgties no darba palīdz riteņbraukšana un motokross. «Ja kādreiz adrenalīnu ķēru motokrosā, tad tagad – apbedīšanā,» saka A. Vītols. Pēc viņa domām, apbedīšanu ir iespējams apvienot ar daudzām citām lietām. Viņam vienmēr bija vēlme iegūt izglītību tieši apbedīšanas nozarē. «Man vienmēr ir bijis sapnis, ka gribētos Ņujorkā pabraukāt ar jaunu katafalku. Mēs bijām pirmais uzņēmums Latvijā un Baltijā, kas iestājās Pasaules Apbedītāju asociācijā. Bija interesanti uzzināt, kā strādā citur, kā to dara un kādas ir metodes. Mācību process notika pats no sevis, ar interesi un patiku. Stratfordas karjeras institūtā 16 gadu vecumā biju pats jaunākais absolvents. Kad iestājos, viņi jautāja, kāpēc man tas ir nepieciešams, bija vajadzīgas dažādas atļaujas, vai man ar psihi viss ir kārtībā. Gribētos nokārtot arī Anglijas sertifikāciju, bet tas būtu vairāk nepieciešams, ja mēs nodarbotos ar repatriācijas darbiem, bet tas nav tas, uz ko tiecamies. Vēlamies vairāk Latvijā uz vietas dzīvot un strādāt,» stāsta A. Vītols.

Mainās kultūra

Uzņēmuma īpašnieks stāsta, ka gadu gaitā bēres rīkotas arī ārvalstīs – Igaunijā, Baltkrievijā, Krievijā, bet mirušie uz Latviju atgādāti no Zviedrijas, Šveices un Lielbritānijas. Latvijā uzņēmums pakalpojumus biežāk sniedz Rīgā, Pierīgā, Siguldas apkārtnē, bet saņemti pasūtījumi arī no Straupes, Viļāniem, Liepājas, Grobiņas u.c. Ir periodi, kad dienā ir trīs četras bēres, taču mēdz būt nedēļas, kad tiek organizētas vien pāris. «Mirstību ietekmē laikapstākļi un gadalaiks. Kad pa nakti ir auksts, dienā silts un ir pilnmēness, zinām, ka būs negulētas naktis un būs jābrauc uz izsaukumiem. Vasarā mirst mazāk, bet Lieldienās katru gadu ir daudz mirušo,» novērojis U. Vītols. Izteikti ir pagarinājies cilvēka mūža garums, arī neatliekamā medicīniskā palīdzība pie pacienta spēj ierasties daudz ātrāk.

Viņš novērojis, ka Lietuva apbedīšanas un kapu labiekārtošanas ziņā ir vairāk saglabājusi tradīcijas. «Latvietis, ja kāds nomirst, no mantojuma naudas vispirms nopērk automašīnu un tikai pēc tam sarīko bēres, uzliek pieminekli. Ja lietuvietim nomirst radinieks, viņš nopērk kārtīgu zārku, sarīko pienācīgas bēres un tad, ja nauda paliek pāri, domā. Viņi ir katoļi, kuriem ticība ir daudz nopietnāka,» stāsta U. Vītols. Vēl viņš novērojis, ka cilvēki kapličās vairs nesēro. «Var redzēt, kā jaunieši vecvecāku bērēs stāv, viņiem ir garlaicīgi un viņi nevar sagaidīt, kad atkal varēs telefonu paspaidīt. Domā, ka opi varēs restartēt un rīt viņš atkal no pensijas iedos kādu naudu. Kapus vairs nekopj, un tur tagad tā zog!» pārdomās dalās apbedīšanas dienesta vadītājs. Domājot par nākotni, uzņēmējs uzskata, ka šādi pakalpojumi būs nepieciešami, bet, ja straujāk attīstīsies krematorijas pakalpojumi, tad izveidos krematoriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas uzņēmums, kurā jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 apstiprināta sešiem darbiniekiem, ir apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Velis-A", apliecināja tā vadītājs un līdzīpašnieks Aldis Knāviņš.

