FOTO: Kurās nozarēs ir visaugstākais atalgojums? 

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, taču piecās nozarēs vidējā samaksa gada laikā augusi virs 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Žanete Hāka, 27.5.2019
1/18

Finanšu un apdrošināšanas darbības: 2172 eiro

Izmaiņas gada laikā: +4,4%

Foto: pixabay

Galerijā augstāk skaties, kā gada laikā mainījusies bruto darba samaksa dažādās nozarēs!

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, bet pārējos ceturkšņos – no 8,1 līdz 8,4%.

2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % (no 400 līdz 555 eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas – pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % (no 500 līdz 540 eiro).

2019. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 768 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus).

Gada laikā tā pieauga par 7,6 %, bet, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, tā samazinājās par 0,1 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, gada laikā par 2,9 %, bija 4,6 %.

Bruto darba samaksas mediāna 2019. gada 1.ceturksnī bija 799 eiro un, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni (745 eiro), tā auga lēnāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – kāpums par 7,2 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2019. gada 1. ceturksnī bija 592 eiro un gada laikā tā pieauga par 7,1 %. Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem izlases apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem. Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Gada laikā privātajā sektorā vidējā samaksa auga straujāk nekā sabiedriskajā – attiecīgi par 8,4 % un 6,8 %. 2019. gada 1.ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā sektorā par 3 eiro pārsniedza sabiedriskā sektora rādītāju – 1 038 eiro (sabiedriskajā – 1 035 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 985 eiro jeb par 6,7 %.

2019. gada 1. ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings; ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi; darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu) – par 13,0 %, veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 12,3 % (straujāk – veselības aizsardzības nozarē), būvniecībā – par 11,6 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (straujāk – ūdens ieguvē, attīrīšanā un apgādē) – par 11,5 % un nekustamo īpašumu nozarē – par 11,2 %.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds 2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, palielinājās par 9,1 % jeb 193,0 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 1,2 % jeb 9,2 tūkst.

2019. gada 1. ceturksnī vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē.

Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī. Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, izglītības, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) un mākslas, izklaides un sporta nozarē. Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas nozarēs 2018. un 2019. gada 1. ceturksnī

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, straujāk pieauga Kurzemes reģionā – par 9,5 %, Zemgales – par 9,0 % un Pierīgas reģionā – par 8,4 %. Rīgā, kur vidējā darba samaksa ir visaugstākā (1 165 eiro), gada pieaugums bija viszemākais – 7,2 %. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu ir Latgales reģionā – 716 eiro, kas ir 69 % no vidējā rādītāja valstī.

Tevi varētu interesēt

Deutsche Bank jau 8.reizi izveidojis ikgadējo pētījumu Mapping the World’s Prices, kurā...

Iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība vērojama visos kontinentos, un lielākā daļa attīstītāko...

Avio ceļojumu kompānija AirHelp publicējusi 133 pasaules lielāko lidostu novērtējumu, nosakot gan...

Daudzu mazumtirgotāju izaugsme pasaulē bremzējas, un ne viens vien gigants paziņojis par...

Šā gada aprīlī kopējais Nasdaq Baltijas biržu tirdzniecības apgrozījums sasniedza 24,38 miljonus...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Mobilo sakaru operators «Tele2» radījis pirmo labsajūtas jeb well-being biroju Latvijā, kura...

Pērn izveidotajai sociālajai kustībai «Latvija strādā» gada laikā pievienojušies teju 100 Latvijas...

Iekļūšana labāko sarakstā kombinācijā ar prasmīgu komunikāciju var palīdzēt uzņēmumam gan...

Ērtas un ergonomiskas darba vietas nodrošināšana ir ieguldījums darbinieku veselībā, kas pēc...

Joprojām daudzi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji grēko, neievērojot higiēnas prasības,...

Rīgas Krasta ielas straujās un dinamiskās satiksmes ielenkumā Draugiem Group spējis radīt...

Coworking Liepaja telpas par savu darba vietu sauc aptuveni 40 pastāvīgie biedri,...

Ar Trauksmes cēlēju kontaktpunkta atklāšanu Valsts kancelejā sākas kampaņa «Redzi. Dzirdi. Runā.»...

Nolūkā neapslāpēt radošo dzirksti Repute birojā interjers veidots kā mājoklis, nevis bezpersonisks...

Ir būtiski mainījusies cilvēku attieksme gan pret darba vidi un iekārtojumu, apstākļiem,...