Nedēļas laikā Rīgas Pašvaldības policija un izpilddirekciju administratīvās inspekcijas noformējusi kopumā apmēram 300 apskates protokolus, no kuriem lielākā daļa noformēti par nenotīrītām gājēju ietvēm, bet pārējie par nenotīrītiem jumtiem un lāstekām.

Pagaidām administratīvā pārkāpumu lietvedība uzsākta 15 gadījumos, DB informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pašvaldības policija saņēmusi informāciju par 16 gadījumiem, kad gūtas ķermeņa traumas, nokrītot uz netīrītām ietvēm, un vienu iesniegumu par gūtu traumu, ko izraisījis no jumta krītošs sniegs.

Veicot pārbaudes, pārkāpumi apstiprinājušies 11 gadījumos. Policija arī konstatējusi septiņus gadījumus, kad krītoša sniega vai ledus dēļ bojāti transporta līdzekļi.

Austrumu izpilddirekcijas Administratīvā inspekcija 26 gadījumos telefoniski brīdinājusi atbildīgās personas, ka divu dienu laikā ietves jāatbrīvo no sniega un jumti no lāstekām. Aizmāršīgo apsaimniekotāju telefonisku brīdināšanu veic arī pārējās inspekcijas.

Latvijas Pastā preses abonēšanas kampaņas laikā 2014.gadam noformēti aptuveni 445 tūkstoši preses izdevumu abonementu. Tas gan esot par 2% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn, taču Latvijas Pasts norāda, ka nav pamata domāt par iedzīvotāju paradumu maiņu – klienti, kuri gadu no gada abonē iecienītos izdevumus, turpina to darīt arī šogad.

Turklāt Latvijas Pasts joprojām turpina saņemt datus no preses izdevējiem, un kopējais 2014.gadam noformēto preses izdevumu skaits var vēl pieaugt.

Augstākā abonēšanas aktivitāte ir lauku reģionos, un lielākā daļa jeb 61% abonementu noformēts ilgstošākam laika periodam: 10 līdz 12 mēnešiem. Savukārt jauno Latvijas Pasta pakalpojumu Abonē šodien, saņem pēc divām darba dienām iedzīvotāji sākuši izmantot ļoti aktīvi – līdz 13.janvārim, izmantojot šo piedāvājumu, noformēts gandrīz 1600 preses izdevumu abonementu.

Abonēšanas kampaņas laikā, kas ilga no 2013.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, kopskaitā noformēti aptuveni 445 000 preses izdevumu abonementu. Latvijas Pasta 618 pasta pakalpojumu sniegšanas vietās visā Latvijā un pie pastniekiem iedzīvotāji noformējuši pusi – 48% – no visiem 2014.gadam noformētajiem abonementiem, savukārt, izmantojot abonēšanas iespējas internetā un pa tālruni, noformēti 23% visu abonementu.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Nedēļas laikā līdz ar pirmo noturīgo salu apdrošinātājs saņēmis vidēji 2 -3 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus dienā no cilvēkiem, kuri guvuši traumas, paslīdot uz nekaisītām vai netīrītām ietvēm.

Proti, nedēļās laikā saņemti 16 šādu atlīdzību pieteikumi, kas ir aptuveni trīs līdz četras reizes mazāk nekā pērnā gada ziemā, kad laikā no novembra līdz martam ik dienu saņemti 8 – 10 atlīdzības pieteikumi no nelaimes gadījumos cietušajiem, liecina BTA Insurance Company SE dati.

BTA prognozē, ka pieteikumu skaitam būs tendence pieaugt, saglabājoties mainīgiem laika apstākļiem un darbu uzsākot slēpošanas trasēm, tomēr to skaits varētu būt mazāks nekā pērn.

