Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija pieprasa Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) apturēt vēl viena nelegālā kredītdevēja darbību, kurš kreditēšanas pakalpojumus no ārvalstīm sniedz interneta vietnē www.creditday.eu. Informē Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas komunikācijas konsultante Elīna Dobulāne.

Asociācija atkārtoti prasa, lai PTAC nekavējoties īstenotu sabiedrības informēšanas pasākumus par nelegālajiem kredītdevējiem.

«Saņemto informāciju par nelegālajiem kredītdevējiem vērtējam kā satraucošu signālu nelegālā tirgus ienākšanai Latvijā, kas var radīt nopietnu apdraudējumu patērētāju interesēm,» uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane. Asociācija pauž satraukumu par PTAC vieglprātīgo izturēšanos attiecīgā jautājuma risināšanā.

Asociācija uzskata - ja PTAC nav resursu vai instrumentu, lai cīnītos ar nelegālo tirgu, tad nekavējoties tas ir jārisina politiskā līmenī. «Ir jau, protams, viegli legālajam biznesam uzlikt neadekvātu regulējumu, bet jāatceras, ka jebkura valsts iejaukšanās tirgus ekonomikā rada blakus efektus. Un viens no tiem ir nelegālais tirgus. Lombardi tam ir labs piemērs – šobrīd Latvijā strādā vismaz 24 nelegālie lombardi, ar kuriem valsts netiek galā. Ierobežot pakalpojumu sniegšanu internetā būs vēl grūtāk,» norāda B. Fromane, atgādinot, ka nelegālie pakalpojumu sniedzēji nemaksā ne nodokļus, ne pakļaujas normatīvajam regulējumam.

Pelēkajā zonā strādājoši lombardi Latvijā ir liela problēma. Licences maksa ir tik augsta, ka daudzi labprātāk izvēlas maksāt sodus, intervijā laikrakstam Diena pastāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

Patlaban aktualizēta gan nelegālu ātro kredītu devēju, gan nelegālu lombardu darbības problēma. Rodas iespaids, ka šo nozaru uzņēmumiem nelegāli strādāt Latvijā ir vienkārši, jo atbildīgās institūcijas, arī (PTAC), pret nelegālajiem tirgus dalībniekiem necīnās pārāk intensīvi. Kā jūs to varat komentēt?

Ja runā par distances kredītiem, sauktiem par ātrajiem kredītiem, neredzam nozīmīgu risku, ko radītu nelegāli strādājošie uzņēmumi. To apjoms ir nebūtisks. Savukārt nelicencēti lombardi tiešām ir problēma. Iespējams, lombardiem noteiktā licences maksa ir pārāk augsta, lai lombardus piespiestu strādāt legāli. Turklāt, iespējams, lombardus pelēkajā zonā ir pārāk viegli noslēpt, lai piespiestu darboties legāli.

Globālā sasilšana, klimata pārmaiņas, nespēja tikt galā ar strauji augošajiem atkritumu apjomiem, dabas resursu izsaimniekošana un biodaudzveidības mazināšanās… Tās ir satraucošas problēmas, ko Eiropa ir nolēmusi risināt ar Zaļā kursa palīdzību, virzoties un klimatneitralitāti un aprites ekonomiku.

Mērķis ir pārveidot līdzšinējo patēriņa modeli, lai resursi tiktu izmantoti sapratīgāk (ilgtspējīgāk) un cilvēki radītu krietni mazāk atkritumu, tajā skaitā racionālāk izmantotu jau saražotās preces, pagarinot to dzīves ciklu. Jāpanāk, lai saražotās preces būtu iespējams izmantot ilgākā laika periodā, veicinot to remontu, atjaunošanu un atkārtotu izmantošanu.

