Citas ziņas

Ņemcovs: neņemiet vērā Putina aizspriedumus, galvenais ir nopelnīt

Lelde Petrāne, 28.04.2011

Jaunākais izdevums

«Varu pateikt kā ekonomists. Jūs esat ļoti maza valsts. Zema līmeņa ekonomika, liela konkurence, kaut ko nopelnīt – grūti, nav vietas, kur apgriezties, bet blakus – milzīgā Krievija. Kāpēc tā netiek izmantota? Tas taču ir absurds,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka bijušais Krievijas valdības vicepremjers Boriss Ņemcovs.

«Saglabājot savu identitāti, somi ir iemanījušies no sadarbības ar Krieviju gūt konkrētas dividendes. Vai to spēs jūsu jaunā vara, es nezinu. Protams, sadarboties ar Putina Krieviju nav vienkārši, jo tur valda korupcija un impērisms. Taču jums ir priekšrocība: daudzi jūsu pilsoņi prot krievu valodu, jūs pazīstat krievu tradīcijas, daudziem ir radi vai draugi Krievijā. Neizmantot šīs iespējas – tas ir idiotisms. Skatoties, cik smagi jūs pārdzīvojāt krīzi, – faktiski bija defolts, SVF jums iedeva naudu, tagad esat šīs organizācijas uzraudzībā, aug nodokļi, bezdarbs ir kādu 15% apmērā – šis krievu faktors pagaidām netiek novērtēts. Saprotu, ka Putinam ir savi aizspriedumi attiecībā uz Baltijas valstīm, taču – neņemiet to vērā, galvenais ir nopelnīt,» viņš akcentē.

«Es, protams, nevienam neko neuzspiežu, jūs esat brīvi ļaudis, bet... Latvijai bija identitātes problēma, nu tā ir atrisināta: Latvija ir Eiropas valsts. Jā, Austrumeiropas valsts, jā, nesen uzņemta Eiropas Savienībā, jā, ir problēmas ar eiro ieviešanu, tomēr Latvija ir Eiropā. Neatkarības problēma arī ir atrisināta: jūs esat brīva valsts. Tāpēc dienaskārtībā ierakstāms tikai viens punkts: ekonomika. Un šajā punktā, manuprāt, redzama pilnīga izgāšanās,» secina Ņemcovs.

Viņš arī norāda: «Tā kā jūs esat ES un NATO, jums nedraud nedz kādas valsts ekspansija, nedz karš. Tikai kāds trakais var iedomāties, ka Putins sāks karot ar Latviju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - ES nosaka sankcijas Putina meitām, Lielbritānija arī Lavrova meitām

LETA--AP, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās sankciju paketes ietvaros, kas Krievijai piemērota par tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) noteikusi sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām Marijai Voroncovai un Jekaterinai Tihonovai, piektdien pavēstījušas divas ES amatpersonas.

Putina meitas iekļautas atjaunotajā fizisko personu sarakstā, kam iesaldēti aktīvi un aizliegta ceļošana.

Līdzīgus pasākumus pirms divām dienām noteica ASV.

ES nolēmusi noteikt piekto sankciju paketi saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu, parādoties liecībām par Krievijas karaspēka zvērībām okupētajā Kijivas apgabalā, arī mierīgo iedzīvotāju spīdzināšanu un masveida slepkavībām.

Līdzās sankcijām fiziskajām personām ES arī apstiprinājusi ogļu importa embargo.

Tās ir pirmās sankcijas, kas Putina sāktā kara dēļ vērstas pret Krievijas ienesīgo enerģētikas industriju un atbilstoši aplēsēm ir vērta četrus miljardus eiro gadā, norādījusi ES prezidentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Krievijas tiesa opozīcijas līderim Navaļnijam piespriež piecu gadu cietumsodu

Gunta Kursiša, 18.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas tiesa pasludinājusi, ka opozīcijas līderis un viens no asākajiem prezidenta Vladimira Putina kritizētājiem Aleksejs Navaļnijs ir vainīgs naudas līdzekļu piesavināšanā, un viņam piespriests piecu gadu cietumsods, raksta pasaules mediji.

Tiesa atzinusi, ka A. Navaļnijs nelikumīgi piesavinājies valstij piederošā mežrūpniecības uzņēmuma Kirovļes līdzekļus aptuveni 500 tūkstošu ASV dolāru (aptuveni 276 tūkst. Ls) apmērā. Tas noticis pirms vairākiem gadiem, laikā, kad A. Navaļnijs darbojās kā neapmaksāts reģionālās valdības padomnieks, ziņo CNN.