Slēpošanas trasēs – slēpojot, snovojot, braucot ar ragaviņām - ik ziemu tiek gūts ap 30% no visām «ziemas traumām». Pagājušā ziemā kopumā BTA saņēma 1200 pieteikumus no saviem nelaimes gadījumu apdrošināšanas klientiem, kuri bija guvuši dažādas ziemas traumas, minēja BTA Personu apdrošināšanas departamenta direktore Jekaterina Radzinska, piebilstot, ka vairāk nekā puse nelaimes gadījumu notiek ikdienā, paslīdot uz slikti tīrītām ietvēm un gūstot pat ļoti nopietnus savainojumus. Starp gūtām traumām ir lūzumi, mežģījumi, sastiepumi, kā arī apsaldējumi un galvas traumas.

Latvijas Pastā preses abonēšanas kampaņas laikā nākamajam gadam noformēti vairāk nekā 443 tūkstoši preses izdevumu abonementi. Noformēto pieteikumu skaits ir līdzīgs pērnajam gadam un liecinot par stabiliem iedzīvotāju paradumiem.

Nākamajam gadam visvairāk abonētais laikraksts ir Latvijas Avīze + Mājas Viesis, bet žurnāls – Ieva. Laikrakstu TOP5 vēl ierindojas Latvijas Avīze, Neatkarīgā Rīta Avīze (ar pielikumiem), Diena (Mājas komplekts) un Rēzeknes Vēstis.

Žurnālu TOP piecinieku veidojot ierastie izdevniecības Ieva izdevumi – Ievas Stāsti, Ievas Virtuve, Ievas Māja un Ievas Veselība. Vienlīdz aktīvi tiek abonēti laikraksti un žurnāli – laikrakstiem noformēti 47%, bet žurnāliem 53% abonementu. Arī pērn sadalījums bijis identisks.

Izvēloties abonēšanas periodu, iedzīvotāju paradumi bijuši tādi paši kā pagājušajā gadā, tomēr par 5% pieaudzis abonementu skaits, kas noformēts 10-12 mēnešiem. Otrs populārākais abonēšanas periods ir 1-3 mēneši.

Pirmajās trijās nedēļās kopš abonēšanas kampaņas sākuma Latvijas Pastā ir noformēti nedaudz vairāk kā 41 000 abonementu.

Lielāko preses izdevumu abonēšanas aktivitāti pasts prognozē, sākot ar novembra pirmajām nedēļām, kad 2009.gada abonentiem tiks piegādāts Preses izdevumu katalogs 2010.

Visaktīvāk iedzīvotāji preses izdevumu abonēšanu veic pasta nodaļās – tajās noformēti 80% no abonementu kopskaita. Savukārt vienlīdz intensīvi abonēšana notiek internetā, pa telefonu un pie pastnieka – izmantojot kādu no šiem abonēšanas veidiem, noformēti 16% abonementu. Laikrakstu redakciju iesūtītie dati liecina, ka redakcijās noformēti 4% no visiem abonementiem. Nākamajam gadam klientiem tiek piedāvāts abonēt vairāk nekā 720 dažādus preses izdevumus.

Paredzams, ka lielākā preses izdevumu abonēšanas aktivitāte būs vērojama novembra beigās un decembrī, tomēr Latvijas Pasts aicina iedzīvotājus veikt abonēšanu savlaicīgi, lai izvairītos no rindām abonēšanas kampaņas pēdējās dienās.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Rīgā ēku īpašniekiem plāno noteikt pienākumu no fasādes notīrīt grafiti zīmējumus, informēja pašvaldības ārējās komunikācijas nodaļā.

Pašvaldība aicina rīdziniekus paust viedokli par jauniem teritoriju kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem galvaspilsētā.

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 23.martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā "Saistošo noteikumu projekti". Pēc sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju viedokļu apkopošanas noteikumus skatīs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

Daudzfunkcionālās “Kärcher Municipal” komunālās mašīnas – ērts un ekonomisks palīgs jebkuram pielietojumam visu gadu, piemēram, ainavu veidošanai, ietvju, ielu un laukumu tīrīšanai, tāpat arī sniega šķūrēšanai, apūdeņošanai un ceļa segumu mazgāšanai. Iespējams izvēlēties iekārtas dažādiem darba apstākļiem, specifikai un atbilstoši kopjamās teritorijas lielumam, sākot no kompaktām mašīnām šaurām ietvēm ar viena kubikmetra gružu tvertnēm līdz lieljaudas slaucīšanas mašīnām, kas savāc līdz sešiem kubikmetriem netīrumu.

