Nākamā gada laikā OCTA cena varētu pieaugt pat par 30%, bet KASKO – par 20%.

Lai gan tirgū turpinās valdīt sīva apdrošinātāju konkurence, tomēr pastāv vairāki no apdrošinātājiem neatkarīgi faktori, kuru dēļ divciparu sadārdzinājums polišu cenām ir neizbēgams, norāda apdrošinātāji. Uzņēmēji tādā gadījumā gatavi apsvērt KASKO iegādes lietderību.

Centrāltirgus

Nesteidz atbrīvoties no starpniekiem

Līdz gada beigām a/s Rīgas centrāltirgus gatavojas izstrādāt vienotu kārtību, kā iznomāt tās apsaimniekošanā esošo teritoriju, esošos līgumu laušana ar starpniekiem – maz ticama.

Apdrošināšana

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas Centrāltirgus (RCT) pērn strādāja ar 4,491 miljona latu apgrozījumu, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 18% – līdz 137 tūkstošiem latu, stāstīja RCT valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Viņš informēja, ka pašlaik notiek visu grāmatvedības aktu salīdzināšana ar uzņēmuma sadarbības partneriem, pēc tā veikšanas un saskaņošanas ar uzņēmuma akcionāru – Rīgas domi – būs iespējams precizēt uzņēmuma peļņas apmēru 2011. gadā. «Plānojam, ka pērnā gada peļņa pēc nodokļu samaksas nebūs mazāka par 137 tūkstošiem latu, kas ir par 11 tūkstošiem latu lielāka nekā 2010. gadā,» teica A. Abramovs.

Tomēr RCT vadītājs atzina, ka pērnais gads mazumtirdzniecībā nav bijis viegls, tādēļ RCT darbā ieviesti vairāki jaunumi. «Veicinot saimnieciskos procesus, sākām aktīvi svinēt gadskārtu svētkus – Meteņus, Lieldienas, Līgo, Miķeļdienu, Mārtiņdienu, Ziemassvētkus – ar folkloristu, amatnieku un mājražotāju piedalīšanos no visas Latvijas,» klāstīja A. Abramovs, piebilstot, ka tāpat pērn RCT mērķtiecīgi sāka strādāt ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaisti.

Pagājušajā nedēļas nogalē Valsts policija rīkojusi vērienīgas kratīšanas ar mērķi apkarot nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū. Kratīšanu laikā atsavināts liels daudzums tabakas izstrādājumu un noziedzīgā ceļā iegūtu finanšu līdzekļu. Aizdomās par nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū likumsargi aizturēja 15 personas, no kurām desmit ir organizētu noziedzīgu grupu dalībnieki. Septiņām aizturētajām personām ir piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Uzsākto kriminālprocesu ietvaros joprojām turpinās aizdomās turēto aizturēšana, informē Valsts policija.

Mērķtiecīgi cīnoties ar nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū, Valsts policija bija nonākusi pa pēdām organizētām grupām, kuru dalībnieki ir saistīti ar šo nelegālo rūpalu.

Sestdien, 4. novembrī, nolūkā tirgus teritorijā un aizdomās turēto organizēto grupu dalībnieku īpašumā esošajos objektos atrast un atsavināt nelikumīgus alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde organizēja vērienīgas kratīšanas, kurās iesaistījās arī Speciālo uzdevumu bataljons un Kinologu nodaļa ar narkotiku un tabakas izstrādājumu meklēšanā apmācītiem dienesta suņiem. Kratīšanās piedalījās arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes kinologi ar dienesta suņiem, kas apmācīti naudas un tabakas izstrādājumu meklēšanā, kā arī Rīgas pašvaldības policija.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Savu ierosinājumu pārdot izsolē naftas cauruļvadā Polocka - Ventspils esošo bufernaftu un tādējādi valsts maku papildināt aptuveni ar 70 milj. Ls Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs aizvirzījis līdz valdību veidojošo partiju koalīcijai.

To apstiprināja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) preses sekretāres p.i. Zanda Šadre, precizējot, ka jautājumu aktualizējuši ZZS politiķi. Sēdē nolemts, ka premjers ar rezolūciju uzdos tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam sasaukt sanāksmi, kurā tiktu izskatīts jautājums par īpašuma tiesībām uz bufernaftu.

Lien parādos ārvalstīs

Latvijas iedzīvotāji paliek parādā ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, tostarp visvairāk Anglijā, Īrijā un Vācijā.

Deklarācijas

Amatpersonas pārdod autoparkus, ziedo un zaudē tūkstošus

Šogad deklarācijās neparādās tik daudz darījumu kā pērn, bet tāpat apgrozītas lielas summas.