37 gadus vecais prekorupcijas cīnītājs uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas tika saslēgts rokudzelžos un aizvests. A. Navaļnijs savā Twitter kontā pauda: «Negarlaikojaties bez manis. Un pats galvenais - nesēdiet rokas klēpī salikuši. Krupis pats no naftas vada nenokāps.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Sandrai Kalnietei (V) liegts iebraukt Krievijā līdz 2019.gada 11.oktobrim, liecina deputātei izsniegtā pavēste, kas viņai iedota pases vietā.

Pirmdienas vakarā Kalniete bija devusies uz Maskavu, lai piedalītos nogalinātā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova bērēs.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Kalniete vispirms tika apturēta Maskavas Šeremetjevas lidostā, viņas pase paņemta tuvākai apskatei un nācies ilgāku laiku gaidīt informāciju.

Kalniete sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka iebraukšana Krievijā atteikta, pamatojoties uz Krievijas likumu kodeksa 27.1.pantu. Pase deputātei gan vēl neesot atdota, turklāt Krievijas pārstāvji arī neesot paskaidrojuši, ko tieši attiecīgais pants nosaka.

«Mums Ņemcovs bija ļoti nozīmīgs. Viņš bija tā Krievija, kādu mēs vēlamies to redzēt. Man ir ļoti žēl, ka nebūs iespēju rīt parādīt pēdējo godu,» atzina Kalniete. «Acīmredzot Krievija uzskata mani par bīstamu ienaidnieku.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Forbes apskatnieks: Putins ir bīstamāks par Islāma valsti, un Latvija var kļūt par viņa nākamo mērķi

LETA, 25.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ASV atmasko desmit Putina paustus «nepatiesus apgalvojumus par Ukrainu»

LETA, 06.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Valsts departaments trešdien atmaskojis desmit Krievijas prezidenta Vladimira Putina paustus «nepatiesus apgalvojumus par Ukrainu».

ASV Valsts departaments izveidojis «Faktu lapu», pārmetot V. Putinam realitātes ignorēšanu vai pārveidošanu.

«Pasaule nav pieredzējusi tik pārsteidzošu Krievijas daiļliteratūru kopš Dostojevskis rakstīja: «Divi plus divi ir pieci»,» teikts ASV Valsts departamenta paziņojumā.

Tajā apkopoti desmit V.Putina izteikumi «Putina kungs saka», kam pretnostatīti «fakti», kuros izklāstīts ASV redzējums.

Komentējot V. Putina izteikumus, ka Krimā kuplā skaitā redzamie bruņotie vīri piederot pie «pašaizsardzības vienībām», Valsts departaments norāda, ka pastāv «spēcīgi pierādījumi, kas liecina, ka Krievijas drošības dienestu darbinieki atrodas pašā epicentrā pret Ukrainu rūpīgi izplānotajos spēkos Krimā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: Putins draudējis Barrozu, ka var ieņemt Kijevu «divu nedēļu laikā»

LETA--UKRAINSKA PRAVDA/UNIAN, 02.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu draudējis, ka var ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā, vēsta Itālijas laikraksts La Repubblica.

Eiropas Savienības (ES) samitā, kurā viens no galvenajiem tematiem bija Ukrainas krīze un sankciju paplašināšana pret Krieviju, Barrozu teicis, ka «tikko runājis ar Putinu», vēsta laikraksts.

Kad Barrozu vaicājis Putinam par krievu karaspēku, kas šķērsojis robežu ar Ukrainu, Krievijas līderis ķēries pie draudiem. «Tā patiesībā nav problēma,» «cars» sacījis Barrozu. «Ja es gribēšu, es Kijevu ieņemšu divu nedēļu laikā.»

Šādi izsakoties, Putins gribējis pārliecināt EK prezidentu pret jaunu sankciju noteikšanu, skaidro laikraksts.

Laikraksta versiju par Putina un Barrozu sarunu apstiprinājusi arī augsta ranga ES amatpersona, apliecināja britu avīzes Financial Times Briseles biroja vadītājs Pīters Špīgels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Krievijas prezidenta pārvēlēšanu šaubu nav, bet ir paredzamas ekonomiskas grūtības impērisko ambīciju uzturēšanā

Svētdien gaidāmajās Krievijas prezidenta vēlēšanās nav šaubu par Vladimira Putina palikšanu valsts augstākajā amatā uz ceturto prezidentūras termiņu. Ne tik droši ir ar V. Putina turpmāko ambīciju īstenošanu, ko kavē stagnējošā ekonomika.