Zinātniski to sauc par aprites ekonomikas modeli, pretnostatot to lineārās patēriņa ekonomikas modelim. Viena no līdzšinējā lineārā modeļa īpatnībām ir tā dēvētais “ieprogrammētais nolietojums”, kad preces ražo ar ierobežotu lietošanas laiku, lai tiktu veicināts patēriņš un iedzīvotāji tās nemitīgi iegādātos atkal un atkal. Eiropas Parlaments ir iecerējis šādu praksi pārtraukt, jo Eiropas Savienībā (ES) ik gadu rodas vairāk nekā 2,5 miljardi tonnu atkritumu, savukārt cilvēku izmantoto ikdienas materiālu ražošana rada 45% CO2 emisiju.

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Latvijas patēriņa jeb tā dēvēto ātro kredītu tirgū viena no problēmām ir nelicencētie jeb nelegālie kredīta devēji. Kā Dienu informēja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija (LNKA), jaunākais šāda nelegālā biznesa piemērs ir interneta vietne Creditor.lv.

LNKA satraukums ir saprotams, jo, ņemot vērā lielo konkurenci - Latvijā darbojas 58 licencētas patēriņa kredītdevējiestādes, tajā skaitā arī līzinga kompānijas un lombardi, neskaitot brokerus, kuriem licence - kā ātro kredītu devējiem - nav nepieciešama, ikviens nelegāls darbonis, kurš darbojas bez jebkādiem likuma ierobežojumiem, nemaksājot nodokļus, būtiski kropļo tirgu, nodarot zaudējumus godīgajiem komersantiem. Latvijā maksa par licenci patēriņa kredītu devējiem ir augstākā Eiropas Savienībā, par tās pirmreizēju reģistrāciju jāmaksā 71 140 eiro, par ikgadējo pārreģistrāciju - 14 225 eiro.

A. Priedītis stāsta, ka līdz šim nav bijis gadījuma, kad kādam licencētam kredītdevējam būtu atņemta izsniegtā licence. Tāpat visi, kuri to vēlējušies, ir licenci saņēmuši, lai gan reizēm bijuši jāizpilda vēl kādi papildu kritēriji.

Reaģējot uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) publiskiem izteikumiem par to, ka nelegālais tirgus nebanku kreditēšanas nozarē ir nenozīmīgs, SIA ExpressCredit, kas strādā ar zīmolu Lombards24.lv, vadība ir nosūtījusi PTAC informāciju par 20 nelegālajiem lombardiem un pieprasa nekavējoties apturēt to darbību.

Ar zīmolu Lombards24.lv strādājošā SIA ExpressCredit valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis atzīmē, ka nu jau aptuveni trīs gadus atbildīgās valsts institūcijas – PTAC, Ekonomikas ministrija, Valsts policija, pašvaldības policija - ir informētas par nelegālo lombardu biznesu Latvijā, bet reakcija ir pielīdzināma nullei. «Tāds pats absurds, kā bija ar «spaisa» tirgošanu – visi redz, bet neviens neko nevar vai nevēlas darīt,» saka A. Evertovskis.

Viņš velta asu kritiku PTAC darbam pēdējos mēnešos pauzōt neizpratni - ar ko uzraugošā institūcija nodarbojas? SIA ExpressCredit vadība uzskata, ka nav pieņemams, ka vienīgie PTAC īstenotie pasākumi ir sodi vidēji 280 eiro apmērā, kas nemotivē nelegālos komersantus pārtraukt savu darbību. Turklāt tie piemēroti tikai atsevišķiem nelegālajiem uzņēmumiem.

Enši pilsētā Hubei provincē Ķīnā notikušajā Tea Masters Cup International finālā Andrejs Ivanovs no Latvijas ieguva 1. vietu kategorijā Tējas kompozīcija, 2. vietu Tējas degustācijā un 2. vietu Tējas gatavošanas meistarībā

Kopsummā tas bija augstākais kopējais sasnieguma rādītājs, ko līdz šim kāds dalībnieks šajās sacensībās ir sasniedzis. A. Ivanova kompozīcijas nosaukums Shan Shui (Kalni un upes) – piecu elementu garšas sistēma Wu Xing ar līdzsvaru starp saldu, sāļu, skābu, rūgtu un umami. Tējas kompozīcija, kura uzvarēja, sastāvēja no 2008. gada Menghajas Puerh tējas, kas pasniegta kopā ar mandarīna daiviņu, uz kura bija neliela skaidiņa ingvera un čilli pipara gabaliņš, pārlieta ar medu. Kompozīcijā tika pasniegts arī akmens, kurš bija aromatizēts ar priežu eļļu.

