Saldo

Naudas līdzekļu uzskaite

Silvija Gulbe, starptautiskās auditorkompānijas SIA «Grant Thornton Rimess» partnere, 27.03.2013

Jaunākais izdevums

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

- nauda ir skaidra nauda sabiedrības kasē un bezskaidra nauda maksājumu kontos un pieprasījuma noguldījumu kontos;

- naudas ekvivalenti ir īstermiņa ieguldījumi, kurus īsā laikā var pārvērst naudā, un pastāv maza iespēja, ka to vērtība būtiski mainīsies (piemēram, tādi īstermiņa ieguldījumi, kuru atlikušais termiņš līdz to dzēšanai un atpirkšanai, skaitot no iegādes datuma, ir trīs mēneši vai mazāk).

Skaidras naudas līdzekļi

Skaidrā nauda ir vislikvīdākais uzņēmuma aktīvs, kam ir augsts piesavināšanās risks. Lai novērstu šo risku, uzņēmuma vadītājam ir jāizveido efektīva naudas līdzekļu uzskaites un kontroles sistēma, kas atbilstu normatīvo aktu prasībām.

Uzņēmumā darījumi ar skaidru naudu tiek reģistrēti kasē. Grāmatvedības uzskaitē izdala trīs jēdzienus vārdam «kase»:

1. EKA (elektroniskā kases aparāta) kase;

2. struktūrvienības (veikala, tirdzniecības vietas) kase;

3. galvenā uzņēmuma kase.

Kases aparātu (elektronisko ierīču un iekārtu) lietošanas kārtību, lietotājus, darījumus apliecinošo dokumentu veidus un rekvizītus, apkalpojošo dienestu pienākumus reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 282 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība». Šo noteikumu 70. pantā un tā apakšpantos ir minēts, kuros gadījumos nodokļu maksātāji kases aparātu var neizmantot. Naudas kustību kases aparātā reģistrē kases aprāta žurnālā.

Par veikala kasi un uzņēmuma galveno kasi ir atbildīga ar uzņēmuma vadītāja rīkojumu vai pilnvaru iecelta persona. Lai šis cilvēks varētu uzņemties atbildību par viņam uzticētajiem līdzekļiem, uzņēmuma vadītājam (jo tieši viņš saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 584 «Kases operāciju uzskaites noteikumi» 32. pantu atbild par skaidrās naudas glabāšanas vietas drošību), ir jānodrošina, lai naudas līdzekļu glabāšanai paredzētā vieta būtu tehniski pienācīgi aprīkota un aizsargāta no nepiederošo personu piekļuves, pretējā gadījumā pilnvarotā persona materiālo atbildību uzņemties nevar.

Uzņēmuma vadītājs nedrīkst uzdot kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus vienai personai, izņemot gadījumus, kad uzņēmuma vadītājs (individuālais komersants, cita fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, individuālā uzņēmuma īpašnieks, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, kapitālsabiedrības vienīgais īpašnieks – vienīgais valdes loceklis) kārto grāmatvedību pats (pilns saraksts ar izņēmumiem – Ministru kabineta noteikumu Nr. 584 «Kases operāciju uzskaites noteikumi» 30. pantā).

Uzņēmuma vadītājs nosaka skaidrās naudas inkasācijas kārtību, kas ir atbilstoša uzņēmuma darbības specifikai un apjomam. Nolikumā apraksta inkasācijas procesu (nepieciešamās darbības), visu iesaistīto personu pienākumus un atbildību, inkasācijas laiku un biežumu.

Kases dokumentācijas aizpildīšanas vispārīgie nosacījumi

Kases operāciju uzskaite uzņēmumiem, kuri grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, ir jāveic saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 584 «Kases operāciju uzskaites noteikumi».

Par kases grāmatas kārtošanu ir spēkā šādi noteikumi:

- katram pārskata gadam iekārto jaunu kases grāmatu (9.1. pants);

- ierakstus par katru attiecīgo periodu izdara atsevišķā kases grāmatas lapā, norādot attiecīgā perioda sākuma un beigu datumu (9.2. pants);

- kases operācijas reģistrē, pamatojoties uz kases ieņēmumu vai izdevumu orderiem (9.3. pants);

- kases grāmatā ierakstītajam kases atlikumam attiecīgā perioda sākumā jāatbilst kases atlikumam iepriekšējā attiecīgā perioda beigās (9.4. pants);

- ārkārtas gadījumos (piemēram, ja konstatēta zādzība) inventarizācijā konstatēto skaidrās naudas iztrūkumu kases grāmatā reģistrē inventarizācijas dienā, pamatojoties uz šim nolūkam īpaši sagatavotu kases izdevumu orderi, bet skaidrās naudas pārpalikumu –, pamatojoties uz kases ieņēmumu orderi (9.5. pants);

- kases grāmatu obligāti noslēdz mēneša pēdējā darbdienā (9.6. pants);

- kases grāmatu sagatavo un ierakstus izdara tā, lai tajā ietvertā informācija saglabātos likumā «Par grāmatvedību» grāmatvedības reģistriem paredzētajā glabāšanas laikā (10 gadu) (10. pants);

- ja kases grāmatu kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu, tad nodrošina izdrukas – attiecīgā perioda kases ieņēmumu un izdevumu pārskatus. Pārskatiem jābūt numurētiem no pārskata gada sākuma augošā secībā. Pārskata gada beigās vai, ja nepieciešams, agrāk izdrukas brošē hronoloģiskā secībā (11. pants);

- papīra reģistra veidā sagatavotai kases grāmatai jābūt ar noplēšamām ielikuma lapām, kuras paredzētas kases ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavošanai. Kases grāmatas lapas numurē no pārskata gada sākuma augošā secībā, caurauklo, pēdējā lapā norāda lapu skaitu un apliecina ar uzņēmuma vadītāja un atbildīgā grāmatveža parakstu un zīmogu, ja tāds ir. (12. pants);

Ja uzņēmumā vidējie dienas skaidrās naudas ieņēmumi kasē ir lielāki par 100 latiem, tad kases grāmatu kārto katru dienu, kad uzņēmumam bijušas kases operācijas, pārējos gadījumos – reizi nedēļā. Vidējos dienas skaidrās naudas ieņēmumus kasē aprēķina, saskaitot katrā iepriekšējā kalendāra mēneša darbdienā saņemtos skaidrās naudas maksājumus kasē un iegūto kopsummu dalot ar minētā kalendāra mēneša darbdienu skaitu (5. pants).

Skaidras naudas līdzekļu deklarēšana

Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 30. pants un Ministru kabineta noteikumi Nr. 237 «Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi» uzņēmumiem ir noteikuši, ka jādeklarē savi skaidras naudas darījumi. Šie noteikumi paredz, ka jādeklarē darījumi, kas viena mēneša laikā ar vienu un to pašu personu pārsniedz 3000 latu robežu, neatkarīgi no tā, vai tas ir sasniegts vienas vai vairāku operāciju ietvaros vai viena vai vairāku darījumu vai tās daļas rezultātā. 2012. gada 21. jūnijā pieņemti grozījumi likuma «Par nodokļiem un nodevām» 30. pantā attiecībā uz skaidrās naudas darījumu deklarēšanu.

Atbilstoši šiem grozījumiem, sākot ar 2013. gada 1. janvāri nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskām personām, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā būs jādeklarē visi iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nebūs atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 5000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Likumā noteiktie skaidrās naudas ierobežojumi, kā arī skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums attiecas arī uz fiziskajām personām, kuras reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas un veic skaidrās naudas darījumus saimnieciskās darbības ietvaros.

Noteikumi pašlaik spēkā esošajā redakcijā attiecas uz kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrībām, kā arī uz starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem, ja mēneša laikā veiktā viena darījuma apmērs vai visu veikto darījumu kopsumma pārsniedz 10 000 latus.

Bezskaidras naudas līdzekļi

Bezskaidras naudas norēķini ir daudz ērtāki, ātrāki, drošāki un vieglāk uzskaitāmi grāmatvedībā nekā skaidras naudas norēķini. Bezskaidras naudas norēķinus reģistrē uzņēmuma grāmatvedībā pamatojoties uz bankas konta izrakstu. Konta izrakstā atspoguļo visu noteiktā laika periodā bankas kontā veikto naudas līdzekļu kustību un norāda konta atlikumu attiecīgā perioda sākumā un beigās.

Atkarībā no uzņēmuma darbības specifikas tā vadība brīvi nosaka, kā glabāt un kārtot maksājumu pamatojošos dokumentus.

Naudas līdzekļu inventarizācija

Naudas līdzekļi, tāpat kā arī citi uzņēmuma līdzekļi, ir jāinventarizē. Veicot inventarizāciju, ir jāievēro Ministru kabineta noteikumu Nr. 585 «Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju» vispārējās prasības.

Kases inventarizācijai uzņēmuma vadītājs ieceļ komisiju, kurā ir ne mazāk par trim cilvēkiem. Inventarizācijas komisijā ir jāiekļauj galvenais grāmatvedis, un inventarizācija ir jāveic kasiera klātbūtnē. Toties par inventarizācijas dienu un laiku kasieris nav jābrīdina.

Uzņēmuma norēķinu kontu inventarizācija paredz uzņēmuma norēķinu un depozītu kontos esošās naudas atlikumu salīdzināšanu ar attiecīgām kredītiestādēm un bankām. Šim nolūkam tiek sagatavoti salīdzinājuma akti – katram valūtas veidam un katram kontam atsevišķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Padome apstiprinājusi Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā.

Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem tas pavērs jaunas iespējas sadarbībai ar Eiropas kosmosa industriju cilvēkkapitāla izmantošanai augsto tehnoloģiju jomā, kā arī sekmēs augstskolu pētniecības un studiju bāzes attīstību, tādējādi veicinot augstākas pievienotās vērtības tautsaimniecības attīstību Latvijā.

Kosmosa nozare Latvijā un Eiropā ir starpdisciplināra nozare, kas ietver ar kosmosa jomu saistīto zinātņu nozaru un starpnozaru attīstību, vides aizsardzības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, telekomunikāciju, satiksmes, civilās drošības un citu jautājumu risināšanu.

Līdz šim piecpadsmit dažādas Latvijas organizācijas īsteno 51 kosmosa tehnoloģiju attīstības projektu 6,63 milj.eiro apmērā. EKA konvencija paredz, ka Latvijas kā asociētās dalībvalsts ieguldītais finansējums 3 miljoni eiro gadā vismaz 85% apmērā atgriezīsies Latvijā un nonāks Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu un zinātnisko institūciju rīcībā, lai turpinātu attīstīt kosmosa tehnoloģijas, inovācijas, pakalpojumus un to komercializēšanu globālā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par energoefektīvāko industriālo ēku Latvijā atzīta Valpro ēka Valmierā

Dienas Bizness, 16.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā kategorijā Energoefektīvākā industriālā ēka Latvijā uzvarējusi SIA Valpro industriālā ēka Valmierā, Linarda Laicena ielā 2, informē Ekonomikas ministrijā.

Kategorijā Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā uzvarēja daudzdzīvokļu ēka Valmierā, Stacijas ielā 21. Kategorijā Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā. Jaunbūve uzvarēja daudzdzīvokļu ēka Rīgā, Grostonas ielā 19. Bet par energoefektīvāko sabiedrisko ēku Latvijā atzīta Personāla dokumentu valsts arhīva ēka Rīgā, Šampētera ielā 16.

«Enerģijas izmaksu pieaugums mums visiem liek domāt un meklēt veidus, kā strādāt un dzīvot efektīvāk. Energoefektivitāte palīdz samazināt enerģijas resursu patēriņu un attiecīgi arī izdevumus. Konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā"kļuvis par labu tradīciju, lai ar labo piemēru palīdzību mudinātu arvien plašāku sabiedrības daļu kļūt energoefektīvākiem. Energoefektivitātes paaugstināšana šobrīd viena no būtiskākajām Ekonomikas ministrijas prioritātēm, un tās īstenošanai nākošajos piecos gados plānotais atbalsts ir vairāk kā 333 miljoni eiro. Esmu pārliecināts, ka tas dos spēcīgu impulsu turpmākajai ēku renovācijai,» norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP nekonstatē konkurences pārkāpumus kases aparātu sertificēšanas procesā

Dienas Bizness, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) secinājusi, ka kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu (EKA) sertificēšanas pakalpojumu sniegšana un ierīču izplatīšana pēc jaunajām prasībām, kas stājās spēkā 1. jūlijā, noris saskaņā ar godīgas konkurences principiem, informē KP komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

KP uzsāka apstākļu noskaidrošanu par iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem pārejas posmā uz jaunajām prasībām atbilstošu EKA izmantošanu pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas saņemtajiem iesniegumiem. Asociācija iesniegumos lūdza KP izvērtēt, vai abas aparātu atbilstības pārbaudes institūcijas - SIA KPMG Baltics un SIA Ernst & Young Baltic - nav pieļāvušas konkurences pārkāpumus un vai līdz ar izmaiņām nav nodrošināts viena uzņēmuma monopolstāvoklis EKA izplatīšanas jomā.

Pašlaik tiesības sertificēt jaunus EKA modeļus un noteikt esošo EKA atbilstību jaunajām tehniskajām prasībām ir divām institūcijām - SIA KPMG Baltics un SIA Ernst & Young Baltic. Abi uzņēmumi bija vienīgie no desmit pretendentiem, kas atbilda normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un tādējādi tika reģistrēti kā atbilstības pārbaudes institūcijas. Vienlaikus šāds institūciju skaits KP izpētes laikā pamatots ar Latvijas EKA tirgus lielumu, ierobežoto pieprasījumu un atdevi no šī pakalpojuma sniegšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Ekonomikas un kultūras augstskolas un Alberta koledžas līdzīpašnieci Annu Saltikovu

Lelde Petrāne, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anna Saltikova, Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) līdzīpašniece, valdes priekšsēdētāja, kā arī Alberta koledžas līdzīpašniece, valdes locekle.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau bērnībā sapņoju, ka man būs savs bizness. Pēc profesijas esmu juriste un pēc vecākā dēla piedzimšanas meklēju iespējas, kā rūpes par mazu bērnu savienot ar profesionālu darbošanos. Radās iespēja reizi nedēļā lasīt lekcijas un man tas ļoti iepatikās. Tā dzīve parādīja, kurā nozarē iesaistīties biznesa veidošanā. Strādāju izglītības nozarē tādēļ, ka tā ir mana sirds lieta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

VID administratīvās ēkas komplekss - fotogrāfijās

NOZARE.LV, 18.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban uz jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvo kompleksu Talejas ielā 1 jau ir pārcēlušies 700 darbinieki no kopumā plānotajiem 2500 VID darbiniekiem.

Pilnībā uz jauno ēku jau ir pārcēlusies VID Muitas pārvalde, kas iepriekš aizņēma četras dažādas ēkas. Līdz augusta vidum uz jauno ēku būs pārcēlušās visas VID struktūrvienības un 2500 darbinieki, šodien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis norādīja, ka ēka jau strādā 283 Muitas pārvaldes darbinieki un struktūrvienība no atrašanās vienuviet ir ieguvēja komunikācijas ziņā, kā arī telpu ērtības ziņā.

Jaunajā VID ēkā notiks arī visu VID klientu apkalpošana, vienīgi Pārdaugavā Eduarda Smiļģa ielā tiks saglabāts neliels klientu apkalpošanas centrs ar trīs darbavietām, kas pārsvarā būs domāts klientiem - fiziskajām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15.martā tiks uzsākta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pagaidu mājvietas – “Saktas” mājas Brīvības bulvārī 32 fasādes atjaunošana, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Kultūrvēsturiski nozīmīgajā ēkā kopš 2014. gada uz laiku līdz atgriešanās brīdim Rīgas pilī atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcija un izstāžu telpas. Epidemioloģiskajai situācijai Latvijā uzlabojoties un atverot apmeklētājiem muzejus, LNVM turpinās savu darbību arī nama fasādes remontdarbu periodā.

"Atjaunošanas darbus veiksim saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, rūpējoties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Lai gūtu skaidrību par saglabājamām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Darbi notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt jau šā gada rudenī," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uz ēku jāraugās kā kopumu, un svarīgs ir viss "organisma" stāvoklis

Svetlana Mjakuškina, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore, konkursa “Energoefektīvākā ēkā Latvijā 2022” žūrijas locekle, 07.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkurš īpašums ir atbildība, kas prasa rūpes un uzmanību. Pieaugot energoresursu cenām, aizvien vairāk mūsu uzmanība tiek vērsa tieši uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, domājot par ēku siltināšanu, efektīvāku siltumapgādes sistēmu izbūvi, autonomu elektroenerģijas ieguves sistēmu ieviešanu un citiem pasākumiem.

Proti, aktīvi tiek meklēti veidi, kā saimniekot gudrāk, ietaupīt un efektīvāk izmantot resursus. Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs aicina uz ēku raudzīties kompleksi un pirms plānotu pārbūvju uzsākšanas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pārliecināties par ēku tehnisko stāvokli.

Ēku īpašnieka pienākumi ēkas ekspluatācijas laikā ir uzskaitīti Būvniecības likumā, kas noteic, ka īpašniekam ir pienākums nodrošināt ēkas un tās elementu uzturēšanu, lai tā atbilstu būvei izvirzītajām būtiskajām prasībām. Lai kļūtu par ēkas īpašnieku, nav nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, un to trūkumam nevajadzētu radīt situācijas, kad ēka nonāk bīstamā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID pieķer divus uzņēmumus, kas iejaukušies kases aparātu darbībā ar mērķi slēpt realizācijas ienākumus

Žanete Hāka, 13.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas ir konstatējušas divus gadījumus, kad uzņēmumi ir iejaukušies kases aparātu darbībā ar mērķi slēpt realizācijas ienākumus, lai samazinātu gūto ieņēmumu summu, reģistrēto darījumu skaitu un izvairītos no nodokļu nomaksas, un tādējādi neuzrādītos naudas līdzekļus, iespējams, izmantotu algu izmaksai aploksnēs, informē VID.

VID amatpersonas veica pārbaudi uzņēmuma kafejnīcā-konditorejā, Rīgā, kurā tiek tirgoti arī alkoholiskie dzērieni un tirdzniecībā izmanto EKA Optima CR-500LA.

VID amatpersonas konstatēja, ka ne visi ieņēmumi tiek uzrādīti un uzskaitīti grāmatvedības uzskaitē. Pārbaudot EKA kontrollenti, VID amatpersonas konstatēja, ka vienas dienas pirkumu summa pēc kases čekiem ir 666,26 eiro apmērā, bet izdrukātajā Z finanšu pārskatā, kurā norādīto informāciju izmanto ierakstiem grāmatvedības reģistros, kopējais dienas apgrozījums uzrādīts 446,26 eiro. Dienas uzrādītā ieņēmuma starpība 220 eiro.

Nākamajā dienā reģistrēto pirkumu summa EKA ir 1201,46 eiro, bet dienas Z izdrukas kopsumma ir 601,86 eiro, tātad dienā realizācijas ieņēmumos netiek uzrādīti 599,6 eiro. Citas dienas Z finanšu pārskatā ir atspoguļota operācija ar mīnusa zīmi 149,6 eiro apmērā, bet EKA čeki par pirkuma anulēšanu (atgriešanu) 149,6 eiro apmērā netika konstatēti. Līdzīga situācija ir konstatēta arī citās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēku Baznīcas ielā 7 uzskata par vecāko koka ēku Kuldīgā. Tā vairākkārt ir pārbūvēta. Savu pašreizējo apjomu ēka ieguva 1742.gadā, bet 19.gadsimta sākumā - tipisko klasicisma stila veidolu, kāds tas ir saglabājies līdz mūsdienām.

1982. gadā tika veikta ēkas atjaunošana pēc arhitektes Tatjanas Vītolas projekta. Tās gaitā tika labotas gan nesošās konstrukcijas, gan apdares detaļas.

Mājā šobrīd ir apdzīvoti visi pieci dzīvokļi. Biznesa portāls Db.lv viesojās vienā no tiem. Kuldīdzniece Līga Raituma savā dzīvoklī ēkas otrajā stāvā izveidojusi apartamentus un jau desmito gadu uzņem viesus gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Viņa atzīst, ka kā laba reklāma strādā tas, ka šī ēka ir arī vecākā koka ēka visā Kurzemē. Uz ēkas ir senais vēja rādītājs ar vienradzi, kas parasti ir dažādās UNESCO spēlēs, bērnu konkursos un orientēšanās sacensībās.

Sievietes bērnībā dzīvoklis piederējis viņas krustmātei. «Es šo māju atceros no savas bērnības. Kad plānoju atgriezties no studijām ārzemēs, šo dzīvokli no viņas nopirku, jo vēlējos dzīvot tieši vecpilsētā,» stāsta kuldīdzniece. Dzīvoklis iegādāts pašu vajadzībām, taču ar laiku kļuvis par šauru. To bijis žēl pārdot, tāpēc meklēts risinājums, kā šo dzīvokli paturēt, bet arī no īpašuma iegūt. Tas ticis remontēts un veidots kā sev, bet palaists apritē, kamēr izaugs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 5. aprīlī Rīgas domes Īpašuma departaments rīkos trīs Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo īpašuma objektu atklātas, mutiskas izsoles ar augšupejošu soli.

Tās ir ēkas Pulkveža Brieža ielā 18, Grēcinieku ielā 34 un Brīvības ielā 100 ar tām piegulošajiem zemes gabaliem. Pieteikumus dalībai izsolēs var pieteikt līdz š.g. 11. martam.

Kā komentē īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, «šie ir šobrīd lielākie jeb naudas izteiksmē vērtīgākie objekti no visiem, kurus šogad pašvaldība izlēmusi pārdot». Ēkas Grēcinieku un Brīvības ielā pašvaldības funkcijas veikšanai vairs nav nepieciešamas pēc pašvaldības piederošo veselības aprūpes kapitālsabiedrību reorganizācijas, kad tās tika pievienotas RP SIA Rīgas pirmā slimnīca.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Energoefektīvākās ēkas Latvijā 2018

Monta Glumane, 21.06.2018

1. vieta nominācijā «Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka 2018. Jaunbūve»

Grostonas ielā 12,Rīga

Foto:publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies konkurss «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018», laureātu vidū ir ēkas Rīgā, Liepājā un Ventspilī, informē Ekonomikas ministrija.

Nominācijā «Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2018» 1. vietu ieguva ēka Klaipēdas ielā 70, Liepājā.

Nominācijā «Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka 2018. Jaunbūve» 1. vietu ieguva ēka Grostonas ielā 12,Rīgā, bet 1. vietu nominācijā «Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2018» ieguva nams Jūras ielā 34, Ventspilī.

Ekonomikas ministrijas Atzinības balvu saņēma VAS «Valsts nekustamie īpašumi» par ieguldījumu sabiedrībai nozīmīgu ēku atjaunošanā un energoefektivitātes paaugstināšanā. Tāpat EM Atzinības balvas saņēma SIA «Valmieras namsaimnieks» par ieguldījumu energoefektivitātes popularizēšanā, kā arī par ilgtspējīgiem un kvalitatīviem risinājumiem ēku atjaunošanā un SIA «Liepājas namu apsaimniekotājs» projektu vadītājs Toms Cīrulis par nozīmīgu ieguldījumu energoefektivitātes idejas veicināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Noteiktas energoefektīvākās ēkas Latvijā

Žanete Hāka, 26.06.2013

Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2013

1. vieta - Saldus, Jelgavas iela 13

Dzīvojamā māja Jelgavas ielā 13, Saldū, ir 12 dzīvokļu māja ar kopējo platību 713 m2. Šai 318. sērijas ēkai ir trīs stāvi un tā tika nodota ekspluatācijā 1962.gadā. Līdz renovācijai 2012.gadā ēkā nav bijuši veikti remontdarbi. Projekta ietvaros ēkai veikta fasādes, cokola, bēniņu un pagraba pārseguma siltināšana, kā arī ielikti logi, kuros iestrādāti kontrolētas gaisa pieplūdes vārsti. Logi ir iebūvēti ārsienas siltināšanas slānī. Tāpat ēkā tika renovēta siltumapgādes sistēma un dzīvokļos uzstādīti alokatori. Kopējais siltumenerģijas ietaupījums pēc renovācijas ir 137,40 kWh/m2 jeb 62,73 %. Kopējais ēkas energoefektivitātes stāvoklis ir 83 kWh/m2 (kopā ar karsto ūdeni). Projekta pasūtītājs ir SIA Saldus namu pārvalde, projekta autors – Daiga Deruma, galvenais būvuzņēmējs – SIA Skorpions VS. Projektā kopējais ieguldītais finansējums ir 76 670,00 lati, un no tā ERAF līdzfinansējuma apjoms ir 23 280 lati.

Avots: Ekonomikas ministrija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien noslēdzies Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un žurnāla Būvinženieris izsludinātais konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā 2013.

Kā informēja EM, uzvarētāji noteikti piecās kategorijās. Par energoefektīvāko renovēto daudzdzīvokļu ēku Latvijā atzīta ēka Saldū, Jelgavas ielā 13. Otrajā vietā ierindojusies ēka Liepājā, Roņu ielā 3, bet trešā vieta piešķirta daudzzīvokļu ēkai Saldū, Tūristu ielā 11.

Kategorijā Energoefektīvākā jaunbūve, daudzdzīvokļu ēka Latvijā uzvarējusi ēka Rīgā, Antonijas ielā 16a.

Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā ir Ērgļu profesionālās vidusskolas dienesta viesnīca. Šajā kategorijā otrā vieta piešķirta Ventspils pilsētas domes ēkai, bet trešā vieta - Ventspils poliklīnikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Arī pēc Ekonomikas ministrijas ēkas atjaunošanas aktuāls ir pārcelšanās jautājums

Db.lv, 08.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā pieņemta atjaunotā Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā 55, Rīgā - neorenesanses stila ēkai veikta fasādes un jumta renovācija, kā arī balkonu, logu un atsevišķu pagraba pārseguma konstrukciju atjaunošana.

Darbi pandēmijas apstākļos paveikti termiņā, uzlabota darba vides kvalitāte iestādes darbiniekiem, ēkas izskats un īpašuma ilgtspēja, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vēsturiskās jūgendstila ēkas Rīgas centrā atjaunošanas darbi uzsākti 2019. gada vasarā, pabeigti pusotra gada laikā – 2020. gada decembrī. “Atjaunošanas darbi noritēja pandēmijas apstākļos, ievērojot nepieciešamos darba drošības pasākumus un Latvijas nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādes kultūrvēsturisko liecību saglabāšanai. Neatkarīgi no tālākajiem ēkas attīstības scenārijiem, šobrīd Ekonomikas ministrijas mājvietā veiktie ieguldījumi tikai vairos nekustamā īpašuma vērtību,” norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pēc 2021.gada vidus bijušās prokuratūras telpas tiks atsavinātas vai izīrētas

Monta Glumane, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka 2021.gadā centralizētajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7 darbu uzsāks desmit Latvijas Republikas prokuratūras,kas pašlaik atrodas piecās dažādās vietās Rīgā - Dzirnavu ielā 113, Elizabetes ielā 2, Kr. Valdemāra ielā 17A, Stabu ielā 89 un Kalpaka bulvārī 6.

Biznesa portālam db.lv VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis pastāsta, ka ēka Dzirnavu ielā 113 atrodas priekšavārijas stāvoklī. «Ēka pieder valstij, bet zeme zem ēkas vairākiem privātīpašniekiem. Šajā gadījumā būs jāskatās un, iespējams, ka pareizāk būtu ēku atsavināt, ņemot vērā, ka ēka ir zemas kvalitātes, padomju laiku būvēta, sliktā stāvoklī.» Savukārt ēka Elizabetes ielā 2 pieder VNĪ un tur ar prokuratūru noslēgts īstermiņa līgums. Nākotnē tur atradīsies Ekonomikas ministrija. Arī ēka Kr.Valdemāra ielā 17A tiks izīrēta, bet Stabu ielas 89 ēka ir Iekšlietu ministrijas pārvaldībā. Daļa cilvēku no telpām Kalpaka bulvārī 6 pārnāks uz jaunajām telpām Aspazijas bulvārī 7, bet esošā ēka aizvien paliks prokuratūras vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Energoefektīvākās ēkas Latvijā 2019

Monta Glumane, 20.06.2019

Nominācijā «Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2019» 1.vietu ieguva Liepājas Olimpiskā centra Manēža.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies konkurss «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019», laureātu vidū ir ēkas Siguldā, Liepājā un Valmierā, informē Ekonomikas ministrija.

Nominācijā «Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2019» 1.vietu ieguva ēka Institūta ielā 10, Siguldā.

Nominācijā «Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2019» 1.vietu ieguva Liepājas Olimpiskā centra Manēža, bet 1.vietu nominācijā «Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2019. Jaunbūve» ieguva ēkas Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8, Valmierā.