Krievija pret pasauli

Elektorāta aptaujas norāda uz apmēram 70% balsotāju atbalstu V. Putinam, un Krievijas eksperti to saista galvenokārt ar prezidenta spēju pašmāju publikas acīs stiprināt Krievijas kā pasaulē nozīmīgas spēlētājas tēlu. Par labu nāk arī ekonomikas līdzsvarošanās pēc piedzīvotā naftas cenas un rubļa vērtības krituma, kā arī Rietumu sankcijām pēc Krimas aneksijas 2014. gadā.

Prezidenta vēlēšanas notiks tieši ceturtajā gadadienā kopš Krimas pievienošanas Krievijas Federācijai, un Krievijas sabiedrības atbalsts notikušajai aneksijai šai laikā ir pieaudzis. Socioloģisko pētījumu centra Levada socioloģe Natālija Zorkaja laikrakstam Vedomosti komentē, ka tas ir fons arī elektorāta mobilizācijai ap V. Putina kandidatūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Avens un Fridmans plāno apstrīdēt ES noteiktās sankcijas pret viņiem

LETA--REUTERS, 01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās un nepamatotās" Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret viņiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pirmdien stājās spēkā sankcijas pret "Alfa-Bank" līdzīpašnieku Fridmanu un šīs bankas padomes priekšsēdētāju Avenu, kuram ir arī Latvijas pilsonība.

ES sankcijas pamatoja ar to, ka "Avens ir viens no [Krievijas prezidenta] Vladimira Putina tuvākajiem oligarhiem" un Fridmans ir "augstākā ranga Krievijas finansists un Putina tuvākā loka atbalstītājs".

Fridmans un Avens paziņojuši, ka esot "dziļi šokēti par uzkrītoši nepatiesajām aizdomām, kas paustas ES regulējumā ar mērķi pamatot, kādēļ pret viņiem vērstas sankcijas".

Viņu paziņojumā teikts, ka tie ar "visiem viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem" apstrīdēs "nepatiesās un nepamatotās" sankcijas, kas "nepamatoti un lieki kaitē viņu daudzo darbinieku, klientu, partneru un iesaistīto dzīvei un labklājībai".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Krievijas bagātākā cilvēka Usmanova ģimene par teju 4 miljoniem eiro nopērk māju Jūrmalā

Dienas Bizness, 22.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Villu un zemi pašā jūras krastā par 3,9 miljoniem eiro Jūrmalā nopirkusi Krievijas oligarha Ališera Usmanova ģimene – sieva Irina Viner-Usmanova un viņas dēls Antons, svētdien, 21. septembrī, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Krievijas miljardieris A. Usmanovs atklāti slavē prezidenta V. Putina režīmu un ir viens no V. Putina cilvēkiem. Uzticību Krievijas vadītājam viņš saglabājis arī pēc tam, kad Ukrainas militārā konflikta dēļ ieviestās sankcijas likušas ciest arī paša Usmanova biznesam. Ne Krievijas oligarhs, ne viņa ģimenes locekļi pagaidām nav prasījuši Latvijai termiņuzturēšanās atļaujas, tāpēc nevar zināt, vai viņus interesē Latvija kā patstāvīga mītnes zeme.

A. Usmanovu ģimenes īpašumam Jūrmalā apkārt apjozts pamatīgs žogs, līdz jūrai ir nepilni 100 metri. Remontdarbi, kas patlaban notiek, liecina, ka saimnieki vēl tikai plāno šeit ievākties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Putins priekšvēlēšanu kampaņā tēmē uz «jaunavām»

Dienas Bizness, 01.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federācijas nākamā prezidenta amata kandidāts Vladimirs Putins savā priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullītī iedrošina valsts iedzīvotājus, kuri pirmo reizi dosies piedalīsies vēlēšanās, balsot par viņu.

Video rullītī redzama jauna sieviete, kura devusies pie zīlnieces uzzināt savu likteni. Zīlniece, izliekot kārtis, atklāj viņai prezidenta kandidāta Putina attēlu uz vienas no tām un norāda sievietei, ka viņas «pirmā reize» būs Putins.

Putina priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullītis portālā YouTube jau sasniedzis vairāk nekā 400 tūkstošus skatījumu.

Tikmēr cits Putina priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullītis, kurā redzams Krievijas mūziķis, aktieris un arī uzņēmējs Nikolajs Fomenko, paužot atbalstu Putinam, portālā YouTube sasniedzis vairāk nekā miljons skatījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Navaļnijam piespriež 15 diennakšu arestu par pretkrīzes gājiena aģitēšanu

LETA--GRANI.RU, 20.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavas tiesa ceturtdien piespriedusi 15 diennakšu administratīvo arestu Krievijas opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam, faktiski liedzot viņam piedalīties viņa un viņa līdzgaitnieku 1.martā organizētajā pretkrīzes gājienā Pavasaris.

Ceturtdien policija aizturēja Navaļniju viņa vadītā Fonda cīņai ar korupciju birojā un nogādāja tiesā, lai izskatītu lietu par pagājušajā svētdienā Maskavas metro notikušo aģitāciju, kurā tika aicināts piedalīties gājienā.

Kā pavēstīja Navaļnija līdzgaitnieks Leonīds Volkovs, vara tādējādi cenšas nepieļaut viņa piedalīšanos pasākumā.

Pagājušajā svētdienā Navaļniju un vairākus viņa biedrus policija aizturēja metro, kurā viņi dalīja lapiņas, aicinot piedalīties gājienā, taču pēc vairākām stundām atlaida.

Krievijas opozīcijas līderu iecerētais masu protests ir mērķēts pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kuru opozīcija vaino valsts ekonomiskajās nedienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas opozīcijas rīkotā protesta akcija «miljonu maršs» noslēgusies ar simtiem cilvēku arestu. Aizturēti tikuši arī pazīstami opozīcijas līderi - Aleksejs Navaļnijs, Sergejs Udaļcovs un Boriss Ņemcovs.

Svētdien notikušajā protesta akcijā kopumā aizturēti 436 cilvēki, vēsta Newsru. Krievijas policija norāda, ka daļa aizturēto centušies sarīkot provokācijas. Kopumā «miljonu maršā» piedalījušies aptuveni 20 tūkstoši cilvēku, informē pasākuma organizatori. Tomēr Krievijas varasiestādes pasākuma dalībnieku skaitu lēš astoņu tūkstošu apmērā.

Pasākuma laikā izcēlās arī sadursmes starp demonstrantiem un policiju. Pēc sadursmēm mediķu palīdzību meklējuši 20 policisti un 17 demonstranti.

Db.lv jau vēstīja, ka martā Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Vladimirs Putins, kurš ieguva aptuveni 64% vēlētāju atbalstu. Otrajā vietā palika komunistu līderis Genādijs Zjuganovs ar 17,28% balsu, trešajā - miljardieris Mihails Prohorovs ar 7,22%, ceturtajā - populists Vladimirs Žirinovskis ar 7,08%, bet pēdējais - partijas Taisnīgā Krievija līderis Sergejs Mironovs ar 3,73% balsu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvija neatbalsta sankcijas pret Krievijas dzelzceļu un tā vadītāju, Putina sabiedroto Jakuņinu

Dienas Bizness, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēršoties pret Krieviju ne visas valstis, jo īpaši Eiropā ir vienotas. Katra vispirms domā par sevi, arī - Latvija. Pateicoties mūsu politiķu un diplomātu iebildēm, sankciju sarakstos joprojām nav iekļuvis uzņēmums Krievijas dzelzceļš un tā vadītājs – ilggadējais Vladimira Putina sabiedrotais Vladimirs Jakuņins, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Uzņēmuma Krievijas dzelzceļš šefs jau pavasarī nonācis ASV sankciju sarakstos un bijis plāns pret viņu versties arī Eiropas līmenī, bet tas nav noticis un nenotiek joprojām.

Nekā personīga norādījis, ka kravu tranzīts veido 12% no Latvijas iekšezemes kopprodukta. Apgrozījums no tā ir 1 miljards eiro gadā un Latvija šādu naudu zaudēt nevar atļauties. Salīdzinot ar citām reģiona valstīm Latvija pa dzelzceļu saņem visvairāk Krievijas kravu. Pēc Latvijas dzelzceļa datiem – no ārvalstīm – galvenokārt Krievijas Latvijā ienāk 95% kravu.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) raidījumam norādījis, ka informācija par sarunām nav publiski pieejama «bet to, ko es varu pateikt, ka mēs noteikti nekādā veidā neatbalstītu sankcijas pret Krievijas dzelzceļu, jo tas ir mūsu galvenais partneris pārvadājumos caur Latvijas dzelzceļu un Latvijas ostā,». Ministrs skaidrojis, ka gadījumā, ja Krievijas dzelzceļš vai kāda tā amatpersona būs iekļauta šajā sarakstā, būtiski samazināsies caur Latviju transportēto kravu apmērs. «Un tas ir Latvijas interesēs, lai Krievijas dzelzceļš netiktu iekļauti ES sankciju sarakstā,» sacījis ministrs. Viņš arī atzīmē, ka galvenais kritērijs ir ekonomiski izdevīgās attiecības: «Nevērtē neviens Satiksmes ministrijā šos te politiskos apsvērumus un politiskos apstākļus – kas kuram ir pietuvināts vai nav pietuvināts. Šīs ekonomiski izdevīgās attiecības ir galvenais kritērijs».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuvas prezidente: Sabiedrotie ir gatavi Lietuvu aizstāvēt; svarīgi nebaidīties arī pašiem

LETA, 11.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas sabiedrotie uz iespējamajiem Krievijas draudiem ir gatavi reaģēt ne tikai ar pagājušajā nedēļā atsūtītajiem sešiem papildu iznīcinātājiem Zokņu aviobāzē, bet arī ar kuģiem Baltijas jūrā, kas to sargātu, intervijā Lietuvas televīzijai pirmdienas vakarā norādījusi prezidente Daļa Grībauskaite. Vienlaikus viņa uzsvērusi, ka Lietuvai ir svarīgi arī pašai nebaidīties.

Pēc viņas teiktā, Krievija sākusi rādīt savu patieso dabu arī Eiropai un pasaulei, bet pagājušajā nedēļā notikušais Eiropas Savienības samits parādījis, ka daži Eiropas valstu līderi vēl nav līdz galam apjēguši situāciju, kādā šobrīd nonākusi Krievija un Eiropa.

«Daži izteicās, ka spiediens uz Krieviju šai brīdī nedrīkstētu būt pārāk stiprs - it kā lai nelaupītu tai iespēju «nezaudēt savu seju» un atstātu «atkāpšanās stratēģiju». Es ļoti skaidri pateicu - tā ir pati Eiropa, nevis Krievija, kura nedrīkst zaudēt savu seju, jo Krievija pat nedomā par savas sejas saglabāšanu. Tai sen vairs nav savas sejas - ir tikai Putina seja,» prezidente sacījusi intervijā, kas izskanējusi Lietuvas Neatkarības atjaunošanas dienas priekšvakarā. «Eiropa līdz galam vēl neaptver, kas notiek, un nav līdz galam sapratusi, ka Eiropai pašai pienācis laiks izšķirties un saglabāt savu seju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vispirms produkts, tad tā stāsts

Anda Asere, 21.05.2019

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos.

Foto: Vlad Albu

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma, jo tie palīdz gūt ienākumus cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši valsts aprūpē, piemēram, saņemot bezdarbnieku pabalstu, tā uzskata Rumānijas sociālā uzņēmuma MBQ līdzdibinātājs Andrei M. Džordžesku (Andrei M. Georgescu).

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos. Romu minoritātei Rumānijā ir daudz problēmu, un lielākā no tām ir diskriminācija, jo īpaši institucionāla diskriminācija. Ar savu darbību MBQ cenšas pret to cīnīties. Vairāk par sociālā uzņēmuma izaicinājumiem viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Ar ko nodarbojas MBQ?