Konkursā piedalījās 29 dalībnieki no 13 valstīm. Dalībnieki sacentās četrās kategorijās – Tējas gatavošanas meistarība, Tējas kompozīcija, Tējas degustācija un Tējas miksoloģija. Uzstāšanos vērtēja starptautiski tiesneši – Deniss Šumakovs no Krievijas, Tony Gebely no ASV, He Jie no Ķīnas, Sharyn Johnston no Austrālijas, Gabriella Lombardi no Itālijas, William Lee no Dienvidorejas.

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja ir akceptējusi SIA «Kalnciema iela» sagatavoto Āgenskalna tirgus teritorijas atjaunošanas projektu, kas paredz tirgū ierīkot arī lasītavu un konferenču zāli.

SIA «Kalnciema iela» pārstāvis Kārlis Dambergs sēdes sākumā pateicās pašvaldībai un visām iesaistītajām institūcijām par darbu, kas jau līdz šim ieguldīts tirgus sakārtošanā. «Kalnciema kvartāla teritorijas sakārtošana mums prasīja 18 gadus un pieļauju, ka ar Āgenskalnu varētu būt līdzīgi, jo līdzās ir spēļu zāles, lombardi, tādēļ palīdzība mums noderēs. Taču man ir pārliecība, ka ar savu uzdevumu mēs tiksim galā un Āgenskalna tirgus būs ne tikai lieliska vieta rīdziniekiem, bet ar to mēs spēsim nest Rīgas vārdu arī ārpus pilsētas robežām,» sacīja Dambergs.

Tirgus atjaunošanas projekta vadītājs Roberts Valdmanis klātesošajiem pastāstīja, ka izstrādātais plāns paredz novērst esošās Āgenskalna tirgus ēkas administratīvās daļas avārijas stāvokli, izstrādāt risinājumus šīs zonas visu stāvu un pagraba pārsegumu rekonstrukcijai, un, ja nepieciešams - nomaiņai, kā arī projekta dokumentāciju sagatavot tā, lai šos darbus varētu veikt un nodot ekspluatācijā neatkarīgi no kopējā apjoma.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija šogad izvirzījusi vairākas prioritātes, un viena no tām ir iecere rosināt diskusiju par nebanku kreditētāju licencēšanas kārtības maiņu.

Patlaban licences nozares uzņēmumiem tiek izsniegtas uz vienu gadu. Šāda sistēma neļauj nozares uzņēmumiem plānot savu darbību ilgtermiņā un investēt attīstībā, piemēram, datu drošībā, informācijas tehnoloģiju sistēmās, iekšējā kārtībā, skaidro Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Asociācija rosinās pārskatīt esošo sistēmu un mudinās noteikt, ka licence nav terminēta, bet, ja kāds uzņēmums pārkāpj normatīvo aktu prasības, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var lemt par licences atņemšanu. Šāda sistēma šobrīd tiek piemērota arī komercbankām.

Otrs būtisks jautājums, ko asociācija rosinās Ekonomikas ministrijai, ir izveidot vienu datu apmaiņas sistēmu par klientu aktīvajām, bet nekavētajām saistībām. Šāda sistēma būtu jāuztur valstij, un datu apmaiņa ar valsts regulējumu jānosaka kā obligāta prasība visiem tirgus dalībniekiem, uzskata asociācijas vadītāja.

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulai, palielinājies pieprasījums pēc seifiem dokumentu un datu nesēju glabāšanai.

Seifi sen vairs nav tikai ugunsdrošas metāla kastes, kurās glabāt naudu no garnadžiem. Tie ir aprīkoti ar elektronisku vadību, tajos ir iestrādātas slēdzenes ar biometriskās piekļuves kontroli, autentificējot lietotāja pirkstu nospiedumus. Skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās nebūt nav ietekmējusi seifu ražotāju un tirgotāju biznesu, jo seifi arvien biežāk tiek izmantoti, lai bēdzinātu dažādus datu nesējus.

Kopš šā gada 25. maija, kad sājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, uzņēmumu un privātpersonu interese par slēdzamo metāla mēbeļu un seifu iegādi ievērojami pieauga, stāsta SIA Eurosafe valdes loceklis Iļja Sapožņikovs.

SIA Eurosafe ir bulgāru ražotāja Promet pārstāvis Latvijā. Pieprasītākie ir uguns un uzlaušanas drošie seifi un metāla skapji. «Cilvēki vēlas pasargāt savu naudu un dokumentus no abiem iespējamajiem ļaunumiem – nozagšanas un sadegšanas. Tāpat šobrīd pastiprināti tiek sargāti arī visi datu nesēji,» viņš klāsta. Biežāk seifus pērk finanšu institūcijas, valsts iestādes, lombardi un privātpersonas. Tā kā bankās seifu izmantošana ir dārga un ne visi tām uzticas, ir privātpersonas, kas iegādājās seifus.

No 2000. gada beigām līdz 2014. gada 3. ceturkšņa beigām līzinga sabiedrību aktīvi palielinājušies no 226,649 miljoniem eiro līdz 1,601 miljardam eiro jeb 7,1 reizi, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.

Arī ieguldījumu fondu aktīvi šajā laika periodā ir pieauguši - no 7,154 miljoniem eiro līdz 204 miljoniem eiro jeb 28,6 reizes.

2014. gada 3. ceturksnī līzinga sabiedrību aktīvi pieauga salīdzinājumā gan ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (par 8,5%), gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (par 6,9%). Ieguldījumu fondu kopējie aktīvi samazinājās par 32,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet palielinājās par 23,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Ieguldījumu brokeru sabiedrību aktīvi samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bet pieauga salīdzinājumā iepriekšējo ceturksni (attiecīgi par 2% un 22,5%).

Tie, kas interesējās par investīcijām, jaunu biznesa veidošanu vai uzņēmumu iegādi, visdrīzāk sociālajos tīklos būs noskatījušies vismaz kādu no biznesa konsultantes un influenceres Kodijas Sančesas (Codie Sanchez) atraktīvajiem video.

Piemēram, Youtube platformā viņai jau ir vairāk nekā 656 tūkstoši abonentu. Viens no viņas ieteikumiem ir – investējiet garlaicīgos, bet stabilos uzņēmumos, kas spēj ģenerēt pastāvīgu naudas plūsmu. Īpaši, ja ir iespējams šādu biznesu iegādāties ar atlaidi. Tie ir uzņēmumi, kas “dēj zelta olas”.

Šķiet, ka šo stāstu šobrīd varam attiecināt arī uz AS “DelfinGroup” akcionāru – SIA “L24 Finance” un SIA “EC finance” – publiski izteikto akciju piedāvājumu. Kopumā tiek piedāvāti 4,66 miljoni “DelfinGroup” akciju ar 10 % atlaidi.

Stabils un sakārtots bizness

“DelfinGroup” biznesu veido trīs galvenie balsti, kas ļoti veiksmīgi cits citu papildina – lombardi, patēriņa kreditēšana un lietotu preču tirdzniecība. Lombardu biznesā “DelfinGroup” ir līderis ar vairāk nekā 90 filiālēm visā Latvijā. Vispelnošākais biznesa virziens ir patēriņa kreditēšana, kas, pēc normatīvās vides sakārtošanas pirms dažiem gadiem, gadu no gada piedzīvo stabilu augšupeju. Savukārt lietotu un mazlietotu preču tirdzniecība ir viens no svarīgiem zaļās jeb aprites ekonomikas elementiem, un arī šim biznesa segmentam ilgtermiņā var prognozēt tālāku izaugsmi. Visai iespaidīgs Latvijas mērogiem ir arī “DelfinGroup” kopējais reģistrēto klientu skaits, kas pārsniedz 400 000.

Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.

Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.

Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.

Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.

Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.