Ekonomikas ministrijas Simpātiju balvu par nozīmīgu ieguldījumu energoefektivitātes idejas veicināšanā saņēma SIA «Jūrmalas Mežaparki». Tāpat EM Simpātiju balvu saņēma arī SIA «Valkas namsaimnieks» par ieguldījumu energoefektivitātes popularizēšanā Valkā, kā arī par ilgtspējīgiem un kvalitatīviem risinājumiem ēku atjaunošanā, un ēku renovācijas projektu vadītāja Signe Kajaka kā viena no aktīvākajām energoefektivitātes idejas aizstāvēm un ēku atjaunošanas procesa virzītājām Latvijā 10 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv aizdomas par nesamērīgu un necaurspīdīgu līdzekļu izlietošanu, vienā no vides izglītības projekta "Zaļā klase" ēkām ieguldot 600 000 eiro, komentējot pašvaldības SIA "Rīgas meži" divu valdes locekļu atlaišanu, piektdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes pārstāvji.

"Rīgas mežu" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš un valdes loceklis Juris Buškevics amatu zaudējuši, ņemot vērā trauksmes cēlēja ziņojumā pausto. Pašlaik, lai pārbaudītu ziņojumā sniegto informāciju, uzņēmumā sākts audits.

"Pirms neilga laika es saņēmu trauksmes cēlēja ziņojumu, visai detalizētu. Iepazīstoties ar to, es to noslepenoju, anonimizēju, lai pasargātu trauksmes cēlēju, un nodevu amatpersonām rīcībā," komentēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš arī informēja, ka pašvaldība uzņēmumā sākusi auditu, lai pārbaudītu, vai ziņojumam ir pamats.

"Mēs nekavēsimies ne mirkli, lai šo informāciju nodotu tiesībsargājošajām iestādēm, ja audita laikā atklāsies, ka šiem paziņojumiem ir zināms pamats," solīja domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta: Ekonomikas ministriju rosina pārcelt uz Pasaules tirdzniecības centru

LETA, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministriju (EM) un tās pakļautībā esošās iestādes varētu pārcelt uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, kas pazīstama ar nosaukumu Pasaules tirdzniecības centrs Rīga, liecina EM sagatavotais konceptuālais ziņojums.

Patlaban EM un atsevišķas tās padotības iestādes - Konkurences padome (KP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) - atrodas Brīvības ielā 55, Rīgā. Šis īpašums ir kritiskā stāvoklī, tāpēc EM sagatavojusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, piedāvājot risinājumus ēkas Brīvības ielā 55 turpmākai sakārtošanai, kā arī EM un tās padotības iestāžu, valsts kapitālsabiedrību atrašanās vietu nākotnē.

EM piedāvā trīs risinājumus. Pirmais paredz piešķirt EM papildu budžeta līdzekļus - kopumā 1,9 miljonu eiro apmērā - Brīvības ielas 55 nama būvprojekta izstrādei un ēkas fasādes atjaunošanai, tajā skaitā, balkonu, pārseguma nesošo konstrukciju remontdarbiem un pagrabstāva hidroizolācijas sakārtošanas darbiem kritiskās ēkas situācijas novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadūmojums Latvijas Okupācijas muzeja ēkā radās metāla griešanas laikā, un patlaban tas ir novērsts, informēja būvuzņēmumā SIA «Skonto būve», tomēr ugunsdzēsēji joprojām turpina darbu notikuma vietā, lai pārliecinātos, ka gruzdēšana neturpinās.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas laikā tiek veikti arī ugunsbīstami darbi. Ceturtdien, konstatējot pastiprinātu sadūmojumu darbu veikšanas vietā, «Skonto būves» vadība pieņēma lēmumu notikuma vietā piesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistus. Atklāta liesma notikuma vietā netika konstatēta.

«Metāla griešanas darbu laikā izveidojās pastiprināts sadūmojums. Lai mazinātu aizdegšanās riskus, nolēmām piesaistīt VUGD speciālistus, kuriem ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Situācija tika kontrolēta. Ugunsdzēsējus piesaistījām preventīvi un šobrīd sadūmojums ir novērsts,» norādīja «Skonto būves» valdes loceklis Juris Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija (KM) aprēķinājusi, ka jaunās LNB ēkas jeb Gaismas pils uzturēšana gadā nodokļu maksātājiem izmaksās aptuveni trīs miljonus eiro, kas ir būtiski vairāk, nekā mēs pašlaik maksājam par pašreizējo LNB sešu ēku ekspluatāciju (420 000 eiro gadā). Visu LNB šobrīd izmantoto telpu kopējā platība ir apmēram 17 000 kvadrātmetru, jaunās ēkas platība ir 2,5 reizes lielāka - 45 250 kvadrātmetru. Rodas pamatots jautājums: ja jaunuzceltās ēkas platība ir tikai divarpus reižu lielāka, kādēļ ekspluatācijas izmaksas ir septiņas reizes dārgākas, šodien raksta laikraksts Diena.

