Jaunākais izdevums

Naftas cenas pasaulē trešdien pieauga pēc tam, kad naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ vienojās no novembra krasi samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās pēc iepriekšējo dienu ievērojamā kāpuma.

OPEC+ valstis sanāksmē trešdien nolēma, ka novembra naftas ieguves apjoms tiks samazināts par diviem miljoniem barelu dienā. Bažās par pasaules ekonomikas recesiju jēlnaftas cenas kopš jūnija bija samazinājušās par 30%.

Šis ir lielākais naftas ieguves samazinājums kopš Covid-19 pandēmijas kulminācijas 2020.gadā. Tas tiks īstenots par spīti bažām, ka tas varētu tālāk saasināt inflāciju un pamudināt centrālās bankas vēl vairāk pacelt procentlikmes.

"Ir gaidāms, ka naftas cenas turpinās kāpt īstermiņā un vidējā termiņā, bet nerimstošas bažas par globālu recesiju un augošu inflāciju, domājams, ierobežos ilgtermiņa kāpumu," sacīja starptautiskās brokerfirmas ADSS analītiķis Sridžans Katjals.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,1% līdz 30 273,87 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 3783,28 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 11 148,64 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 0,5% līdz 7051,60 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 1,2% līdz 12 516,22 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,9% līdz 5985,46 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien pieauga par 1,4% līdz 87,76 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 1,7% līdz 93,37 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 0,9986 līdz 0,9889 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,1476 līdz 1,1326 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 144,13 līdz 144,59 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 87,01 līdz 87,29 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien vienojās saglabāt līdzšinējo naftas ieguves līmeni, lai gan neskaidrības tirgū rada jaunas sankcijas Krievijas energoresursiem, kas nākamnedēļ stāsies spēkā.

OPEC+ valstis sanāksmē Vīnē nolēma saglabāt oktobrī apstiprināto kursu, ka līdz 2023.gada beigām naftas ieguve būs samazināta par diviem miljoniem barelu dienā.

Oktobrī OPEC+ lēmumu pamatoja ar "tirgus apsvērumiem", lai stabilizētu globālo naftas tirgu.

Nākamā OPEC+ sanāksme gaidāma 4.jūnijā, pausts alianses svētdien izplatītajā paziņojumā, piebilstot, ka "varam sanākt jebkurā laikā un pieņemt tūlītējus papildu pasākumus", ja būs nepieciešams reaģēt uz notikumu attīstību tirgū.

Piektdien Eiropas Savienība (ES), G7 un Austrālija vienojās no pirmdien noteikt cenas griestus Krievijas jēlnaftai 60 ASV dolāru par barelu apmērā. Tāpat pirmdien stājas spēkā ES embargo Krievijas naftas piegādēm pa jūras ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc naftas cenas šoka, kas sekoja Krievijas iebrukumam Ukrainā, melnā zelta vērtība noplanēja zemāk. Tiesa gan, kopš maija pirmās daļas naftas cena pasaulē atkal spītīgi kāpj, kur nu tā atkal pārraususies pāri apaļajai 120 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Notiekošo naftas cenu frontē un to, ka daudzi, iespējams, vairs negaida kādu būtisku šī resursa un tā produktu palētināšanos, šķiet, visai labi ataino arī cenrāži degvielas uzpildes stacijās, kur benzīna cena visai pārliecinoši pārkāpusi pāri divu eiro par litru atzīmei. Tupat ir arī dīzelis.

Nesenais naftas cenas kāpums daļēji ataino jauno Eiropas sankciju paku pret Krieviju. Tās ietvaros jau šogad iecerēts atteikties no šīs valsts naftas, kas plūst pa jūru. Šī lēmuma rezultātā rodas papildu naftas piedāvājuma caurumi, kam attiecīgi seko papildu cenu pieaugums. Pagaidām pietiekami spēcīgs saglabājies arī globālais naftas pieprasījums. Turklāt straujāku Krievijas naftas pazušanu no tirgus (tas sekos tam, ka šī valsts diez vai ļoti ātri varēs pārorientēt resursu piegādi uz citiem reģioniem) īsti nevar kompensēt, jo jau gadiem nav veikti pietiekami ieguldījumi jaunā naftas atrašanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par jauniem Covid-19 ierobežojumiem Ķīnā pasliktinot investoru noskaņojumu.

Pirmie ar Covid-19 saistītie nāves gadījumi Ķīnā pēdējo sešu mēnešu laikā izraisīja bažas, ka Ķīnas amatpersonas atkal noteikts stingrus un ekonomikai nelabvēlīgus ierobežojumus koronavīrusa uzliesmojumu ierobežošanai.