Apdrošināšanas polišu pirkšanai turpmāk jākļūst vienkāršākai un drošākai, pieprasa Eiropas Parlaments trešdien pieņemtajos grozījumos direktīvā, kas nosaka informāciju un konsultācijas, kas jāsniedz apdrošināšanas starpniekiem.

Deputāti grozīja noteikumus par dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas produktu un pakalpojumu pārdošanu, lai ieviestu līdzīgas informācijas prasības un taisnīgu konkurenci starp apdrošināšanas kompānijām un apdrošināšanas starpniekiem.

Pirms līguma parakstīšanas pircējam būs «godīgā, precīzā un nemaldinošā veidā» jāsaņem standarta informācija par apdrošināšanas veidu, līgumā paredzētajām prasībām, apdrošinātajiem riskiem un neiekļautajiem riskiem, prēmiju maksāšanas veidu un maksājumu ilgumu, kā arī par apdrošināšanas līguma kopīgajām izmaksām, ieskaitot maksu par konsultāciju.

Rīgas Centrāltirgū situācija ir kriminogēna un VID darbinieki, veicot pārbaudes, nejūtas droši, tā, raksturojot darba apstākļus Rīgas pašvaldībai piederošajā a/s Rīgas Centrāltirgus (RCT) DB atzina Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone.

Joprojām notiek Latvijā audzēto augļu un dārzeņu sajaukšana ar importa, to uzdodot kā vietējās izcelsmes un tādējādi maldinot patērētājus. Turklāt, veicot kontroles tirdzniecības vietās, tostarp RCT, bieži vien tirgotāji «pazūd» un atklājas bezsaimnieka manta, par kuru neviens neatbild. Šobrīd arī nav sakārtota situācija, ko darīt ar konfiscēto mantu.

Sāk tiesvedību par bufernaftu

Baltkrievijas kompānija Družba uzsāk tiesvedību par bufernaftas īpašuma tiesībām, uz kurām pretendē SIA LatRosTrans.

Pēc akciju sabiedrības Ventspils nafta (VN) meitas sabiedrības SIA LatRosTrans (LRT) valdes locekļa Igora Stepanova teiktā, LRT esot apstādinājis naftas izspiešanu, lai pildītu tiesas lēmumu. Tomēr, pēc neoficiālas informācijas, bufernaftas izsūknēšana no cauruļvada esot pārtraukta tehnisku, nevis juridisku iemeslu dēļ, proti, naftas uzglabāšanai citā VN meitas uzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls (VNT) iedalītais 50 000 m3 rezervuārs ir piepildīts ar jau izsūknēto naftu, tāpēc šobrīd jaunai izsūknētās naftas partijai terminālī vienkārši nav vietas.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Nozares līderi spējuši palielināt gan apgrozījumu, gan peļņu.

Pēc valdības tuvredzīgajiem eksperimentiem ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) izdevējdarbībai, 2009. gadā nozares uzņēmumu darbības apjomi dramatiski samazinājās un apgrozījumu kritumu, līdztekus zaudējumiem vai nenozīmīgai peļņai, varēja mērīt pat 70% apmērā. Jāatgādina, ka nozarei kopš 2009. gada 1. janvāra PVN no 5% tika palielināts līdz 21%, savukārt no tā paša gada 1. augusta atkal samazināts līdz 10%. Turklāt arī 2010. gadā turpinājās spekulācijas par iespējamu PVN celšanu, tomēr lielākā TOP uzņēmumu pērn ir spējuši palielināt apgrozījumu vai saglabāt 2009. gadā iespēto.

«Pērn par labu nozarei nospēlēja vēlēšanu gads, un līdz ar to pirmsvēlēšanu klusums ļāva cilvēkiem justies stabilāk vismaz kādu laiku un mierīgi strādāt, tas, protams, atspēlējās pēc vēlēšanām, valdībai meklējot iespējas «konsolidēt» valsts budžetu 2011. gadam. Palielinoties nodokļiem, samazinājās iedzīvotāju pirktspēja,» secina SIA Egmont Latvija valdes loceklis Romāns Fiļipovs.

A/s Rīgas centrāltirgus lielākajiem savas teritorijas iznomāšanas starpniekiem piecu gadu laikā ļāvis nopelnīt vairāk nekā 1,63 milj.Ls.

Centrāltirgus peļņa šajā pašā laika periodā strauji sarukusi, un pērno gadu tas beidzis jau ar 159,5 tūkst. Ls lieliem zaudējumiem. Tiesa, šī gada pirmajā pusē situācija uzlabojusies, un uzņēmums guvis 370 tūkst. Ls peļņu un gadu plāno pabeigt plusos.

Tirdzniecība

Apģērbi kļūs dārgāki par 5-12%

Izejvielu cenu kāpuma dēļ cenas vietējo ražotāju šūtajiem apģērbiem var augt par 5-12%. «Šāda situācija pasaulē nav bijusi, ka pusotra gada laikā kokvilnas cena pieaug tik strauji,» saka a/s Rita prezidents Vladimirs Sazonovs. Uzņēmuma vadība aplēsusi iespējamo produkcijas sadārdzinājumu, un tas varētu būt ap 12%. V. Sazonovs gan norāda, ka cenas jautājums būs svarīgs arī tirgotājiem - spiedienu jutīs visi.

Pārstrādes uzņēmumi šogad paredz iepirkt vairāk vietējo ogu un tas noplašinās konkurenci, liecina uzņēmēju teiktais.

Kopumā iepirkuma apjomi būšot atkarīgi no pieejamo ogu daudzuma un cenas. Katru gadu ogu cena esot atšķirīga un tāpēc nevar vēl runāt par cenām, bet tās varētu būt līdzīgas - kā iepriekš, spriež uzņēmēji.

Pure Food ģenerāldirektors Aigars Balodis stāsta, ka uzņēmums nopirks tik daudz ogu, cik ir pieejamas un nepieciešamas uzņēmuma veiksmīgai komercdarbībai. Mazāk ogu palikšot pārpircējiem, kuri tās nopērk un Latvijas valstij ar minimālu pievienoto vērtību aizved uz Lietuvu, Igauniju vai Krieviju. «Tas ir viens no jautājumiem, kas mūsu valstī nav sakārtots un varētu prasīt risinājumu tuvākajos gados. Noteikti ir jāizveido sistēma, kura atbalsta ogu iepirkšanu un pārstrādi, nevis vienkāršu un ātru peļņu starpniekiem, kuri bieži arī Latvijas valstij nesamaksā nekādus nodokļus,» uzsver A. Balodis.

Latvija no Nord Pool elektrības biržas iepērk to pašu, iespējams, lētāko Krievijas elektrību, kas, izmetot loku caur biržu, ļāvusi nopelnīt vēl vairākiem starpniekiem; šī birža ļauj ievērojami nopelnīt arī Latvenergo.

Intervija

Pret ierobežojumiem

Aktuālākie jautājumi preses izdevējiem Eiropā ir reklāmas regulēšana, autortiesību un datu aizsardzība, intervijā saka Eiropas Žurnālu izdevēju federācijas izpilddirektors Makss fon Abendrots.

Lidostas

Lidostas apvieno spēkus

Liepājas un Ventspils pašvaldības kopīgi gatavo attīstības projektus, cerot jau nākamgad sākt būvdarbus.

Investors

Pēc peļņas ārpus Eiropas

Šis gads bijis veiksmīgs jaunattīstības valstu akciju tirgos kopumā, taču rezultāti kopš gada sākuma nav viendabīgi, saka SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

No piesaistes naftas cenām cenšas atbrīvoties, Latvijas nostāja neskaidra. Ilgu laiku uz desmitiem gadu slēgtie gāzes piegādes līgumi, kuros cena ar trīs līdz deviņu mēnešu nobīdi tika sasaistīta ar mazuta cenu, skaitījās kā drošības garants.

Nav noslēpums, ka gāzes koncerni dēļ gāzes sasaistes ar naftas cenu, kas jau vairākus gadus turpina pieaugt, labi nopelnīja, taču pēdējos gados, mainoties situācijai gāzes tirgū - ieplūstot lieliem alternatīvās gāzes apjomiem no ASV un attīstoties sašķidrinātās dabasgāzes tirgiem -, ilgtermiņa gāzes līgumi nereti kļūst salīdzinoši neizdevīgi. Lielu ažiotāžu izraisīja Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara retorika par to, ka arī Latvijai gāzes iepirkuma cenu, iespējams, vajadzētu pietuvināt gāzes biržu spot cenai, kas rudens sākumā bija par aptuveni 30% zemāka nekā ilgtermiņa līguma cena.

Vēlāk gan ministrs kategoriski noliedza, ka sarunās ar Gazprom būtu prasījis piesaisti biržas cenām, jo gāzes biznesa pārstāvji, piemēram, Itera Latvija prezidents Juris Savickis norādīja, ka šādā gadījumā A. Kampars Latvijai pašlaik būtu paprasījis augstāku nevis zemāku gāzes cenu, kādu paredz līgums.

Sveza par konkurenta a/s Latvijas finieris akciju kontrolpaketes iegūšanu vai tā 100% pārņemšanu cīnīsies divus – trīs gadus. Tā sarunā ar laikrakstu Dienas bizness atzina Sveza ģenerāldirektors Andrejs Kašubskijs.

Viņš atzina, ka šajā laikā Sveza cer iegūt vismaz 50% + 1 balsi (akciju) a/s Latvijas finieris (LF). «Ceru, ka izdosies iegādāties vismaz 75% vai pat visus 100% LF akciju, jo ar 50% + 1 balsi (akciju) nav iespējams pieņemt daudzus svarīgus lēmumus,» norāda A. Kašubskijs. Viņš kā iespējamo termiņu šim mērķim min divu trīs gadu periodu, kura laikā jātiek skaidrībā.

Savukārt, ja neizdosies īstenot iecerēto, Sveza ģenerāldirektors pieļauj atbrīvoties no iegādātajām akcijām. Pat iegūstot 15 -20% LF akciju, Sveza cer ietekmēt akcionāru lēmumus un savu pārstāvi iesēdināt uzņēmuma padomē, taču necer uz sava cilvēka iekļūšanu valdē.

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

Kopš 2013. gada Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā ir pieaugošs nomniekus skaits, kas liecina, ka ir palielinājusies konkurence, tajā skaitā cenu konkurence, secinājus Konkurences padome (KP) īstenojot uzraudzību par zivju un zivju produktu tirdzniecību Rīgas tirgos.

Vienlaikus KP novērojusi, ka šajā laika periodā Rīgas Centrāltirgū ir notikusi arī tirdzniecības platību koncentrēšanās. Proti, 2016. gadā ir vairāki lieli tirdzniecības platību nomnieki, kamēr 2013. gadā bija viens izteiks līderis.

«Lielākie nomnieki zivju paviljonā bieži nomā vairākas tirdzniecības platības. KP ieskatā tas pircējiem var radīt maldīgu priekšstatu, ka konkurējošo tirgotāju ir daudz vairāk nekā to patiesais skaits. Ņemot vērā, ka atsevišķās viena tirgotāja tirdzniecības vietās zivju produkti tiek tirgoti par vienādu cenu, tas var radīt arī maldīgu priekšstatu, ka ir notikusi vienošanās par cenām,» teikts VK paziņojumā presei.

Vērtējot nomas maksas piemērošanas principus, KP secināja, ka Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā tirdzniecības vietas nomas maksa ir augstāka nekā citos Rīgas tirgos, kas varētu būt izskaidrojums ar šī tirgus statusu - tā ir nozīmīga iedzīvotāju iepirkšanās vieta, kur ir pieejams plašs zivju un citu preču sortiments. Vairākumā gadījumu Rīgas Centrāltirgus nomnieki nav interesējušies par tirdzniecības iespējām citos Rīgas tirgos, jo uzskata, ka tas nav rentabli un tie nespēj konkurēt ar šo tirdzniecības vietu apkārtnē esošajiem lielveikaliem. Tajā pašā laikā KP neguva informāciju, ka uzņēmēji, kas tirgo zivju produktus mazajos tirgos, vēlētos uzsākt darbību Rīgas Centrāltirgū.

Šobrīd grāmatvežiem saistībā ar gada pārskatu elektronisku iesniegšanu lielas galvassāpes un stresu sagādā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS).

«Apgrūtinājumi ir saistīti ar daudzu EDS lietotāju vienlaicīgiem mēģinājumiem augšupielādēt apjomīgus dokumentus, kā rezultātā tiek ietekmēta EDS ātrdarbība un veiktspēja,» DB skaidro VID Sabiedrisko attiecību daļa.

Aug ārzemnieku īpatsvars

Pēdējo trīs gadu laikā būtiski pieaudzis ārvalstu investoru īpatsvars Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā līdz 33,4%.

Degviela

Neizslēdz spiedienu uz degvielas cenām

Krievijas deg­vielas eksporta pārtraukšana Latviju ietekmēs netieši.

Biznesa vieta

Mazais bizness Torņakalna senatnīgajā tagadnē

Latvijas Krājbanka kā pēdējā finanšu tirgus iestāde nolēmusi izstāties no Rīgas biržas. Par to, cik būtiska ir šī izmaiņa, kāds kopumā sagaidāms gads, kādas ir prognozes par Latvijas banku tirgus darbību, intervijā laikrakstam Dienas bizness stāsta Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis (attēlā).

Vaicāts, ar ko šis gads ekonomikā, banku nozarē varētu kļūt zīmīgs, I. Priedītis stāsta: «Es šeit nedomāju banku sektoru, bet kopumā tautsaimniecībā baidos, ka pazudīs daži zīmoli. Varbūt tos kāds pārņems no līdzšinējiem īpašniekiem, bet kāds no tiem veiksmes stāstiem, pie kuriem bijām pieraduši 15 gadu laikā, pazudīs. Jau sākam to pieredzēt. Varbūt nebūs Latvijas mēroga, bet būs reģiona mēroga bankroti, tiesvedības.

Bet es redzu arī to, ka cilvēkiem ir milzu izdomas spējas, viņi domā, ko un kā darīt. Projektu sagatavošanai vajadzīgs laiks. Gribas cerēt, ka vismaz noskaņojuma bedrei esam tikuši pāri.»