KM pārstāvis Uldis Zariņš laikrakstam skaidrojis, ka veco ēku un jaunās LNB ekspluatācijas izmaksas tiešā veidā salīdzināt nebūtu korekti, jo ir gana daudz būtisku atšķirību. Turklāt LNB jaunajā ēkā piedāvās daudz plašāku un atraktīvāku pakalpojumu klāstu - tai skaitā izstādes, koncertus, konferences, seminārus un apmācības. Apmeklētājiem būs pieejami arī diennakts pakalpojumi, līdz ar to būtiski palielināsies LNB klientu skaits. Visi jaunās LNB ēkas ekspluatācijas izdevumi gan ir provizoriski, balstīti uz būvinženieru aprēķiniem, līdz ar to realitātē var būt korekcijas, uzsver Diena.

Viena no pozīcijām, kur izmaksas jaunajā LNB ir būtiski augstākas, ir izdevumi par elektroenerģiju. Pašreizējo sešu LNB ēku elektrības rēķins ir 86 000 eiro, jaunajā ēkā tas sasniegs 770 000 eiro. Galvenais iemesls izdevumu kāpumam - jaunās ēkas infrastruktūra un inženiertehniskais aprīkojums ievērojami atšķiras no vecajām ēkām. Tā, piemēram, šobrīd LNB izmantotajā ēkā kopā ir trīs lifti, bet jaunajā LNB ēkā to būs 11, kā arī elevators. Jaunā ēka būs aprīkota ar ventilācijas un klimata iekārtām, kādu pašreizējās ēkās nav. Arī IT un audiovizuālais aprīkojums jaunajā ēkā būs ievērojami daudzskaitlīgāks nekā šobrīd. Ietekmi uz resursu patēriņu atstāj pat tādi faktori kā ievērojami lielāks labierīcību skaits jaunajā ēkā, kā arī ēdināšanas iestāžu darbošanās, kas arī patērēs kā ūdeni, tā elektrību, skaidro laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) aicinās valdību atkārtoti skatīt darba grupas iesniegtos piecus Vāgnera zāles iespējamos attīstības scenārijus un lemt par finansējuma piesaisti, informē VNĪ.

Ir noslēdzies noteiktais izsoles pieteikšanās termiņš vēsturiskā Vāgnera nama iespējamai nomai. Pēc valdības lēmuma izsoles ceļā piedāvāt Vāgnera namu privātam nomniekam, VNĪ valdības uzdevumā izsludināja divas pieteikšanās vēsturiskās ēkas nomas tiesībām uz 30 gadiem, saglabājot nosacījumu – ēkai pēc nomas tiesību beigām jāpaliek valsts īpašumā un tajā jāsaglabā un jāīsteno kultūras funkcija. Pretendents, kurš Vāgnera namā būtu gatavs piedāvāt vēsturiskās ēkas mantojuma saglabāšanu un valsts noteiktās kultūras funkcijas īstenošanu, līdzšinējā izsoļu termiņā pagaidām nav pieteicies.

«Ēka ir kultūrvēsturiski saistošs stāsts. Ir skaidrs, ka valstij tik vērtīgs nams nevar tikt izsolīts kā īpašums ar zemu «ieejas» slieksni, un atdots, piemēram, kādas viesnīcas vai tamlīdzīgas nomas mērķim. VNĪ ir jāsaglabā šis īpašums Latvijas valstij un vienlaikus jārod saprātīgs risinājums no uzņēmējdarbības vai pielietojuma viedokļa - nomniekam jānāk ne tikai ar ekonomisku aprēķinu, bet ar pievienoto saturisko vērtību», uzskata Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ekonomikas un kultūras augstskola attīstībā ieguldīs trīs miljonus

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot stratēģiskās attīstības plānu, Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA) ar bankas "Citadele" atbalstu investēs trīs miljonus eiro, lai ēkā Pērnavas ielā izveidotu modernu un mūsdienu studijām atbilstošu studiju vidi. Tā būs ar specializētām auditorijām un laboratorijām, kuras studentiem būs pieejamas 24 stundas diennaktī.

Ēku Rīgā, Pērnavas ielā EKA pārņēma pērn, un piecu gadu laikā tajā ieguldīs vērienīgus finanšu līdzekļus. Patlaban notiek aktīvs darbs pie ēkas renovācijas projektu izstrādes, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārcelties uz jaunajām telpām.

Jaunajās telpās tiks iekārtotas specializētas auditorijas un laboratorijas, kas ir jau esošajā augstskolas ēkā, piemēram, juristiem ir iekārtota mācību tiesas zāle, loģistikas speciālistiem – loģistikas auditorija, interjera dizaineriem - mākslas telpa, datorspēļu izstrādātajiem - digitāla laboratorija, savukārt topošajiem kultūras vadītajiem - radošā telpa ar dažādām multimediju iespējām. Paredzēts veidot arī jaunas laboratorijas, kuras studentiem būtu pieejamas 24 stundas diennaktī. Tā kā ēka atrodas tikpat kā Rīgas centrā, līdz tai būs arī daudz ērtāk nokļūt.

Komentāri

Pievienot komentāru