Risinājums gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētvidē

Viena no būtiskām priekšrocībām, izvēloties “Kärcher Municipal” komunālās mašīnas ielu tīrīšanai, ir daļiņu PM₁₀ koncentrācijas samazināšana gaisā, jo iekārtas spēj uzreiz visus netīrumus no ceļiem un ietvēm iesūkt atkritumu tvertnē. Tādējādi tīrīšanas laikā neveidojas putekļu mākoņi, padarot tīrīšanas procesu draudzīgāku gan videi, gan arī pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Komunālās mašīnas ir sertificētas atbilstoši augstākajiem putekļu kontroles standartiem. To dzinēji atbilst stingrām izplūdes gāzu emisiju standarta ierobežojumu prasībām, un tām ir zems CO₂ izmešu līmenis. Turklāt šie transportlīdzekļi ir pietiekami klusi, tādēļ tos var izmantot naktīs un vietās, kur nedrīkst pārmērīgi trokšņot.

Ar mērķi nodrošināt visiem ceļu satiksmes dalībniekiem drošību, 11. maijā valdība apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos (CSN), kuros noteikts regulējums elektroskrejriteņiem.

Normatīvais regulējums paredz elektroskrejriteņu pārvietošanos gan pa gājēju ietvēm, gan veloceļiem, gan brauktuvēm, vienlaikus nosakot stingras prasības, kas jāievēro elektroskrejriteņu vadītājiem, lai pārvietošanās neapdraudētu pašus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.

“Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, situācija ceļu satiksmē mainās, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas pārvietoties ar velosipēdiem un arvien biežāk satiksmē parādās jauni transportlīdzekļi, tai skaitā elektroskrejriteņi. Lai primāri aizsargātu mazsaizsargātākos ceļu satiksmes dalībniekus – gājējus un velosipēdu vadītājus, CSN ir papildināti ar jaunu regulējumu elektroskrejriteņiem,” skaidro Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Lai novērstu likumpārkāpumus transportlīdzekļu tirdzniecībā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) oktobrī veica vairākus kontroles pasākumus automašīnu tirdzniecības vietās, kuru laikā tika konstatēti dažādi likuma pārkāpumi, informē VID.

Veicot pārbaudi transportlīdzekļu tirgošanas vietā Maskavas ielā, Rīgā, tika konstatēts, ka piecu uzņēmumu tirdzniecībā atrodas 47 automašīnas, par kurām nav noformēti akti par to pieņemšanu tirdzniecībai, divos gadījumos konstatēts, ka vēl par 47 automašīnām ir noslēgti autostāvvietas nomas līgumi.

Konstatēta arī viena fiziska persona, kura nodarbojās ar automašīnu tirdzniecību, bet pārbaudes brīdī nebija reģistrējusi savu saimniecisko darbību. Par konstatētajiem pārkāpumiem ir uzsāktas lietvedības administratīvo pārkāpumu lietās un pārbaudes tiek turpinātas.

VID transportlīdzekļu tirgošanas vietā Maskavas ielā, Rīgā pārbaudīja 12 šajā teritorijā izvietotos uzņēmumus. Pārbaužu laikā tika konstatēti dažādu likuma normu pārkāpumi. Piecu uzņēmumu tirdzniecībā atradās 47 automašīnas par kurām nebija noformēti akti par to pieņemšanu tirdzniecībai, līdz ar to par šīm automašīnām nav informācijas Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas (CSDD) tirdzniecības reģistrā. Tas norāda uz iespēju slēpt nodokļus, neuzrādot ieņēmumus pilnā apmērā.

Bērza izstrādājumu ražošanas SIA Klintwood īpašnieku konfliktā taisnību meklē ar policijas palīdzību. Uzņēmuma īpašnieks Igors Mašals, kuram pieder 47.5 % no SIA kapitāldaļām, ir vērsies policijā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par viņam piederošo kapitāldaldaļu «nozagšanu» viltojot parakstus.

«Esmu nodevis savu paraksta paraugu un tagad eksperti to salīdzinās ar to parakstu, ar kuru attiecīgi dokumenti tika iesniegti Uzņēmumu reģistrā, jo es tos neesmu parakstījis,» sašutis I. Mašals.

Uzņēmuma ilggadējo lielāko īpašnieku Igora Mašala un Austrijas pilsoņa Heinza Knolla (Heinz Knoll) domstarpības pāraugušas «karadarbībā», kā rezultātā SIA Klintwood darbība uz laiku ir bijusi paralizēta, turklāt daļas sadarbības partneru acīs zaudēta uzticība.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Tiesnešu algu un skaita stingrais regulējums liedz Augstākajai tiesai pilnvērtīgi iesaistītas taupības pasākumos un draud ar daļēju tiesas darba apstādināšanu, atklāj Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

I. Bičkovičs atgādināja, ka AT tiesnešu skaitu nosaka Saeima, savukārt tiesnešu algas aprēķina pēc stingras formulas, kuru var mainīt tikai valdība. Ja tas netiks izdarīts, tad AT nebūs tiesīga ne samazināt tiesnešu algas, ne tiesnešu skaitu, ja tas būs nepieciešams.

Atbildīgajām amatpersonām nemainot normatīvo aktu bāzi, AT priekšsēdis uzbūra drūmu ainu, kurā tiesnešiem jāpārtrauc veikt dažas funkcijas, jāsamierinās ar novecojušiem datoriem, netīrītām telpām un ierobežotu pieeju datu bāzēm, vai pat katru nedēļu jāņem viena bezalgas atvaļinājuma diena.

I. Bičkovičs gan uzsvēra, ka lietu izskatīšanas pārtraukšanu AT pat iedomāties nespēj, taču lietu izskatīšanas tempu šie procesi ietekmētu negatīvi. Tomēr jau tagad tiek samazināts darbs pie judikatūras un vienotas tiesu prakses veidošanas.

Latvijas ceļu policijas fotoradari pēdējās dienas ir fiksējuši piecreiz vairāk pārkāpumu nekā iepriekš, ziņo kriminal.lv.

Piemēram, šajā otrdienā fotoradari piefiksējuši 106 pārgalvīgus auto vadītājus, bet pirmdien tādu ir bijis 254. Pēc policijas datiem, ziemā ātrumu pārsniedza vidēji 20 vadītāju dienā.

Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš portālam atgādinājis, ka atļautā ātruma pārsniegšana ir galvenais mirstības iemesls uz Latvijas ceļiem. Turklāt pavasarī būtu jārēķinās ar spilgtu sauli, redzamību apgrūtina arī saskrāpēti priekšējo stikli, problēmas ir arī ar netīrītām šosejām. Pēc ziemas ir jārēķinās arī ar lielāku velosipēdistu un motociklistu aktivitāti.

Policija brīdina, ka pirms svētkiem un pašās Lieldienu brīvdienā tā rīkos reidus un strādās pastiprinātā režīmā, un tas esot ne jau tikai tāpēc, ka brīvdienās ļaudis mēdz sēsties pie stūres reibumā, bet arī tāpēc, ka, mainoties sezonām, parasti palielinās avāriju skaits.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas darbinieki sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas darbiniekiem vakar pie Ikšķiles veikuši reidu kravas transportlīdzekļu pārbaudei.

Reida laikā Valsts policijas darbinieki pārbaudījuši 11 smagās automašīnas, kā rezultātā noformēti 14 Administratīvo pārkāpumu protokoli. Astoņi no tiem noformēti par darba un atpūtas laika noteikumu pārkāpumiem, divi par atļautās masas vai ass slodzes pārsniegšanu un četri par neatbilstošu tahogrāfu izmantošanu, informēja Valsts policijas pārstāve Zane Arāja.

Viņa gan piebilst, ka visiem pārbaudītajiem transportlīdzekļiem bija iegādātas eirovinjetes. Kā jau ziņots, no 3. jūlija Administratīvo pārkāpumu kodeksā par braukšanu bez eirovinjetes paredzēta atbildība.

Kopumā Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas darbinieki 2013. gadā veikuši 170 faktiskās masas pārbaudes, 1828 kravas nostiprināšanas pārbaudes, kā arī 652 gabarītu pārbaudes. Kopumā ir sastādīti 6215 pārbaudes akti, kas ir par 945 vairāk nekā 2012. gadā

Valsts policijai (VP) un Vācijas uzņēmumam Vitronic GmbH nav izdevies panākt pagaidu vienošanos par fotoradaru darbības atsākšanu. Sarunas tiks turpinātas pirmdien, šodien preses brīfingā paziņoja VP priekšnieks, ģenerālis Ints Ķuzis.

Tādējādi arī šajā nedēļas nogalē mērierīces neatsāks darbu.

Kā ziņots, līgums starp VP un komersantu V-Traffic (pirms tam - Vitronic Baltica un partneri) par fotoradaru ieviešanu tika izbeigts pirms nedēļas - 28.septembrī.

Iekšlietu ministrija divu mēnešu laikā vērtēs iespēju atpirkt no Vācijas ražotāja ne vairāk kā 57 radarus, kas patlaban jau darbojas uz Latvijas ceļiem.

Pagājušajās brīvdienās, kad policija pirmo reizi pēc fotoradaru darbības pārtraukšanas visā Latvijā uz ceļiem strādāja pastiprinātā režīmā, kopumā noformēti 544 administratīvā pārkāpuma protokoli. Liela daļa no tiem noformēti par braukšanas ātruma pārsniegšanu par 20 kilometriem stundā, kas nozīmē, ka autovadītājiem par šādu pārkāpumu uzreiz pienākas soda punkti.

Janvāra pirmajam sniegam kūstot, Rīgas iedzīvotājiem nācās izpildīt atlētu cienīgus paņēmienus, lai spētu šķērsot ielas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Īpaši iespaidīgi tas izskatījās kontekstā ar to, ka esam Eiropas Savienības prezidējošā valsts, kas sakās esam gatava uzņemt vismaz 25 000 ārvalstu politiķu un amatpersonu. Iedzīvotāju sūdzības saņemtas arī no pārējās Latvijas - arī tur apstākļi nav spoži, turklāt runa nav tikai par gājēju neērtībām, vietām pat lielie ceļi bijuši gandrīz neizbraucami. Aptaujājot atbildīgās iestādes, jāsecina - visi strādājuši galvas nepaceldami. Paliek tikai viens neatbildēts jautājums - kāpēc tad tāds rezultāts?

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) domes vainu kritiskajā ielu stāvoklī gan nesaskata. Dome sniega tīrīšanai piesaistījusi privātos uzņēmumus - Ceļu pārvalde, Rīgas tilti, Roadeks un CP serviss -, un N. Ušakovs vien pauž sašutumu, uzsverot, ka tāda situācija ir nepieļaujama, un piesaistītajiem uzņēmumiem izsakot draudus: «Mēs šiem uzņēmumiem dodam iespēju līdz martam pierādīt, ka viņi spēj veikt galvaspilsētas ielu uzturēšanu atbilstoši līgumos noteiktajiem standartiem. Ja viņi radikāli neuzlabos savu darbu, pašvaldība no šādiem pakalpojumiem atteiksies un pati organizēs ielu tīrīšanu ziemā.»

Elektriskais skrejritenis "Ninebot KickScooter E22E" noderēs nelielu attālumu veikšanai pa gludām pilsētas ietvēm.

Pasaule ap mums nudien strauji mainās. Vēl pirms dažiem mēnešiem sabiedriskais transports tika pozicionēts kā pilsētas satiksmes problēmu efektīvākais risinājums un nu retais vairs uzdrošinās ieteikt pilsētniekiem kāpt autobusā vai tramvajā. Par laimi vasarā pārvietošanās alternatīvu netrūkst – velosipēdi, skrituļslidas un arī elektriskie skrejriteņi. To piedāvājumam šogad pievienojies "Ninebot KickScooter E22E".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Šis "Segway Ninebot" zīmola braucamrīks ir pērnajā vasarā "Dienas Biznesā" aprakstītā "KickScooter ES4" elektroskūtera nākamā paaudze. Vizuāli ārkārtīgi līdzīgs, vien ieguvis dažus uzlabojumus. Tas ir saglabājis kompakto izmēru un pārdomāto salocīšanas mehānismu, tādēļ ir parocīgs ienešanai telpās un glabāšanai kaut zem biroja galda. Ilgstoši nēsāt braucamo rokā, piemēram, ieejot veikalā, gan nebūs patīkami. 13,5 kilogramu svars agrāk vai vēlāk nogurdinās ikvienu.

Rīgas pašvaldības ietvju uzturēšanu ziemas sezonā no nākamā gada sākuma nodrošinās SIA “Hagberg”, informē pašvaldībā.

Līgums ar uzņēmumu noslēgts līdz 2022. gada beigām ar iespēju to pagarināt par gadu, tā kopējā divu gadu summa ir 635 000 eiro bez PVN.

Līgums paredz, ka SIA “Hagberg” jāveic regulāra pašvaldības pārziņā esošo ietvju ziemas tīrīšana, ieskaitot svētku dienas un nedēļas nogales, pēc darba uzdevuma saņemšanas, turklāt ietvēm ir jābūt iztīrītām līdz plkst. 8.00.

SIA “Hagberg” jānodrošina pretslīdes materiāla kaisīšana, kā arī sniega un ledus izvešana no ietvēm, piebrauktuvēm un piebraucamajiem ceļiem, un ietvju attīrīšana no smiltīm un atkritumiem pirms ziemas sezonas pabeigšanas.

Pēc līguma nepagarināšanas ar SIA “Clean R”, atbilstoši iepirkuma rezultātā noslēgtās vispārīgās vienošanās nosacījumiem, veicamo darbu izpildei piekritis SIA “Hagberg”.

Uz Augusta Deglava tilta un Vanšu tilta tiks ierīkotas velojoslas, otrdien žurnālistiem norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Ušakovs un Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība šodien apsekoja Augusta Deglava tilta pārbūves darbus. Pārbūvi par 4,27 miljoniem eiro veic AS «Kauno tiltai». Šoruden uzņēmums apņēmies sakārtot to tilta daļu, kas saistīta ar ietvju un velojoslu izbūvi, bet pavasarī - turpināt braucamās daļas pārbūvi. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, transporta joslas sāks pārbūvēt jau šogad.

Patlaban no veicamo darbu apjoma ir izpildīti aptuveni 25%. Kopumā objektam paredzēts veikt pārvada laidumu un balstu konstrukciju remontu, jaunu deformācijas šuvju izbūvi, jaunu drošības barjeru un ietvju margu konstrukciju izbūvi uz pārvada, vājstrāvas tīklu un apgaismojuma pārbūvi, kā arī braucamās daļas atjaunošanu.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien nolēma no 1.septembra mainīt satiksmes organizāciju Aleksandra Čaka ielā, saglabājot tikai vienu velojoslu.

Velojosla tiks saglabāta virzienā uz centru. Sabiedriskais transports šajā virzienā brauks pa kopīgu joslu ar pārējiem mehanizētajiem transportlīdzekļiem.

Savukārt virzienā no centra velojoslas nebūs, bet tiks izveidotas divas joslas - viena sabiedriskajam transportam, bet otra - pārējam autotransportam.

Tajā pat laikā Satiksmes departamentam uzdots līdz nākamā gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Komitejas sēdē izvērtās ļoti asas diskusijas, kas galvenokārt skāra darba organizēšanu Rīgas domē. Gan opozīcijas deputāti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji pārmeta domniekiem, ka minētais satiksmes organizācijas risinājums līdz šim nekur nav apspriests. Tāds neesot bijis ne starp Satiksmes departamenta izstrādātajiem variantiem, ne arī ticis izskatīts kopīgās sanāksmēs ar nevalstiskajām organizācijām.

Zāļu ražotāji rosina paplašināt atklātības principus attiecībā uz nozares sadarbību ar veselības aprūpes speciālistiem un veselības aprūpes organizācijām. Ražotāji arī iesnieguši priekšlikumus un vienojušies ar Veselības ministriju par turpmākajiem soļiem atklātības ideju stiprināšanā, informē Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA), Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) un Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) pārstāvji.

SIFFA, LPMA un BRAL biedri šogad pēc savas iniciatīvas pirmo reizi publiskojuši datus par sniegto finansiālo un nefinansiālo atbalstu ārstiem un veselības aprūpes organizācijām. Dati ir publiskoti saskaņā ar Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) Atklātības kodeksu un Ministru kabineta noteikumiem Nr.378 Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus. Šī informācija ietver gan ārstu vārdus un organizāciju nosaukumus, kas saņēmušas atbalstu, gan finansējuma mērķi - dalību tālākizglītības pasākumos, ziedojumus un grantus organizācijām, tāpat publiskoti dati par atlīdzību ārstiem par lekcijām zinātniski izglītojošos pasākumos, konsultācijām, dalību konsultatīvajās padomēs un pētījumos.

Atsevišķos iekšpagalmos Rīgā remontdarbi veikti nekvalitatīvi, tāpēc SIA Tika, kas uzvarēja konkursā par darbu veikšanu, pavasarī vietām darbus vēl turpinās vai arī veiks remontu atkārtoti, informē Rīgas dome. Darbi tiks veikti par paša uzņēmuma līdzekļiem.

Raksturīgākās pretenzijas par pagājušajā gadā pagalmu piebraucamo ceļu remontiem ir par plaisām uz ietvēm, kas parādās ekspluatācijas laikā un darbu organizāciju.

Periodā pēc darbu pieņemšanas 2012. gada novembra beigas ietvju asfalta segumos braucamās daļas pusē gar apmalēm veidojas garenvirziena plaisas. Šis defekts, neatkarīgi no konkrētā izpildītāja (brigāde, meistars, asfalta ieklājēja operators), lielākā vai mazākā mērā vērojams gandrīz visos pērnā gada rudens objektos. Visvairāk A. Deglava ielā 156.

Šāda veida plaisu rašanos, visticamāk, provocējis pa ietvēm braucošs autotransports, īpaši sadzīves atkritumu savācēji. Ietvju konstrukcija neesot paredzēta šādām slodzēm. Rīgas dome iekšpagalmu remontu programmu uzsāka 2012.gadā, to plānots realizēt nākamo četru līdz piecu gadu laikā, šiem mērķiem novirzot apmēram 16 milj. Ls. Pērn tika remontēti pirmie iekšpagalmi Purvciema un Pļavnieku apkaimēs, kam pašvaldība atvēlēja 1,9 milj. Ls.

No trešdienas, 15.jūnija, autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem Rīgā, Krišjāņa Barona ielas krustojumā ar Lāčplēša ielu, informē Rīgas domes Satiksmes departamentā.

K.Barona ielā satiksme būs ierobežota, savukārt Lāčplēša ielā satiksme tiks organizēta kā līdz šim, tomēr autovadītājiem jārēķinās ar papildus ceļā pavadīto laiku. Sabiedriskais transports kursēs kā līdz šim.

Līdz šim segums K.Barona ielā atjaunots gandrīz visā garumā no Aspazijas bulvāra līdz Brīvības ielai, izņemot Lāčplēša ielas krustojumu. Šāds lēmums pieņemts, jo inženierkomunikāciju valdītāji pirms seguma atjaunošanas veica komunikācijas tīklu pārbūvi. Tāpat ir atcelti visi ierobežojumi sakarā ar viesnīcas izbūvi šajā ielu krustojumā, kas būtiski atvieglo seguma atjaunošanu.

Ar satiksmes ierobežojumiem autovadītājiem jārēķinās līdz jūlija beigām.