ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) ceturtdien piešķīra 415 miljonus ASV dolāru trim kompānijām, lai tās izstrādātu komerciālas kosmosa stacijas.

NASA cer, ka šīs kosmosa stacijas nomainīs Starptautisko kosmosa staciju (SKS), kurai paredzēts izbeigt darbību ap šī gadu desmita beigām.

Džefa Bezosa uzņēmums "Blue Origin", aeronautikas un kosmosa kompānija "Nanoracks" un aizsardzības līgumdarbu uzņēmums "Northrop Grumman" ieguva kontraktus attiecīgi 130 miljonu, 160 miljonu un 125,6 miljonu dolāru vērtībā.

Iepriekš 140 miljonu dolāru vērts kontrakts ar līdzīgu mērķi tika piešķirts kompānijai "Axiom Space".

NASA arvien vairāk vēršas pie privātiem uzņēmumiem, lai tie izstrādātu aparatūru, ko NASA kādreiz ražoja pati. Aģentūra to dara, lai samazinātu izmaksas un fokusētos uz saviem ambiciozajiem mērķiem, starp kuriem ir cilvēku koloniju veidošana uz Mēness un gatavošanās pilotētai misijai uz Marsu.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) atbrīvosies no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) līdz 2031.gadam, iegāžot to Klusajā okeānā.

NASA šonedēļ nosūtīja ASV kongresam oficiālu plānu pakāpeniskai SKS likvidēšanai.

NASA plāno SKS ieiešanu atpakaļ Zemes atmosfērā 2031.gada janvārī. SKS plānots nogāzt Klusā okeāna dienvidos.

Kosmosa stacija pārvietojas ar ātrumu astoņi kilometri sekundē, ik pēc 90 minūtēm apriņķojot Zemi aptuveni 400 kilometrus virs Zemes virsmas.

SKS vada piecas kosmosa aģentūras, iesaistot 15 valstis. Tā kļuvusi par simbolu starptautiskai sadarbībai kosmosa izpētē.

SKS pirmais modulis tika nogādāts kosmosā 1998.gadā, un trīs gadus vēlāk SKS ieradās pirmā apkalpe. Staciju sākotnēji bija plānots izmantot tikai 15 gadus, taču vēlāk tika panākta vienošanās par tās darbības pagarināšanu.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) otrdien demonstrēja divu jaunu kosmosa skafandru prototipus, kas ir svarīga daļa no ASV plāna atgriezties uz Mēness līdz 2024.gadam.

Divi NASA inženieri Mēness programmai «Artemis» paredzēto skafandru prototipus demonstrēja pārvaldes galvenajā mītnē Vašingtonā.

«Šis ir pirmais skafandrs, kuru mēs esam izstrādājuši aptuveni 40 gadu laikā,» pavēstīja NASA skafandru izstrādes biroja direktors Kriss Hansens. «Šodien jūs redzat hermetizētā apģērba prototipu. Dzīvības nodrošināšanas sistēma ir laboratorijā Hjūstonā. Mēs gribam sistēmas, kas ļaus mūsu astronautiem būt zinātniekiem uz Mēness virsmas.»

Viens skafandrs ir oranžs un tiks valkāts kosmosa kuģa iekšienē. Daudz lielāks, galvenokārt baltas krāsas skafandrs tiks valkāts uz Mēness virsmas.

Ar jaunajiem skafandriem būs daudz vieglāk iet, locīties un pietupties, staigājot pa Mēness virsmu, pavēstīja NASA vadošā skafandru inženiere Eimija Rosa.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka atsauc Īlona Maska tuva sabiedrotā tehnoloģiju miljardiera Džareda Aizekmena kandidatūru Nacionālās aviācijas un kosmosa administrācijas (NASA) vadītāja amatam.

Tramps pērn decembrī vēl pirms atgriešanās prezidenta amatā sacīja, ka vēlas, lai nākamais NASA vadītājs būtu tiešsaistes maksājumu uzņēmējs Aizekmens, kas ir izgājis atklātā kosmosā.

Taču nedēļas nogalē viņš savā platformā "Truth Social" paziņoja, ka "pēc rūpīgas iepriekšējo saišu izvērtēšanas es atsaucu Džareda Aizekmena kandidatūru NASA vadītāja amatam".

"Es drīzumā paziņošu par jaunu kandidātu, kas būs orientēts uz misiju un izvirzīs Ameriku kosmosā pirmajā vietā," norādīja Masks.