Naftas cenas kritās pēc ASV laikraksta "Wall Street Journal" ziņas, ka Saūda Arābija un citas OPEC+ dalībnieces apsverot naftas ieguves palielināšanu "par līdz 500 000 barelu dienā".

Saūda Arābijas enerģētikas ministrs princis Abdulazīzs bin Salmans vēlāk " kategoriski noliedza" šo ziņu, paskaidrojot, ka OPEC+ neapspriež nekādus lēmumus pirms savām sanāksmēm. Nākamā OPEC+ sanāksme ir paredzēta 4.decembrī.

ASV izklaides un mediju kompānijas "Walt Disney Co." akcijas cena pieauga par 6,3% pēc tam, kad kompānijas izpilddirektora amatā atgriezās Bobs Aigers, nomainot Bobu Čapeku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, pastiprinoties bažām par recesiju. Naftas cenas saruka pēc OPEC+ lēmuma arī augustā turpināt naftas ieguves palielināšanu.

OPEC+ valstis ceturtdienas sanāksmē nolēma, ka augustā naftas ieguves apmērs tiks palielināts par 648 000 barelu dienā, tomēr tas nespēs apmierināt pasaules pieprasījumu pēc jēlnaftas. Tāds pats pieaugums plānots arī jūlijā.

"Akciju tirgos jūnijā bija ievērojams kritums, tāpēc šķiet piemēroti, ka tie noslēdza mēnesi ar lieliem zaudējumiem," sacīja tirdzniecības platformas OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Akciju tirgi "ir briesmīgā noskaņojumā visā Eiropā", sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Inflācijas kāpums ir licis centrālajām bankām strauji pacelt procentlikmes, dodot smagu triecienu uzņēmumiem, kuriem pieaug aizņemšanās izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga pēc prognozēm par OPEC naftas ieguves apjoma samazināšanu, savukārt akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās palielinājās, jo vāji ASV ekonomikas dati vairoja cerības, ka centrālās bankas varēs piebremzēt ar procentlikmju paaugstināšanu.

Investorus ir padarījušas nervozus bažas par to, ka augošas procentlikmes, kuru mērķis ir iegrožot inflācijas kāpumu, var izraisīt ekonomikas recesiju. ANO ir aicinājusi centrālās bankas palēnināt procentlikmju paaugstināšanu, citādi tās riskēs ar pasaules iegrūšanu ilgstošā stagnācijā.

ASV ražošanas dati, kas liecina par cenu spiediena samazināšanos un pieprasījuma kāpuma palēnināšanos, palīdzēja uzlabot tirgus noskaņojumu cerībā, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu atteikties no agresīvas procentlikmju celšanas.

Akciju cenas Eiropas biržās pieauga, sekojot šādai tendencei Volstrītā. Volstrītas indeksi gan pieauga par vairāk nekā 2%, bet Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās robežās no 0,2% līdz 0,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas augstākais punkts vēl priekšā - Latvijā tā varētu sasniegt pat 25 %

Db.lv, 10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstākļos, kad strauji pieaug energoresursu cenas un Eiropas Savienība (ES) grasās ieviest daļēju Krievijas naftas importa aizliegumu, Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ ceturtdien uzlēmusi palielināt naftas ieguvi straujāk, nekā tika sagaidīts.

"Sanāksmē tika uzsvērta gan jēlnaftas, gan attīrīto produktu tirgus stabilitātes un līdzsvarotības nozīme," teikts OPEC+ paziņojumā, norādot, ka naftas ieguve jūlijā tiks palielināta par 648 000 barelu dienā, kamēr iepriekšējos mēnešos ieguves apjoma kāpinājums tika ierobežots ar 432 000 barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un ASV biržās ceturtdien palielinājās akciju un naftas cenas.

Akciju biržās kāpums atsākās pēc cenu krituma, kuru izraisīja bažas par centrālo banku stingrāku monetāro politiku lielās inflācijas dēļ.

Naftas cenas pieauga par spīti naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ lēmumam palielināt naftas ieguvi straujāk, nekā tika sagaidīts. Naftas ieguve jūlijā tiks palielināta par 648 000 barelu dienā, kamēr iepriekšējos mēnešos ieguves apjoma kāpinājums tika ierobežots līdz 432 000 barelu dienā. Tomēr šis lēmums nav kliedējis pesimistisko noskaņojumu tirgū, kuru radījis energoresursu cenu kāpums un Eiropas Savienības valstu vienošanās noteikt daļēju Krievijas naftas importa aizliegumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien palielinājās par 1,3% līdz 33 248,28 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,8% līdz 4176,82 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 2,7% līdz 12 316,90 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais degvielas cenu līmenis 2022. gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, palielinājies par 60,3%, sasniedzot augstākās cenas visā to novērojumu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtā informācija.

Dīzeļdegviela šajā periodā sadārdzinājusies par 64,9%, benzīns - par 57,5%, bet auto gāze - par 30,4%. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī lielā daļā citu Eiropas un pasaules valstu, norāda CSP.

“ES noteiktais embargo Krievijas naftai un tās produktiem netiks atcelts ne šodien, ne rīt. Tas nozīmē, ka tirgus dalībniekiem ir jāpārkārto naftas un to produktu iegāde un loģistika, globāli jāmeklē citi piegādes kanāli un atsevišķos pasaules reģionos jāpalielina naftas ieguves apjomi, lai kompensētu Krievijas naftas un to produktu daļu Eiropā. Daudz kas ir atkarīgs arī no OPEC un Amerikas Savienoto Valstu lēmumiem. Jāsaprot, ka no loģistikas izmaksu viedokļa Krievijas nafta un tās produkti Austrumeiropai bija visizdevīgākie. Piegādājot šos produktus no citiem pasaules reģioniem, loģistikas izmaksas neizbēgami pieaugs, atstājot ietekmi uz galaproduktu cenu,” stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere, atgādinot, ka degvielas cenu pamatā veido trīs komponenti – naftas produkta cena jeb iepirkuma cena, nodokļi un mazumtirdzniecības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība samazinājās cerībā, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu piebremzēt ar procentlikmju paaugstināšanu.

FRS un citas pasaules centrālās bankas ir strauji pacēlušas procentlikmes, lai iegrožotu inflācijas kāpumu, bet stingrāka monetārā politika ir izraisījusi bažas, ka tā var iegrūst valstu ekonomiku recesijā.

Šīs bažas pēdējās nedēļās bija veicinājušas akciju cenu krasu krišanos, sevišķi pēc FRS paziņojuma, ka tā turpinās celt procentlikmes šogad un varbūt arī nākamā gada sākumā, vēršoties pret inflāciju.

Pirmdien publicēti vāji ASV rūpnieciskās ražošanas dati vairoja cerības, ka centrālās bankas varēs piebremzēt ar procentlikmju paaugstināšanu, tāpēc akciju cenas pirmdien pieauga un to kāpums turpinājās arī otrdien. Šo kāpumu otrdien veicināja arī tas, ka Austrālijas Rezervju banka (Reserve Bank of Australia) paaugstināja procentlikmi par 0,25 procentpunktiem, kas bija puse no gaidītā paaugstinājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās un britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru samazinājās pirms svarīgu ASV nodarbinātības datu publicēšanas, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītājai Kristalinai Georgievai brīdinot par globālās recesijas risku palielināšanos.

Naftas cenas pasaulē turpināja pieaugt pēc naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ vienošanās no novembra krasi samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas.

OANDA tirgus analītiķis Kreigs Erlams sacīja, ka akciju cenu agrīnu kāpumu Eiropas tirgos drīz nomainīja kritums, jo "investori ieņem piesardzīgu pieeju" pirms piektdien gaidāmās ASV nodarbinātības datu publicēšanas, kas var ietekmēt Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamo soli.

Akciju cenas Volstrītā kritās pēc bažām, ka negaidīti labi ASV nodarbinātības dati var veicināt akciju cenu samazināšanos, ņemot vērā prognozes par agresīvāku procentlikmju pacelšanu.

"Ir jābūt ļoti drosmīgam, lai šodien riskētu pirms nodarbinātības datu [publicēšanas]. Šodien cilvēki nogaida," sacīja "Meeschaert Financial Services" analītiķis Gregorijs Volohins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #41

DB, 11.10.2022

Dalies ar šo rakstu

Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta apjoma pieaugumu vēl šī Saeimas sasaukuma laikā.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.oktobra numurā lasi:

Statistika

14. Saeimas vēlēšanu rezultāti

Aktuāli

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Enerģētika

Latvenergo līgums ar Klaipēdu sašūpo Skultes termināļa plānus

Nodokļi

Eiropa noteiks solidaritātes nodokli energokompāniju virspeļņai

Eksportspēja

Neizmanto iespējas ražot un eksportēt vairāk. WWL Houses īpašnieks IvarsReinhards

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, investoriem gaidot datus par ASV inflāciju.

Britu mārciņas vērtība pieauga un Lielbritānijas valdības obligāciju ienesīgums palielinājās, Anglijas Bankai apstiprinot, ka tā piektdien izbeigs īstermiņa programmu obligāciju uzpirkšanai.