Viņš stāstīja, ka viena no uzņēmuma darbiniecēm marta sākumā atgriezusies no ārzemēm, taču tajā laikā uz konkrēto valsti nebija ieviesti ierobežojumi, un arī saslimšana neesot bijuši plaša. Tāpēc uz viņu neesot attiecināmi noteikumi par pašizolāciju. Līdz ar to Knāviņš uzskata, ka nevar droši pateikt, ka tieši uzņēmuma darbinieki ir infekcijas avots.

Viņš stāstīja, ka 15.martā bija devies pastaigā gar jūru, sasvīdis, un pārģērbies sausās drēbēs, bet nākamajā dienā sajuties slikti, kāpusi temperatūra. Tā kā aizdomu par Covid-19 nav bijis, viņš ir devies uz biroju, bet vēlāk līdzīgi simptomi parādījušies arī vēl vairākiem darbiniekiem, kuri līdz tam ir strādājuši ar klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Piedzīvot negaisu tuksnesī

Iesaka Līva Pērkone, aģentūras Helve īpašniece; tekstu sagatavojusi Anda Asere, 21.03.2019

Pērkonu ģimene Jordāniju izvēlējās kā drošu Tuvo Austrumu galamērķi, lai parādītu bērniem ko citādu nekā Eiropu. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Kurās nozarēs ir visaugstākais atalgojums?

Žanete Hāka, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, taču piecās nozarēs vidējā samaksa gada laikā augusi virs 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Galerijā augstāk skaties, kā gada laikā mainījusies bruto darba samaksa dažādās nozarēs!

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, bet pārējos ceturkšņos – no 8,1 līdz 8,4%.

2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % (no 400 līdz 555 eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas – pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % (no 500 līdz 540 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar šādu periodu pērn, pieauga par 8,3 % jeb 84 eiro, sasniedzot 1091 eiro par pilnas slodzes darbu. Un 12 no 19 pamatnozarēm vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par 1000 eiro.

Septiņās no tām - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo rādītāju valstī.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta nozarē, kā arī izglītībā.

Visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 15,1 %, galvenokārt palielinoties algām veselības aizsardzības nozarē. Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10 % arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (11,8 %; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi), būvniecībā - par 11,0 % un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,2 %; straujāk juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kur vidējās darba samaksas pārmaiņas vairāk ietekmēja darbinieku skaita samazinājums nevis darba samaksas fonda pieaugums, un arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu nozarē).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Itālijā un Šveicē atvieglos pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus

LETA--AFP/BBC, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijā no 4.maija tiks atviegloti koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, tostarp, cilvēkiem tiks atļauts pastaigāties parkos un apciemot savus radiniekus, svētdien televīzijā paziņoja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

Taču, apciemojot radiniekus, cilvēkiem būs jāvalkā sejas maskas un jāievēro distance, norādīja Konte. Cilvēkiem būs atļauts pārvietoties sava reģiona ietvaros, bet nebūs atļauts ceļot uz citiem reģioniem.

Publiskās vietās obligāta prasība būs sejas maskas, kuru cena gabalā nedrīkstēs pārsniegt 50 centus, nolēmusi valdība. Cilvēkiem ieteikts arī turpmāk izvairīties no apskaušanās un sarokošanās.

Konte norādīja, ka Itālijā sākas posms, kurā jāiemācās sadzīvot ar vīrusu un būt atbildīgiem. "Ja jūs mīlat Itāliju, ievērojot distanci," sacīja Konte. Tiks atļautas bēres, bet tajās drīkstēs piedalīties ne vairāk kā 15 cilvēki.

Individuālajiem sportistiem būs atļauts atsākt treniņus un cilvēkiem būs atļauts sportot ne tikai tiešā savu dzīvesvietu tuvumā, bet plašākā apvidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā saslimšanas ar Covid-19 pieaugumu, iebraucot Latvijā no Igaunijas, cilvēkiem turpmāk būs jāievēro pašizolācija, informē Veselības ministrija.