MBQ sākās no romu antropologa un aktīvista Čipriana Nekula (Ciprian Necula) atklāsmes, ka viņa vectēvs bija kalējs un viņš vienmēr sevi uzskatījis par cilvēku, kurš nāk no romu kalēju ģimenes. Taču, kad viņa vectēvs nomira, viņš saprata, ka nav nekā, kas viņu vieno ar šo tradīciju, jo ne viņš pats, ne viņa tēvs nav kalējs. Arvien ir ļoti izplatīts, ka lielākā daļa romu Rumānijā lielā mērā saista sevi ar amatnieku grupu, no kuras tie nāk. Saprotot, ka amatprasmes iznīkst un līdz ar to pazūd arī liela daļa no identitātes, viņš sāka domāt, ko varētu darīt, lai mainītu šo situāciju. 2010. un 2011. gadā tika veikts plaša mēroga pētījums par tradicionālo romu mākslu. Tas parādīja, ka lielākā problēma ir tirgus nepieejamība. Pētnieki prasīja jaunākajiem amatnieku ģimenes dalībniekiem, vai viņi ir ieinteresēti mācīties vecāku prasmes, un viņi galvenokārt atbildēja noliedzoši, jo saistībā ar problēmām piekļūt tirgum viņi nevarētu no tā izdzīvot. Tā 2011. gadā tika radīts zīmols Mesteshukar ButiQ ar mērķi romu mākslu piedāvāt tiešsaistes platformā, izveidojot tādu kā tirdziņu, kur cilvēki var pasūtīt produktus, un piedaloties dažādās izstādēs. Diemžēl pēc diviem gadiem šī pieeja «nomira», jo atbilde no tirgus nebija tik laba, kā cerēts. Cilvēki nebija un arvien nav ieinteresēti pirkt tradicionālos produktus, jo tie neiederas modernajā dzīvesveidā. Es tolaik strādāju pie viņiem, organizēju pasākumus, un viņi man piedāvāja pārņemt šo ideju. Es iesaistījos idejas pārdzimšanas brīdī 2013. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intriga, vai Vladimira Putina atgriešanās prezidenta amatā nesīs arī kādu tiešām jaunu politiku – sava veida Putinu 2.0, līdz ar Krievijas jauno valdību atrisinājusies un nekādas sevišķās novitātes nesola. Jaunais premjers Dmitrijs Medvedevs gan arī nesenajā G8 mājīgajā samitā Kempdeividā norādīja, ka valdība esot ļoti atjaunināta – nomainītas kādas trīs ceturtdaļas.

Tomēr jaunās pie teikšanas tikušās personālijas sejas liek domāt, ka pārmaiņas būs kādā atsevišķā un ne fundamentāli svarīgā ekonomikas sektorā, bet principā viss paliks pa vecam.

V. Putina premjerēšanas laikā varas centrs Krievijā tiešām bija valdībā. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds vērtē, ka Medvedeva prezidentūras laiks varbūt pat bijis vienīgais salīdzinoši neilgais posms pēdējā gadsimta laikā, kad vara nebija koncentrēta Kremlī. «Krievija 20. gadsimtā ir asociējusies ar to, ka vara tajā saistās ar Kremli,» viņš saka, un tagad «vara ir pārcēlusies turp, kur tai ir jābūt – ar ko mēs to asociējam.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trimdā dzīvojošais krievu uzņēmējs Boriss Berezovskis piedāvājis 16,7 miljonus ASV dolāru jebkuram, kurš arestētu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu viņa inaugurācijas ceremonijā, vēsta telekanāls RT.

Izsludinot atlīdzību par V. Putina aizturēšanu, B. Berezovskis norādīja, ka viņš vēlētos, lai Krievijas politiķis nonāktu «godīgā un atklātā tiesas sēdē, līdzīgā kāds bijs Nirnbergas process». B. Berezovskis arī apsolījis šādā tiesas sēdē atbildēt par saviem darījumiem ar V. Putinu 1999. – 2000. gadā.

B. Berezovskis arī uzsver, ka ar inaugurāciju V. Putins sagrābis varu Krievijā un viņa trešais prezidentūras termiņš esot pretrunā ar valsts konstitūciju. Martā B. Berezovskis par V. Putina aizturēšanu bija izsludinājis 50 miljonu rubļu (aptuveni 870 tūkstoši latu) lielu atlīdzību, bet pašlaik šī summa ir pieaugusi jau vairāk nekā desmit reizies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savienotās Valstis neuzdrošinājās noteikt sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina dzīvesbiedrei Aļinai Kabajevai, baidoties, ka tas vēl vairāk palielinās spriedzi attiecībās ar Maskavu, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal".

Laikraksts ziņo, ka ASV ir sagatavojušas sankciju paketi pret Kabajevu, taču līdz šim atlikušas tās ieviešanu.

ASV amatpersonas paziņojušas, ka Kabajeva, bijusī olimpiskā čempione mākslas vingrošanā, tiek turēta aizdomās par iesaistīšanos Putina personīgās bagātības slēpšanā ārzemēs un joprojām ir potenciāls sankciju mērķis.

ASV valdība uzskata Kabajevu par māti vismaz trim Putina bērniem, norāda "The Wall Street Journal".

Tomēr ASV amatpersonas, kas apspriež sankciju noteikšanu, uzskata, ka sankciju piemērošana Kabajevai būtu uzskatāma par tik personisku triecienu Putinam, ka tas varētu vēl vairāk saasināt spriedzi starp Krieviju un ASV un sarežģīt miera centienus Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācija atzinīgi vērtē Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā

LETA--AFP, 08.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putina baņķieris pieprasa no Krievijas 10 miljardus dolāru

LETA, 22.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sergejs Pugačovs, kas savulaik tika dēvēts par Putina baņķieri, jo baudīja lielu ietekmi Kremlī, iesniedzis prasību par 10 miljardu ASV dolāru piedziņu no Krievijas.

Pugačova biznesa impērija izjuka, kad viņš zaudēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina labvēlību.

Viņa advokāti pirmdien iesniedza prasību pret Krieviju, kas, visticamāk, tiks izskatīta Hāgas Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā, pavēstīja Pugačovam tuvs avots, kurš vēlējās palikt anonīms.

Juristi par prasību sīkāk plāno pastāstīt otrdien Parīzē.

Maskava jau cīnās pret vienu šīs tiesas lēmumu, ar kuru tai tika uzdots izmaksāt 50 miljonus ASV dolāru lielu kompensāciju Mihaila Hodorkovska vadītās Krievijas lielākās naftas kompānijas Jukos bijušajiem akcionāriem.

«Pugačova kungs pacietīgi gaidījis šo brīdi, lai nāktu klajā ar šo milzīgo kompensāciju prasību, kas atpaliek vienīgi no Jukos,» norādīja ar Pugačovu saistītā persona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Šķirta Krievijas pirmā pāra 30 gadus ilgā laulība

Dienas Bizness, 07.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīsdesmit gadu kopdzīves šķirta Vladimira Putina un Ludmilas Putinas laulība. Par to Krievijas prezidents un viņa šķirtā sieva paziņojuši intervijā pēc baleta pirmizrādes «Esmeralda» ceturtdien, vēsta pasaules mediji.

Kā šķiršanās iemeslu L. Putina minēja to, ka viņi gandrīz netiekas un dzīvo katrs savu dzīvi. «V. Putins ir pilnībā nodevies darbam, bet mūsu bērni ir izauguši un dzīvo savu dzīvi,» telekanālam Rossija24 pauda bijusī Krievijas pirmā lēdija. Savukārt V. Putins norādīja, ka lēmums par šķiršanos pieņemts kopā. Krievijas prezidenta darbs ir ļoti publisks, bet ir cilvēki, kas ar to it «absolūti nesavienojami», pauda Krievijas prezidents.

Baumas par to, ka Putinu pāris ir izšķīries, Krievijā izskanējušas vairāku mēnešu garumā, tomēr šī ziņa daudziem krieviem varētu būt negaidīta, raksta Euronews.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas sabiedrība pašlaik ir sašķelta starp tiem, kas vēlas redzēt Vladimira Putina režīma beigas, un starp tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ viņu atbalsta. Visticamāk, V. Putinam izdosies uzvarēt 4. martā notiekošajās prezidenta vēlēšanās, raksta Bloomberg Businesweek.

Medijs uzsver, ka tomēr opozīcijas kustības pārsteidzošā apņēmība radījusi bažas – vai V. Putinam tik tiešām izdosies noturēties amatā abus nākamos termiņus. Pašlaik svarīgākais jautājums Krievijai un arī visai pasaulei ir – kāds būs nākošais V. Putina prezidentūras posms, kā arī – kādu ceļu mēros Krievija pēc viņa.

Viena no galvenajām V. Putina rīcībā esošajamā vērtībām pašlaik varētu būt Krievijas iedzīvotāju atmiņa, norāda Businesweek. Deviņdesmito gadu nopietnākā Krievijas politiskā krīze – 1993. gada oktobrī notikušais konflikts starp Borisu Jeļcinu un likumdevējvaru, kas beidzās ar asinsizliešanu un vairāku simtu cilvēku bojāeju. Pašlaik tikai rets opozīcijas aktīvists ir vardarbīgi noskaņots, bet liela daļa ir pārliecināta, ka V. Putins šodien ar atklātu sacelšanos izrīkotos daudz bargāk.

Komentāri

Pievienot komentāru