Laikraksts "New York Times" iepriekš ziņoja, ka ir gaidāms šāds solis, jo prezidents uzzinājis, ka Aizekmens ziedojis naudu prominentiem demokrātiem.

Jautāts par šo laikraksta publikāciju, Baltais nams ziņu aģentūrai AFP e-pastā atbildēja, ka ir "būtiski, lai nākamais NASA vadītājs pilnībā atbilstu prezidenta Trampa programmai "Amerika pirmajā vietā"".

ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) vadītājs Šons Dafijs otrdien apstiprinājis ziņas, ka tiek plānota kodolreaktora būve uz Mēness.

"Mēs atrodamies sacensībā par Mēnesi, sacensībā ar Ķīnu par Mēnesi, un, lai iegūtu uz Mēness bāzi, mums nepieciešama enerģija," norādīja Dafijs, kurš pilda arī ASV transporta ministra pienākumus.

Viņš piebilda, ka kodoldalīšanās tehnoloģija ir tik svarīga, ka tās izpētei jau iztērēti simti miljoni dolāru.

"Tagad mēs ejam tālāk par izpēti," uzsvēra NASA vadītājs. "Sāksim izmantot mūsu tehnoloģiju, lai patiesi padarītu to par īstenību."

Pirmdien tīmekļa izdevumā "Politico" parādījās ziņas, ka NASA cer jau 60 dienu laikā saņemt no nozares pārstāvjiem konkrētus piedāvājumus par 100 kilovatu reaktora būvi uz Mēness, kas varētu sākt darboties 2030.gadā.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) pienācīga izmēra skafandru trūkuma dēļ atcēlusi šonedēļ iecerēto astronaušu Annas Makleinas un Kristīnas Kohas vēsturisko izgājienu kosmosā no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS).

Makleinai un Kohai bija paredzēts piektdien veikt pirmo tikai sieviešu izgājienu kosmosā, lai SKS paneļiem uzstādītu baterijas.

NASA paziņoja, ka spiesta atcelt izgājienu saistībā ar skafandru pieejamību stacijā. Kā norādīja NASA, abām sievietēm vajadzīgs skafandrs ar vidēja izmēra krūšu daļu, bet pieejams ir tikai viens.

Tādēļ Koha piektdien veiks izgājienu kosmosā, taču ar kolēģi vīrieti - astronautu Niku Heigu.

Latvijā ir maz zināma nozare, kurā strādā izcilības, un mūsu valsts par kārtu apsteidz ne tikai Lietuvu un Igauniju, bet vēl virkni Eiropas valstu. Nozare ar augstu pievienoto vērtību varētu nodrošināt izrāvienu, tomēr politiķi un birokrātija katru dienu nodarbojas ar tās ierakšanu zemē.

Pavisam drīz, februārī, Apvienoto Nāciju Organizācijas diskusijā Vīnē viena no piecpadsmit Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vecākajiem ekspertiem Angelīna Bekasova piedalīsies paneļdiskusijā Kā iesaistīt politisko lēmumu pieņēmējus kosmosa debatēs? kopā ar Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) ģenerāldirektoru Josefu Ašbaheru, Spānijas zinātnes un inovāciju eksministru, astronautu un Spānijas satelītsakaru kompānijas Hispasat valdes priekšsēdētāju Pedro Dukē, Ungārijas parlamenta deputāti, kosmosa izpētes un Ungārijas delegācijas ESA vadītāju Oršoju Ferencu un Turcijas Lielās Nacionālās asamblejas locekli Zejnepi Jildizu. Iespējams, turpat viņai sanāks aprunāties arī ar Starptautiskās astronautikas federācijas izpilddirektoru Kristianu Feihtingeru.

Digitālās transformācijas laikmetā tehnoloģijas maina mūsu darbu, dzīves ritmu, lēmumu pieņemšanu – un pat cilvēku attiecības. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz ko šodien jārod atbilde – vai mēs spēsim kontrolēt tehnoloģijas vai tās kontrolēs mūs?

Šī dilemma nav tikai filozofiska. Tā ir arī cilvēciska un ļoti praktiska. No vienas puses tehnoloģijas rada ietekmi uz vidi, veicina nevajadzīgu datu ģenerēšanu, taču no otras puses – palīdz taupīt laiku un pat glābt dzīvības.