Prasība stājas spēkā no 12.septembra plkst.00:00.

Veselības ministrija atgādina par iepriekš Ministru kabineta apstiprinātajiem īpašajiem nosacījumiem pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso Latvijas - Igaunijas robežu darba vai mācību vajadzībām. Arī turpmāk ikdienā šīs personas varēs brīvi doties uz Igauniju, kā arī atpakaļ uz Latviju šādos gadījumos: lai pildītu darba pienākumus Igaunijā (ja var uzrādīt nodarbinātības faktu apliecinošu dokumentu); lai saņemtu bērnu uzraudzības pakalpojumus vai apmeklētu pirmskolas izglītības iestādi (ja var uzrādīt pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes izsniegtu izziņu); lai apmeklētu izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības pulciņus (ja var uzrādīt izglītības iestādes izsniegtu izziņu); lai pavadītu personas ar speciālām vajadzībām uz izglītības iestādi, piemēram, skolām un bērnudārziem, kā arī interešu izglītību (ja var uzrādīt iestādes izsniegtu izziņu personai); lai saņemtu ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumu, kas nav pieejami Latvijas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pašizolācija jāievēro pēc atgriešanās no visām SPKC sarakstā esošajām Eiropas valstīm

LETA, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties saslimstības ar Covid-19 pieaugumam, turpmāk pašizolācija būs jāievēro no visām Slimību profilakses un kontroles centra sarakstā esošajām Eiropas valstīm, liecina SPKC apkopotie dati.

Iepriekš, atgriežoties Latvijā no Covid-19 smagāk skartajām valstīm, bija jāievēro 14 dienu ilga pašizolācija, taču kopš 17.septembra šis obligātās pašizolācijas ilgums ir samazināts līdz desmit dienām. Tomēr vienlaikus 14 dienu pašizolācijas prasība joprojām attiecas uz tām personām, kuras ir kontaktējušās ar Covid-19 inficēto.

Tāpat 14 dienu pašizolācijas prasība vispārējā gadījumā arī turpmāk attieksies uz personām, kuras ir nodarbinātas ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes institūcijās un izglītības iestādēs un kuras ir tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, piemēram, ārsti, kuri sniedz palīdzību pacientam, vai skolotāji, kuri strādā ar bērniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Klienti jāmeklē ārpus Latvijas

Lana Jūra, speciāli DB, 30.05.2019

llkka Suppanens  - viens no starptautiski pazīstamākajiem un titulētākajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem paša izstrādātās viedtālruņu uzlādes ierīces prezentācijas pasākumā Sony zīmolam

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu inženieris Džordžs Lorers, kurš kā viens no svītrkoda izgudrotājiem palīdzēja pārveidot mazumtirdzniecības pasauli pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, ir miris 94 gadu vecumā.

Bijušais ASV uzņēmuma IBM darbinieks Lorers nomira pagājušajā nedēļā savās mājās Ziemeļkarolīnas pavalsts Vendelas pavalstī, un pirmdien šajā pilsētā notika viņa bēres.

Lorers ir atzīts par vienu no universālā produktu koda (UPC) jeb svītrkoda izgudrotājiem.

Šis kods, kas kā identifikācijas līdzeklis ir atrodams uz miljoniem preču, sastāv no dažāda biezuma melnām svītrām un 12 ciparu skaitļa. To var noskenēt, ātri identificējot preci un tās cenu.

Lorers 1969.gadā kļuva par vecāko IBM inženieri un zinātnieku Ziemeļkarolīnas pavalsts galvaspilsētā Roli. "Jau pēc dažiem gadiem, 1973.gadā, Lorers sāka vadīt tagad visuresošā simbola - universālā produktu koda (UPC) - izstrādi, kas radikāli pārveidoja praktiski visas nozares pasaulē," teikts viņam veltītā tekstā IBM vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru