Resursu cenas

Naftas cena tuvojas 104 ASV dolāru par barelu atzīmei

Jānis Šķupelis, 30.04.2013

Foto: AFP

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša kontrakta cena šodien tuvojas 104 ASV dolāru par barelu atzīmei. Lai gan naftas vērtība pieaug jau vairāk nekā nedēļu, aprīlī kopumā melnā zelta cena piedzīvojusi straujāko kritumu gada laikā.

Jāatgādina, ka aprīļa sākumā Ziemeļjūras jēlnaftas nākamā mēneša kontrakta cena atradās virs 110 ASV dolāru par barelu atzīmes. Tādējādi kopš šā mēneša sākumā naftas cena ir samazinājusies par 5,7%. Melnā zelta cenai zem 100 ASV dolāru par barelu atzīmes aprīļa otrajā pusē lika sarukt vājāka nekā gaidīts Ķīnas ekonomikas izaugsme. Tāpat pieaugušas bažas par eirozonas un ASV tautsaimniecību veselību. Turklāt arī ASV uzsākta apjomīga budžeta taupības politika, kas ticamāku padara iespējamību, ka nākotnē varētu sarūgtināt arī šīs valsts ekonomikas dati

Līdz ar vājākiem pasaules otras lielākās tautsaimniecības dinamikas mērījumiem, pastiprinājušās ekonomistu un finanšu tirgu raizes par globālās ekonomikas izaugsmi. Notiekošie procesi arī ļauj prognozēt mazāku pieprasījumu pēc izejvielām, kas savukārt liek krist to cenām. Jāpiebilst, ka iepriekšējo nedēļu laikā savas naftas pieprasījuma izaugsmes prognozes šim gadam apcirpa gan starptautiskā enerģētikas aģentūra, gan Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC), gan ASV Enerģētikas departaments. Cena kritusi arī industriālajiem metāliem, piemēram, varam un daudzām pārtikas izejvielām.

Tiesa gan, pēdējo dienu laikā atkal vērojams naftas cenu kāpums, kam palīdz spekulācijas, ka pasaules ietekmīgākās centrālās bankas turpinās vai realizēs jaunus apjomīgus ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

DB jau ziņoja, ka Ķīnas dati liecināja par zemākiem šīs valsts izaugsmes tempiem, un pēc tam bija vērojama panika izejvielu tirgos. Ķīnas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn augusi «vien» par 7,7%. Tas ir mazāk nekā minētās valsts tautsaimniecība gada skatījumā auga iepriekšējā ceturksnī – par 7,9%. Tas ir arī mazāk nekā pirms tam Ķīnas šā gada pirmā ceturkšņa izaugsmi prognozēja analītiķi (prognoze bija izaugsme 8% apmērā).

Savukārt pasaules lielākā ekonomika - ASV – šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni augusi par 2,5%, kas ir lēnāk nekā pirms tam gaidīja ekonomisti (gaidīja, ka ASV IKP būs pieaudzis par 3%). Gada skatījumā ASV ekonomika augusi par 1,8%, kas ir mazāk nekā gaidītais 2% pieaugums. Dati liecina par to, ka ASV ekonomika aug ātrāk, lai gan pieauguma temps nav tik ātrs kā finanšu tirgus pirms tam cerēja. Jāatgādina, ka iepriekšējā ceturksnī ASV ekonomika pieauga par 1,7% (gada skatījumā).

Izaugsmei esot vājākai par gaidīto, sagaidāms, ka aktualizēsies runas par ASV valdības tēriņu samazināšanas negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Tāpat šis ir arguments, lai ASV Federālo rezervju sistēma neizbeigtu savu pēc kārtas trešo kvantitatīvās mīkstināšanas programmu (šai dolāru drukāšanas kārtai formāli nav noteikts beigu termiņš). Šobrīd FRS katru mēnesi tirgū iepludina 85 miljardus ASV dolāru.

ASV ekonomikas ziņu frontē nozīmīgas būs arī šīs nedēļas beigas. Šo trešdien noslēgsies FRS sanāksme, bet šo piektdien tiks publicēti ASV aprīļa darba tirgus dati (bezdarba līmenis un darbvietu skaita izmaiņu rādītāji). Ja arī ASV darba tirgus dati būs vāji, iespējams, varētu sekot kāda krasāka vadošo pasaules akciju tirgu korekcija.

Komentāri

Pievienot komentāru