Tehnoloģijas ir instruments – izvēle ir cilvēka rokās

Jautājums par to, kurš saglabās kontroli patiesībā nav jauns. Jau 1999. gadā mūziķis Prinss kādā no uzrunām aicināja būt apdomīgiem, izmantojot tehnoloģijas, uzsverot - “neļaujiet datoriem jūs izmantot”. 2025. gadā šis brīdinājums ir aktuālāks nekā jebkad. Izmantojot tehnoloģijas neracionāli un nekontrolēti, tās kļūst par mūsu laika zagļiem, kā arī veicina negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) noslēgusi līgumu 129,4 miljonu eiro apmērā par pirmās EKA planētas aizsardzības misijas HĒRA īstenošanu. Projekta mērķis ir izpētīt trieciena ietekmes efektivitāti, lai novērstu potenciālos asteroīdu draudus cilvēcei nākotnē.

Latvijas uzņēmums SIA "Eventech" kopā ar starptautiskajiem sadarbības partneriem šim vērienīgajam projektam ir izstrādājis specializētu laika mērīšanas moduli, kas veic gaismas lidojuma laika mērīšanu kosmosā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

"Ir liels gandarījums, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā sāk nest augļus. "Eventech" panākumi apliecina, ka Latvijas uzņēmēji un zinātnieki spēj iekļauties zinātniski pētniecisko pakalpojumu sniegšanā un izstrādāt pasaules līmeņa augstās tehnoloģijas, kas palīdz risināt globāli nozīmīgas problēmas," komentē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Krievija ceturtdien palaida raķeti ar bezpilota kosmosa kuģi, kurā atrodas cilvēkam līdzīgs robots, kas pavadīs desmit dienas Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) un mācīsies, kā palīdzēt astronautiem.

Robots, kam dots vārds Fjodors, ir pirmais kosmosā nosūtītais Krievijas robots.

Fjodors no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā devās izplatījumā ar kosmosa kuģi «Sojuz MS-14». Plānots, ka kuģis SKS sasniegs sestdien un tur paliks līdz 7.septembrim.

Ierasti kosmosa kuģus «Sojuz» vada cilvēks, bet šoreiz tas lido bezpilota režīmā, lai varētu pārbaudīt jauno avārijas glābšanas sistēmu.

Kosmonautu vietā īpaši pielāgotā pilota krēslā ar drošības siksnām tika piesprādzēts Fjodors, kam rokās bija neliels Krievijas karogs.

Cilvēkam līdzīgais 1,8 metrus garais robots sver 160 kilogramus.

Fjodoram ir savs konts sociālās saziņas vietnēs «Instagram» un «Twitter», kuros var sekot, kā robots apgūst jaunas prasmes, piemēram, ūdens pudeles atvēršanu. SKS tas izmēģinās savas prasmes zemas gravitācijas apstākļos.

Līdz ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) tirdzniecības misijā uz ASV no šodienas līdz

Tik apjomīga uzņēmēju delegācija no Latvijas uz ASV ne reizi nav devusies. Viņš tic, ka vizītes laikā izdosies piesaistīt investīcijas vismaz viena miljarda eiro apmērā.

Savukārt LIAA klāsta, ka tirdzniecības misijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus ekonomisko attiecību attīstībai ar ASV, lai piecu gadu periodā dubultotu tirdzniecības attiecības ar ASV, sasniedzot 1,9 miljardus eiro apgrozījumu. Tāpat plānots, ka uzņēmumu, kas dodas vizītē uz ASV, tirdzniecības apgrozījums ar ASV gada laikā varētu pieaugt par 15%, bet investīciju jomā kā tiešais vizītes mērķis ir identificēt vismaz trīs jaunus investīciju projektus, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt 150 miljonus eiro.

ASV privātais kosmisko lidojumu uzņēmums "SpaceX" parakstījis līgumu ar kompāniju "Space Adventures" par četru tūristu nosūtīšanu kosmosā.

Tūristi tiks nogādāti tālāk orbītā nekā jebkurš privāts astronauts līdz tam, misija varētu notikt 2022.gadā un izmaksāt vairāk nekā 100 miljonus dolāru.

Vašingtonā bāzētā "Space Adventures" bija starpnieks astoņu kosmosa tūristu nosūtīšanā uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS) ar Krievijas raķetēm "Sojuz". Pirmais no tiem bija Deniss Tito, kurš 2001.gadā par astoņām stundām uz SKS samaksāja 20 miljonus dolāru, bet pēdējais - pasaulslavenās cirka trupas "Cirque du Soleil" dibinātājs Gijs Lalibertē 2009.gadā.

Jaunie kosmosa tūristi tiks vesti ar "SpaceX" kapsulu "Crew Dragon", kas izstrādāta NASA astronautu transportēšanai un kuras pirmais pilotējamais lidojums paredzēts tuvākajos mēnešos.

Pasaules ekonomikas ziņu virsraksti jau kādu laiku grozās gandrīz tikai un vienīgi ap koronavīrusa vai drīzāk – bailēm no tā - ietekmi.

Skaidrs ir tas, ka notiekošajam būs negatīva ietekme gan uz Ķīnas, gan pārējo pasaules ekonomiku. Interesanti gan ir tas, ka mūsdienās var pat nosacīti negaidīt kādus tradicionālos tautsaimniecību raksturojošos indikators, lai spriestu par kāda reģiona ekonomikas aktivitāti. Piemēram, tās pašas Ķīnas ekonomikas karstumu vai vēsumu daļēji var izmērīt no kosmosa.

Proti, no kosmosa tiek sekots līdzi, piemēram, tam, cik aktīvi dažādās teritorijas tiek izdalīts slāpekļa dioksīds. Somijas "Centre for Research on Energy and Clean Air" veiktā ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) mērījumu izpēte liecina, ka pēdējā laikā Ķīnas ekonomikas aktivitāte sākusi atjaunoties, ziņo "Bloomberg". Proti, kopš 17. februāra slāpekļa dioksīda daudzums Ķīnas atmosfērā pieaudzis par veseliem 50%.

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk nekā 700 000 kompāniju, ko ir reģistrējis aģents The Corporation Trust Company. Kompānijas statuss raksturots kā «nezināms». Mēs zinām, ka tas ir Latvijas bankas Citadele īpašnieks, kas savukārt pieder Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa kompānijai Ripplewood Advisers LLC, kas arī reģistrēta Delavērā.

Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.

Investīciju piesaistes jomā 2020. gads iesākās piesardzīgi, tomēr trešajā ceturksnī investoru aktivitāte pieauga. Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību pērn īstenots 51 investīciju projekts un šie uzņēmumi Latvijas ekonomikā ienesīs 252,4 miljonus eiro, izveidojot 2893 jaunas darba vietas, informē LIAA.

“Aizvadīto gadu var salīdzināt ar braucienu bez kartes nezināmā apvidū. Līdz ar pandēmiju un izsludinātajiem ierobežojumiem biznesa vidē notika daudz strauju pārmaiņu, kurām bija jāpielāgojas. Latvijas ekonomika 2020. gadā ir demonstrējusi augstu noturību un, spītējot krīzei, vairākas nozares šo gadu būs noslēgušas ar izaugsmi. Kopējais preču eksporta apjoms 2020. gada 11 mēnešos ir pārsniedzis 2019. gada līmeni par 80 miljoniem eiro. Arī investīciju piesaistes jomā gads ir bijis veiksmīgs,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

No LIAA realizētajiem investīciju piesaistes projektiem var minēt biznesa pakalpojumu centrus kā, piemēram, “Norwegian Air” un “Swisscom”, kas kopā izveidos vairākus simtus augsti apmaksātu darbavietu. Papildus pakalpojumu nozarē ir pievienojušies IT izstrādātāji no Vācijas – “Prime Force” un “QSC AG” –, kopā izveidojot vairāk nekā 100 jaunu darba vietu. Jaunuzņēmumu nozarē ir piesaistīts Honkongā bāzētais biomedicīnas uzņēmums “Longenesis”.

Ar viedā dārza palīdzību vienīgais darbs zaļumu audzēšanā ir izaugušā lociņa vai zemenes noplūkšana

Pieņemoties spēkā «zaļuma vilnim», dārzeņu un garšaugu audzēšana paša dārzā atkal ir modē. Turklāt tagad, pateicoties tehnoloģiskiem risinājumiem, pie kvalitatīviem, sulīgiem zaļumiem viegli var tikt arī pilsētnieki, kuriem nav sava dārziņa un pat ne balkona.

Lociņu, diļļu un citu zaļumu audzēšana mājās parasti saistās ar puķu kasti uz saulainākās palodzes, piemērotākās augsnes iegādi un regulāru laistīšanu, gaidot, kamēr no zemes izlīdušais vārgais dīglis pārvērtīsies leknā ēdienā. Nākotne izskatās pavisam citāda. Futurulogi uzbūruši ainas, kurās dārzeņu audzētavas no laukiem pārceļas uz pilsētu ēku jumtiem, un šajos dārzos vispār nav zemes. Augi laiž saknes īpašā maisījumā un uzsūc no tā nepieciešamās barības vielas. Tā pasaulē plānots saīsināt loģistikas ķēdi, piegādājot pārtiku aizvien pieaugošajam pilsētnieku skaitam.

Lai gan Latvijā ir plaša alus izvēle un vairākas mazās alus darītavas, mums joprojām ir, uz ko tiekties. Šobrīd nelielo craft alus darītavu produkcija, lielākoties, paliek Latvijas tirgū.

“Ziemeļu enkuram” vasarās nākas pat atteikt pasūtījumiem, jo ražošanas kapacitāte tik tikko spēj apmierināt pieprasījumu. Lai iekarotu ārvalstu tirgus, pagaidām nav pietiekami lielu ražošanas apjomu.

Pie mums ir ļoti daudz alus darītavu, tomēr aizvien ir vieta attīstībai. Raugoties nākamo piecu gadu griezumā, varam prognozēt, ka konkurence paplašināsies un klāt nāks jauni ražotāji, bet, protams, kāds arī neizturēs konkurenci un beigs darbību. Viss atkarīgs gan no ražošanas apjomiem, gan kvalitātes.

Arī produktu kvalitātes ziņā mums ir vieta izaugsmei – vienlaikus tirgū ir gan pasaules kvalitātes craft darītavas, gan vidēja līmeņa kvalitātes produkti.

ASV kosmosa transporta kompānija «SpaceX» paziņojusi par jaunu plānu tūrista nosūtīšanai ceļojumā ap Mēnesi, izmantojot savu raķeti «Big Falcon Rocket» (BFR), kas tiek izstrādāta cilvēku nogādāšanai tālu kosmosā.

««SpaceX» ir pierakstījusi pasaulē pirmo privāto pasažieri lidojumam ap Mēnesi ar mūsu starta raķeti BFR – tas ir svarīgs solis uz to, lai dotu piekļuves iespēju ikvienam cilvēkam, kas sapņo par ceļošanu kosmosā,» kompānija paziņoja tviterī.

«SpaceX» neminēja sīkākas detaļas, bet solīja pirmdien sniegt vairāk informācijas.

Šī nav pirmā reize, kad Kalifornijā bāzētā kompānija, kuru vada interneta uzņēmējs un elektromobiļu ražotājfirmas «Tesla» ģenerāldirektors Īlons Masks, ir izteikusies par plāniem sūtīt tūristus ceļojumos ap Mēnesi.

2017.gada februārī «SpaceX» paziņoja, ka tā 2018.gada beigās nosūtīs pasaulē pirmos divus kosmosa tūristus ceļojumā ap Mēnesi ar šīs kompānijas kosmosa kuģi «Crew Dragon», kuru izplatījumā nogādātu raķete «Falcon Heavy».

Kosmosa transporta uzņēmums "SpaceX" ceturtdienas rītā pirmoreiz nosūtīja Zemes orbītā kosmosa kuģi ar pilnīgi civilu apkalpi, kurā ir divi vīrieši un divas sievietes.

Piecu stundu logs misijas “Inspiration4” startam sākās plkst.3.02 pēc Latvijas laika. Saskaņā ar oficiālām sinoptiķu prognozēm laikapstākļi Kenedija Kosmosa centrā bija labi un starta iespējamība bija 80%.

Pēc tikšanās ar “SpaceX” īpašnieku miljardieri Īlonu Masku apkalpes locekļi iekāpa baltos elektromobiļos “Tesla” un devās uz Kenedija Kosmosa centru, kur viņi uzvilka skafandrus.

Nesējraķete “Falcon 9” ar kosmosa kuģi “Dragon” tika palaista no leģendārā starta kompleksa 39A Kenedija Kosmosa centrā, no kura savulaik uz Mēnesi devās “Apollo 11” misija.

"Dragon" ar četriem kosmosa tūristiem atdalījās no "Falcon 9" otrās pakāpes 12 minūtes pēc starta un tagad atrodas orbītā ap Zemi.

Pēc vasaras no ASV atgriezušies 126 latviešu studenti, kas kopumā pārdevuši izglītojošus materiālus 1,5 miljonu ASV dolāru (1,2 miljonu eiro) vērtībā, darbojoties Southwestern Advantage vasaras programmā.

Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, kad Southwestern Advantage programmā piedalījās 101 students no Latvijas, šogad uz ASV un Kanādu grāmatas pārdot devās jau 126 studenti. Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone piemin, ka dalībnieku skaita pieaugums atspoguļojas kopējā pārdošanas apjomā, kas šogad jau ir pārsniedzis 1,5 miljonus ASV dolāru (1,2 miljonus eiro).

«Mūsu studenti jau arī iepriekš uzrādījuši labus rezultātus un nepārprotami pierādījuši savas pārdošanas spējas. Pagājušajā sezonā visas kompānijas ietvaros pirmajā trijniekā ierindojās divas latvietes,» saka Madara. Arī šogad visticamāk, ka bez latviešiem kompānijas TOP 3 neizpaliks. Madara uzsver, ka ar 25 studentu pieaugumu pārdošanas apjoms kāpis par pusmiljonu. Tas norāda uz to, ka pārdošanas iemaņas var iemācīties ikviens un latvieši sevi ir pierādījuši kā spējīgi pārdevēji.

Pirmdien uz Marsa paredzēts nolaisties ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zondei «InSight», paziņojusi pārvaldes Reaktīvās kustības laboratorija.

Plānots, ka zonde veiks līdz šim dziļākos urbumus planētas virsmā, lai veiktu temperatūras mērījumus un fiksētu planētas pulsu.

Zinātnieki ar zondes palīdzību sekos līdzi arī Marsa rotācijai ap savu asi, cerot, kas tas palīdzēs gūt precīzāku priekšstatu par planētas kodola lielumu un sastāvu.

ASV un Eiropas kopīgās misijas galvenais mērķis ir pētīt Marsa dzīles, lai palīdzētu izprast šīs un citu planētu, tostarp Zemes, veidošanos pirms 4,5 miljardiem gadu.

Marss ir mazāks un ģeoloģiski mazāk aktīvs nekā Zeme, kur plātņu tektonika un citi procesi ir izmainījuši tās sākotnējo sastāvu. Marss savukārt ir saglabājis agrīnās evolūcijas «pirkstu nospiedumus», maijā pēc zondes starta skaidroja misijas vadošais zinātnieks Brūss Banerts.

ASV nedēļas žurnāla "Time" tituls "Gada cilvēks" šogad piešķirts elektromobiļu ražotāja "Tesla" dibinātājam un kosmosa tūrisma attīstītājam Īlonam Maskam, pirmdien paziņoja "Time".

Titulu "Gada cilvēks" žurnāls "Time" piešķir vienam vai vairākiem cilvēkiem, kas - pozitīvi vai negatīvi - visvairāk ietekmējuši ziņas aizvadītā gada laikā. Pagājušajā gadā šis tituls tika piešķirts tobrīd jaunievēlētājiem ASV prezidentam Džo Baidenam un viceprezidentei Kamalai Harisai.

""Gada cilvēks" ir ietekmes rādītājs, un reti kurš vairāk ir ietekmējis dzīvi uz Zemes - un iespējams arī ārpus Zemes - nekā Īlons Masks," tviterī rakstīja "Time" galvenais redaktors Edvards Felzentāls.

50 gadus vecais Dienvidāfrikas Republikā dzimušais Masks šogad kļuva par pasaulē bagātāko cilvēku, apsteidzot tiešsaistes tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāju Džefu Bezosu.

Globālās sasilšanas dēļ Antarktikas ledāji tagad kūst apmēram sešas reizes straujāk nekā 1979.gadā, novedot pie aizvien augstāka ūdens līmeņa pasaules jūrās, brīdina zinātnieki pirmdien publicētā pētījumā.

Antarktikas ledus kušana no 1979. līdz 2017.gadam paaugstināja ūdens līmeni jūrās par 1,4 centimetriem, teikts pētījumā ASV žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences» (PNAS).

Ir gaidāms, ka straujais ledus kušanas temps turpmākajos gados novedīs līdz katastrofālam jūras ūdens līmeņa kāpumam, uzskata pētījuma vadošais autors Ēriks Rinjo no Kalifornijas Universitātes ģeosistēmas zinātņu katedras.

«Antarktikas ledum turpinot kust, mēs paredzam jūras ūdens līmeņa celšanos par daudziem metriem nākamo gadsimtu gaitā,» sacīja Rinjo.

Jūras ūdens līmeņa kāpums par 1,8 metriem līdz 2100.gadam visļaunāko scenāriju gadījumā izraisīs daudzu piekrastes pilsētu applūšanu, kurās dzīvo miljoniem cilvēku, konstatēts iepriekš veiktos pētījumos.