Galvenie Volstrītas indeksi nedaudz saruka laikā, kad akciju tirgi gaida ziņojuma par ASV patēriņa cenu indeksu (CPI) publicēšanu ceturtdien. ASV investori trešdien izsvēra datus, ka ASV vairumtirdzniecības cenu inflācija septembrī pieaugusi par 0,4% - vairāk, nekā bija gaidāms.

Naftas cenas kritās pēc tam, kad OPEC samazināja naftas pieprasījuma pieauguma prognozi šim un nākamajam gadam par pusmiljonu barelu naftas dienā, atsaucoties uz "jaunākajām makroekonomikas tendencēm un naftas pieprasījuma attīstību dažādos reģionos".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV un Eiropas dažādās cīņas ar inflāciju: kas kapitulēs pirmais?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 18.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums kas patlaban bažīgus dara visus, sākot no pasaules vadošo Centrālo banku vadītajiem līdz patērētājiem – kad norims patēriņa cenu kāpums? Septembrī inflācijas cipari ASV un eirozonā kārtējo reizi izrādījās augstāki, nekā daudzi bija prognozējuši.

Ja ASV inflācijas dinamikā vismaz var saskatīt pirmās stabilizācijas pazīmes, eirozonas inflācija turpina “pārsist” rekordus. Rudens sakumā patēriņa cenas eirozonā palielinājās par 10 % gada griezumā, turklāt valstu līmenī cenu kāpumu patērētāji izjuta dažādi – cenas pieauga no 6.2 % Francijā līdz vairāk kā 20 % Baltijas valstīs.

Spēcīgāks nekā prognozēts patēriņa cenu kāpums lika arī Centrālajam bankām pēdējo mēnešu laikā pastiprināt pūles cīņā pret inflāciju. Pirms dažiem mēnešiem tika sagaidīts, ka Centrālo banku noteiktās procentu likmes nekāps augstāk par 1.5 – 2.0 % eirozonā un 3.5 % ASV. Spriežot pēc pēdējām finanšu tirgus indikācijām, bāzes procentu likmju augstāko līmeni eirozonā patlaban redz tuvāk 3 %, savukārt ASV 4.75 - 5.0 % diapazonā. Tas nozīmē, ka arī valdībām, uzņēmumiem un patērētājiem aizņemties kļūs vēl dārgāk, un sistēmisku negadījumu riski finanšu tirgos palielināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīga būs noturība pret procentu likmju un inflācijas kāpumu?

Dainis Gašpuitis, SEB ekonomists, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas cenas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir strauji pieaugušas un, visticamāk, saglabāsies ļoti augstā līmenī līdz 2024.gadam, radot lielāko enerģētikas satricinājumu kopš 20.gadsimta 70.gadiem, otrdien brīdināja Pasaules Banka (PB).

Šo satricinājumu, kas enerģijas cenas šogad paaugstinās par 50%, saasina tirdzniecības ierobežojumi, kā arī pārtikas produktu, degvielas un mēslojumu cenu kāpums.

"Šie notikumi sākuši palielināt stagflācijas perspektīvas," norāda PB eksperts Indermits Gills.

Viņš aicina valstis īstenot visus pūliņus iekšzemes ekonomikas izaugsmes palielināšanai un izvairīties no pasākumiem, kas kaitētu globālajai ekonomikai.

PB ziņojumā teikts, ka enerģijas cenu kāpums pēdējos divos gados bijis straujākais kopš 1973.gada naftas krīzes, kad naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC noteica embargo.

Banka prognozē, ka vidējā "Brent" jēlnaftas cena šogad veidos 100 dolārus par barelu, bet Eiropas dabasgāzes cena būs divreiz lielāka, nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, atjaunojoties investoru bažām par ASV procentlikmju celšanu, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās bažās par Lielbritānijas ekonomikas recesiju.

Kritums Volstrītā bija straujākais kopš 2020.gada. Indekss "Nasdaq Composite", kurā dominē tehnoloģiju firmas, kas ir sevišķi jutīgas pret augstākām procentlikmēm, saruka par 5,0%, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās par vairāk nekā 3%.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par pusi procentpunkta, lai samazinātu inflāciju. Gada inflācija ASV martā pieauga līdz 8,5% salīdzinājumā ar 7,9% februārī, tādējādi reģistrēts augstākais tās līmenis kopš 1981.gada decembra.

Britu mārciņas vērtība kritās pēc tam, kad Anglijas Banka ceturtdien paaugstināja bāzes procentu likmi līdz augstākajam līmenim kopš 2009.gada globālās finanšu krīzes - no 0,75% līdz 1%, tādējādi cenšoties apkarot augsto inflāciju. Tā arī prognozēja, ka gada inflācija Lielbritānijā šogad pārsniegs 10% un ekonomikā iestāsies recesija.

Komentāri

Pievienot komentāru