Pakalpojumi

Nereti patērētājiem par sakaru pakalpojumiem jāmaksā vairāk nekā noteikts izvēlētajā tarifā

Žanete Hāka, 12.09.2017

Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP) vērš patērētāju uzmanību uz nepieciešamību rūpīgi iepazīties ar elektronisko sakaru operatoru tīklu piedāvātajiem tarifiem un maksu par zvaniem uz citu operatoru klientu numuriem. Tādējādi tiktu mazināti gadījumi, kad patērētājiem par sakaru pakalpojumiem jānorēķinās vairāk, nekā tas ir noteikts izvēlētajā tarifā.

KP ir saņēmusi vairākus iesniegumus par atšķirīgu tarifu piemērošanu zvaniem uz dažādiem elektronisko sakaru operatoru tīkliem. Iesniegumos ir norādīts, ka zvani, kas tiek veikti populārāko operatoru – SIA Latvijas mobilais telefons, SIA Tele2, SIA Bite Latvija un SIA Lattelecom – sakaru tīklos, ir iekļauti standarta ikmēneša maksā. Tajā pašā laikā par zvaniem uz citu, vairāk nekā 70 elektronisko sakaru operatoru numuriem, piemēram, SIA CSC TELECOM un SIA Baltcom, kuru pakalpojumus mēdz izmantot arī tādas iestādes kā slimnīcas un poliklīnikas, patērētājiem ir jāmaksā papildus.

Šādu situāciju KP skaidro ar to, ka atsevišķi populārākie operatori ietver visus iespējamos zvanus savos tarifos ar fiksēto mēneša maksu, kamēr citiem operatoriem tarifos ir iekļauti zvani tikai uz četriem populārajiem tīkliem Latvijā. Tā rezultātā patērētājiem, zvanot uz citiem tīkliem, par to ir jāmaksā papildus ierastajai ikmēneša rēķina summai.

Analizējot šādu tarifu piemērošanas praksi, KP secina, ka atšķirīgi tarifi uz dažu operatoru tīkliem veidojas tāpēc, ka savienojuma izveidei nepieciešams izmantot trešo personu pakalpojumus, kas operatoram, no kura veikts zvans, rada papildu izmaksas. Tā iemesla dēļ patērētāja izvēlētais elektronisko sakaru operators radītos izdevumus papildus izvēlētajai tarifa maksai iekļauj patērētāja rēķinā.

KP norāda, ka situācijas, kad patērētājs par papildu maksu uzzina tikai pēc ikmēneša rēķina saņemšanas, ir nepieļaujamas. Tādēļ, lai novērstu tamlīdzīgus gadījumus, KP aicina patērētājus pirms sakaru pakalpojumu sniedzēja izvēles noskaidrot, kas tiks iekļauts pakalpojumu tarifā un vai tiks piemērotas kādas papildu maksas.

Vienlaikus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir izstrādājusi noteikumus, kuri pēc 2018. gada 1. janvāra sakaru operatoriem, izpildoties konkrētiem kritērijiem, uzliek par pienākumu pirms paaugstinātā tarifa zvanu veikšanas nodrošināt paziņojumu balss veidā par zvana cenu. KP ieskatā šāds paziņojums atrisinās situācijas, kad patērētājs par papildu izmaksām nav informēts līdz rēķina saņemšanai nākošajā mēnesī, kā arī ļaus patērētājiem objektīvāk izvēlēties sakaru operatora pakalpojumu sniedzēju, tādējādi veicinot sakaru operatoru sasvstarpējo konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību mobilo sakaru iepirkumos

Tele2 komercdirektors Raivo Rosts, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārmaiņas ePrivātumā attiecas arī uz personīgo tiešsaistes komunikāciju

Anna Vladimirova-Krjukova - Zvērinātu advokātu biroja COBALT juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) piemērošanas uzsākšanu izraisītā vētra ir pierimusi. Lai gan VDAR ieviešanas pasākumi turpinās, Latvijā periodiski atceras arī par ePrivātumu un šajā jomā solīto jauno Eiropas Savienības (ES) regulu.

Galvenokārt par plānoto ePrivātuma regulu interesējas sīkdatņu izmantošanas un tiešā mārketinga dēļ. Tomēr, neskatoties uz to, ka jaunā regula vēl nav pieņemta, ePrivātuma jomā ir jaunumi, kas var ietekmēt atsevišķus digitālo pakalpojumu sniedzējus.

Šobrīd ePrivātuma jautājumi ES ir atrunāti Direktīvā 2002/58 (ePrivātuma direktīva), kura ir integrēta dalībvalstu normatīvajos aktos, piemēram, Latvijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Būtisks ir ePrivātuma direktīvas piemērošanas ietvars: elektronisko sakaru nozare un attiecīgi elektronisko sakaru pakalpojumi. Cita ES Direktīva 2002/21 (pamatdirektīva elektronisko sakaru nozarei) definē elektronisko sakaru pakalpojumus šādi: pakalpojums, ko parasti nodrošina par atlīdzību un kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko komunikāciju tīklos, ietverot telekomunikāciju pakalpojumus un pārraidīšanas pakalpojumus tīklos, ko izmanto apraidei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādes neefektīvi tērē budžeta līdzekļus, jo, izmantojot novecojušus un konkurenci kropļojošus iepirkumu noteikumus, pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, uzskata mobilo sakaru operatora «Tele2» pārstāvji.

Šobrīd lielākajā daļā mobilo sakaru iepirkumu valsts un pašvaldību iestādēs faktiski nepastāv konkurence un sistemātiski uzvar pretendents, kurš par līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojumu piedāvā augstāku pakalpojumu cenu, norāda uzņēmums.

Pēdējais šāds gadījums ir Nodrošinājuma Valsts aģentūras izsludinātais iepirkums «Mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu iegāde Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām uz pieciem gadiem». Tajā «Tele2», iesniedzot finanšu piedāvājumu par kopsummu EUR 5,47 (par pasūtītāja definētajiem pakalpojumiem), zaudēja piedāvājumam par kopsummu EUR 10,82, piemēru min Tele2.

«Iekšlietu ministrijas gadījums raksturo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos. Proti, tajos tiek definētas tehniskās un pakalpojumu prasības, kas bija aktuālas pirms 10 un vairāk gadiem, kad mobilo sakaru tirgus situācija bija radikāli atšķirīga. Rezultātā iepirkumā uzvar pretendents, kura finanšu piedāvājumu kopsumma ir divreiz lielāka. Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad nav iespējams uzvarēt, pat ja pakalpojumus piedāvājam par velti! Tā ir absurda situācija, ņemot vērā mobilo operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes līmeni Latvijā,» atzīst «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

No nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies

Žanete Hāka, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 27.novembrī, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja AS “Sadales tīkls” elektrības sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Tas paredz, ka no nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies.

“Pateicoties regulatora panāktajam kapitāla atdeves likmes samazinājumam un veiktajām metodikas izmaiņām, kā arī AS “Sadales tīkls” efektivizācijas programmas īstenošanai, kopīgi esam panākuši labāko iespējamo risinājumu visiem elektrības galalietotājiem. Turklāt tas paveikts laikā, kad inflācija svārstās ap trīs procentiem,” norāda SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, atzīmējot, ka Latvijā šis ir vēsturiski pirmais elektrības sadales tarifa vispārējs samazinājums.

Kopumā gala tarifu elektroenerģijas lietotājiem, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem tarifiem, izdevies samazināt, pateicoties trīs būtiskām pozīcijām – SPRK kapitāla atdeves samazinājumam par 26 milj. eiro, ekspluatācijas izmaksu samazinājumam par 13,5 milj. eiro un 7 milj. eiro no nākotnē plānotajiem efektivitātes pasākumiem. Mazāku iespaidu uz gala lietotāju tarifa samazinājumu atstāj papildu ieņēmumi no elektroenerģijas ražotājiem 0,6 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,3 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada decembrī bija par 6,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,1 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Galerijā augstāk - preču un pakalpojumu cenu izmaiņas gada laikā!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada novembrī bija par 6,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+5,8 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,9 %), svaigiem dārzeņiem (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,1 %), olām (+6,7 %), cūkgaļai (+3,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+3,6 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-8,1 %), cukuram (-24,1 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,0 %), kafijai (-1,8 %), sviestam (-4,3 %), skābajam krējumam (-3,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju), palielinājās par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,6 % un pakalpojumiem – par 4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, sakaru grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem.

CSP dati atklāj, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,5%. Cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem, daļai piena produktu, svaigiem dārzeņiem, sieram un biezpienam, pienam, sviestam, svaigiem augļiem, kartupeļiem, kafijai, olām, jogurtam un konditorejas izstrādājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās preču un pakalpojumu cenas?

Db.lv, 08.06.2018

Pārtika

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju: +0.4%

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017.gada decembri: +0.1%

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2018.gada aprīli: +0.5%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,2 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kā cenas mainījušās dažādās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada maijā bija par 5,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,9 %, bet pakalpojumiem – par 8,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija sviestam (+32,6 %), skābajam krējumam (+10,3 %), pienam (+7,4 %), kefīram (+8,5 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+8,5 %), mājputnu gaļai (+3,6%), olām (+11,2 %), maizei (+1,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+4,8 %). Savukārt lētāks bija cukurs (-31,2 %), kafija (-10,2 %), svaigi dārzeņi (-3,6 %), milti un citi graudaugi (-6,5 %), makaronu izstrādājumi (-6,7 %), šokolāde (-3,1 %), augu eļļa (-5,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,8 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada augustā bija par 5,5 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 3,8 %, bet pakalpojumiem – par 10,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bija dārzeņiem (-10,6 %). Cenas samazinājās cukuram (-29,7 %), šokolādei (-6,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (-7,3 %), augu eļļai (-6,0 %), makaronu izstrādājumiem (-6,6 %), kafijai (-1,9 %), cūkgaļai (-1,7 %). Savukārt dārgāks bija piens (+6,9%) un tādi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+9,7 %) un kefīrs (+8,5 %). Cenas pieauga svaigiem augļiem (+4,4 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,6 %), olām (+8,6 %), maizei (+1,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,2 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada augustā bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 13,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+28,9 %). Gada laikā cenas pieauga maizei (+9,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+7,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+17,3 %). Dārgāka bija cūkgaļa (+12,1 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,5 %), gaļas izstrādājumi (+9,9 %). Cenu līmenis pieauga arī šokolādei (+5,6 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+10,6 %) un saldējumam (+5,5 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-7,8 %) un kafija (-7,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tele2 atkārtoti iesniedzis sūdzību IUB par Zemkopības ministrijas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu

LETA, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Tele2» atkārtoti iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi Zemkopības ministrijai (ZM) un tās padotībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm, liecina IUB publiskotā informācija.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka IUB lēmums noteica, ka ZM jāizslēdz konkursa nolikumā noteiktais vērtēšanas kritērijs par konkrētās frekvencēs raidošo bāzes staciju skaitu. «ZM šo IUB lēmumu pēc būtības nav ņēmis vērā, jo veicis tikai korekcijas, mainot punktu skaitu, kas piešķirams par konkrētajā frekvencē raidošajām bāzes stacijām,» skaidroja Rosts.

Savukārt ZM uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 25.jūlija lēmumā noteikto uzdevumu veikt grozījumus un pilnveidojusi nolikuma nosacījumus.

«Konkursa nolikums ir izstrādāts atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un tajā ir iekļautas prasības un precizēti vērtēšanas kritēriji tīkla pārklājuma nodrošinājumam, bāzes staciju sadalījumam pēc skaita un frekfencēm, gan arī pakalpojumu pieejamības rādītājiem atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veiktajiem mērījumiem,» uzsvēra ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Žanete Hāka, 10.06.2019

Pārtika

Cenu pārmaiņas, salīdzinot 2018.gada maiju: +4.3%

Cenu pārmaiņas, salīdzinot ar 2019.gada aprīli: +1.5%

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,4 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Galerijā augstāk skaties cenu izmaiņas dažādās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada maijā bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,5 %, bet pakalpojumiem – par 11,6 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,3 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+19,0 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+9,7 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+13,2 %). Cenas palielinājās cūkgaļai (+7,1 %), sieram un biezpienam (+4,1 %), gaļas izstrādājumiem (+9,2 %), šokolādei (+8,2 %), augļu un dārzeņu sulām (+7,3 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+11,4 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-5,9 %), kafija (-3,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,3 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot cenu izmaiņas gada laikā konkrētās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada septembrī bija par 6,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,8 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija svaigiem dārzeņiem (+16.3 %). Cenas pieauga maizei (+6,0 %), olām (+9,1 %), augļu un dārzeņu sulām (+8,1 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9 %), piena produktiem (+1,3 %). Savukārt cenas samazinājās cukuram (-22,0 %), kafijai (-4,4 %), augu eļļai (-8,8 %), mājputnu gaļai (-1,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enegoresursu izmaksas veido vairāk nekā 77% no AS Rīgas siltums (RS) siltumenerģijas tarifa, tāpēc loģiski, ka, sadārdzinoties šai izmaksu pozīcijai, pieaug arī tarifs

Aprīļa izskaņā RS ziņoja, ka nākamajā apkures sezonā uzņēmuma siltuma tarifi varētu pieaugt par aptuveni 12%. Zināms, ka pērn decembrī tarifs iesniegts saskaņošanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), paredzams, ka izmaiņu rezultātā maksa par vienu megavatstundu rīdziniekiem varētu palielināties no 44,39 eiro līdz 49,99 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Vēl vērtē

Pašlaik SPRK turpina strādāt pie RS iesniegtā tarifa projekta izvērtēšanas, vienlaikus pieprasot komersantam papildu skaidrojumus un informācijas pamatojumus, stāsta SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, norādot, ka parasti tarifu projekti, ko komersanti sākotnēji iesniedz, atšķiras no tiem, ko SPRK apstiprina kā gala tarifus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#AS «Gaso» vērsies SPRK, iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu.

AS «Latvijas gāze» meitasuzņēmums AS «Gaso» vērsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz samazināt dabasgāzes sadales cenu par 18-46% vairāk nekā 95% no dabasgāzes lietotājiem, aģentūru LETA informēja «Gaso» pārstāvji.

Projektā vienlaikus paredzēts ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

«Mūsu piedāvātais sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projekts ir rūpīgi izsvērts un pārdomāts solis, kas jāveic, lai pielāgotos jaunajai situācijai dabasgāzes tirgū un varētu nodrošināt noteikto dabasgāzes tīkla drošības standartu ievērošanu. Gāzes infrastruktūras drošība skar visus patērētājus, tāpēc nepieciešams atjaunot un uzturēt gāzes sadales tīklu, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespējas,» uzsvēra «Gaso» valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,6 % un pakalpojumiem – par 3,7 %. Cenu izmaiņas ilgākā laika periodā ir diezgan ievērojamas, un 2018. gada martā tās bija par 5,3 % augstākas nekā vidēji 2015. gadā. Precēm cenas pieauga par 4,3 %, bet pakalpojumi sadārdzinājās par 7,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupai un ar transportu saistītajām precēm un pakalpojumiem arī pērn bija būtiska ietekme uz gada inflāciju.Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija pienam (+7,3 %) sviestam (+39,5 %), skābajam krējumam (+11,7 %), sieram un biezpienam (+2,6 %), kefīram (+8,9 %), jogurtam (+3,1 %), saldajam krējumam (+11,3 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+9,6 %), svaigiem augļiem (+7,8 %), olām (+17,6 %), maizei (+4,1 %), žāvētai sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+3,2 %), saldējumam (+8,6 %), augļu un dārzeņu sulām (+7,4 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-19,6 %), cukurs (-32,2 %), kafija (-9,9 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 3,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 3,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada aprīlī bija par 9,1 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,2 %, bet pakalpojumiem – par 11,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+18,4 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+10,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+9,6 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,8 %). Cenas palielinājās mājputnu gaļai (+3,2 %), cūkgaļai (+2,8 %), gaļas izstrādājumiem (+4,5 %), šokolādei (+4,3 %), saldējumam (+4,5 %), sviestam (+4,4 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-5,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,7 %

Zane Atlāce - Bistere, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri), palielinājās par 2,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,7 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,7 %. Cenas pieauga pienam, piena produktiem, sviestam, sieram un biezpienam, jogurtam, gaļai un gaļas izstrādājumiem, svaigiem dārzeņiem, svaigiem augļiem, olām, konditorejas izstrādājumiem, kartupeļiem un svaigām vai atdzesētām zivīm. Savukārt cenas samazinājās cukuram un makaronu izstrādājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar uzņēmējiem meklē risinājumus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifa izmaiņām

Lelde Petrāne, 19.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

GASO vadība šodien tikusies ar Zemnieku Saeimas un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas biedriem, lai skaidrotu jauno dabasgāzes sadales pakalpojumu tarifa izmaiņas un piedāvātu risinājumus situācijām, kad gaidāms izmaksu pieaugums.

«Mēs bijām izdarījuši secinājumus no pārmaiņu procesiem elektroenerģijas tirgū, tādējādi jau tarifa projekta izstrādes gaitā meklējām risinājumus arī uzņēmumiem, kuru biznesa specifika ir izteikta sezonalitāte, galvenokārt lauksaimniekiem. Mūsu piedāvātais risinājums ir atļautās slodzes samazināšana uz laiku, uz nesezonas laiku noplombējot liekās pieslēguma jaudas, katlus. Gadījumā, ja komersantam ir uzstādīti viedie skaitītāji, tad arī plombēšana nebūtu nepieciešama,» skaidro GASO valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

«Uzņēmumiem tādējādi būtu jāsedz vien tehniskās pieslēguma slodzes samazināšanas un atjaunošanas izmaksas, kā arī daļa no fiksētās maksas par pieslēgumu brīdī, kad jauda tiek atkal pieslēgta. Tas būtu kāds koeficients, par kuru mums vēl jāvienojas ar lauksaimniekiem. Rezultātā nesezonas laikā fiksētā maksa par pieslēguma uzturēšanu saimniecībām samazinātos,» skaidro GASO valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar pārsteidzīgu lēmumu PTAC izdara "lāča pakalpojumu" iedzīvotājiem

Valdis Vancovičs, “Tele2” valdes priekšsēdētājs, 18.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir valsts institūcijas, kas uzrauga uzņēmumu darbību - viena no tām ir Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PTAC), kuras nosaukumā ir nepārprotami ietverts tā pamatuzdevums - patērētāju tiesību aizsardzība.

Diemžēl atsevišķos gadījumos pārcentība vai vēlme demonstrēt varu noved pie lēmumiem, kas negatīvi var ietekmēt pašus patērētājus.

Ar nožēlu jāatzīst, ka arī mēs - "Tele2" - šoreiz esam to piedzīvojuši. Trīs mēnešus, palīdzot valstij pārvarēt koronavīrusa radītos sociālekonomiskos apstākļus, mēs klientiem, kuriem bija ierobežotas iespējas izmantot mobilo internetu, dāvājām iespēju lietot interneta pakalpojumus neierobežotā apjomā bez papildu maksas. Klienti to ļoti novērtēja, jo tas bija svarīgi dažādu sadzīves jautājumu risināšanā.

Mēs redzam, ka šobrīd datu patēriņš šajos iepriekš limitētajos tarifu plānos ir palielinājies aptuveni trīs reizes. Tas faktiski nozīmē, ka klientu mobilo sakaru lietošanas paradumi vairs neatbilst viņu iepriekš izvēlētajam tarifu plānam. Nākot pretī klientiem, nolēmām mainīt tarifu plānus, lai arī turpmāk viņi varētu izdevīgi lietot mobilo internetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,1 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada jūnijā bija par 9,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,6 %, bet pakalpojumiem – par 12,7 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,1 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+17,6 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+8,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+12,2 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), makaronu izstrādājumiem (+8,9 %). Cenas palielinājās cūkgaļai (+12,0 %), gaļas izstrādājumiem (+7,9 %), skābajam krējumam (+6,1 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+10,8 %), šokolādei (+4,0 %), sviestam (+6,1 %). Savukārt lētāka kļuva kafija (-7,2 %), svaigi augļi (-2,8 %), mājputnu gaļa (-1,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru